alusbundza Ierakstīts Jūlijs 8, 2015 Share Ierakstīts Jūlijs 8, 2015 Vakar paklausījos, vienas diskusijas par Grieķiju, situācija ir tagad ir diezgan smaga, baņķieri ir sadevuši šai valstij tik daudz naudas, ko tā reāli atdot nevar, var teikt - vergi uz mūžu..... Krievi pērk nekustamos īpašumus tur ..., risinājums varot būt karš (pēc kara noraksta visus parādus). Vācijai arī pirms kara bija milzīgi parādi, ko norakstīja, tāpēc tik strauji attīstījās. Šovakar būs TV ''sastrēgumstunda'' par Grieķiju, speciālizlaidums pirms ''panorāmas'' Link to comment Share on other sites More sharing options...
itanium Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 risinājums varot būt karš Karš starp ko? Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Jūlijs 8, 2015 Author Share Jūlijs 8, 2015 nav ne jausmas, Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 grieķija ļoti mērķtiecīgi uz to gāja, paši vainīgi. neteikšu ka pietrūks viņi eiropas savienībai, tāpat slinki un dzīvoja tikai uz aizdevumiem, n-tos gadus pilnīgi nekas nemainijās, tikai ņēma vēl un vēl aizdevumus 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Jūlijs 8, 2015 Author Share Jūlijs 8, 2015 jā, bet ES nevēlas, ka grieķi izstājas Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 es naivi cer ka viņi kādreiz varētu nest arī kādu labumu Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Jūlijs 8, 2015 Author Share Jūlijs 8, 2015 ja grieķi izstājas, tad nevar zināt kādā virzienā aiziet...., tā taču ir stratēģiski izdevīga vieta, un ES to nevēlas pieļaut Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Grieķijai taču parādi jau kādas 4 reizes pēdējos 100 gados norakstīti, pirms tam vispār neviens nav skaitījis Link to comment Share on other sites More sharing options...
ricijs Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 tas jau tik teātris pasaulei, izskatās ka sen jau izlemts Grieķijai parādus norakstīt, vienīgiem muļķīši būsim bijuši mēs 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bonifacijs Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Grieķijai ar Turciju ir esošs patreizējs karastāvoklis, jo miera līgums nav ticis parakstīts pēc aktīvas karadarbības beigām Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ghost_az Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Turki iekaro Grieķiju un līdz ar to iestājas ES?? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts ggg97 Jūlijs 8, 2015 Populārs ieraksts Share Jūlijs 8, 2015 Izstāšanās no Eirozonas un ES nav viens un tas pats. Par izstāšanos no ES, cik saprotu, runa nav bijusi. 6 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 vienīgiem muļķīši būsim bijuši mēs Vispār jau saka, ka sevi visādi apsaukājot, nevar labs nevar rasties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Turki iekaro Grieķiju Grieķija ir NATO valsts. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
hehe Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 ja grieķi izstājas, tad nevar zināt kādā virzienā aiziet. Neveicot reformas izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, ES mūžīgi nevarēs atbalstīt Grieķiju. Algas cilvēkiem ir jāmaksā regulāri. Ja nav eiro, un to kā redzams bez aizņēmumiem trūkst stipri, jādrukā sava nauda ar kuru var manipulēt, devalvēt utt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Jo ātrāk ar šiem beigs auklēties, jo mazāki būs zaudējumi visai eirozonai. 4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
hehe Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Grieķija ir NATO valsts. arī Turcija. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Godīgi sakot, nožēloju, ka neiepirku kādu dolāru, kamēr eiro kurss bija topā. Būtu vismaz kaut kāds finanšu spilventelis kaut vai paypal kontā. Tagad vairs vispār daudzko neatmaksājas pasūtīt ne no čena, ne no citurienes. Un viss, pateicoties tiem slīmestiem saulainajā Grieķijā! Grrr! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Vācijai arī pirms kara bija milzīgi parādi, ko norakstīja, tāpēc tik strauji attīstījās. Tu esi kaut kur pakritis uz galvas? Vācijai pēc abiem kariem bija nenormāli parādi pret visiem, pirmā kara parādus Hitlers nicināja līdz kaulam un to pat varētu uzskatīt par vienu no otrā kara iemesliem, nu vismaz pēc "Mana cīņa" tā sanāk. Tupo reparāciju dēļ Vācija ir tikusi izlaupīta jau 2x un tā pa nopietno. Reku nesen tas wikileaks skandāls bija, izrādās vēl gana nesen DE bija "uzdāvinājusi" žīdlandijai jaunu, cmuku atomzemūdeni. Takšto viņi aizvien turpina maksāt par kaut ko, nezin ko. p.s. Btv, mēs ar grieķiem slinkumā diezgan normāli stāvam blakus, paskatās, kur ir grieķi, kur latvieši un kur friči https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=ANHRS 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 tikmēr Korejā tik štancē... Link to comment Share on other sites More sharing options...
hehe Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Tagad vairs vispār daudzko neatmaksājas pasūtīt ne no čena, ne no citurienes. Un viss, pateicoties tiem slīmestiem saulainajā Grieķijā! Grieķijas ietekme tam ir minimāla, tāda ir tagadējā ECB politika eirozonā, faktiski drukājot papildus eiro, lai nebūtu deflācija un neatmaksātos pasūtīt no čena un ASV, bet otrādi. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ricijs Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Runājot par Vāciju viņa bija un ir priekšā laikam tas arī nodrošināja šo lielisko attīstību. No vāciešiem pēc kara gan krievi, gan amerikāņi zaga, ņēma tehnoloģijas un to idejas, Arī šobrīd vācieši veiksmīgi eksportē savas inovācijas sākot no tualetes tīrīšanas līdzekļiem beidzot ar automatizētām līnijām, robotiem u.c. Vispār jau saka, ka sevi visādi apsaukājot, nevar labs nevar rasties. Nevienu neapsaukāju, bet jāspēj paskatīties patiesībai acīs. Mēs par aizdevumu ļoti dārgi samaksājām un vēl jo projām maksājam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Rurks Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Vācijai arī pirms kara bija milzīgi parādi, ko norakstīja, tāpēc tik strauji attīstījās. http://www.delfi.lv/news/world/other/vacija-joprojam-maksa-pirma-pasaules-kara-reparacijas.d?id=28462413 Samazināja maksājumus, bet ne pilnībā dzēsa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 p.s. Btv, mēs ar grieķiem slinkumā diezgan normāli stāvam blakus, paskatās, kur ir grieķi, kur latvieši un kur friči https://stats.oecd.o...taSetCode=ANHRS jā, jā - grieķi pirmajā trijniekā pēc nostrādāto stundu skaita gadā, kā tad.. izskatās pēc "raksti, ka mēs 24/7 kapājam..". 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 stundas neko neizsaka, runa ir par efektivitāti, Vācija ar visām salīdzinoši mazajām darba stundām spēj nodrošināt sev labu dzīves līmeni un vēl barot ēdelīgo ES budžetu, bet, piemēram, mēs strādājam daudz stundas, bet dzīvojam kā dzīvojam, grieķi ar tipa daudz strādā, bet reāli strādā 1, bet 4 tup uz viņa un pabalstu kakla, efektivitāte ir ļoti zema. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 (labots) Tieši tā, Piemēram, Tu gan jau zini, ka mums Ogrē ir uzņēmums X, kad nodarbojas ar klientu un bankas karšu ražošanu priekš teju visas LV, skan forši, bet visas ražošanas iekārtas ir pirktas lietotas no ārzemēm, kur ar tādām vairs neviens negrib strādāt. Viņas nenormāli bieži plīst un teju visu laiku ap viņām danco tehniķis, arī, tad, kad viņas strādā ir milzīgs brāķa procents un daļa no sagatavēm tiek izlidinātas pa taisno miskastē. Lai saražotu lielos pasūtījumus ir jāraujas ilgas stundas, no kurām daļa tiek patērēta pilnīgi bezjēdzīgi ar brāķiem un tehniskajām ķibelēm. Ja pie mums Ogrē 10k karšu saražošanai 4 strādniekiem ir jāstrādā 14h, tad Vācijā to pašu izdarīs 3 strādnieki pa 8h. Tāda nu ir mums tā biznesa vide un darba efektivitāte. Visa darba procesa organizēšana parasti apstājas pie īpašnieka X5 vai G klases, par visu pārējo ir pofig. :> Labots Jūlijs 8, 2015 - Gestapo 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Labi pateici. Visur tikai runā par to ka strādnieki strādā neefektīvi. Nav dzirdēts, ka kāds zākātu mūsu vadītājus par neefektivitāti. Efektīva vadība ir svarīgāk. Skaties, mūsu neefektīvie strādnieki aizbrauc uz UK vai citur, un tur izrādās ļoti labi strādā. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 nu vāciešiem tiešām ir automatizācija augstā līmenī, līdz ar to efektivitāte ražošanā. Un 50%+ strādnieku nav "pārdevēja 16h stāv pie letes/ofisa darbinieks cilā papīrus kamēr viss izdarīts". Bet par grieķiem - tas 1 uz 4 strādājošajiem kapā 36 stundas diennaktī, vai? Neizklausās reāli, pat ja ņemam vērā, ka tā ir piejūras valsts ar mazo/vidējo zvejniecību, vietējo zivju tirgu un olīvju vākšanu ar rokām. Pie tāda haļavas līmeņa tur jābūt vergu plantācijām lai tādu statistiku savāktu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Visa darba procesa organizēšana parasti apstājas pie īpašnieka X5 vai G klases, par visu pārējo ir pofig. +1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Jūlijs 8, 2015 Author Share Jūlijs 8, 2015 Grieķijai taču parādi jau kādas 4 reizes pēdējos 100 gados norakstīti kad tas bija, neesmu dzirdējis, vai palaidis garām? Link to comment Share on other sites More sharing options...
LSTP Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Ja pie mums Ogrē 10k karšu saražošanai 4 strādniekiem ir jāstrādā 14h, tad Vācijā to pašu izdarīs 3 strādnieki pa 8h. Tāda nu ir mums tā biznesa vide un darba efektivitāte Vispār jau galvenais ir produkta pašizmaksa. Ja ar jebļu ( lai arī tas nav skaisti un pūkaini) to var dabūt zemāku tad tā ir jādara. Jāpiebilst ka mūsu biznesa videi, atšķirībā no tādas Vācijas, nav gadu desmitiem uzkrāti tauciņi, tāpēc bieži vien strādā ar second hand iekārtām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Jūlijs 8, 2015 Author Share Jūlijs 8, 2015 Samazināja maksājumus, bet ne pilnībā dzēsa. jā, bet no 1953. gada tie tika apturēti, līdz 1990. gadam Link to comment Share on other sites More sharing options...
LSTP Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 (labots) ja vecajos rietumos 6% gada rentablitaate uzskataama par labu, tad pie mums visi grib vismaz 25% Pirmējā kapitāla audzēšanas blakus efekts. Zemāk aptuvens citāts kas to raksturo. Mainās varas un politiskās iekārtas, bet pamatprincipi paliek - kam nekā nav, tas max īsā laikā grib visu sev uztaisīt. P.S Citāts no vienas vecas avīzes, glasnostj laikā (80o gadu beigas) - bāzes strādnieks saka - vissliktākais ir tad kad bāzei ir iecelts jauns priekšnieks, viņam nekā nav un viņš max īsā laikā sev grib uztaisīt māju, mašīnu, vasarnīcu. Citiem tiek mazāk. Tad kad jaunais priekšnieks sev sarausis (ja vien obeahesesniki nav savākuši) arī citiem tiek vairāk. Labots Jūlijs 8, 2015 - LSTP Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Pēdējā Grieķijas parādu norakstīšana: This included a new law passed by the government so that private holders of Greek government bonds (banks, insurers and investment funds) would "voluntarily" accept a bond swap with a 53.5% nominal write-off, partly in short-term EFSF notes, partly in new Greek bonds with lower interest rates and the maturity prolonged to 11–30 years (independently of the previous maturity).[68] It is the world's biggest debt restructuring deal ever done, affecting some €206 billion of Greek government bonds.[69]The debt write-off had a size of €107 billion, and caused the Greek debt level to fall from roughly €350bn to €240bn in March 2012, with the predicted debt burden now showing a more sustainable size equal to 117% of GDP by 2020,[70] somewhat lower than the target of 120.5% initially outlined in the signed Memorandum with the Troika.[71][72][73] In December 2012, the Greek government bought back €21 billion ($27 billion) of their bonds for 33 cents on the euro.[74] Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 normaals rietumu uznjeemeejs zina, ka ieguldiitais pikjis saaks atmaksaaties peec 2-3 gadiem, bet, piemeeram, viesniicu industrija peec 20-30 gadiem. Normālam uzņēmējam arī ir saprotams, ko nozīmē vārds investīcija un kā tas atšķiras no apgrozāmajiem līdzekļiem.Bet jā, skumji - ir redzēti biznesa plāni, kur, vadībai dodamajā failā, pirmajā sheetā ir sarkaniem burtiem rakstīts - "varka mēnesī"... Link to comment Share on other sites More sharing options...
ricijs Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Vēl jau ir apjomu trūkums, mūsējie grib ar 10 kukuļiem maizes nopelnīt to ko citur pelna ar 50 kukuļiem maizes, tad nu ar sanāk, ka cenas lielas, algas mazas, bet konkurētspēja ārpus Latvijas 0 un pat Latvijā lietuviešu, igauņu, poļu produkti izkonkurē. Pēdējie 2 salmiņi pie kā vietējie vēl turas ir nosaukums "EKO" un "Vietējais" bet ja pasekojam līdz tad arī no kaimiņvalstīm nāk tāds pats "EKO" Link to comment Share on other sites More sharing options...
PuPs Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Tas par to, ka LV grib 25% uzreiz tas skaidrojams ar kapitaala izmaksaam, ja vaacijas uzneemums var dabuut ilgtermina kapitaalu teiksim uz ~5% gadaa, LV it iipashi kriizes laikaa tie bija 10 un vairaak procenti gadaa, respektiivi pelnai jaabuut atbiltosai. Procenti ir tik lieli, jo tie atspogulo valsts riska liimeni, tas ir buutiibaa, jo lielaaka banaanvalsts, jo lielaaki procenti - lielaaks risks. Lielisks piemeers veel ir Dienvidu tilts, kur aizneemas 140milj LVL par 20+% gadaa..., jo inflaacija LV bija togad ~17% Par produktivitaati, te tieshaam jaasaprot, ka straadnieks, kurs razo 200 000 eiro veertu mercedes S clasi nevar konkureet ar sprotu razojosu pensionaari LV. Tu vari kaut vai 38 stundas diennaktii likt sprotes bundzaa, nekad nepanaaksi pirmo. Work smarter not harder. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 No sī raksta var secināt ka Vācijai tika norakstīti 50% un parāds bij jātmaksā tikai no tīrās eksporta peļņas. Tādā veidā tas parāds pat palīdzēja Vācijas eksportam, jo kreditoriem nācās pirkt vāciešu preces, lai atgūtu savus naudu. The Guardian Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Ja salīdzina ar Grieķiju un tās parādiem, tad mums tos 7 miljardus varēja vienkārši izsniegt kā pabalstu - безвозмездно Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Jūlijs 8, 2015 Share Jūlijs 8, 2015 Kāpēc gan ieguldīt biznesā, kas it kā atmaksāšoties pēc 20-30 gadiem, ja nodokļu politikas un situācijas priognozējamības ziņā nav skadrības tālāk par gada valsts budžeta periodu? Labākajā gadījumā - par saeimas sasaukumu. Atnāks kārtējais ķīlēts skrūdžs un uztaisīs reformas, visu salaidīs dēlī un notīsies. Bisnezam cauri. 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts