normundss Jūnijs 10, 2013 Author Share Jūnijs 10, 2013 Tā izskatās basu kaste. 1gab = 30kg. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 10, 2013 Share Jūnijs 10, 2013 forši basinieki. man patīk šāda izpildījuma skaļruņi. Korpusu krāsosi ? jeb atstāsi kā ir pagaidām ? Man patika netā lx521 melnā krāsā, tas gan laikam arī no interjera atkarīgs - arī tāds brūni/sarkanīgs tumšs koks būtu ok, kaut arī vienkārši ar laku pārklāt -un ar nav slikti šāds finieris nolakots ar biku tumšo tonīti. jo kā zināms - melomāni klausās arī ar acīm vairums gadījumu Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 10, 2013 Author Share Jūnijs 10, 2013 Šie korpusi ir pārklāti ar bezkrāsaino Pinotexu lai nepievelk katru pirksta nospiedumu, un ar to arī apdare ir beigusies. Kādreiz gaišajā nākotnē domāju pasūtīt "dizaina" korpusus pie galdniekiem, kas tad arī būtu atbilstoši vizuāli nostrādāti. Finierēti visdrīzāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 10, 2013 Share Jūnijs 10, 2013 nu drīz, cik saprotu būs gatavība startam - Gaidu ar nepacietību, tavu viedokli par skaņu ! Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 10, 2013 Author Share Jūnijs 10, 2013 nu drīz, cik saprotu būs gatavība startam - Gaidu ar nepacietību, tavu viedokli par skaņu ! Ja būs laiks, pēc kādas nedēļas var cerēt pirmo reizi ierūcināt. Otrs xovera kanāls vēl jāpabeidz lodēt, skaļruņiem vadi jāsavelk un jāsataisa pieslēguma kabeļi ar neutriku vienā galā un astoņiem "banāniem" otrā. Tikai pastūžu vēl nav, varbūt tiešām jāizmanto Tavs piedāvājums aizlienēt divus leachampus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 10, 2013 Share Jūnijs 10, 2013 ok, dod ziņu, kad vajag ! Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 17, 2013 Author Share Jūnijs 17, 2013 Nav bijis laika šo projektu būtiski pavirzīt uz priekšu, bet vismaz pieslēguma kabeļus sataisīju. Arī nav joka lieta, četri vadi uz kanālu. Vienā galā 8 polu Neutrik Speakon, otrā galā vai nu Argusa spailes vai banāni no krājumiem. Bryston stipreklim šīs spailes neder, tāpēc basiem saliku banānus. Bez tam divas spailes paralēli būtu grūti pieskrūvēt, pat ja izvīlētu tā lai der. Vads no Argus 2x2.50mm2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Jūnijs 17, 2013 Share Jūnijs 17, 2013 Tavas skandas ir JJP sapnis! Link to comment Share on other sites More sharing options...
martinno Jūnijs 17, 2013 Share Jūnijs 17, 2013 Vadi gan nē Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 18, 2013 Author Share Jūnijs 18, 2013 Vēl jau tikpat daudz starpbloku kabeļus vajag no xovera uz pastūžiem, un barošanas kabeļus visai saimniecībai. Bet par JJP velti ieņirdzat (forumā vispār), tas vairāk liecina par pašu "vadu skeptiķu" aklu dogmatismu. Es gan esmu par skopu lai kaut ko pirktu no audiosaloniem, bet tas neliedz novērtēt atšķirības un izdarīt secinājumus. Vadi augšā bildēs ir atbilstoši manam sākotnējam uzstādījumam, ka šī konstrukcija ir prototips ar ko tālāk var eksperimentēt gan ar vizuālo noformējumu, gan ar barošanām, gan ar pastiprinātājiem un arī ar vadiem. Būtu ārkārtīgi lieliski, ja šīs skandas un pastiprinātāji (kad tādi būs) izrādītos nejutīgi pret dažādiem kabeļiem, bet to uzzināt tikai pamēģinot. Vakarā saslēdzu basiniekus lai pamēģinātu, vai Bryston pastiprinātājs varēs kustināt <2 omu slodzi. Krossoveri vēl nav gatavi, palaidu pilnu signālu. Skan jau protams pretīgi, bet pirmajā brīdī šķiet ka viss kārtībā, nekas neklipo un pastiprinātāja aizsardzības neko nesaka. Skaļruņiem nominālā impedance ir 4 omi, bet DC pretestība 3,3 omi un paralēli saslēdzot sanāk kaut kas nepatīkami tuvs īssavienojumam. Gaužām negribas to pastūzi nosvilināt. Apsveru variantu slēgt basiniekus virknē kā 8 omu slodzi. Tad gan vajadzēs celt augšā krosovera basu izejas līmeni, bet tā nav liela problēma, viens rezistors jāpamaina. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Jūnijs 19, 2013 Share Jūnijs 19, 2013 Ar režuku nebūs DF pazemināts? P.S. Atceries, mēs tak skatījāmies toreiz tam Braistonam shēmu un tur uz katru mezglu ir ašpadsmit drošības! Vajadzētu jau šim izslēgties, pirms kas nelāgs atgadīsies. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Jūnijs 19, 2013 Share Jūnijs 19, 2013 Apsveru variantu slēgt basiniekus virknē kā 8 omu slodzi. Tad gan vajadzēs celt augšā krosovera basu izejas līmeni, bet tā nav liela problēma, viens rezistors jāpamaina. Un demfēšanas koeficients čau ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 19, 2013 Share Jūnijs 19, 2013 nu vai arī vēl vienu pastūzi un tad draivēt abus basinikieus atsevišķi. bet tas būs dārgi - toties drošāk kā ilgtermiņā topīt 2 omus. Mani leach arīir kā tur 2 omus vismaz līdz 200w , testējis neesmu, bet ja kas aizsardzība nostrādās. DF tak sanāk lielāks jo augstāka slodzes pretestība....DF=Zload/Zout tas rezistors tak ir preampa daļā, tam ar DF nav sakara. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Jūnijs 19, 2013 Share Jūnijs 19, 2013 Pie virknes slēguma katrs skaļrunis viens otram nāk kā pretestība virknē, t.i. DF1.sk=Z1sk./(Z2.sk+Zout) , nevis DF1.sk=(Z1sk+Z2.sk)/Zout) , un līdz ar to galīgi samaitā otra DF. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 19, 2013 Share Jūnijs 19, 2013 (labots) nav tik viennozīmīgi: skat pdfu apakšā. Normundam jau tiks tupa savienoti divi basinieki virknē ar mazu vadiņu, viņam tak tur nav filtru SeriesSpeaker.pdf Labots Jūnijs 19, 2013 - osscar Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Jūnijs 19, 2013 Share Jūnijs 19, 2013 Nu nez. OK, mērījumi der Bet tajā aprēķinā galīgi tiek atmesta DF formula, un pāriets pie skaļruņu labumiem. Tāpat tiek pieņemts, ka abi skaļruņi ir kā viena sistēma, kas varētu būt pareizi tiem strādājot vienā akustiskā noformējumā vienā plaknē. Reāli, pēc Kirhofa likumiem viss būtu jārēķina savādāk. Normundam šāds gadījums īsti nesanāk, cik atceros to konstrukciju (tur laikam 90 grādos viens pret otru). Tipa zilonim snuķis ir līdzīgs sliekai, sliekas iedalās ... Vēl arī tajā pēdējā 7. nodaļā, sāk par to, ka divi skaļruņi viens otru iespaidos, bet tad beigās pasaka, ka abiem Z vienāds, kas būs ļoti rets gadījums, pat diviem tikko vienam aiz otra no konveijera nonākušiem skaļruņiem. Cik atceros, tad to DF iespaidoja tieši tas, ka skaļruņi rada pretēju EDS, un tas tam pastiprinātājam ir jānoslāpē. Ja past. Zout liela, tad tas to EDS vāji slāpē, un tas rada liekas skaļruņa pēcsvārstības. Te nav runa tikai par skaļruņa Q. Nu nez, es tikai elektriķis, ne elektroakustiķis. Te interesanta ideja, kāpēc varētu būt tomēr vienalga, virkne vai paralēli, t.i. arī paša skaļruņa aktīvā pretestība "jauc gaisu", un tikai reaktīvā ir svarīga. http://www.monstercable.com/mpc/stable/tech/A2412_Damping_Factor_Article.pdf Katrā gadījumā interesanta viela pārdomām, un te atkal varētu būt kari, jo būs bars ar speciālistiem un tml. kas teiks, ka parelēli nekad. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 19, 2013 Share Jūnijs 19, 2013 nu ja es jau ar par to, ka tas nav tik vienkārši. Kevina viedokli te ar derētu, viņš pec par akustikām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 19, 2013 Author Share Jūnijs 19, 2013 Par DF interesants jautājums, bet finālā būtiskais jautājums ir vai virknes vs paralēlā slēguma atšķirības skaņā ir sadzirdamas (ja līmeņi ir saregulēti) un ja ir, vai viens variants ir "labāks" par otru mūzikas baudīšanas izpratnē. Būtu jāmēģina abi. Skaļruņi tiešām ir 90 grādu leņķī viens pret otru, bet jāņem vērā, ka tā ir atvērta dipola kaste un savstarpēja mehāniska iedarbība ir samērā neliela. Bez tam skaļruņi ir vērsti viens uz priekšu, otrs uz aizmuguri un elektriski saslēgti pretfāzē. Tas lai izlīdzinātu nelinearitātes difuzoru kustībā uz āru un uz iekšu. Man cits aspekts virknes slēgumam nepatīk. Ja pareizi saskaitīju, tad lai iegūtu vienādu izejas jaudu pie 4x lielākas slodzes pretestības, signāla līmenis jāceļ par 6dB jeb 2 reizes. Nominālajā Linkvica xovera konfigurācijā basa EQ pie 20Hz ir +14.2 dB un iet vēl uz augšu zemākās frekvencēs. Vienkāršojot pieņemsim +15dB basa EQ. Ja to vēl uzceļ par 6dB, basos sanāk +21 dB pret ieejas signālu. Ja ieejā grib dot nomināli 2Vrms, kas ir ap 2.8Vpp, tad +21dB sanāk virs 31Vpp basu izejā. LME49720 opampi pēc datašīta uz 2 kOhm slodzi (kas aptuveni tāda ir starp xovera kaskādēm) var dot ārā max +-14V. Tas noteikti pie max barošanas un nevar vēl zināt kas tur ar kropļojumiem notiek. Nav labi. Varētu gan par 6dB celt augšā pastiprinājumu augšu/vidu pastiprinātājiem un attiecīgi laist caur xoveru uz pusi mazāku signālu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 19, 2013 Share Jūnijs 19, 2013 (labots) nu vēl ir variants ar Lmkām, ties'atā snav diezko jaudīgas, bet pie 8omi varētu pacelt pastiprinājumu zemajama galam par 6 db. Tad gan laikam lietderīgāk un ne tik dārgāk būtu vēl 2 galus uzbliezt un neko necelt. nu jā tavs variants ar nav slikts par paceltu pastiprinājumu vidiem/augšām...tas laikam ar skaņu ietekmēs ja tur būs lmkas piem. vidi jau tomēr ir vajadzīgi labi skanoši. sanāk mazāks feedbeks, kāds deiz tad spektrs izejā lmakai ? es pasmadzeņoju - voltage gain vajag +3 , kas dos virkens wooferiem +6 db spl sajaucu + 6db sanāk, kā rakstīji. laikam Labots Jūnijs 19, 2013 - osscar Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 19, 2013 Author Share Jūnijs 19, 2013 (labots) LMkas uz basiem nav nopietni. Es te tā paštukoju ka varbūt nav tik traki un basi būtu jāceļ tikai par 3 dB nevis par 6. Jo Linkvica oriģinālā konstrukcija ir paredzēta dzenāt 4 omu skaļruņus ar atsevišķiem pastiprinātājiem un basu izejas līmenis ir pieregulējams +2.5/-3 dB robežās. Attiecīgi slēdzot skaļruņus paralēli būtu jāgriež -3dB. Slēdzot virknē būtu vajadzīgs +3dB, kas jau ir reāli. No otras puses, šodien pāris stundas padzenāju nekrosētus paralēli saslēgtus basiniekus ar ērģeļmūziku diezgan labā skaļumā un pastūzis nekādas stresa pazīmes neizrādīja. Ar visiem EQ tur jaudas noteikti būs lielākas, bet neņemos šobrīd spriest kā tas praktiski izskatīsies. Nav jau daudz tāda muzona, kur ilgstoši būtu <40 Hz signāls pa pilnu amplitūdu. Ja nu vienīgi kad Iveta Apkalna Vāgneru bliež uz ērģelēm . Labots Jūnijs 19, 2013 - normundss Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 19, 2013 Share Jūnijs 19, 2013 (labots) nav nopietni, bet lēti var jau tos LME draiverus salodēt ar zināmu čupu ar traņiem izejā - un viss notiks.atceros tev liekas pat bija sampļi no šīm mikrenēm,. bet protams čakarīgi. Kaut gan man ar liekas,ka tavs amps 2 omus tur stabili līdz W 100+. Man viņas disks kut kur ar ir. Labots Jūnijs 19, 2013 - osscar Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 19, 2013 Author Share Jūnijs 19, 2013 Tukša teoretizēšana man riebjas, tāpēc veicu eksperimentu. Pieslēdzu vienu salodēto krossovera kanālu pa taisno pie DAC, saregulēju krosoverā basu līmeni pa nullēm un ielaidu basu joslas signālu abos pastiprinātāja kanālos vienlaicīgi. Skaļruņi saslēgti paralēli. DACam izejā ir 2 Vrms pie 0 dBFS. Izmēģināju visādus basīgus skaņdarbus, manos krājumos visniknākais izrādījās Massive Attack Mezzanine albums. Krosovera basu joslas izejas līmeni skatījos ar voltmetru MAX/MIN vērtību saglabāšanas režīmā. Max rms vērtība, ko izdevās noķert bija 580 mV, vairums citas basīgās mūzikas bija 200-400 mV diapazonā un vokāli/džeza gabali ap 40-50 mV. Pastiprinātāja gains pēc papīriem ir 29 dB, kas nozīmē ar 580mV ieejā ir ap 16 V izejā jeb aptuveni 130 Wrms uz 2 omiem. Pie šāda signāla pastiprinātājs sila gan, bet citādi nestresoja. Toties virtuves skapīšos grabēja visi trauki. Reāli šādā skaļumā diez vai kaut kad kaut kas tiks klausīts. Ja ir tā ka krosovers ir projektēts darbināt 4 omu skaļruņus ar atsevišķiem pastiprinātājiem un paralēlā slēgumā basi jānogriež par -3 dB lai sabalansētu joslas, tad vispār neredzu problēmu un jautājums par skaļruņu slēgšanu virknē kļūst neaktuāls. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 19, 2013 Share Jūnijs 19, 2013 nu es ar tā domāju, nav tur ko stresot , ja paredzēts uz katru kanālu savs amps un tavs tur zemu slodzi.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 24, 2013 Author Share Jūnijs 24, 2013 Pabeidzu lodēt krosoverus un saliku konservu bundžā lai var pamazām sākt iemēģināt. Pagaidām man pietiek ar balansētajām ieejām, nebalansētās nav pieslēgtas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 25, 2013 Share Jūnijs 25, 2013 kā to visu izvietosi ? izskatās, ka plate - kādi 15 x10 cm +- , tad varētu šo sabāzt manās iecienītajās Ķīnas kastītēs - vienā filtru un otrā barokli. laikam čaina nederēs, cik paskatījos linkwica lapā - plates ir apm 17x 20 cm....liekas lielākā no lētajām alumīnija kastēm bija 23x15 nu šī laikam ir lielākā , bet nav augsta. http://www.ebay.com/itm/DIY-Aluminum-Project-Box-Enclosure-Case-Electronic-Black-Big-200x178x50mm-L-W-H-/330801702957?pt=LH_DefaultDomain_0&hash=item4d0551682d kaut gan, grozies kā gribi - ja gribas visu vienā kastē - tad imho šāda ar visu piegādi laikam būs lētākā: http://www.ebay.com/itm/HiFi-DIY-Audio-amp-chassis-table-top-enclosure-Instrument-Case-20-12124N-/370819633385?pt=LH_DefaultDomain_0&hash=item56569290e9 Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Jūnijs 25, 2013 Share Jūnijs 25, 2013 Īstie gangsteri lieto itāļu keisus... 10mm frontpanelis or gtfo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Jūnijs 25, 2013 Share Jūnijs 25, 2013 zinu, zinu, bet tāds maksā x 2. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Jūnijs 25, 2013 Share Jūnijs 25, 2013 Cik ātri tas ķīnietis atlido līdz Dievzemītei? Man pret ķīniešiem nav īpašu iebildumu, tik tas gaidlaiks ne īpaši patīk. P.S. Runājot par keisiem- man ~3 nedēļas spīdot saulei uz ķīniešu dižfirmas Audio GD kasti tā no melnas kļuva par eleganti brūnu. Lētā anodizēšana ftmfw. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 25, 2013 Author Share Jūnijs 25, 2013 Ķīniešu bundžas ir pārāk utilitāras, ja taisa, tad pa smuko. Metu acis uz dziļāko 1U keisu no modushopa http://www.modushop.biz/ecommerce/cat123_l2.php?n=1. Tur visu saimniecību varētu smuki izklāt vienā slānī. Papriekšu vēl jātiek ar barošanas regulatoriem skaidrībā, tad arī manīs cik lielu kasti vajag. Atsevišķu kasti barošanas blokam gan negribas, tāpat jau vismaz trīs pastiprinātāji pie šitās konstrukcijas karāsies. Ir doma pamēģināt uztaisīt mazas regulatoru platītes uz LT1963A/LT3015, ko uzsēdināt tieši uz katras krossoveru plates. Jāskatās, cik kopējais augstums sanāks. Vēl jau DACs raud pēc lielas kastes, un divus pagaidām neesošos pastūžus arī vajadzēs kaut kur likt. Jātaisa visu vienā stilā, nav ko sasteigt. Līdz rudenim var mierīgi uz dēlīša pastāvēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Jūnijs 26, 2013 Share Jūnijs 26, 2013 1U modušopa kasti pie manis var ievērtēt dabā. Tak, ja ieliek grīdiņu, nemaz TIK daudz vietas tur iekšā nav. Bet izskatās gan labi (skat Elfas forumā tēmu par LoDTuK-u jeb Lopiski Dārgo Tumbu Komutatoru) Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 27, 2013 Author Share Jūnijs 27, 2013 Tak, ja ieliek grīdiņu, nemaz TIK daudz vietas tur iekšā nav. Cik tur ar grīdiņu sanāk brīvais augstums iekšpusē? Bez grīdas vajadzētu būt 40mm, tad man viss mierīgi saiet. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Jūnijs 28, 2013 Share Jūnijs 28, 2013 nu, ar grīdu nost nāk vismaz 5, drīzāk 8 mm. Bet es ar collštoku nemērīju, man tāpat viss sagāja Tad jājauc laukā , bet to darīt slinkums. Aparāts plauktā stāv, pie tā pieslēgti 12 kabeļi , katrs vismaz 2.5 mm2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Jūnijs 29, 2013 Share Jūnijs 29, 2013 Cik tālu ar projektu? Kad gaidāmi pirmie mērījumi? Vari pastāstīt, ko tā elektronika veiks (krosovera frekvences, ekvalaizera uzdevumi)? Skatos, ka Linkvica lapā arī nanoDIGI ieteikts kā variants: http://www.linkwitzlab.com/LX521/DSP_challenge.htm Tātad pieņemu, ka uzdevums paveicams dažādos ceļos. Gan jau arī attiecīgs datora softs (dsp spraudnis) to var izdarīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūnijs 29, 2013 Author Share Jūnijs 29, 2013 Principā xoveru var realizēt ar DSP, bet tie projekti pagaidām ir ļoti zaļi. nanoDIGI būtu ok risinājums, bet vajag vismaz sešu kanālu DACu. Man ir satūnēts stereo DACs, kura daudzkanālu ekvivalentu iegūt būtu pārāk dārgi un dažās niansēs praktiski neiespējami (nav pieejams daudzkanālu reclockinga risinājums). Tā ka paliku pie pārbaudītā analogā risinājuma. Tā ka projekts nav brīvi publiskots, visas detaļas es aprakstīt nevaru, bet pamatā shēma ir tāda: EQ, kas koriģē kopējo "on-axis free-field response". Basu/vidu kross 122 Hz, 24 dB/oct. Fāzes nobīde kas kompensē attālumus starp basu kastes un augšējā bafla akustiskajiem centriem. Vidu/augšu kross 6944 Hz, 24 dB/oct Vidu dipole roll-off EQ Fāzes nobīde, kas kompensē attālumus starp vidu un augšu skaļruņu akustiskajiem centriem. Linkwitz-transform filtrs, kas kompensē basu skaļruņu zemo Qts Basu dipole roll-off EQ Notch filtrs, kas kompensē basu kastes mehānisko rezonansi. Šovakar kā reiz pamērīju AFR. Bilde ir sastiķēta no divām pusēm, jo nemāku ARTA softā salikt trīs mērījumus vienā ekrānā. Zaļā līkne pa kreisi ir basu josla, dzeltenā ir vidi un zaļā pa labi ir augšas. Kopumā izskatās ļoti tuvu specifikācijai. Un mazliet skaļruņu porno : Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Jūnijs 30, 2013 Share Jūnijs 30, 2013 Smukas bildes. Es laikam Tavā vietā izvēlētos kādu profesionālo daudzkanālu skaņas karti un filtrētu visu kompī, kur būtu iespēja arī veikt telpas korekcijas, bet, ja kompis nav vienīgais skaņas avots, tad tas īsti neder. Vidu dipole roll-off EQ Šeit ir arī baffle step kompensācija iekļauta? Kā noprotu, ar tik šauru baflu bez tās neiztikt. Linkwitz-transform filtrs, kas kompensē basu skaļruņu zemo Qts Nesen tieši kaut ko virspusēji palasīju par šo filtru, bet tā arī īsti nesapratu, vai viņš taisa boost uz apakšām, vai vienkārši mazina augšgalā par 12db. Man JRiver playera DSP arī šāds filtrs pieejams, varbūt pamēģināšu paspēlēties. tikai nepatīk tā doma par jutības mazināšanu tādā apjomā. Starp citu, kāda jutība būs šīm skandām? Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūlijs 1, 2013 Author Share Jūlijs 1, 2013 (labots) Es laikam Tavā vietā izvēlētos kādu profesionālo daudzkanālu skaņas karti un filtrētu visu kompī, kur būtu iespēja arī veikt telpas korekcijas, bet, ja kompis nav vienīgais skaņas avots, tad tas īsti neder. DSP risinājums ir negatavs, nav zināms kā tā skanējums salīdzinās ar analogo krosoveru. Tas ir pieejams konkrēti tikai nanoDigi un miniDSP productiem. Sākumā bija tikai miniDSP, to atmetu kā substandarta risinājumu. Pretējā gadījumā, iespējams, būtu taisījis kaut ko no NaO sērijas. No datora pa tiešo neklausos (pamatā strīmoju pa tīklu, dators citā telpā) Daudzkanālu skaņas karte paceļamā cenā diezgan droši būtu štruntīgāka par esošo DACu. Profesionālajai tehnikai parasti liela daļa $$$ aiziet par ADC labumiem, DAC jau ir tikai tā pamonitorēšanai. Šeit ir arī baffle step kompensācija iekļauta? Kā noprotu, ar tik šauru baflu bez tās neiztikt. Neesmu iedziļinājies, zem tā slēpjas trīs filtri - divi shelving lowpass 6dB/Oct dažādās frekvencēs un viens notch filter uz 1473 Hz. Nesen tieši kaut ko virspusēji palasīju par šo filtru, bet tā arī īsti nesapratu, vai viņš taisa boost uz apakšām, vai vienkārši mazina augšgalā par 12db Tas būsto apakšas, tikai vevis "vienkārši", bet konkrēti katram skaļrunim izejot no skaļruņa Qts un Fs, un vēlamā rezultējošā Qts un Fs. Korekcijas diapazonu pamatā ierobežo skaļruņa Xmax. sound.westhost.com/linkwitz-transform.htm http://www.linkwitzlab.com/filters.htm#9 Starp citu, kāda jutība būs šīm skandām? Ko nozīmē jutība aktīvajām skandām? Labots Jūlijs 1, 2013 - normundss Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Jūlijs 1, 2013 Share Jūlijs 1, 2013 Skaidrs. Man jau likās, ka pircējam ir iedoti dati, kurus iebarot viņa izvēlētajā dsp, bet izrādās, ka nē. DSP risinājums ir negatavs, nav zināms kā tā skanējums salīdzinās ar analogo krosoveru. Ja abi dara to pašu + nomērītās līknes neatšķiras, tad kas tur var būt nezināms? Daudzkanālu skaņas karte paceļamā cenā diezgan droši būtu štruntīgāka par esošo DACu. Profesionālajai tehnikai parasti liela daļa $$$ aiziet par ADC labumiem, DAC jau ir tikai tā pamonitorēšanai. Viss atkarīgs no izmantotā DACa. Es salīdzināju Audio Gd NFB 2.1 DACu ar Maya44 skaņas karti. Atšķirības minimālas, DACam bija nedaudz vairāk detalizācijas augšējās frekvencēs. Taču salīdzinot ar Linkvica ieteiktajiem FiiO D03K DACiem, gan skaņas karte, gan NFB 2.1 bija jūtami pārāki. Man šobrīd pietiek ar 4 kanālu ESI Maya44 karti (starp citu, ļoti laba cenas/kvalitātes attiecība), bet, ja vajadzētu vairāk, laikam izvēlētos kaut ko no RME produktiem. Par to ieguldījumu ADC labumos ne vienmēr būs taisnība. Ir arī kartes, kas veic tikai digitālo procesēšanu un maksā pieklājīgas naudas. Piemēram, RME HDSP AES mēdz lietot daudzkanālu procesēšanai un izvadei uz daudzkanālu DAC vai atsevišķiem stereo DACiem. Neesmu iedziļinājies, zem tā slēpjas trīs filtri - divi shelving lowpass 6dB/Oct dažādās frekvencēs un viens notch filter uz 1473 Hz. Izskatās pēc baffle step korekcijas + papildus boost zemajā galā. Notch filtrs laikam koriģē "baffle hump" pauguriņu. Izklausās loģiski. Ja tā padomā, es pat varētu ar Tang Band W8-1772 taisīt tik šauru baflu un piekoriģēt ar vienu 6db baffle step + ar otriem 6db skaļruņa līknes kritumu. Tas būsto apakšas, tikai vevis "vienkārši", bet konkrēti katram skaļrunim izejot no skaļruņa Qts un Fs, un vēlamā rezultējošā Qts un Fs. Korekcijas diapazonu pamatā ierobežo skaļruņa Xmax. Interesanti, ka aprakstā, kas atrodams miniDSP lapā, bija minēts, ka šis filtrs pilnvērtīgi izmantojams tikai slēgtajām kastēm. Ko nozīmē jutība aktīvajām skandām? Droši vien to pašu, ko pasīvajām - augstākai jutībai vajadzēs mazāk pastiprinātāja vatus, būs labāks S/N, THD u.tml. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūlijs 1, 2013 Author Share Jūlijs 1, 2013 (labots) Izskatās pēc baffle step korekcijas + papildus boost zemajā galā. Notch filtrs laikam koriģē "baffle hump" pauguriņu. Izklausās loģiski. Ja tā padomā, es pat varētu ar Tang Band W8-1772 taisīt tik šauru baflu un piekoriģēt ar vienu 6db baffle step + ar otriem 6db skaļruņa līknes kritumu. Te vēl jāņem vērā, ka LX521 "vidi" sastāv no diviem dažādiem skaļruņiem, kas savstarpēji krosēti ar 1. kārtas pasīviem filtriem apmēram 1kHz frekvencē. Interesanti, ka aprakstā, kas atrodams miniDSP lapā, bija minēts, ka šis filtrs pilnvērtīgi izmantojams tikai slēgtajām kastēm. Tā tas sākotnēji ir prezentēts, bet Linkvics pats to izmanto arī dipoliem. Ja abi dara to pašu + nomērītās līknes neatšķiras, tad kas tur var būt nezināms? AFR ir tikai viens aspekts, tas neraksturo kropļojumus. Digitālajiem filtriem ir raksturīgi citas dabas skanējuma artefakti kā analogajiem, "labākais" ir atkarīgs no konkrētās tehniskās realizācijas un personīgās gaumes. Par jutību - specifikācijā pastiprinātāju prasībās ir norādīti vismaz 60W uz kanālu, basiem vēlams vairāk. Pastiprinājums 25-28dB. Tonālais balanss tiek pieregulēts krossoverā. Pārējais jau pēc individuālajām iespējām un fetišiem. Labots Jūlijs 1, 2013 - normundss Link to comment Share on other sites More sharing options...
Darkheart Jūlijs 2, 2013 Share Jūlijs 2, 2013 Skaidrs... Klau, kāds smoothing tiem mērījumiem piemērots un kādos apstākļos mērīts? Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Jūlijs 2, 2013 Author Share Jūlijs 2, 2013 Klau, kāds smoothing tiem mērījumiem piemērots un kādos apstākļos mērīts? Ja Tu domā manējo mērījumu, tad tas ir krossovera elektriskais mērījums lai pārliecinātos ka AFR atbilst specifikācijai. Par akustiskajiem mērījumiem man nav skaidrības ko telpā dipoliem var vispār nomērīt, tāpēc neplānoju to darīt. Laukā mērīt ir liels projekts - būtu jāved kaut kur ciemos, nejūtu tādu spiedīgu vajadzību. Man galvenais ir pārbaudīt vai viss funkcionāli darbojas (pareizi fāzes saslēgtas un tamlīdzīgi), nekas negrab, un jēdzīgi novietot telpā. Linkvicam šiem nolūkiem ir aprakstītākas daudz lietderīgākas testu metodes - uz ausi izmantojot pink noise un citus ģenerētus testa signālus. Pink noise esot ļoti noderīgs lai novērtētu atšķirības starp kanāliem, kā arī stereo skatuves veidošanos un lai optimāli iegrozītu skandu novietojuma leņķus pret klausītāju un telpas sienām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!