Jump to content

Iesakiet resīveri + tumbas


Ģenerālis
 Share

Recommended Posts

Vai mazās plauktinieces biamposi? Domā vajag?

Varbūt vienkārši nopērc pastiprinātāju ar pre-out!

Kas ir bi-wire A vai B variantā? Tas bija domāts iespēja pieslēgt divus tumbu pārus vai kaut kas cits?

Link to comment
Share on other sites

nu tieshi ta bi-amp nozime 2 pastiprinatajus...un vai ar plauktiniecem vispar,kas tads ir iespejams...un autors vel par resiveri ieminejas.

Link to comment
Share on other sites

Jā, tām plauktiniecēm ir iespējams bi-wirings/biampings. Apskatījos.

Nu, teorētiski ir redzēti resīveri ar pre-out, kas nozīmē, ka itkā varētu vēl pirkt 5, 7 vai vienalga cik galus un taisīt katram kanālam biampingu.. Neesmu gan nekur dzīvē tādu konfigurāciju redzējis..

Link to comment
Share on other sites

emm, man ar vajadzētu nelielu padomu :(

pašlaik ir:

a) tv , dafiga ieejas, šķiet, ka ir optikas izeja

b) media atskaņotājs 1 (banani,optika,hdmi,lan) ,izmantojas

c) media atskaņotājs 2 (banani,optika,hdmi,lan), izmantojas, kad vajag pc funkcijas

d) media atskaņotājs 3 (banani,optika,hdmi,lan), laušanai

e) ps 2 (hvz, neatceros, laikam banāni + optika)

f) dekoderis (tikai banāni + scart)

g) kino zāle (tikai banāni)

 

Pašlaik slēgums: dekoderis bildi dod uz tv, un skaņu uz kinozāli, pārējās iekārtas: skaņu un bildi uz tv.

Gribas upgreidot un civilzēti laist bildi uz ekrānu un skaņu uz kinozāli.

Cik jūtu ir divi varianti:

a) mainīt kinozāli pret citu iekārtu, kas atbalsta kaudzīti ar audio ieejām

b) pasūtīt no ebay optiskos kabelīšus, divus optisko spliterīšus un pārejas no banāniem uz optiku ... kopējās izmaksas, cik skatījos, nepārsniegs 50 poundus, tiesa, pārslēgšanās notiks, pārslēdzot ar roku optisko spliteri no vienas dzīslas uz otru.

 

Itkā bez tā visa var dzīvot, jo normāli, tiek izmantots tikai dekoderis, bet kad ir kāds tusiņš tad jau gadās - vai nu ps uzzipāt, vai kādas filmas paskatītes, vai karaoki padziedāt un tad sākās lielās vadu raustīšanas , tad ko no ieteiksiet darīt lietas labā? Jautājums aktualizējas jo drīz jāmaina dzīvoklis un jaunajā vietā, nu nepavisam negribās vairs tik ļoti tos vadus raustīt.

Link to comment
Share on other sites

Konstatators
Nebūs gan tik vienkārši ar to Yamahu,viņai bi-wire izpildās A+B variantā nevis tikai A.

 

laikam spaiņuks domāja tā, ka A tumbu spailes baro teiksim augšas + vidus un B tumbu spailes baro basiniekus, pastūzim ieslēgts režīms A + B. Jēgu gan, zini, reāli neredzu (nedzirdēju), esmu meģinājis intereses pēc tā saslēgt. Vienīgi vari atslēgt augšas, ja sagribās paklausīties kā pļurkšķ basinieki vieni paši... :mrgreen:

 

Kāds gudrs zinātājs gan varēja pakomentēt vai pastūzim šāds slēgums kaut ko maina vai kā atvieglo dzīvi... :>

Link to comment
Share on other sites

Piedāvāju lietotus labā stāvoklī (abi vienotā stilā):

- streoresīveri marantz sr48 ar pulti - Ls 70

- cd atskaņotāju marantz cd 48 ar pulti - Ls 40,-

Abus kopā - Ls 100.

Link to comment
Share on other sites

Tātad doma, ka nobiampingo ar 4 resīvera kanāliem divas 2joslu sistēmas izmantojot tumbās esošos filtrus un izmantojot to kā 2.0 sistēmu – varētu būt jēga, jo klipings parasti sākas zemajā galā un rada augstas frekvences „blakus” efektus augstajā galā, kas nokauj pīkstuļus. Ja ir biampings, tad pīkstuļi šādā situācijā netiek traumēti – jo tiek draivēti no atsevišķa pastiprinātāja. 2.1 gadījumā neredzu jēgu no biampinga ja izmanto resīveri. Proatms slikti ir tas , ka resīvers barojas no viena barokļa, līdz ar to kāpinot jaudu pasliktinās barošanas „kvalitāte” un tas atkal nenāk par labu neaugšām ne vidiem. Imho tā ir māžošanās ar biampingu resīveram. Labāks variants ir tā saucamais horizontālais biampings – kad viens neatkarīgs pastiprinātājs baro augšas, bet otrs vidus/apakšas, jo tad barošana arī ir atdalīta. Bet pa īstam biampings „atveras” kad ir aktīvais filtrs pirms jaudas gala, tad tumbās nav vajadzīgi filtri, kuri labi parasti nav lēti. Un tad var regulēt visu pirms nevis pēc filtrēt. Tiesa, tad lai regulētu ir jābūt sajēgai kādi skaļruņi , kādi parametri etc...

Tāds ir mans viedoklis pa lielām šaibām.

Link to comment
Share on other sites

Nu, zinu, piemēram, pāris NAD resīveru modeļiem ir peremičkas no pre uz power ampiem. Pieņemu, šādā gadījumā varētu uzlikt kaut kādu RCA splitteri un izmantot, teiksim 4 galus. Galiem kopumā sanāk uz pusi mazāka ieejas pretestība. Varbūt Tev, Oskar, kādi komentāri, kā tas varētu ietekmēt skaņu.

Nu neslikts biampinga variants, imho, http://www.ss.lv/msg...ers/bxbpbc.html

Hmz, nupat kā apskatījos to Wharfedale cenu. Liekas, ka ar Exposure ieteikšanu esmu nedaudz pārsteidzies..

Labots - Luke
Link to comment
Share on other sites

Kaspars12

Neredzu jēgu tāda līmeņa skandu slēgšanai bi-amping, skan viņas labi, bet nejau tas cirks viņām manāmi izmainīs skanēju, labāk panemt labu amp un cd atskaņotaju. Lielām skandam ok, kad vajag lielākas jaudas.

Link to comment
Share on other sites

nu ja topītājs - var noderēt topītājiem, jo nespējnieki resīveri ātri parauj pīkstuļus - tepat tak viens kam yamahas grīdiniecēm bija pīkstuļi izsvilināti :D

 

lūk ilustratīva bilde no simulatora "topītājiem". Tātad kā zināms tipiskiem mūsdienu ampiem leciens no ļoti labas kvalitātes līdz klipingam ir niecīgs.

tātad pirmā bilde - izejā apm. 40W +- smuka sinusoīda uz 1Khz. un minimāla līmeņa harmonikas 2khz , 3Khz un 4Khz. nekādu draudu pīkstuļiem. THD 0,009%

 

 

norm.jpg

 

 

Griežam skaļāk - THD 10% !! ( bieži vien uzrāda jaudu pie šādiem kropļiem resīveriem :D lasiet manuāli) . sinusoīda nogriezta - klipings. Un harmoniskās ļoti augsta līmeņa un pat 20Khz...un pīkstuļi var nocepties no šāda zāģa... bez maz tāds pats līmenis kā 1Khz :D

 

 

clip-1.jpg

Labots - osscar
Link to comment
Share on other sites

spainiss2
Jēgu gan, zini, reāli neredzu (nedzirdēju), esmu meģinājis intereses pēc tā saslēgt

Kas tev pa pastūzi un skandām? Pats gan izmantoju resīveri un grīdas akustiku no B&W un atšķirību varu dzirdēt.Pieļauju,ka mūzikas veids arī ir no svara vai var dzirdēt starpību.

Link to comment
Share on other sites

un atbildot uz Lukes commentu, par spliterīti - jā var sadalīt un močīt 2 pastūžus. Gan jau pavilks preamps, kaut protams, THD biku pieaug ja slodze samazinās. bet būs ok. Vēl labāk tad paņemt kādu preampu - tiem parasti ir 2 izeju pāri un tie nav dārgi.

Kā jau teicu var just skaņas uzlabojumus, jo augšas netiek piedrazota ja apkša "kačā", bet man nepatīk, ka sēž uz viena barokļa, jo zinot, ka rešos ir labi ja 2x10 000 uf kondensatori uz 5 kanāliem - manam sony vispār 2x6800uf (vecajam 10W vef 101 ir tikpat uz 2 kanāliņiem). Un ņemot vērā ka PSRR ( barokļa traucējumu "noraidīšana) pastiprinātājiem krītas uz augstām Frekvencēm un ja baroklis "sūc" jaudu basiem, tad barokļa izejā ir pamatīgas pulsācijas ko augšu pastūzim "jāapēd" un daļa no tās drazas pa ļubomu uzlien virsū signālam . Ok, es te pa dziļu ielīdu , bet tā tas ir principā.

Link to comment
Share on other sites

Bet ja darbina tikai stereo, tad kāda nozīme, ka kondensatori paredzēti uz visiem pieciem, izmantoti tie tik un tā tiks pēc pilnas programmas. Jeb tas tā tomēr nav?

Link to comment
Share on other sites

biampingojot jau darbojas 4 kanāli + 2 "sūc" vairāk, čakarējot arī delikātos, kam augšiņas jāpadara samtainas :D Tāpēc es saku, ka 2.0 režīmā resis skan manāmi labāk nekā 5.1 pie vidējas jaudas. pie mazas tas nav tik būtiski. Protams , dārgie būs labāki tehniski. un tur būs labāka barošana.

Link to comment
Share on other sites

emm, man ar vajadzētu nelielu padomu pašlaik ir: a) tv , dafiga ieejas, šķiet, ka ir optikas izeja b) media atskaņotājs 1 (banani,optika,hdmi,lan) ,izmantojas c) media atskaņotājs 2 (banani,optika,hdmi,lan), izmantojas, kad vajag pc funkcijas d) media atskaņotājs 3 (banani,optika,hdmi,lan), laušanai e) ps 2 (hvz, neatceros, laikam banāni + optika) f) dekoderis (tikai banāni + scart) g) kino zāle (tikai banāni)

Te prasās pēc normāla av resīvera no kura uz TV aizies tikai vien vads.Spliteru pirkšana--pirotehnika.!!!

Oskar,jaunajiem Pioniera resīveriem var biampot visas piecas skandas....vienlaicīgi tikai frontus un aizmuguri tas ir četras..

Labots - nhs
Link to comment
Share on other sites

nu jā, viņam ir desmit kanāli ar 30W D klasi katrs :D īsts audiofīlu biamps :D toties labs mārketings.

Labots - osscar
Link to comment
Share on other sites

Konstatators
Kas tev pa pastūzi un skandām? Pats gan izmantoju resīveri un grīdas akustiku no B&W un atšķirību varu dzirdēt.Pieļauju,ka mūzikas veids arī ir no svara vai var dzirdēt starpību.

 

Iraid Yamaha NS555 + Marantz 4200 stereo aparāts. Ok, man bija kompis pieslēgts, varbūt ar labu CD būtu citādāk. Precīzi vairs neatceros, ko klausījos, bet tas 100punkt bija .flac un 100 punkt nebija nekāds tehno, smagais metāls vai cits barahlo. Ja nemaldos Patricia Barber live ieraksts un kaut kas no tā paša Pink Floyda, tie no galvas zināmie gabali jau labi der nianses patestēt..

 

Es nesaku, ka nekāda razņica nebija, iespējams i bija, vai man likās ka bija, vai nebija, nezinu... :mrgreen: bet par cik kamēr visu pārštellē paiet pāra minūtes + psiholoģiskais efekts, karoče neuzticos sev, jo tur līdz objektīvam salīdzinājumam, kā līdz mēnesim :D

 

Bet tā i man diletantamn īsti netika skaidrs reāls pamatojums iespējamām atšķirībām pie šāda A+B slēguma. Osscaris apcerēja daudzkanālu resīverus, tur mazliet cits, bet es un laikam spaiņuks arī runā par stereo aparātiem. Jo reāli tas ir nekas cits kā bi-wiring slēgums, tikai nevis krāmē visus vadus uz A klemmēm, bet augšas jūdz pie A sistēmas, bet apakšas pie B un abas sistēmas darbian reizē. Reāli kāda tur var būt šķirba skanējumā no parasti piejūgtām stereo skandām bez nekādi bi, jo aparāts taču ir un paliek divkanālu, neatkarīgi ka var palaist 2 sistēmas reizē?

 

A īsts Bi-ampings taču ir pilnīgi cita opera.

Link to comment
Share on other sites

jaunajiem Pioniera resīveriem var biampot visas piecas skandas....vienlaicīgi tikai frontus un aizmuguri tas ir četras

 

lielisks kalambūrs, paldies

Link to comment
Share on other sites

Ir redzēts, ka citi tāda veida pastiprinātājus kaut ss.lv sludinājumos pamanās nosaukt par 4 kanālu pastiprinātājiem. :D

Slēdzis A, B vai A+B ir nekas cits kā izejas komutators, ja kāds to nezināja.

Link to comment
Share on other sites

A īsts Bi-ampings taču ir pilnīgi cita opera

Tas gan, tur crossover ir pirms pastiprinātājiem. Vieglākais ceļš ir paņemt kādus daudz maz solīdus studijas aktīvos monitorus.

Link to comment
Share on other sites

tas vairs nav īsts, jo katram pastiprinātājam tik un tā jāstrādā ar pilnu frekvenču diapazonu

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Vai pats izdomāji? :D

Tātad feiks, ja? :D Tātad ir "īstais" un "neīstais" biampings.. Hmz, nezināju!

Link to comment
Share on other sites

nu ja tu mazliet iespringtu uz izpēti, tad iespējams sameklētu, ka īstais biampings ir ar aktīvajiem filtriem pirms jaudas pastiprinātājiem, un feikais ir ar jaudiniekiem paralēli no viena avota un pasīvajiem filtriem tumbās

Link to comment
Share on other sites

Lūdzu atsauci uz kādu vērā ņemamu avotu! Esmu daudz ko dzirdējis, bet nu šādus brīnumus tik tiešām pirmo reiz!

Vai nu biampings ir biampings vai arī nav!

Link to comment
Share on other sites

ja pastiprinātājs ir pirms krossovera, tam nav ne mazākās sajēgas, vai tas darbina pīkstuli vai basinieku

Link to comment
Share on other sites

nu pēc grāmatiņām to sauc par pasīvo biampu , ar elektronisko krossoveri - aktīvais sbiampings. pasīvā jēga ir tā, ka tas , ja tā var teikt atvieglo "tvīteri", protams pastiprinātājs pastiprina pilnu spektru, taču tam pastiprinātājam nav tāda slodze ( te mans stāsts par barokļa pagurumu) , kā tam kurš draivo basinieku jebkurā gadījumā. Tā ka ir zināma jēga. Var likt mazāk jaudīgu, bet labāku pastūzi uz augšām, tiesa pastiprinājuma koeficintam jābūt vienādam visiem pastūžiem. un akkrīt krossovera tjūnēšana.

Aktīvā krosa gadījums jau ir advancētāks - tur praktiski jājauc tumbas vaļā, jeb jātaisa no nulles un jāravē filtri ārā. Plus ktaras tumbas krossovers ir pietvīkots konkrētam skaļrunim, aktīvi krosējot bez zinātnes neiztikt. Protam s, ja zemo skaļruni pa taisno mauc pie pastūža - DF uzlabojas parasti, jo filtros parasti ir pretestības, spoles etc. Tur fāzes un roll offi jāsaregul katram diapazonam...kā to izdarīt bez mēraparatūras ? var jau uz ausi kā eq :D Parasti vēl tu ieintegrē DSP lai var aiztures regulēt vēl ar.

ar to A+B variantu - tas saucas bi-wiring - iet uz katru tumbas sekciju savs vads (tumbām jānoņem jumpers un jāaktivizē biamping/biwiring mode) - viens augšām viens apkšām. un "savienojas' tik pie pastūža. Tipa ideja, ka kaut kā tiek slodze "atdalīta". Vairums uzskata, ka bi-wirings skan labāk par vienu vadu , bet fizsiki es to nevaru izskaidrot - grāmatās raksta par kaut kādu magnētismu etc, un tā pat piemin, ka tas mehānismsm nav skaidrs - kā tas darbojas. klausies, mēģini.

Nu un biampu var attīstīt uz triampu etc.

Link to comment
Share on other sites

biamp peec buutiibas noziimee, ka 2 joslu tumbu baro 2 kanaali. Tur nav noteikums, ka pirms skaljrunja nedriikst/ nav filtru[ jebkaadu, ne tikai cross ] . Normaali buutu taa, ka ja lieto biamp, tad pasiivie filtri tiek atsleegti, un iesleegti aktiivie. bet peec buutiibas tas ir jau cits jeedziens- passive vai active crossover. Patiesiibaa visa shitaa saruna ir viena vieniiga smadzenju skaloshana.

 

Kas attiecas uz Oskara bildeem --- tu man paraadi maajaas kaut vienu topiitaaju, kursh topii maajas apstaakljos ar resiiveri liidz tiem 10%[ un vienu siinusa frekvenci ] . Tad paskaties, cik summaari jaudas sanaak pie taa peak [ kur ir 10% ] , un vai pamatskaljrunis nenokausies pats , un otrs --- cik tad jaudas izstarojas piikstuljos caur shiim te itkaa thd harmonikaam. Peec tam paskaties kaads piem ir rms/ peak spektraalais sadaliijums videejaa topiitaaju dziesmaa..., atceries, ka piikstulji vienmeer ir ar labaaku juutiibu nekaa basinieki, taatad automaatiski ar lielaaku jaudas rezervi [ savaa diapazonaa]. Tevis piemineetais gadiijums var tikt attiecinaams tikai uz kautkaadaam kroplaam tumbaam/ piikstuljiem ar piikstulja pirmaas kaartas kroseeshanu bez Z kompensaacijas

Labots - kevins
Link to comment
Share on other sites

Kā reiz gaidīju Kevina komentāru - viņš par tumbām zinošāks !

nu var jau būt , ka tā ir, bet pietiekoši daudz redz nokautus pīkstuļus :D un ir cilv , kas nesadzird klipingu :D un es nebrīnos, kā tada krosēšana arī ir lētajās tumbās - ar vienu elektrolītu (dator tumbās, mājas kinozālēs etc.)

 

nu skaidrs, ka pesteļošana, man biampings ir saprotams, piem. audiofīls liek A klases lampu uz augšam un AB klases tranzistoru uz apakākšām/vidiem...

Protams, PA aplikācijās dala pa joslām. bet tā lētajam/vidēja līmaņa resiveram, nav tās fīčas vajadzīgas. tīrs mārketings IMHO. 10 kanāli...nu, nu. Imho tas ir vismazākais uz ko vajag skatīties, kad pērk resīveru.

Labots - osscar
Link to comment
Share on other sites

Nu, pieņemu, ka vismaz 70% nodedzināto pīkstuļu ir dēļ tā, ka dažam labam pēc noklusējuma AF tembra ručka ir +10dB :D

Pieņemu, ka ja es mēģinātu kaut kur izmantot bi-wiringu, tad ar mērķi likt midbasam, pīkstulim dažādus vadus, piemēram, ja gribētu spilgtākas augšiņas- midbasam vara vadu, pīkstulim sudrabotu vai kaut kā savādāk..

Lielākie man zināmie audiofīli gan saka, ka ja biampings, tad tikai un vienīgi vienādi pastiprinātāji un ne kā savādāk.

Link to comment
Share on other sites

Luke, nu ja tiecas uz kautkaadu referenci, un grib lai visi diapazoni skan vienaadi, nevis viens aatrs, ar paarforseetu DF, otrs ar lampisko harmoniku un treshais miiksts un neDemFeets, tad protams, ka labaak , ka visi kanaali ir vienaadi. Bet taas pashas audiofiiliskaas kastes biezhi vien te tuvu netuvojas kautkaadam etalonam...

par AF tembra ruchku +++

Klusumaa klausoties, ir logjiski, ka ausij prasaas loudness, ja taada nav, griezh basu un augshas augshaa. Griezhot ruchkaa, protams, ka jau ir aizmirsushi, ka taada lieta bij uzgriezta ....

Labots - kevins
Link to comment
Share on other sites

nu var jau būt , ka tā ir, bet pietiekoši daudz redz nokautus pīkstuļus un ir cilv , kas nesadzird klipingu

 

Diez kā skan klipings? Ir gadījies dzirdēt pīkstuli "šaujam", domāju, ka ta ir tas. Skan normāli, izšauj, un skan tālāk. Protams, uzreiz samazināju skaļumu un atkārtot parādību vēlēšanās nebija.

Link to comment
Share on other sites

nu tā ir - augšas paliek ar metālisku griezīgu pieskaņu, un protams ja vūferi basiniekam raustās un "iestrēgst" - tad ar nav labi :D

Link to comment
Share on other sites

nu jā var jau būt klipings pīķos bassam piem. augšas. parasti tomēr bass pirmais aizrijas un ne visi to uztver, bet augšas uzreiz "griež"" pie bassa klipinga.

 

bet nevar izslēgt arī vēl gadījumu ja augšas ir + 10db :D man te vienā darba auto cilvēkiem standarta settings ir Bass +6 (max) un highs ar +6 :D :D

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...