Jump to content

Negaisa laika saplisusi divi pc un LTC modems


Router-Man
 Share

Recommended Posts

Saprotu ka kāds patektu: "Pa taisno no Ķeguma turbīnām!"

 

Laikam Līkrocis gribēja teikt: "Pa taisno no apakštacijas." Pat ja tā, ko tas maina?

PS: Es nezināju ka stabi ražo elektrību.

 

Interesantāk būtu padiskutēt par citu momentu.

 

Laiku miestiņš. Ne tas mazākais. Lattelekomam ir torinis kurā ir radioreleju līnija, kas miestu pieslēdz pie pasaules. Tur pat pie torņa ir centrāle ar visies DLS uc šāņagu. Līdz galaietotājiem kabeļi gan zem zemes, gan pa, nu jau pieminētajiem, stabiem vietām.

 

Enduseris ticis pie portatīvā datora. Laimīgs kā tēļs! Uznāk pērkosns. Pkemonsizrauj elektrību datoram un lieto no baterijām. DSL modēms tāpat sienas kontaktā. Pamatīgs spēriens stabā. Pokemons saka ka pēkšni šamo nedaudz "pakratīja" ar elektrību. Lattelecom nomaina DSL modēmu pa velti. A portatīvajam tīkla karte čupā. Tipisks sāsts vai ne?

 

Interesantais moments: Ko par to saka vietējais LTC montieris? Redzēju to stabu kur iespēra zibens. Nekas īpašs. Stabā kastītē ar supresoriem nedaudz plastmasa sakususi. Kas īpašs? WRF? Kāpēc nenosprāga ne LTC centrāle ne DLSAMs?

 

Kur fīča ka LTC aparatūra palika dzīva, bet pokemonam tīklene izsista? Šo gan gribētos saprast.

 

EDIT: Visiem kā sēnēn elektrība pienāk no Latvenergo ievadskapja caur skaitītāju, bet Līkrocim... PA TAISNO NO STABA!

Labots - JDat
Link to comment
Share on other sites

 

 

Lattelecom nomaina DSL modēmu pa velti

 

Kur fīča ka LTC aparatūra palika dzīva,

 

 

tev sākusies personības dalīšanās

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Atvainojos ggg777, par nepreciztāti:

 

Kur fīča ka zibens laikā DSL modēms tiek izsperts, savukārt LTC centrāle paliek dzīva?

 

Vai arī vietējais LTC cilvēks man stāsta par rozīnēm...

Labots - JDat
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

JDat, pa taisno no staba nozīmē, ka vadi netiek vilkti zem zemes, gar mājas sienu, bet skaitītājs ir turpat 5m attālumā no staba aiz sienas.

Link to comment
Share on other sites

Fīča ir vienkārša. Komerciālai infrastruktūrai ir atbilstoša pārsprieguma aizsardzība. Bet lielākaiaji daļai gala lietotāju tādas nav. Un tas, kurš sapņo, ka tā situācija drīzumā būtiski mainīsies ir cirvis.

 

Starp citu, komerciālo infrastruktūru pārsprieguma aizsardzības izmaksas arī ir iekļautas gala patērētāju rēķinos.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

A precīzāk varētu par rūpniecisko zibensaizsardzību? Gan zemsprieguma elektrotīkliem, gan telekomunikāciju iekārtām, an radioiekārtām (SAT uztvērēji, WiFi, Radioreleji, DVB-T antenas utt).

 

No loģikas viedokļa: Ja no telefona centrāles līdz katram galalietotājam iet savs kabeļis, tad uz katra kabeļa ir sava aizsardzības ķēde. Kāda tā izskatās? Kur nopirk? Galu galā: Kā īsti ir ar zibensaizsardzību privātmājā? Man daži teica ka priekš tādām lietām ir neatkarīgs kontūrs apkārt mājai, (līdzīgi kā zemējums). Kā tādu pareizi ierīkot?

Labots - JDat
Link to comment
Share on other sites

DEHN, OBO BETTERMAN. meklē netā, viņiem ir smuki bukleti.

 

Mazliet oftopic par tēmu, kāpēc LTC ir, bet galalietotājiem nav pārsprieguma aizsardzības.

 

Lieta tāda, ka komercstruktūtas, šajā gadījumā LTC ar savu infrastruktūru pelna naudu. Bet galalietotāja mājoklis nekādu naudu nepelna. Tie ir vieni vienīgi izdevumi. Izdevumi katra indivīda labklājības labad. Tāpēc arī indivīda mājoklis visdrīzāk nebūs aprīkots ar atbilsošu zibens, pārsprieguma aizsardzību, jo tam pietrūkuši līdzekļi.

Link to comment
Share on other sites

Kurmucis

>JDat, atbilde jau ir notikuma atstāstā: "DSL modems sienas kontaktā" - nozīmē, ka risks, atslēdzot lapsi no rozetes, tika samazināts mazāk kā par 50%.

Pro aizsarzdība = skaisti, taču visadi pārspieguma aizsargi ir arī jau minētā APC sortimentā. Slinkums skatīt, saucās laikam Protectnet, kādi padsmit lati.

Un ko tādu veidojot, vienmēr kaut ar tausti jāpaseko, vai kāds itkā nesvarīgs vads nav neaizsargāts.

Link to comment
Share on other sites

Lai lietotu APC (un visādu citu) pārsprieguma aizsardzību, vajag zemējuma kontūru izbūvēt. No kura velk atsevišķu vadu (dzelte/zaļš) līdz katrai rozetei necilpojot. Bet Latvenergo ievada sadalē obligāti savieno ar "0".

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Kurmucis

Viss jau atkal ir riska % - ggg97 ir pilnīga taisnība par zemējumu.

Taču arī bez tā uzskatu, ka risks samazinās - ja zemes ir kopā kompim, DSL kastei, printerim utt un visai buntei ieeju pusē ir aizsardzība - tas viss var "nolēkāt" pret īsto zemi, bet pārspriegums 230 tīklā un datu līnijā/s tiks ierobežots.

Nav korekti, bet atkal - ja dzelži / dati ir vērtē un nevar izbūvēt "cietoksni" - iespēja izsprukt pieaug.

Link to comment
Share on other sites

Zibens aizsardzība nekad nebūs uz visiem 100%. Pat kodol elektrostacijām nē. Katrs procents virs 90% izmaksāmaksā visus iepriekšējos procentus vairākkārt kopā ņemot. Aritmētiskā progresijā, tā teikt.

 

Un vēl. Nejauciet pārsprieguma aizsardzību ar zibens aizsardzību. Pārsprieguma aizsardzībai lieto visus tos mūsu mīļus APC, u.t.t. kopā ar zemēšanas kontūrus. Zibens aizsardzībai lieto zibens novedējus - divertorus. Viņu izpildījums var būt ļoti dažāds. Skatās tais pašos Dehn, Obo Bettermann. Arī viņiem vajadzīgs zemēšanas konūrs. Un šite uzmanīgi, bet parasti viņu savieno ar mājas kopējo zemēšanas kontūru. Bet te vajag palasīt normatīvus.Ja būs tiešais zibens spēriens, tad viņš zemēšanas kontūra potenciālu, kopā ar zemes potenciāla piltuvi pacels oi, oi oi. Tā pat tehnika aizies. Bet šadā gadījumā svarīgākais, lai jūs un jūsu mājoklis paliktu daudz maz lietojami.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Upši, šmupši. Kas tur iekšā tik kosmisks tajos par APC upšos? Jaudīgi supresori un kodieri un viss?

 

Par centrālēm. Kaut kā savulaik neesmu redzējis ka katrai usera drātij klāt pievienoti ggg777 minētie daikti. Tur jābūt kaut kam vienkāršākam. Izsitot, tiek nomainīta nestrādājošā plate statnē un viss. Uz krosa arī neko lielu un speciālu neesmu manījis. Varbūt slikti skatījos...

 

Laukos sazemēt LTC galalietotāja DSL modēmu? Tur tak pornogrāfiska paskata plastamasas kastīte ar ārējo adapteri. Kāda tur zemēšana un aizsardzība ja neskaita ka izlaiž LTC un latvenergo drātis caur UPSi...

 

Par ggg777 pieminētajiem produktiem skaidrs. Kārtīgs zemējus tik un tā vajadzīgs. Ir bijusi bēdīga pieredze. Tad izlaist ienākošos elektrības drāti caur ggg777 pieminētajiem produktiem (redzēju kādi ir, bet specenes nelasīju) Par kādiem normatīvajiem aktiem ir runa? Kur tos var uzrakt?

 

Vēl baumas par zibensaizsardzības kontūru, kas ir atsevišķa un ar zemējumu nesaistīta lieta. Kāds zina kaut ko vairāk?

Link to comment
Share on other sites

Kanibaals

Kaut kā šaubos, ka izrubīts drošinātājs nosargās pret zibens spērienu, cik tur vajag dzirkstelei pārlekt arī izslēgtam.

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

vienkāršāk manuprāt ir vienkārši atvienot no tīkla nevis zīlēt iespers neiespers un visu vasaru rēķināt procentus un varbūtības. izslēgtam automātam sper cauri,bija reāls gadījums.

Labots - dexterlabs
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Privātmājā tā pat visu vieno pie kopējā zemēšanas kontūra. Ap māju platība maza, tāpat tieša spēriena gadījuma viss nokļūs kopējā potenciāla piltuvē. Tieša zibens spēriena gadījumā parasti cilvēkiem mainās vērtību skala. Un visa šura, ieskaitot tehniku, nobīdās stipri zemāk. Vot, ja iesper kaimiņam, tad gan normāla pārsprieguma aizsardzība var daudz ko paglābt. Bet visādi citādi, ja mājai, un ne tikai mājai, pat ciemam, pienāk gaisvadu līnija, labāk visu šuru izraut no rozetēm.

 

Vispār, zibens spēriena vietā veidoja manis jau nosauktā potenciāla piltuve. Viņa tur saglabājas kādu laiku. Ne pārāk ilgi, bet pietiekamu laiku. Ja kās tad tur ietu pāri, viņš izbaudītu "soļa spriegumu". Par laimi nelaimē, visi, kuri bijuši zibens spēriena tuvumā, uz kādu laiku zaudē intereses un spējas kaut kur pārvietoties.

Link to comment
Share on other sites

Vot tieši kaimiņa spēriena scenārijs ir interesants. Nejau lai pasmietos par kaimiņa nelaimi, bet gan lai izsargātos no scenārija kad nav tiešs pirdiens mājā. Tur tad arī upši un citi brīnumi nāk talkā.

 

Par štepseļu izraušanu. Tas ir no šerijas nadjožono, bet mūsdienās mājā vairs nav 3 sienas kontakti. Klāt nāk 3G modēmi, DSL, Sat bļodas, decimetru antena utt utjp. Jautrs pasākums, ka no rīta pirms iešanas uz darbu visu jānahrenizē un ierodoties mājās atkal jātamborē iekšā. Kā jau daži teica, tad rubiļņika noraušana ne ne vienmēr palīdz. Tad vēl izraut galveno telefona dakšu, vismaz divus antenas kabeļus utt utjp. Der tikai varians ja kads visu laiku ir mājās un vaktē. Nu nav tas vienkārši no praktiskā viedokļa. Savukārt kas ir iekš upšiem? Nekas kosmisks. Paņems uz sevi vidēju pirdienu drāti. Ko tālāk? Nopērka mājas UPSi pa dažiem simtiem. iesper zibens. Ko tālāk? Labi ja ir garantija un var salabot. Un ja nevar? Skumji. Tāpēc vairāk ir interese par atsevišķām nomaināmām "kastītēm" visām ienākošajām drātīm, kuras ir salīdzinoši viegli nopērkamas galalietotājam.

 

Parokot vikipēdiju, izrādā ka viss jau sen ir izgudrots un tiek lietots, tik jatrod īstā mantiņa. Nav teikts ka tās ir zāles visiem dzīves gadījumiem, bet varbūt palīdzēs mirīgāk gulēt.

 

Un vispār: Jāpārbūvē putekļusūcējrobots, lai tas pats sajūt negaisa tuvošanos un pats izbraukā māju un izrauj ārā visus kontaktus. :D

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...