porxy Septembris 8, 2014 Share Septembris 8, 2014 Nu, atmoss jau arī būs pa 20-30kg uz tonnu efektīvāks, bet tas nemaz tik daudz nav. Skarbākais ir tas, ka pienākot rudenim, cenas smuki paceļās... Tukumnieki ražoja nesliktu kompaktkatlu, kas bija nelietīga Kostrzevas kopija ar labu siltuma noņemšanu un ne tuvu ne 900Eiru cenu. http://www.ss.lv/msg...uel/beickh.html Par čugunnieku efektivitāti nav viennozīmīgu viedokļu, tikai idejas. šis ir reāli testēts dabā ? , izskatās interesanti Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Septembris 9, 2014 Share Septembris 9, 2014 Katlu lietderības koeficientu nosaka pēc ďūmgāžu analīžu mērijumiem, kur galvenie parametri ir dūmgāžu temperatūra, CO un O2 saturs dūmgāzes. Jo mazāka dūmgāzu temperatūra, jo mazāks CO, jo mazāks 02 saturs jo katlam lielāks lietderības koeficients. Katla lietderības koeficients ir iegūtās siltumenerģijas attiecība pret patērētā kurināmā enerģiju. Tas tā vienkāršāk un saprotamāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Septembris 9, 2014 Share Septembris 9, 2014 vvv, redzi praksē tas nav tik vienkārši. Galvenā problēma cietā kurināmā gadījumā ir noskaidrot cik liels ir kurināmā sadegšanas siltums. Tas var mainīties diezgan plašās robežās pat akmeņoglēm, nemaz jau nerunājot par malku, atšķirībā no piemēram dabas gāzes, kur sadegšanas siltums ir gandrīz konstants. Tas ļauj katlu ražotājie manipulēt ar lietderības koeficientiem, cik nu kuram pietiek nekaunības. Pat nopietniem ražotājiem kā viadrus man nekur neizdevās atrast metodoloģiju kā viņi to mēra. Fakts ir tas ka visiem čuguna katliem ir praktiski vienāda uzbūve, bet uzrādītie lietderības koeficienti stipri atšķiras. Kas attiecas čuguns vs tērauda katls, tad malkas gadījumā 10 - 15% kurināmā ekonomija netsver to ka tērauda katls ir dārgāks un kalpo krietni mazāku laiku. Granulu gadījumā jāparēķina. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Septembris 9, 2014 Share Septembris 9, 2014 Vai tad nav tā, ka jo mazāk enerģijas iziet ārā no skursteņa jo lielāks ir lietderības koeficients? Enerģija, kas izdalās cauri katla sienām paliek mājā (pie nosacījuma, ka katls atrodas mājā) un tik un tā silda telpu. Tas nav apgalvojums bet gan vairāk kā jautājums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Septembris 9, 2014 Share Septembris 9, 2014 Dūmu temperatūra protams ka ir svarīgs faktors. Bet ja sadegšana notiek ar nepietiekamu skābekļa daudzumu daļa kurināmā vienkārši izkūp skurstenī nesadegusi. Un lietderības koeficients ir zems, kaut dūmi nav karsti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Septembris 9, 2014 Share Septembris 9, 2014 (labots) Ir arī pretējs stāvoklis, kad kurināmais sadeg ar lielu „liekā” skābekļa daudzumu dūmgāzes. Arī "liekais" skābeklis samazina dūmgāzu temperatūru, bet tai pat laikā samazina katla lietderības koeficientu, jo „liekais” skābeklis - tas ir gaiss (slāpeklis), kurš tiek nelietderīgi sasildīts un izlaist laukā pa skursteni. Ideālā stāvoklī dūmgāzu sastāvā vajadzētu būt CO = 0, O2 = 0, kas nozīmē, ka katra kurināmā molekula ir izreaģējuši ar teorētiski vajadzīgo skābekļa molekulu skaitu. Praksē gan tas nav iespējams, tāpēc katli, degļi un tiek ražoti un ieregulēti tā, lai dūmgāzes būtu neliels 02 pārpalikums. Atkarībā no degļa un kurināmā veida skābekļa saturs dūmgāzes var būt no 2% dabas gāzei līdz 10-15% malkai, šķeldai, granulām. Būtībā, kalta lietderības koeficientu nosaka visi tie paši dūmgāzu parametri ko mērī automašīnas dzinējiem: temperatūra, CO, 02, CH, λ (gaisa pārpilnības koeficients). Labots Septembris 9, 2014 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 14, 2014 Author Share Septembris 14, 2014 Es pameklēju tā SIME 5 čuguna siltummaini, bet atradu pagaidām šādu bildi. Man ļoti māc šaubas, vai ar granulām šāds pat 70% efektivitāti sasniegtu, jo šādas ribas paredzētas lielam karstumam nevis lēni gruzdošām granulām. Lai sasniegtu maksimālu efektivitāti, jābūt lielai saskares virsmai tieši dūmgāzēm. Ņemot vērā, ka deglis ir horizontāli novietots durvju vietā, tas kvēpinās aizmugurējo sienu. Tāpēc ļoti ieteiktu izvēlēties tieši granulām paredzētos katlus nevis malkas katlus, kas nedaudz pielāgoti. Atmos katls izskatās nedaudz labāk un vairāk piemērots. Arī apkope izskatās samērā vienkārša. Cits stāsts, vai nevar pasūtīt uztaisīt vēl labāku un efektīvāku katlu. Ja deglis ir atsevišķi, tad pašam katlam nekādu automātiku nevajag. Tas neattiecas uz drošību pret pārkaršanu utt. ---------------------------------------------------------------------------------------------------------- Šodien beidzot pilnībā iztīrīju katlu no pelniem un no skursteņa apakšas, kā arī izpucēju skursteņa cukas. Tagad pamanīju, ka uz skursteņa metāla virsmas ir saveidojusies kondensāta un sodrēju kārta un vajadzēs saukt skursteņslauķi, lai izpucē un izslēgtu aizdegšanās risku. Pagājušā gadā virsma bija vēl tīra. Tā kā mājai stāvais jumts un kāpnes nav izbūvētas, līdz ar to pašam nav vēlmes tēlot alpīnistu. Cik bieži jūs tīrāt skursteni un kādi tagad izcenojumi? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Septembris 14, 2014 Share Septembris 14, 2014 Tīru skursteni vienreiz gadā. Vajadzētu divas reizes pēc noteikumiem. It kā nekas daudz pašā skurstenī neaizaug, bet tāpat sabirst skursteņa apakšā diezgan, kad ar skursteņslauķa birsti izberž. Daru visu pats. Skursteņslauķa piederumus Depo nopirku. Manai 1 ķieģeļa cukai atbilstoša izmēra nebija, nopirku lielāku, tad ar fleksīti piegriezu. Ā, atcerējos, Depo bija tikai birste, svara bumbiņu ar ķēdīti atradu citā veikalā. Skursteņslauķa pakalpojumi diezgan dārgi, pavisam sen bijām saukuši, pie mums viņš pavadīja nepilnu stundu, paņēma laikam 20 latu, bet tas bija sen, gadi 10 atpakaļ. Ir jumtā lūka pie kores, pa to arī tieku uz jumta. Mežavecis, zinu vienu čomu, kam tāda pat situācija - stāvais jumts, lūkas jumtā nav. Viņš reizi gadā saklapē no dēļiem nosacīti par kāpnēm nosaucamu parikti, pa kuru uz jumta uzrāpjas. Kurina ar šāļiem, atved kravu, pirms sazāģēšanas dažus labākos dēļus no kravas izmanto to kāpņu sanaglošanai, pēc skursteņa iztīrīšanas nojauc, un sazāģē malkā. Tas viņam tāds ikgadējs pasākums, sava veida tuss. Ja tev jāsauc skursteņslauķis uz jumtu bez iespējām piekļūt skurstenim, nedomāju, ka ierindas skursteņslauķis pie tevis brauks, bet kurš brauks, ņems smuku samaksu par sarežģītiem piekļūšanas apstākļiem. Iesaku kaut ko sakonstruēt pašam klāt tikšanai, iztīrīsi pārdesmit minūtēs to savu skursteni. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vekio Septembris 15, 2014 Share Septembris 15, 2014 Runājot par degšanas procesu un molekulām, ir vēl viens ķīmiskais elements, kuru jāpiemin katla kalpošanas ilguma (lasi - izmaksu) sakarā, proti H, kuram ir tieša ietekme korozijas procesā, kuru veicina kondensāta veidošanās katlā. Katlu ražotāji (visa veida kurināmo - ogļu, malkas, gāzes, granulu utt.) norāda ieteicamo sistēmas temperatūru turēt virs 55, 60, 65 utt. grādiem, lai būtu droši par sava ražojuma noturību. N-tajās diskusijās visur figurē šie paši grādi, bet nekur īsti nav pamatojuma, kāpēc tieši tik un ne mazāk!? Jo augstas temperatūras uzturēšana sistēmā patērē vairāk energoresursu! Atgriežoties pie molekulām, katlā pievadītais gaiss satur ūdeni, kā arī degšanas procesā veidojas ūdens. Šis grafiks parāda, pie kādas temperatūras un konkrētā piesātinājuma izkrīt rasa. Nezinu, vai konkrētā ilustrācija ir attiecināma uz katla degkameru, bet tendences tas parāda. Taču dedzinot dažādus kurināmos, krasi atšķiras iegūtais mitrums, piemēram: Dedzinot gāzi (CH4), atbrīvojas 4 H, kuri piesaistot O veido 2x H2O uz 1 C molekulu, jeb 12x H2O uz 6 C molekulām (tas salīdzināšanai); Dedzinot granulas (celuloze C6H10O5), veidojas 5x H2O uz 6 C molekulām. Sanāk, ka dedzinot gāzi veidojas 2,4 reizes (12/5) vairāk ūdens!!! Ja pieņem, ka apkures speciālistu deklarētie 55 grādi sistēmai ir gāzes gadījumā, tad granulu gadījumā rasas punkts būs pie zemākām temperatūrām => varam palaist sistēmas temperatūru zemāk un ieekonomēt uz granulu rēķina. Ja pieņem, ka 55 grādi ir malkai/granulām, tad kāda temperatūra būs gāzei !?! Nesaku, ka 55 grādi nav nepareizi, tomēr aicinu uz diskusiju, un būt kritiskiem par ražotāju ieteiktajiem uzstādījumiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 15, 2014 Author Share Septembris 15, 2014 vekio Ko nozīmē palaist zemāk? Grandeg katlam sistēmas temperatūra ir 70-80 grādi, kas ir statisks ražotāja uzstādījums un nav no ārienes ietekmējams. Ņemot vērā, ka ar šo pašu siltumu tiek sildīts arī karstais ūdens, tad es neriskētu ar savu dzīvību, lai nolaistu boilera temperatūru zem 60 grādiem, it sevišķi, ja organisko daļiņu īpatsvars ir stipri augsts. Risks pret ietaupījumu neatmaksājas. vvv Es zinu, kas ir kāpnes uz jumta un tās ir laukos taisītas priekš 2.5 stāvu jumta. Diemžēl man nav ne materiālu, ne vēlmes taisīt, ne arī līst augšā. Arī pēc dažiem gadiem kāpnes nopūst un speciāli pirkt materiālu nav vērts, ja vien tās netaisa no metāla. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Septembris 15, 2014 Share Septembris 15, 2014 Skaidrs, Mežaveci. Kad sameklēsi skursteņslauķi, ieliec info par izmaksām. Vienkārši interesanti, cik mūsdienās tāds pakalpojums maksā. Par cik ļoti sen nav bijusi darīšana ar skursteņslauķiem, nav ne mazākās nojausmas. Labi? vekio, man liekas, tu kaut ko putro. Tavs grafiks parāda cik lielu ūdens daudzumu var saturēt gaiss pie dažādām temperatūrām. Kāds tam sakars ar kurināšanu? Jo siltāks gaiss, jo rasa veidojas pie lielāka ūdens procenta gaisā, un otrādi, jo aukstāks gaiss, rasa izkritīs jau pie mazāka ūdens procenta gaisā, kaut kā tā. Katliem, domāju, ir sarežģītāk. Kurtuvē, kur sadeg kurināmais, ir kaut kādi grādi (daudz), katla ūdens būs, teiksim, 60 grādu silts. Nezinu, kāda ir tur teorija, bet tas, droši vien, ir izpētīts, ka palaižot katla ūdens temperatūru zemāk par tiem, teiksim, 60 grādiem, veidosies uz katla sieniņām notecējumi, aizaugs katla sieniņas ar darvu, visādas nelabas lietas. Tu ko saki, tagad mēs te forumā diskutēdami atmaskosim katla ražotājus, kas mūs visu laiku mēģina piečakarēt. Nu ne taču. Tur nevajag nekādu teoriju, es savā katlā dedzinot malku slāpējošā režīmā, kad temperatūra katlā ir zem tiem 60 grādiem, ļoti labi novēroju, kā man notek tas katls no iekšpuses, kā apaug ar melnu un nejauku katla sienas. Un aizaugušas katla sieniņas sliktāk pārvada siltumu uz ūdeni, galīgi nelietderīgi sanāk. Ir izmēģināts visādi, nekā labāka manā malkas katlā par malkas sadedzināšanu pilnās liesmās nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vekio Septembris 15, 2014 Share Septembris 15, 2014 Tad Grandeg ir īpašs gadījums. Citu katlu automātikas pieļauj iejaukties uzstādījumos. Man Buderus automātika ļauj koriģēt sistēmas temperatūras līkni, kuru ietekmē, galvenokārt, āra temperatūra. Un uz boileri savs sūknis un savi uzstādījumi automātikā. Un no eksperimentiem ar sistēmas temperatūru ziemā redzēju, ka atšķirība uzstādījumos 35 un 55 grādi bija attiecīgi 25kg un 55kg... Tieši tā - grafiks parāda cik lielu ūdens daudzumu var saturēt gaiss pie dažādām temperatūrām; un līkne parāda rasas izkrišanu jeb brīdi pie 100% relatīvā mitruma. Kondensāts un darva ir divas dažādas lietas pie diviem atšķirīgiem faktoriem, kur darvas gadījumā ir nepareiza sadegšana (piemēram, par maz sābekļa utt. slāpēšanas gadījumā un tml.). Kondensāta gadījumā ir svarīgi tikai 2 lielumi - relatīvais mitrums un virsmas temperatūra. Un katlu ražotāju jau nemēģina mūs piečakarēt - viņi tikai nodrošinās, lai viņu ražojums netiktu sabojāts ar pārāk mazu sistēmas temperatūru. Es tik strīdos par ražotāja pārāk lielo nodrošinājumu, kas man maksā vairāk uz kurināmā rēķina. Link to comment Share on other sites More sharing options...
andza Septembris 15, 2014 Share Septembris 15, 2014 Standarta dubultajam metāla skurstenim Rīgas rajonā ap 40 EUR izmaksā skursteņslauķis. Brauc ar savām trepēm protams, nu kā pie cilvēkiem un ir oficiāls ieraksts apkpju žurnālā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Septembris 15, 2014 Share Septembris 15, 2014 Gāzes apkures katliem rekomendējamā atgaitas temperatūra arī ir 55C. Un tas arī ir domāts tam, lai dūmgāzes esošie ūdens tvaika nekondensētos uz katla sieniņām. Problēma nav tikai pats kondensāts kurš var izkrist uz aukstā katla sienām, problēma ir arī tā, ka parasti gaiss, kurš tiek izmantots degšanai netiek īpaši attīrīts, tas satur samērā daudz pultekļus, kuri kopā ar ūdens tvaikiem var uztaisīt tādu "cementu", ka pēc tam to ne ar ko vairs pilnība nenotīrīsi. Malkas katliem tas "cements" sanāks vēl niknāks, jo bez putekļiem un ūdens tur vēl ir arī pelnu daļiņas. Rasas punktu apkures katlam var izmērīt ar gāzes analizatoru. Tikko apskatījos pāris gāzes analizatora izdrukas - rasas punkts (dew point) lielam gāzes katlam ir 55-57C. Par malkas, granulu katliem nepatiekšu - neeesmu mērījis. Lai mērītu dūmgāzes malkas katliem vajag gāzes analizatoru ar speciāliem pelnu filtriem. Bez tiem, dārgais mēraparāts ātri vien tiks sačakarēts. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Septembris 15, 2014 Share Septembris 15, 2014 Par skursteņa tīrīšanu: Man pašam birste nav, to reizi gadā aizņemos no kaimiņa. Un tīru skursteni no apakšas (nenozīmē gan, ka caur p***ļu ). Birstei pievienojās 20mm kanalizācijas trubas, tā kā tīrot uz augšu, birste parādās jau ārpus skursteņa. Protams, tas ir diezgan netīrs darbiņš, bet reizi gadā var paciest. Sodrēju sabirst aptuveni 1/3-1/4 spaiņa. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
mambo Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 · Hidden by Mezavecis, Septembris 16, 2014 - Es tev parādīšu tādus pediņus Hidden by Mezavecis, Septembris 16, 2014 - Es tev parādīšu tādus pediņus sistēma tāda-kārtīgu akumulatoru,kurināšana pāris stundas,skurstens tīrs,nekādu kondensātu,sodrēju un vispār mazāk vajag par to lietderības %,granulām,graudiem u.c netradicionālu kurināšanu tas vairāk visādiem pediņiem domāts Link to comment
Bruketajs Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 tērauda katls ir dārgāks un kalpo krietni mazāku laiku. Atvainojos, ka izrāvu no konteksta, bet vai tad šis ir taisnība? Domāju, ka nē. Tad Grandeg ir īpašs gadījums. Citu katlu automātikas pieļauj iejaukties uzstādījumos. Vai tad Grandegs būs paši uztaisījuši automātiku? Diez vai - drīzāk paņēmuši gatavu poleni un mauc - tur tad arī meklējam iekļūšanu papildmenu un servisa menu, bet... varbūt labāk to darīt tikai tad, ja ir pilna pārliecība par savām darbībām, lai nav ziemā jāsalst. Cik dzirdēju, Grandegs izmanto TECH Sterovniki blokus... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 16, 2014 Author Share Septembris 16, 2014 BruketajsEs domāju, ka īsti taisnība nebūs. Tērauda katlu var sametināt kaut garāžā un ietaupot uz materiālu/darbu var uztaisīt lētāk. Čuguna katlu var tikai pasūtīt gatavu. Jautājums ir cits, vai defektētu tērauda katlu var sametināt un lietot tālāk? Ja vien katls nav pilnībā izdedzis vai izrūsējis, tad mūsdienās taču var daudz ko salabot. Bieži vien problēmas ir tajā, ka katls ir vairāk morāli novecojis, bez automātikas un citām mūsdienu ekstrām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 pirms skursteņa tīrīšanas pāris dienas vajag katrā kurināšanā iebērt sodrēju noņēmēju. tad gandrīz viss jau būs tāpat sabiris skursteņa apakšā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
andza Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 Sodrēju sabirst aptuveni 1/3-1/4 spaiņa Granulu katlam? Mums ir daudz vairāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 Nē, kurinos ar lapu koku malku (jauktā parasti). Un sodrēji it kā putekļi, nekas daudz pie skursteņa sienām nepaliek. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 . Tērauda katlu var sametināt kaut garāžā un ietaupot uz materiālu/darbu var uztaisīt lētāk. Čuguna katlu var tikai pasūtīt gatavu Nedaudz kļūdies. Čugunu lej formā, tēraudu metina. Katla ilgmūžību nosaka ne tik daudz darba kvalitāte, cik materiāla ķīmiskās īpašības. Čuguns daudz labāk pacieš augsto temperatūru un skābes kas rodas kurtuvē. Bet dēļ liešanas procesa čuguna katlu forma ir stipri ierobežota - praktiski visiem vienāda. No tērauda var sataisīt da jebkādu formu tāpēc tērauda katliem lietderības koeficients ir apmēram ~10% augstāks, bet par to jāmaksā ar kalpošanas laiku, p.s. Un mūsdienās parasti skursteņus tīra no apakšas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 16, 2014 Author Share Septembris 16, 2014 ronalds_ Tas kalpošanas laiks ir stipri apšaubāms, jo pagaidām tikai esmu dzirdējis runas par nolietotiem metāla katliem, kur nu vēl par granulu katliem. Var izdegt deglis, vēl šādas tādas detaļas, kuras ir atjaunojamas. Šodien apjautājos par paziņas 500kW granulu katlu, kas bija pirkts vairāk nekā 10 gadus atpakaļ un joprojām labi ekspluatējas. Arī šis radinieku granulu Grandeg GD-25 katls kalpo velns sazin cik ilgi, lai arī izskatās vecs. Vienīgās problēmas ir tikai tad, ja aizmirst iebērt granulas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 Par to katlu ilgmūžību. Ja pareiza katla apsaiste, ja optimāls kurināšanas režīms, kalpos katli ilgi. Senāk bija ļoti daudziem paštaisītie katli - pazīstams metinātājs uzmetināja, varēja dabūt un bija salīdzinoši lēti. Vai tur bija viss ievērots kā rūpnīcas katliem, vai tur bija atbilstošs metāls. Nez vai. Nu tad arī tie paštaisītie katli izdega ātri, domāju, lielā mērā no turienes tas aizspriedums, ka tērauda katls kalpo maz. Čuguna apkures katls kalpos ilgāk kaut vai tā apsvēruma pēc, ka čuguna katls ir pavisam primitīvs konstrukcijā, tur ir mazāk visādu lietu, kas var iziet no ierindas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 par kalpošanas laiku, zinu kādas 5 mājas kurām tērauda katli pa pāris gadiem izdega/izrūsēja. tiesa gan visiem bija nepareizi pieslēgumi... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 16, 2014 Author Share Septembris 16, 2014 ronalds_ Cik lielā mērā izdedzis? Varbūt pats katls arī bija galīgi garām vai domāts vienas telpas apsildei nevis mājai? Te ik pa laikam kāds iznirst ar bulerjan tipa katlu un sāk citus mācīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 Te piebalsošu biedram ronalds_. Tērauda katlam ir ļoti būtiski pareizu pieslēgumu izbūvēt. Čugunniekam tas ir mazāk būtiski. Ja saliks divus nepareizi apsaistītus katlus blakām, tēraudnieku un čugunnieku, čugunnieks viennozīmīgi nokalpos ilgāk. Tā pieredze bieži vien nāk no padomju laikiem, kad nebija dabūjami ne termostatiskie vārsti, ne sakarīgas automātikas. Katlu slēdza klāt visai primitīvā veidā - viena caurule turpgaita, otra caurule atpakaļgaita, pa vidu radiatori. Regulācija bija ģeniāla, vajag siltāk - pieliek katlā vairāk malkas, vajag mazāk siltuma - pieliek katlā mazāk malkas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 Ko jūs tur puiši ņematies? Katlu, ja nu pats izgatavo, tad tas ir nerūsējošais tērauds, kas tāpat iznāks lētāks, kā čuguna katls un pareizi izgatavots, ekspluatēts, būs nenolietojams... Lai gan citreiz brīnies, cik ilgi pat parasts tērauda katls kalpo, bet ne retums, ka pēc 2-3 gadi ir caurs... Vairumā gadījumu ne tur tiek kur klāt, ne ir vērts metināt, remontēt. Taču pašam visu darīt gan ir jēga, no tā, cik paša darba laiks maksā un vai nu daudz būs tādu, kuri to vispār iespēs... Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 (labots) Tad Grandeg ir īpašs gadījums. Citu katlu automātikas pieļauj iejaukties uzstādījumos. Man Buderus automātika ļauj koriģēt sistēmas temperatūras līkni, kuru ietekmē, galvenokārt, āra temperatūra. Un uz boileri savs sūknis un savi uzstādījumi automātikā. Un no eksperimentiem ar sistēmas temperatūru ziemā redzēju, ka atšķirība uzstādījumos 35 un 55 grādi bija attiecīgi 25kg un 55kg.. Nu nejag jau te Gradeksu apstāstit, kad es pirku savu katlu, man viņi par papildus samaksu piedāvā Šveices SAUTER ar kompi un izpildmehānismu uz katlu, un arās devēju, septiņi gadi strādā uz urā! Tā kā jau nevajag gudri aprunāt! P.S Mēs te sākam jaukt granulu kaltus ar, katliem kur var pielikt granulu degli, divas dažās pasaules ar pilnīgi citām problēmām! No malas liekas ka vienādi, vienā vietā, tikpat vienādi kā AMD proci salīdzināt ar Intel, tās tā aiz emocijām salīdzinājums speciālistiem! Labots Septembris 16, 2014 - jema Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 16, 2014 Author Share Septembris 16, 2014 jacobs Ņemšanās ir tādēļ, lai neveidotos spekulācijās par it kā beigtiem katliem un varbūtēju kalpošanas ilgumu. Granulu laikmeta sākumā bija pilni komentāri, ka nez kadri izmetuši ārā granulu katlus dēļ kaut kādām mistiskām problēmām. Tāpēc, lai nebūtu mistikas ar tērauda katliem, jānoskaidro, no kā viņi nomirst un vai vispār mirst, lai izvairītos no problēmām. Laukos "viena tante teica" ir ļoti spēcīgs arguments jebkam, bet ne tehniskā forumā. Vienu jau noskaidrojām, ka izrūsēja katls dēļ nepareiza slēguma. Izdegšana neliekas ticama, ja katlā ir ūdens vai pats katls ir pareizi uztaisīts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 Mežavecis, es nedaudz paguglēju zem frāzes "čuguna katli vs tērauda katli" (arī krievu saitos). Visur piemin pamatatšķirības tās pašas. - Ilgmūžība čuguna katlam lielāka nekā tērauda katlam, citur piemin 2 reizes, citur 1,5 reizes. - Lietderības koeficients labāks panākams tērauda katliem, čugunniekam neko neizspiedīsi. - Izmēri kompaktāki čugunniekam, tās pašas jaudas čugunnieks būs mazāks par tās pašas jaudas tēraudnieku. Toties čugunnieks smagāks. - Čugunnieks noturīgāks pret koroziju, ja katla pieslēgums nav pareizs, čugunnieks uzvedas labāk, pilnīgi visur uzsver to, ka katla sieniņu temperatūrai kurināšanas laikā jābūt 60 °C, ja to neievēro, tēraudniekam tas ir pavisam bēdīgi, čugunniekam ne tik ļoti bēdīgi. - Čugunniekam nav bīstamas ekstrēmas kurināšanas, tērauda katlam ir stingri jāturas pie norādēm. - Čugunnieks ir trausls, var gadīties primitīvi pārsist sekciju. - Par remontēšanas iespējām kā nu kur, vieni saka tēraudnieku vieglāk salāpīt, ja sācis tecēt, citi saka, čugunniekam vieglāk nomainīt beigto sekciju. - Vienā vietā labi bija uzrakstīts - neprasmīgām rokām labāk izvēlēties čugunnieku. - Čugunnieks pateicīgāks, ja jākurina ar slapju malku. - Izmaksu ziņā - saliekot kopā katlu cenu, kalpošanas ilgumu, katlu lietderības koeficientus - lielākoties visur raksta, ka līdzīgi. Ar čugunnieku malka gan iztērējas vairāk, toties katls maksā lētāk un kalpo ilgāk. Tādu apkopojumu par čuguna un tērauda katliem var izlobīt no interneta rakstiem. Informācijas šausmīgi daudz, sevišķi pie krieviem. Bet tas viss par malkas katliem. Granulnieki tomēr ir nedaudz cits stāsts. Par granulniekiem arī šī tēma, tāpēc uztveriet manu rakstīto kā atkāpi no tēmas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 (labots) Ko tu vecas onkul (Mēžaveci) te runā!!!(Piedod, ātrumā uzrakstīju, tagad, būtu nesmuki dzēst, nej au tu rakstīji! Mums ir vienādi katli, ar vienādiem pieslējumiem mazajā cilpā siltajam ūdenim, kas tagad nesapas ar jaunajiem termodinamikas skolniekiem!) Mans Grandeg katls ir pirks 06 gadā par 2500 Ls, plus Sauter automātika par 350 Ls, un es gribu personīgi redzēt to īpašo biedru, kas man izstāstīs ar ko Grandegs zog, saviem klientiem, jo viesiem grandsks katliem ISĀ siltā ūdens čuska uz silto ūdens boileri? Te pavasarī runāja, grieza nost, ka īsajā cilp'\a nevar būt boileris? vvv granulu katli, ir pilnīgi cita dzīve! Granulu katli ar čugunu, faktiski, nav domājami no katlu būtības, kad tagad katram čuguna katlam klāt liek granulu degļus, tas nenozīmē, ka tas ir granunulu katls! Labots Septembris 16, 2014 - jema Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 16, 2014 Author Share Septembris 16, 2014 jemaJa godīgi es neko nesapratu no tava sakāmā un kādas tev tur problēmas Manam katlam nav atsevišķa boilera vai siltās grīdas izvada, un mazo loku izveidoju pats ārpus tā bez ierobežojumiem lietot vasara. Jaunajiem katliem ir šī problēma risināta, bet diez kāds tāpēc pirks jaunu katlu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 ?Tu gribi teik ka Grandeg katlam ir tikai loks uz apkuri? Tad es sāku laikam , kaut ko saprast. man ir Grandeks 25KW ar lielo loku, radiatoriem, mazo loku boileriem, uz pilno izeju uz apsildāmām grīdām (citss stāsts, cita tehnika)! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 16, 2014 Author Share Septembris 16, 2014 Ir dažādi katli. BIO katliem ir tikai ievads/izvads un tālāk pats būvē vajadzīgo shēmu ar apkuri, boileri un apsildāmo atejas poda brilli. ECO katliem ir vairāk fīču ar automātiku, vairākiem lokiem utt. Gan ar vienu, gan otru katlu var panākt vienu un to pašu rezultātu, tikai ar atšķirīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Protams, ECO būs mazāk pribambasu jāpiekabina, lai iegūtu ekonomiju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 (labots) Tu tagad nodevi no viņu reklāmas bukleta tekstu! Mēs jau runājām par to kas mums ir mājās! Vai tās Grandeks tādas atšķir''ibas ir starp mūsu katilem? Izlasīju tavu tekstu, zini kāda doma, Vācija brīvībā , laba desa, ģispstu! Labots Septembris 16, 2014 - jema Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 16, 2014 Author Share Septembris 16, 2014 Man mājās stāv visvienkāršākais variants GD-BIO- 25 ar pliku ievadu/izvadu bez jebkādām papildus iespējām. Arī automātika ir maksimāli vienkārša - rubiļņiks ar 4 pozīcijām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Septembris 16, 2014 Share Septembris 16, 2014 (labots) Pēc numura tieši tas pats, neticu ka Grandeks neielika mazo loku siltajam ūdenim, tas nav iespējams, nu vienīgais ja tev ir katls ap 2000 gadu! Vai tu tagad gribi teikt , ka tev gradegā nav siltā ūdens čuska? Labots Septembris 16, 2014 - jema Link to comment Share on other sites More sharing options...
karlismoto Decembris 17, 2015 Share Decembris 17, 2015 (labots) Labdien! Vēlos iegādāties granulu degli ko uzstādīšu savam malkas apkures katlam.(Privātmāja 150kv. pamazām tiek siltināta. jaudu drošvien vajadzēs. apm 20-25kw) Lūdzu padalieties ar pieredzi kam tāda ir! Vēlos uzticamu, kvalitatīvu degli ar attālinātas vadības iespēju. Un galvanais drošu darbībā.. Esmu atradis un sāku pētīt pāris variantus: 1. http://www.ecco-energo.org Latviešu-poļu ražojuma deglis. 3. http://www.granuluapkure.lv/burners/burners_pelltech.php Lūdzu padalieties ar savu pieredzi,( stabilitāte,automātikas vadības iespējas, servissa izmaksas) .vai varbūt ir labāki varianti deglim ko nēsmu atradis? p.s zinu ka kombinētais apkures katls nav tas efektivakais, bet takā katru rudeni man ir malciņa kas sagādāta no vasarnīcas un pietiek 1-2 mēnešiem. tad esmu nolēmis pagaidām šādi sildīt māju. Labots Decembris 17, 2015 - karlismoto Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 17, 2015 Author Share Decembris 17, 2015 Derētu tomēr zināt, kāds ir esošais malkas katls. Priekš kam kaut ko vajag attālināti vadīt? Ieber granulas un viss pats notiek. Granulu iebēršanu tāpat būs jāveic. To NBE degļu cenas ir tādas, ka sanāk normāls efektīvs Grandeg katls, tāpēc vajag paskatīties kvalitāti pret cenu. Pilnīgi un noteikti no malkas katla neizspiedīsi nekādu augsto lietderības koeficientu tā iemesla dēļ, ka katls nav paredzēts šim nolūkam ar izrietošām sekām, ko var šajā tēmā palasīties. 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!