Bruketajs Janvāris 26, 2016 Share Janvāris 26, 2016 Hmm, to pat neiedomājos. Bet var tā sanākt, tiešām. Mēs visi, šķiet, esam pieraduši kurināt katru dienu... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Janvāris 26, 2016 Share Janvāris 26, 2016 (labots) Parasti tur ir paštece un nekādu pārspiediena vārstu nav Nu ja sistēma ir kreisi uztaisīta... Katrā ziņā pārspiediena vārsts pie katla šo problēmu risina. Par kurināšanu, es pat pie -20 katru dienu nekurināju, bija kad noslinkoju, bet pat pēc 48h nekurināšanas istabā nebija mazāk par +18. Un nekas, nekur neaizsala. Labi siltināta ēka tomēr ir kruta! kaur mājās mētajas tas piesmietais Arduino - atradīšu - ielikšu kādu bildi ar "ISO kvalitātes vadības sistēmu" Attiecībā uz Arduino- nu "aizmirsuši" kalifoniju notīrīt. Nesmuki, bet "ātrumu" nemaina. Lodēšanas kvalitāti dēļ šī vismaz bildēs redzēt nevar. Bet nu tas spēka vadības modulis... Tas ir kaut kas! Šāds risinājums būtu pieņemas pirmajam prototipam kur izmēģināt kas un kā strādā. Vadiņš pa virsu - kļūda projektējot plati. Bet nu ko tādu tirgot klientiem! Tiešām nevar normāli plati izprojektēt, pasūtīt kādā kantorī lai viņas sataisa, uzmetināt normālu kasti (kas? katlu uzmetināt var, bet kastīti elektronikai nē, ka jāliek vecā ups kastē) Lai traņi būtu platē ielodēti, nevis uz vadiem karātos. Brr.... Un ko tādu vēl atļaujas tirgot, cik saprotu! Labots Janvāris 26, 2016 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Janvāris 26, 2016 Share Janvāris 26, 2016 Manas versijas laikā tie džeki vēl spēlēja solo un ar katliem viņiem nebija nekāda sakara. Varētu ielikt kurināmā rezervuāru, bet tas aiz mājas mētājas un slinkums brist pa dubļiem. Kasti varēja iegādāties jaunu un smuku, bet ja gribās no 200Eur uztaisīt 700, tad ir mazliet jāparokās pa miskasti... Link to comment Share on other sites More sharing options...
karlismoto Janvāris 31, 2016 Share Janvāris 31, 2016 (labots) Kā ir ar tavu paštaisīto versiju pēc rasējumiem? cik tas ir sarežģīti un cik sanāk pa detaļām izmaksas? Tu sūtīji no tā saita gatavu kitu, vai pats šeit uz vietas izgatavoji detaļas? Mani tas variants ieintresēja arī, vienīgi gribas degli ar granulu transportieri, bet laikam tādam rasējumu tur nav cik saprotu Ja nopērk gatavu vadību, un pārējos agregātus, Korpusu uztaisīt man liekas jau galīgi nav sarežģīti... Iepatikās šāds variants ko vīrs izgatavojis paša spēkiem: Labots Janvāris 31, 2016 - karlismoto Link to comment Share on other sites More sharing options...
EdvinsG Janvāris 31, 2016 Share Janvāris 31, 2016 Labvakar, Man ir 10-12gadīgs Atmoss katls 25kW (bija jau ,kad nopirku māju)prms gada pieliku grenulu degli(no commodus-itāli Karmak one)Viss darbojas lieliski,neskaitot nelielus gļukus-pēc katla tīrīšanas mēdza šad tad nodzist pie 40 grādiem(sistēmā). Katls iet uz galu-izdedzis,nedzuadz kurtuvē sūcas ūdens(ļoti miimāli)ceru līdz sezonas beigām izvilkt.. Jautājums tāds. Varbūt kāds var ieteikt-gribu nopirkt grnulu,vai kombinēto katlu,degli astāt esošo. Interesē arī piegāde,uzstādīšana,palaišana,pieregulēšana, Atrodos Saldū.Budžets ir 800-1000. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dzincha Janvāris 31, 2016 Share Janvāris 31, 2016 "Par kurināšanu, es pat pie -20 katru dienu nekurināju, bija kad noslinkoju, bet pat pēc 48h nekurināšanas istabā nebija mazāk par +18. Un nekas, nekur neaizsala. Labi siltināta ēka tomēr ir kruta! " Izklausās pēc pasīvās mājas - 1 grāda kritums pa 24h @-20 āra t. Varbūt pastāstīsi sīkāk par to kāds sienas sendvičs, cik cm jumtā un kādi logi? 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Janvāris 31, 2016 Share Janvāris 31, 2016 Mjā, ļoti labi siltinātām mājām ir lielas priekšrocības salīdzinājumā ar ne tik labi siltinātām mājām. Sevišķi, kad ārā - 20 °C. Link to comment Share on other sites More sharing options...
EdvinsG Janvāris 31, 2016 Share Janvāris 31, 2016 Pievienots Šodien, 21:20 "Par kurināšanu, es pat pie -20 katru dienu nekurināju, bija kad noslinkoju, bet pat pēc 48h nekurināšanas istabā nebija mazāk par +18. Un nekas, nekur neaizsala. Labi siltināta ēka tomēr ir kruta! " Izklausās pēc pasīvās mājas - 1 grāda kritums pa 24h @-20 āra t. Diezgan nereāli izklausās...Cik tonnu tev ir akumulatori? Jebkurā gadījumā-Tev ir supersiltināta māja Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Janvāris 31, 2016 Share Janvāris 31, 2016 Nuu, ar akumulatoriem, tad jau problēmu nebūs... Es tagad katru ceturto dienu kurinu... Bet tur jau siltinājums tiek uzsvērts... Ja man ir ~4t karsta ūdens rezervē, tad tas arī ir primārais faktors... Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Janvāris 31, 2016 Share Janvāris 31, 2016 jakobs, forši. 4 kubi akumulatori, tīri interesei, cik ilgā laikā tu viņus sasildi? Tā, no brīža, kad ūdens temperatūra akumulatoros nokritusies, kad vairs nepietiek, lai noturētu temperatūru mājā? Katls, laikam, tev arī riktīgi jaudīgs? Dažus gadus atpakaļ, toreiz tas bija tikai idejas līmenī, vai arī jau bijuši pieķērušies pie idejas īstenošanas, dzirdēju no spečukiem tādu lietu. Par Somiju gāja runa, ja nemaldos. Būvē māju, zem mājas paredz milzīgu ūdens rezervuāru, dzelzsbetona konstrukcija, pamatīga siltumizolācija, pa vasaru saules paneļi ražo siltumu, zem mājas atrodošais ūdens uzsilst, pēc aplēsēm uzkrātam siltumam jāpietiek pus ziemai. Iedomājies, apkures izmaksas izdalās ar divi. Cik tur tās investīcijas? Turīgi ļaudis tā var. Bet par pasīvām mājām. Kaut kā nedzird pēdējā laikā, ka aizgājušas. Laikam viss atduras pret nenormālajiem ieguldījumiem būvniecības laikā. Bija kaut kādi cipari - tās investīcijas pasīvā ēkā sāk atmaksāties pēc 80 gadiem, tātad, sev tu izdevīgumu nedabūsi, mazbērniem varbūt, bet mazbērni, iespējams, vairs negribēs tādā aizvēsturē dzīvot, tad jau būs daudz atbilstošākas ēkas, tam laikam atbilstošākas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Janvāris 31, 2016 Share Janvāris 31, 2016 (labots) Jā, kopējais sistēmas tilpums būs 4 kubiki un atkarībā no āra temp., katla režīma utml. , diena aiziet, kamēr tuvu 100 grādiem iekšā iegrūžu... Vispār jau man arī pašā katlā pēc ~10h, būs vēl sarkanas ogles... Malkas garums ~85cm un kurtuve liela.... Muļķīgi būtu lieku darbu tērēt, krāmējoties ar sīkāku malku.... Gribētos jau vēl labāku jaunu katlu uzbūvēt, bet tā kā arī šis pilnīgi viss no INOX tērauda, tad nu jau 10 gadus nevaru sagaidīt, ka radīsies iemesls to darīt... Labots Janvāris 31, 2016 - jacobs Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Janvāris 31, 2016 Share Janvāris 31, 2016 A ko vēl labāku dabūs, ja jaunu uzliks? Cik saprotu, tev jau ir superīgs malkas katls. Kas būs labāks? Daži procenti lietderības koeficients augstāks? Vai ir vērts? Link to comment Share on other sites More sharing options...
VebKamera Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 zem mājas atrodošais ūdens uzsilst, pēc aplēsēm uzkrātam siltumam jāpietiek pus ziema Neiespējami. Tik lielu rezervuāru nekad neatmaksājas taisīt. Šajos gadījumos noteiktā dziļumā atrod dabisku pazemes ezeru vai ļoti lēnu ūdens plūsmu, un sūknē siltumu iekšā tajā. Un ziemā ceļ ar SS ārā. Bet tāpat tur pietiek labi ja dažiem mēnešiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
deMarco Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Zinu, ka Šveicē ir māja,kur ēkas kodolā ir liels bundulis ar ūdeni (?) divu stāvu augstumā, ko pa vasaru ar sauli sasilda un pa ziemu no tā "kačā" ārā siltumu. Ideāli tas, ka visi siltuma zudumi akumulatorā tāpat nonāk ēkā... Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Neiespējami. Tik lielu rezervuāru nekad neatmaksājas taisīt. Zinu, ka Šveicē ir māja,kur ēkas kodolā ir liels bundulis ar ūdeni Redz, ir iespējams. Bagāts dara kā grib, štrunts, ka atmaksājas pēc 100 gadiem. Varbūt tie spečuki arī par Šveici runāja, neatceros. Katrā ziņā, ideja man likās interesanta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
deMarco Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Rekur pat tāda daudzdzīvokļu māja: http://inhabitat.com/worlds-first-apartment-building-heated-exclusively-by-a-solar-thermal-system/ 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 tad jau visefektīvāk būtu celt mājas apkārt kodolreaktoriem un TEC dzesēšanas torņiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Efektīvāk vai izdevīgāk? Šodien, noteikti, izdevīgāk ir dedzināt fosilo kurināmo vai biomasu, īpaši jau Latvijā, kur cilvēku maz, aizaugušu platību daudz un ir diezgan piemēroti apstākļi biomasas augšanai. Varbūt vēl izdevīgāk ir atgriezties pie naturālās saimniecības? Pirmā centrālā apkure ar metāla radiatoriem bija izdevīga un vidējam saimniekam nešķita pārāk dārga un utopiska? Ja visi čīkstētu un neko jaunu neieviestu, tad vēl tagad dzīvotu alās. Zeme praktiski visu enerģiju saņem no saules - gan biomasa gan fosilais kurināmais ir pārveidota saules enerģija. Vai tiešām labākais veids ir gaidīt kamēr augs pārveido šo enerģiju biomasā, vai rakt ārā simtiem tūkstošiem gadu vecas augu paliekas? Ja izdotos izveidot efektīvus saules paneļus, un uztverto enerģiju ilgstoši uzglabāt... Ja paseko iepriekš minētajam Josef Jenni, tad viņš ar saules ideju ir apsēsts jau ilgu laiku un tagad viņam ir izdevies uzbūvēt ēku kas 100% sevi nodrošinot ar saules enerģiju. Un tās pamatā ir milzīga tvertne enerģijas uzkrāšanai. Skaidrs, šodien un tuvākajā desmitgadē, šādus projektus varēs atļauties tikai bagāti apsēstie, tomēr mūsu bērniem, tā varētu būt ikdiena. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Rekur pat tāda daudzdzīvokļu māja: http://inhabitat.com...thermal-system/ 200 kubikmetri ir 6x6x6 metri. it kā nemaz tik daudz nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 6x6x6 dzelzsbetona rezervuārs, absolūti hidroizolēts, no visām pusēm riktīgi siltināts... Domāju izmaksas tādam - vairāki desmiti tūkstoši eiro. Pieņemsim, tūkstoti eiro gadā ietaupīsi uz kurināmo... Es tā uz dullo šitos skaitļus. Bet skaidrs, atmaksāšanos tur nesagaidīsi tik drīz. Tāpat, kaut kādas uzturēšanas izmaksas tai sistēmai gan jau arī ir. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Es tagad katru ceturto dienu kurinu... Es teiktu, ka nav tik ļoti svarīgi, cik bieži tu kurini, bet cik ir kopējais malkas patēriņš sezonā! jacobs, cik tev malkas pagājušā sezonā izgāja, cik liela māja? Tajā dienā, kad tu 4t karsē takš sanāk drusku par kačigaru piestrādāt, vai ne? Un malkas gan jau ka arī diezgan aiziet! Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 (labots) Nu prasts rēķins rāda ka 4tonas prasa kādus 280 kWh ja grib uzsildīt par 60c. Malciņā tas būs kādi 100-130 kg , laiciņā kādas 4 stundas, ja nav ūber liels katls . Nu šādu režīmu ne katrs var atļauties. Viena lieta, gan ir skaidra- jo lielāks katls, jo, parasti, lielāks lietderības koeficients ja kurina uz pilnu klapi. Ticamākais, ka jacobam tā temperatūra (starpība) uz pusi mazāka - tad viss var būt uz pusi mazāks . Nu laiku gan, neticu ka kala jauda lielāka par 50 kW-tad vismaz divas stundas ''jakačigarij'' lai paceltu tās 4 tonnas par 20 grādiem . Principā ja cilvēks dzīvojās pamājām, tad var visu dienu piemest pa pagalei un vēlāk trīs dienas nekurināt. Labots Februāris 1, 2016 - oxygen Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Tieši tā. Siltums nerodas no tā, ka tev jaudīgs katls, vai lieli akumulatori. Siltums rodas no sadedzinātā kurināmā, jo vairāk kurināmā sadedzināsi, jo vairāk siltuma iegūsi. 4 kubi akumulators dod zināmu brīvību, var uz dienu aizbraukt no mājas, siltākā laikā uz pāris dienām vai pat dažām dienām, bet toties pēc tām dažām dienām kurināšana pamatīga, i par šodienu, i par vakardienu, aizvakardienu... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 http://www.drova.lv/lv/kurinama-siltumatdeve/ te jāpaskatās, cik malkas vajag http://www.commodus.lv/lat/apkures-kalkulators/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 ronald, Pagājušajai sezonai nopirku 14m³ malku par 280€, šogad 21m³ attiecīgi 420€ un rezervē ir vienmēr > 1 sezonai Apkurināmā platība būs visi 200m², mājā vienmēr turu 22°C, akumulatoru ''piedzenu'' tuvu 100°C . Katls, akumulators atrodās darbnīcā(kur strādāju ikdienā) un to siltuma zudumi ir arī telpas apkure(arī šeit man prasās kādi 16-20°C) Katla kurtuve ļauj malku 1x 8 stundās( un ilgāk mest), parasti dienā kurinu, naktī pabeidzu... Ja malkas apkure ir labi tehniski organizēta no A-Z, tad tā nerada nekādas grūtības, vismaz man un pat patīk... Par izmaksām, domāju, vispār var neiespringt.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Man arī patīk. Noeju pagrabā, pie dzīvas uguns... Visu ziemu tā, un skaties, pienāk pavasaris, a man i uz kūlas dedzināšanu nevelk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Liels katls, liela kurtuve, resna malka tā ir fīča! Vajadzēja lielāku katlu man pirkt.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Pareizi, ja malkas katlu pērk, tad ar tādu, kurā lielāka pagale un vairāk iet iekšā... Jauda par lielu nebūs, jo tam ir akumulators... Tā taču cita lieta arī malku sagatavojot... Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 pienāk pavasaris, a man i uz kūlas dedzināšanu nevelk tas ir pavisam cits līmenis un mērogs. nepamēģinājis nesapratīsi Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Jā, tad kad uguns rūkdama iet virsū kaimiņu šķūnim - tad nu gan ir jautri un adrenalīns asinīs! Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Pa, pa, pa... Par tiem lielajiem katliem. Man skurstenis bija, jaunu priekš katla nemūrēju, cukas izmērs kāds nu ir, tāds ir. Stipri jaudīgāku katlu par tagadējo es nemaz nevaru pie tās cukas pieslēgt, tas ir mans gadījums. Var jau aizrauties ar lieliem katliem, lieliem skursteņiem, ierīkot mājā ciemata katlu mājas izmēra katlu, skursteni... ir kaut kāds optimālais katram gadījumam. Zinu, daudziem banāla problēma, pietrūkst vietas lielam katlam ar lieliem akumulatoriem. tas ir pavisam cits līmenis un mērogs. nepamēģinājis nesapratīsi Tāpēc es saku, tie modernie apkures veidi, piemēram, siltumsūkņi ne pie kā laba nenovedīs. Kur lai cilvēks liekas ar savām piromāniskajām tieksmēm, tāpēc arī tā dedzina pavasaros, ka izslāpuši pēc uguns, es pie katla visas ziemas garumā kaut kā remdēju savas vajadzības pēc dedzināšanas, tāpēc pavasaros man vieglāk noturēties un palikt malā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Februāris 1, 2016 Share Februāris 1, 2016 Savā mājā taču lielākam katlam, akumulatoram vietu atradīsi, ja nē, klāt piebūvēsi... Un kas ir skurstenis? INOX tērauda 168x2 truba ar tipveida akmens vates čaulu un Al(augšā, apakšā INOX) skārdu apkārt... Ne izdegs ugunij iesprūkot un kalpos ''mūžīgi''... Link to comment Share on other sites More sharing options...
deMarco Februāris 2, 2016 Share Februāris 2, 2016 Kāds zinošāks varētu pakomentēt vai šajā gadījumā nezūd efektivitāte? Nav labāk sildīt lielāku apjomu, bet līdz zemākai temperatūrai? Apkurināmā platība būs visi 200m², mājā vienmēr turu 22°C, akumulatoru ''piedzenu'' tuvu 100°C Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Februāris 2, 2016 Share Februāris 2, 2016 Katram savā māja ir arī savas īpatnības... Taču siltuma zudumi lielāki, jo augstāka akumulatora temperatūra... Tomēr arī lielāka tā kopējā siltumietilpība... Manā gadījumā siltuma zudumi, kā rakstīju, ir arī konkrētas telpas apkure... Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 2, 2016 Share Februāris 2, 2016 Ja māja nosiltināta, akumulatori atrodas mājā, tas siltums, kas zūd no akumulatoriem, turpat mājā nokļūst. Zudumi tādi nosacīti. Mani kurināšanas ieradumi saistībā ar akumulatoriem - lielo temperatūru (80 vai 90) akumulatoros ceļu, kad liels sals. Kad ārā ap nulli, kā tagad, nekarsēju akumulatorus nemaz tik daudz. Redz, es kurinu katru dienu. Pavasaros, rudeņos, kad ārā plus 10, tad caur dienu vai retāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 2, 2016 Share Februāris 2, 2016 (labots) Jūsu baudījumam iemetīšu savas apkures sistēmas shēmu. Darbojas dizains un izpildījums 100% by me. Shēmā nav iezīmēts vēl viens atgaisotājs un pāris ventiļi ap sūkņiem un vēl šur tur. Katla apsaite līdz aķim 1 1/4 tērauds (aķis nav gluži katlam blakus). Tālāk 3/4 tērauds un 25mm kausējamās caurules utt. Spiediens sistēmā 1-2 bar atkarībā no temperatūras. Akumulators - pa lielam 800l muca bez čūskām. Katla sūkni ieslēdz izslēdz katls @65 C - sūknis darbojas ar max jaudu 93W Istabas termostats atver el.vārstu aiz akumulatora un iedarbina cirkulācijas sūkni, kas iet uz minimumu ~40W Vienīgais jautājums ir - kā šim pasākumam piestiķēt kombinēto boileri? Vai nu likt pie aķa ar vēl vienu sūkni - tad būtu jāatrisina temperatūru starpību problēma, lai sūkni darbina vien tad, ja aķī augšā T ir virs 70 grādiem un boilerī zem? Vai arī iekarināt lokā starp katlu un akumulatoru, lai silda tikai tad, kad kurās katls... Vai arī likt pie aķa ar sūkni un trīsceļu termovārstu, lai dzenā to ūdeni caur boileri, kamēr atdziest līdz att T.... Labots Februāris 2, 2016 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 2, 2016 Share Februāris 2, 2016 Kombinēto boileri slēdz uzreiz aiz akumulatora, paralēli akumulatoram. Katls ūdens boileri sildīs tāpat, kā akumulatoru, kad katls nekurēsies, akumulators sildīs radiatorus un siltā ūdens boileri. Tik boilerim jāparedz uz čūskas termoelektriskā galva, kas aizver plūsmu caur boilera čūsku, kad temperatūra sistēmā nokrītas, teiksim, zem 60 grādiem, lai boileris nedzesētos, kad sistēma auksta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 2, 2016 Share Februāris 2, 2016 Vai nu likt pie aķa ar vēl vienu sūkni - tad būtu jāatrisina temperatūru starpību problēma, lai sūkni darbina vien tad, ja aķī augšā T ir virs 70 grādiem un boilerī zem? Vai arī iekarināt lokā starp katlu un akumulatoru, lai silda tikai tad, kad kurās katls... Jā, citu variantu nemaz nav! Lai sūknis uz boileru darbotos tikai tad, kad boilerī temperatūra zemāka kā aķi vajag vienkāršu automātiku- principā arduino, divi temperatūras datčiki un viens relejs + primitīva programma, Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 2, 2016 Share Februāris 2, 2016 Smii, tavā sistēmā prasītos trīsceļu vārsts pirms sūkņa uz radiatoriem. Tev viss darbojas, tikai tev uz radiatoriem tupa tiek padota katla (vai akumulatora) temperatūra, regulācija notiek caur sūknis ieslēdzas-izslēdzas. Trīsceļu vārsts savukārt nodrošinātu vajadzīgo temperatūru uz radiatoriem, ieguvums - vienmērīga temperatūra radiatoros, ne tā kā tagad - radiatori karsti - auksti, karsti - auksti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 2, 2016 Share Februāris 2, 2016 (labots) Kombinēto boileri slēdz uzreiz aiz akumulatora, paralēli akumulatoram. Man tā ir - neteiktu ka labs variants! Bez automātikas. Es neteiktu ka labi strādā, kaut boilers atrodas virs aķiem, teorētiski ar pašteci vajadzētu viņam pirmajam silt. Ziemā, kad tiek salīdzinoši daudz kurināts, nav problēmu. Bet problēmas ir vasarā. Gribu silto ūdeni, sanāk daudz kurināt jo paralēli boileram silst arī aķis. Man viņš liels 2t.... Jākurina kādas 2h, kamēr tiešām silts ūdens parādās un var iet vannā. Vispareizāk būtu slēgt boileri paralēli aķim un ar elektriskajiem vārstiem + automātiku sākumā siltumu padot tikai uz boileru, noslēdzot aķus, kad tas ir uzsilis piemēram līdz 60 grādiem padot siltumu arī uz aķiem. Bet dārgi un sarežģīti - elektromagnētiskie vārsti uz 1 1/2'' caurulēm maksā diezgan kosmiski... http://santehnika24.lv/lv/apkure/drosibas-armatura/apkures-varsti/elektromagnetiskais-ventilis-normali-slegts-1-1-2/ 208 EUR... Brr..... ieguvums - vienmērīga temperatūra radiatoros Jā, bet krietni, krietni sarežģītāka sistēma! Labots Februāris 2, 2016 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!