Vilx- Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 Man, šķiet, ka Tu mazliet pārspīlē. Bet, protams, būtu interesanti redzēt, kā sadalās, teiksim, piena pakas cena. Man šķiet, ka marketinga un peļņas procenti nemaz nebūtu tik lieli. Es uzskatu, ka vismaz 75%, ja ne vairāk, aiziet algās cilvēkiem, kas palīdzējuši šīs piena pakas tapšanā un nonākšanā līdz tevis. Un par milzīgajiem lielveikaliem ar labu apgaismojumu un apsildīšanu/kondicionēšanu - te nu vainīgi esam mēs paši. Cilvēki iet uz šiem lielveikaliem, jo visu nopirkt vienuviet ir ērtāk. Attiecīgi arī mazajiem veikaliņiem dzīve ir grūta. Un apgaismojums/temperatūra ir nepieciešami, jo, atkal - ja tie nebūs (vai būs draņķīgi), tad cilvēki ātri aizies pie konkurenta, kam būs. Un štrunts, ka konkurentam piens maksās 3 santīmus dārgāk, jo būs arī lielāks komforts. Un, jā, es neticu, ka no Tavas piena pakas vairāk kā 3 santīmi aiziet par lielveikala uzturēšanu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 Nez nez, kad biju praksē vienā pienu produktu ražošanas uzņēmumā (tiesa specifiska piena un tā produktu), tad jaukie lielveikali lika apaļus 100% uzcenojumu, vopšim uzņēmums saražo pienu, iepako un vēl aizved līdz veikalu bāzei (ja atceros, tad rimi un kaksimai bija kaut kādas bāzes uz kuru ražotājs veda un no kurienes viņi paši tālāk izvadāja. Nopirka pa latiņu, bet pārdeva pa diviem, sanāk kā jau visur - visvairāk nopelna līkdegunis starpnieks, es jau nesaku, ka vajadzētu tirgot par pašizmaksas uzcenojumu, bet varētu valdītes ar ~25% kā tas ir citās nozarēs lol. :black eye: Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 (labots) Mārketings, lielveikala uzturēšana, iepakojums - tas viss summējas un droši ka pārsniedz 3 sant. uz piena paku. Jāņem vērā ka visām šīm liekajām izmaksām pa virsu vēl ir PVN 22%, tai skaitā iepakojumam arī dabas resursu nodoklis sēž iekšā. Līdz pēdējiem diviem gadiem mani tas arī īpaši nesatrauca, taču tā kā cenu kāpumam gala nav, tad situācija sāk spiest. Katrs pārtikas iepirciens rezultējas par nepatīkamu pārsteigumu pie kases. Maksājamā summa aug, bet jāiztiek ir ar arvien šaurāku preču sortimentu un daudzumu, jo kas agrāk iekļāvās piecītī, tas tagad knapi desmitniekā ielien. Galu, galā, cik tad tagad ir dienā jānopelna, lai sapirktos kā kādriez, kad šad un tad varēja atļauties sakraut grozā ko vēlas, īpaši nedomājot? Pārtika jau ir tikai daļa no cilvēka ikdienas izdevumiem. Mājokļa iegādes maksājums, komunālie maksājumi, transporta izmaksas - tās maksā retāk, bet izdalot pa dienām, arī cipars ne pa jokam. Kur ir samērīgums tam, ko vidēji cilvēks dienā nopelna un cik viņam dienā jāiztērē, lai uzturētu dzīvību un turētos sabiedrībā? Ja ņemsim par piemēru rietumvalstu pārtikas cenas, tad tur pārtikas izdevumu īpatsvars ikmēneša ienākumu summā ir daudz mazāks nekā pie mums. Tas nozīmē, ka viņiem algas ir ar tādu rezervi, ka pārtiku var apaudzēt ar mārketingiem un visādām liekām izmaksām un tad vēl dzīvošana ir. Bet, kāpēc pie mums tāpat dara, lieki sadārdzinot produktus, labi zinot, ka faktiski šeit nav tāds ienākumu līmenis, lai varētu to atļauties? Pārmērīgās reklāmas dēļ tv vairs nav lietojams, un tai pat laikā par reklāmu vēl ir jāsamaksā. Sašutums! Labots Augusts 10, 2011 - uldiss Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 Gan jau, ka arī izdevumi kaut kāpēc ceļas. Tirgotāji jau nav stulbi, viņi arī apzinās, ka kāpinot cenas mazāk pirks. Acīmredzot, kaut kas spiež palielināt cenas, un man grūti noticēt, ka tā būtu sinhronā mantrausība visiem uzņēmējiem... Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 (labots) pārtika ir lieta, kuru nevar pirkt mazāk, nekā nepieciešams izdzīvošanai. kara laikā par maizes kuklīti pat zeltlietas u.c. vērtības atdeva. komunālos maksājumus var kādu laiku nemaksāt un parādus iekrāt, bet kukli maizes veikalā uz parāda nevar dabūt. tāpēc, pārtiku pirks arī tad, ja trīskāršos cenas un cenas arī nestāv uz vietas. pamazām pieradina, ka cilvēkam nekas vairāk nepienākas, kā strādāt par vēdera tiesu. sinhronā mantrausība - tas tiešām tā arī ir. neviens netaisās samazināt peļņu krīzes dēļ. samazina strādniekiem algas, proporcionāli iepirkuma cenas kāpumam tūlīt palielina pārdošanas cenas, lai tikai peļņu saglabātu, vai pat kāpinātu. rezultātā, jostas savelk tikai strādnieki un pircēji. jeb, varbūt kāds var nosaukt kādu sabiedriski atbildīgu uzņēmēju, kurš nesteidz celt cenas, tiklīdz kāds energoresurss kļūst dārgāks, vai iegādes cena mazliet palielinās? piemēram, kāpēc palielinot pvn likmi no 20 uz 22%, produktu cenas pieauga pat vairāk kā par 2%? katra iepirkuma cenu vai nodokļu izmaiņu svārstība tiek izmantota, lai paaugstinātu produkta gala cenu, kaut gan uzcenojums ir pietiekošs, lai to varētu, vismaz, kādu laiku nedarīt? arī degvielas cenas - tikai kāpj, lai gan naftas cena svārstās - augšā, lejā. vai tad nav, sinhronā mantrausība? Labots Augusts 10, 2011 - uldiss Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 Pieņemu, ka pārtikas tirdzniecībā mums ir pārāk maza konkurence, jo nekas daudz jau nav, ja vēl savā starpā viedi aprunājas par peļņas procentu, tad sanāk diezgan smalki. Kaut kur te bija rakstelis tvnetā, ka pie mums nenāks tādi tesco un citi giganti, žēl, jo drusku sapurinātu tirgu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Arcane Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 Sheit ir Zeitgeist ideja par ekonomiku. Patiniet uz priekshu liidz 00:52:32 Btw: Sho filmu ko topika autors piedaavaaja var skatiities arii angliski tie kas nesaprot krieviski. http://vimeo.com/26859312 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 Pie visa paši cilvēki vainīgi. Tak dikti patīk tielielveikali un gatavi visas brīvdienas pavadīt tajos Ja par piena cenam, tad lielāku stulbumu uz pasaules es neesmu redzejis. Man kaimiņos ir zemniece, kura audzē govis un tātad pardod pienu. Pienu no Lielvārdes aizved uz Rīgu(50km), tad noņem krejumu vārda vistiešakaja nozīmē, tālak vājpienu aizved uz bāzi(30km) un pēc tam ved atpakaļ uz Lievārdi(80km). Kaimiņiene no lielveikala dzīvo maksimums kilometra attālumā, bet pienu tur viņa nu nekādigi nevar nodot uz tirdzniecību.Ja tā ir ekonomiska saimniekosana, nu tad es nezinu Protams, ka es visus piena produktus pērku pa tiešo no kaimiņienes un dzeru dzīvu pienu, lietoju krējumu bez piejauktiem " mērkaķu taukiem", oi atvainojos- palmi eļļas un ēdu garšigu biezpienu. Domā ka citi tā dara, nē tak. Iet visi kā apmāti uz to lielveikalu, pārmaksā par vājpienu, bet nepakustina savu pakaļu, lai aizietu pie zemnieka un nopirktu produktus pa taisno. Skaidrs, ka tādu lietu nereklamē neviena reklama iekš TV, un ieņēmumu dienestā arī no tādas tirdzniecības paliek ar garu degunu. Faktiski tā ir ar lielāko daļu produktu. Nu nafig man Lielvārdē bodē vajag maizi no Daugavpils vai Liepājas. Tak tie transporta izdevumi sanāk vajprātīgi. Tai pat laikā cits kaimiņš cep ļoti garšīgu maizi, bet lielveikalā pa tiešo to nu nekādigi nevar notirgot.Vest uz lielveikala bāzi viņam savukārt neatmaksājas. Tā nu cilvēki gaužas, ak viss dargs, bet paši atbalsta lielveikalus. Es maksimums tur kečupu nopēku , jo gan maizi var pa taisno no cepēja nopirkt, gan desas, gan pienu, bet kartupeļus rudeni no zemnieka visai ziemai par santimiem. Viss sanāk ievērojami lētāk, nav nekādu iepakojumu un galvenais dabīgi produkti.Nu jā, tūlīt atskanēs bļaviens, kā tad lai Rigā dzīvojot to zemnieku sameklē. A jūs esat meklejuši ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 (labots) Rīgā zemnieks maksā dārgāk nekā Tava kaimiņiene. Krietni dārgāk. Jo viņš apzinās, ka kur tas rīdzinieks liksies - ja nepirks no zemnieka, tāpat dabūs pirkt lielveikalā, kas ir uzstādījis vispārējo cenas standartu. Nav tā, kā Tev aiziet pie kaimiņienes. Tas zemnieks mēdz būt uz ielas kautkādos īpašos laikos un mēdz arī nebūt. Pensionāri viņu vēl var izķert, bet ne jau strādājošs cilvēks, kas pie pārtikas pirkšanas tiek vēlu vakarā. Arī tirgus, kur tāpat viss ir dārgs, strādā tikai darba laikā. Un, kur dzīvoklī iegrūst kartupeļus visai ziemai? Valstij ir jārūpējas par iedzīvotāju labklājību, bet nekā - jau kopš "latvijas ceļa" laikiem ir pasludināts, ka valstij gar to daļas nav un visi pārējie tikai atkārto to pašu. Ja sākumā uz vispārējā attīstības fona pārtikas cenu kāpums nebija tik jūtams, tad šobrīd, kad ir pamatīgs kritiens atpakaļ un stagnācija, saskrūvētās cenas, pie tam neadekvātā produktu kvalitāte (pārbāzts ar konservantiem, krāsvielām, aizstājējiem, bezgaršīgas siera imitācijas, u.c. draņķības), nu jau tracina. Dzīves dārdzības salīdzinājumam, piemēram, pateikšu personīgo pieredzi. Laikā no 1993.līdz 1995. gadam mana vidējā alga bija Ls 60 uz rokas, ar ko ne tikai pieticīgi dzīvot varēju (pilnīgi patstāvīgi savā dzīvoklī ar savu pārtiku, nevis pie senčiem, vai citiem sponsoriem), bet pat par mācībām maksāju un gan apģērbs iznāca, gan šis tas pamazām tika iepirkts aprīkojumam un tāpat kādas izklaides bija. Neiedomājami, ka tagad ar Ls 60 mēnesī varētu kaut vai gadu izvilkt un vēl izskatīties pēc cilvēka. Tagad, vismaz 5 reizes lielāka summa vajadzīga, lai tikai izdzīvotu, nemaz nerunājot par kādām mācībām, pirkumiem un pieticīgām izklaidēm. Ar to gribu teikt, ne jau nu es tagad spēju n-reižu vairāk apēst, bet ka visas patēriņa lietas ir apaudzētas ar tādām liekajām izmaksām, ka sāk traucēt mierīgi dzīvot. Jā, zinu, ka degvielas akcīze, salīdzinot ar 95.gadu ir nenormāli palielināta, kas ietekmē pašizmaksu visam. Bet, kā jau teicu, tas ir valdības nostājas jautājums. Valdība teica, ka akcīzes palielināšana ir iestāšanās ES viens no obligātiem noscījumiem, bet ka to kompensēs ienākumu pieaugums, kā jau ES dalībvalstij pieklājas. Diemžēl, ienākumu pieaugums īsti netiek līdzi dārdzības pieaugumam. Valdību tas neinteresē. Ne tas, ka nav tik labi, kā solīja, ne arī tas, kas būtu konkrēti jārīkojas, lai celtu dzīves līmeni, vai vismaz nodrošinātu stabilitāti. Apgrozāmā summa, kas vajadzīga izdzīvošanai un netikšanai izmestam uz ielas, pieaug un cilvēks kļūst atkarīgs no arvien lielākas naudas plūsmas. Laikā, kad ar Ls 60 mēnesī varēja iztikt, mēnesis bez darba varēja radīt Ls 60 parādu, kamēr tagad mēnesis bez darba rada parāda risku uzreiz vairākos simtos. Ir lielāks iemesls vispārējam stresiņam? Labots Augusts 10, 2011 - uldiss 2 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
MIGs Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 Te nu tu bāz privāto un valsts kapitālu vienā maisā. Valsts nav uzbūvējusi nevienu reģipša māju. Pašvaldības gan ir dažas soc.mājas uzcēlušas vai atjaunojušas, bet tas ir piliens jūrā. Drusku tracina arī LV ceļu salīdzināšana ar, piemēram, Vāciju. Nu nevar 1.5 milj valstij būt tādi paši ceļi kā 80 milj iedzīvotāju valstij. Turklāt pēdējā ir savus ceļus būvējusi ar vergu darbaspēku dažu lielu karu laikā. Vēl ir tā problēma, ka LV ir purvs un nevar normālu ceļu uzcelt purvā. Daudzviet citur pamats ir nesalīdzināmi stingrāks un līdz ar to daudz vienkāršāk uzturēt ceļus labā kārtībā. Mums arī ir kolosāli liela temperatūru atšķirība ar nosacītām dienvidu zemēm. Tai pašā Vācijā (Ķelne, Frankfurte) februārī gaisa temperatūra ir plusos (+5...+8'C), kamēr Latvijā ir -15'C. Piekritīsi, ir tomēr atšķirība vai segums un pamats sasalst vai nesasalst. Vainot pamatu nav korekti - kapēc piemēram Taizemē kur VISS ir viens liels purvs un viss ir viena LIELA nabadzība var uzbliezt tiltu/viaduktu cauri visai multimiljonu pilsēta ?! Tapēc, ka GRIB. Kapēc daļa no sajuza laikā būvētajiem ceļiem ir izturīgāki kā šodien būvētie ?! Tapēc, ka šodien būvē nekvalitatīvi. kapēc ?! Tapeč, ka pasūtītājs(valsts, pašvaldība) nav definējis pienācīgas prasības nu un vēl ceļa būvētājs izdoma'kautkur ietaupīt uz materiāliem un kvalitāti. Te jau ir tas stāsts, ka labāk būvēs desmit ceļus katru gadu, nevis vienu ceļu reizi desmit vai divdesmit gados. Ja ir 10 miljoni, tad to labāk iztērēt par kvalitatīvu ceļu nevis bedrīšu aizlāpīšanai. NAV mums saprātīgas un ilgtermiņa domāšanas. Nav kvaitātes kontrole snevienā posmā. Nē, nu nav jau tā, ka Latvijā tās summas bieži ir astranomiskas... Cilvēki paši pie visa ir vainīgi. Un šitie teksti, ka mūsdienu dators mierīgi varētu būt moderns 10-15 gadus - aprobežotība. Varēut padomāt, ka 486 laikos likās, ka nupat nav sasniegts teju vai pats attīstības kalngals. Kā tur bija par to 640kb RAM ?! Izeja ?! ... nu to cilvēku tāpat ir par daudz... :aiwa: 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 (labots) Pienu no Lielvārdes aizved uz Rīgu(50km), tad noņem krejumu vārda vistiešakaja nozīmē, tālak vājpienu aizved uz bāzi(30km) un pēc tam ved atpakaļ uz Lievārdi(80k) Loģiski - jo izdevīgāk ir pienu pārstrādāt vienā vietā - un pēc tam no Rīgas ved ne tikai uz Lielvārdi, bet pa visu LV un iespējams arī eksportē. Nopirka pa latiņu, bet pārdeva pa diviem Un kas tev tad traucē nopirkt pa to 1 ls un pārdot pa 1.50 - vienā rāvienā visus izkonkurēsi... cauri visai multimiljonu pilsēta Atslēgas vārds ir "multimiljonu". Vēl - Vācijā vai Nīderlandē ir turpat 10x vairāk cilvēku uz vienu kvadrātkilometru - tāpēc arī viņi var atļauties ieguldīt ceļos vairāk $$$. Rīgā arī pārsvarā ielas ir labā stāvoklī jo tur iedzīvotāju koncentrācija ir daudz lielāka kā kaut kādos mazpisānos kur dzīvo 3 cilvēki uz km^2 Labots Augusts 10, 2011 - serioussam909 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Augusts 11, 2011 Share Augusts 11, 2011 (labots) Lietuvā un Igaunijā klimats ir līdzīgs, iedzīvotāju skaits arī, taču ceļi ir labāki. Tāpat ir arī Skandināvijas valstīs. Labots Augusts 11, 2011 - uldiss 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Augusts 11, 2011 Share Augusts 11, 2011 Diemžēl, sem, Tavi spriedelējumu ir balts/melns līmenī. :< Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 13, 2011 Share Augusts 13, 2011 Arī tirgus, kur tāpat viss ir dārgs, strādā tikai darba laikā. Nezinu, cik kartupeļi maksā veikalā, bet kolēģi nesen drusku papļāpāja par tirgu: "Aizeju uz tirgu, prasu kartupeļus. Pārdevējs uzreiz velk lielo maisu, es tik iesaucos - nē, nē, man tik daudz nevajag, man kādus 10kg tik vajag! Pārdevējs uz to nosaka - ā, nu labi... tad būs 15 santīmi kilogramā." Tas ir Rīgas tirgū. Vot nepajautāja, cik būtu, ja ņemtu lielo maisu. Zinu tik, ka manā bērnībā (teiksim, pirms ~15 gadiem) Liepājas tirgū kilograms kartupeļu laikam par 7-10 santīmiem bija nopērkams. Laikā no 1993.līdz 1995. gadam mana vidējā alga bija Ls 60 uz rokas, (..) Neiedomājami, ka tagad ar Ls 60 mēnesī varētu kaut vai gadu izvilkt un vēl izskatīties pēc cilvēka. Tagad, vismaz 5 reizes lielāka summa vajadzīga, lai tikai izdzīvotu, nemaz nerunājot par kādām mācībām, pirkumiem un pieticīgām izklaidēm. (..) Laikā, kad ar Ls 60 mēnesī varēja iztikt, mēnesis bez darba varēja radīt Ls 60 parādu, kamēr tagad mēnesis bez darba rada parāda risku uzreiz vairākos simtos. (..) Nu tak tā ir elementāra ekonomika! Pats raksti - pirms ~15 gadiem tev vidējā alga bija 60 Ls uz rokas. Par to parādu - pagriežam to otrādi - ja agrāk tev mēnesi nebūtu ne par ko jāmaksā, tev max uzkrājums būtu 60 Ls. Kāds tas būtu tagad? Krieti vairāk! Nekāda stresa šajā ziņā. Tāda situācija ir ne vien Latvijā, bet visas pasaules ekonomikā kopumā. Ja tagad cilvēkam ir miljons, viņš vairāk vai mazāk ir "nekas īpašs". Ja pirms 50 gadiem cilvēkam bija miljons, viņš bija viens no retajiem miljonāriem. Ne tāpēc, ka tagad naudu vieglāk nopelnīt, bet tāpēc, ka naudas vērtība ir zemāka. Un arī cenas kopumā rakstās ar lielāku ciparu nevis tāpēc, ka prece būtu dārgāka, bet tāpēc, ka ar to ciparu apzīmētā naudas daudzuma vērtība ir mazāka nekā agrāk. Tas viss ir normāli, tā ir ekonomika, tā tas vienmēr ir bijis un vienmēr būs - gan Latvijā, gan "otrpus žogam". pārtika ir lieta, kuru nevar pirkt mazāk, nekā nepieciešams izdzīvošanai. Pārtiku nevar pirkt mazāk nekā nepieciešams izdzīvošanai, taču nereti uz pārtiku tiek tērēts daudz vairāk nekā tiktu tērēts drastiskas taupīšanas režīmā - gan kvantitātes, gan kvalitātes dēļ. Mēs, piemēram, maizi izvēlamies nevis tādu, ar kuru vienkārši pielikt māgu, bet tādu, kas mums garšo - lāču gaišā augļu maize. Tas pats attiecas uz citiem produktiem - vieni nopirks makaronu vai pelmeņu paku, citi - lasi, ikrus un ko tik vēl ne. Paēduši būs gan vieni, gan otri, tikai otrie veikala kasē atstās daudz lielāku summu. piemēram, kāpēc palielinot pvn likmi no 20 uz 22%, produktu cenas pieauga pat vairāk kā par 2%? Man šķiet, ka PVN cēla vispirms no 18% uz 21%, pēc tam - no 21% uz 22%. Tam visam klāt vēl nāk izmaiņas preču un pakalpojumu, kam piemērojams samazinātais PVN, sarakstā - gan saraksts tika mainīts, gan samazinātā PVN likme. Un kā tu domā - cik tāda PVN palielināšana izmaksā uzņēmējiem? PVN palielināšana nenotiek, piespiežot 1 sarkanu pogu kaut kur Himalaju kalnos - tas ir pasmags darbs ar palielām izmaksām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Augusts 13, 2011 Share Augusts 13, 2011 (labots) pvn palielināšana uzņēmējam nemaksā necik. viņš pasaka darbiniekiem - nodrošiniet likuma izpildi un viņi to dara, kaut vai pa naktīm. katrā ziņā, likmes maiņa pastāvīgu ietekmi uz produkta cenu radīt nevar, jo tās ir īslaicīgas izmaksas, ja kāds vispār apmaksā. es nerunāju par lāču maizi u.c. izvirtībām, bet par to, ka tendence ir tāda, ka pārtikai visādu lieku piecenojumu dēļ maksājam arvien vairāk, lai gan atļauties labumus varam arvien mazāk, tā ka virziens ir uz to, kas strādāsim vien par vēdera tiesu. jo lielāka summa mēnesī vajadzīga izdzīvošanai, jo lielāka atkarība no naudas plūsmas un attiecīgs stress. ekonomika arī pirms 15 gadiem saucās par ekonomiku, bet stresa bija mazāk, jo izdzīvošana bija atkarīga no mazākas naudas plūsmas. Labots Augusts 13, 2011 - uldiss Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 13, 2011 Share Augusts 13, 2011 uldiss, tev ir "nedaudz" savdabīga izpratne par izmaksām. Te vietā ir teiciens "laiks ir nauda" - jo vairāk laika darbiniekam nepieciešams "lieku uzdevumu" izpildei, jo vairāk tas izmaksā uzņēmējam. Ar "lieku uzdevumu" es te domāju visu ar PVN izmaiņu saistīto. Par nakts darbu, starp citu, jāmaksā dubultā. Tas tā - par frāzi "kaut vai pa naktīm". Par summu mēnesī - tā arī nesaprati, ka "summu" būtu jāskatās pēc naudas vērtības, nevis pēc naudas daudzumu aprakstošā cipara (60, 200, 800 utt). Ja agrākie 60 Ls pēc vērtības pēc savas vērtības ir līdzvērtīgi tagadējiem 500, tad 60 Ls izlaišana caur rokām agrāk un 500 Ls izlaišana caur rokām tagad ir *identiskas* naudas plūsmas uzturēšana. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 (labots) - tad pastāsti, lūdzu, cik mēnešu garumā produkta, piemēram maizes, cenai ir jābūt palielinātai, lai atpelnītu PVN likmes izmaiņu ieviešanas izmaksas? un, vai šī cena atkritīs atpakaļ pec minēto izmaksu atpelnīšanas? es domāju, ka nē, jo pircējs jau "krupi ir norijis". atslēgas jautājums ir, cik daudz var atkal nokāst, atsaucoties uz likuma izmaiņām? piemēram, kad grāmatām, savulaik, grasījās atcelt samazināto pvn likmi, tika teikts, ka tas īpaši neietekmēs gala cenu, jo uzņēmējs attiecīgi saņems vairāk priekšnodokli un tādā veidā kompensēsies. praksē gan, notika kā parasti - uzņēmējs uzcēla cenu pēc pilnas programmas un "aizmirsa", ka tagad saņem pretim lielāku priekšnodokli, nekā iepriekš. vēl, piemērs. uzņēmējs sniedz pakalpojumu un izvairās izsniegt čeku. vai viņš pakalpojuma cenu tamdēļ samazina? kā nu kurš. "Ja agrākie 60 Ls pēc vērtības pēc savas vērtības ir līdzvērtīgi tagadējiem 500..." - ja būtu tā, tad iznāktu šitā: "dārgie pircēji, šodien mūsu veikalā cenas atkal ir kļuvušas augstākas, jo jūsu nauda atkal ir zaudējusi vērtību". tomēr tā nav. par agrāko Ls 60 vērtību nevar runāt, kā par devalvētu. varbūt esmu palaidis garām devalvāciju, taču cik zināms, tad lata kurss pret pasaules valūtu grozu ir praktiski tāds pats, kā bija toreiz, tikai cenas mums kāpina un ievieš arvien jaunus izdevumu posteņus (jau vairākkārt minēju) tā, ka maz neliekas. gribi teikt, ka paceļot pvn likmi, vai degvielas akcīzi, vai izgāžot naudu par stulbu mārketinga akciju, uzreiz lata vērtība krītas? tas būtu mazliet dīvaini, taču tā gan nav. p.s. mīlie draui,šodien mūss Labots Augusts 15, 2011 - uldiss Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 (labots) Par to, cik ilgā laikā kaut ko atpelnītu, nemāku spriest. Par devalvāciju neko neesmu minējis - lūgums nejaukt devalvāciju ar inflāciju. * devalvācija - "Naudas apgrozības reforma - (papīrnaudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai sudrabu" * inflācija - "Apgrozībā esošās papīra naudas daudzuma pārmērīga palielināšana, kas rada naudas vērtības krišanos" Pēc CSB inflācijas kalkulatora, kopējā inflācija no 1993. gada janvāra līdz šā gada janvārim ir 352.4%, t.i., to, ko 1993. gadā varēja nopirkt par 60 Ls (Tevis minētā Tava vidējā alga tajā laikā), to tagad var nopirkt par 60*3.524 = 211.44 latiem. Tātad ja tolaik tev neto ("uz rokas") alga bija 60 Ls, bet tagad - 400 Ls (piemēram), tad tagad tu vari nopirkt 2x vairāk nekā toreiz. Labots Augusts 15, 2011 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
Rik0 Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 - tad pastāsti, lūdzu, cik mēnešu garumā produkta, piemēram maizes, cenai ir jābūt palielinātai, lai atpelnītu PVN likmes izmaiņu ieviešanas izmaksas? Tas ir domātas izmaksas, kas saistītas ar prečū cenu šiltīšu nomaiņu veikalos? Kādas vēl izmaksas ražotājam - grāmatvedības sistēmā pvn konstantes nomaiņa? Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 (labots) Rik0, jā un jā. Par "cenu šiltītēm" - nu nevar vairākiem desmitiem tūkstošu preču vienību nomainīt visas cenas pāris dienu laikā. Par softu - cik zinu, tad kases softa apdeiti nenotiek gluži ar 1 pogas nospiešanu, vismaz ne globālā līmenī. Un to noteikti neveic tirgotājs. Labots Augusts 15, 2011 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
Hrjum Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 Izmaiņas sistēmās var gan būtiskas izmaksas radīt, sevišķi ja nedrīkst downtime būt un vēl ar grāmatvedības mēneša un gada slēgšanu tas viss jāsavelk kopā. Nebūt ne milzīgai sistēmai savulaik PVN izmaiņas LV un LT PVN likuma izmaiņu rezultātā izmaksāja ~50 000 EUR un aizņēma ~mēnesi laika un cilvēk gadu no IT puses, sazin cik vēl grāmatveži un bizness nokurināja resursus. Neaizmirsīsim, ka tas ir saistīts ar grāmatvedību un grāmatvedim interesē viss līdz santīmam, tāpēc tur neies cauri nekāda testēšana pa riska apgabaliem un patchošana produkcijā. Bet vispār "paldies" developeriem, kas pirmsam bija pieņēmuši, ka VAT 18% ir konstants lielums un kā parasti nebija čakli dokumentētāji. Otreizējā PVN izmaiņas tajā pat sistēmā vairs tikai ap 20 000EUR izmaksāja Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 Pieņemu, ka pārtikas tirdzniecībā mums ir pārāk maza konkurence, jo nekas daudz jau nav, ja vēl savā starpā viedi aprunājas par peļņas procentu, tad sanāk diezgan smalki. Kaut kur te bija rakstelis tvnetā, ka pie mums nenāks tādi tesco un citi giganti, žēl, jo drusku sapurinātu tirgu. tieši otrādi,pārtikas ražošanā ir milzīga konkurence,pārtika tiek ražota par dempinga cenām uz algu rēķina,ražotājam cenu diktē pārstrādātājs bet pārstrādātājam diktē lielveikali.mazam ražotājam vai pārstrādātājam vispār nav izredžu tikt tirgu jo lielveikali ar mazajiem nerunā.lielveikaliem tiek maksāts par tirzniecības vietām un atbildīgajiem uz rokas.summas ir milzīgas.tā sauktais brīvais tirgus pārtikas nozarē kā tāds neeksistē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 lielveikaliem tiek maksāts par tirzniecības vietām un atbildīgajiem uz rokas. Faktus, lūdzu! "Viena tante teica" šoreiz īsti nederēs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 pierādījumi ar pirkstu nospiedumiem man protams nav,nav arī no sērijas viena kaut ko teica jo pats esmu tajā visā piedalījies. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kanibaals Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 piemēram, kāpēc palielinot pvn likmi no 20 uz 22%, produktu cenas pieauga pat vairāk kā par 2%? Iemācies matemātiku. Starp 20% un 22% cenas atšķirība nav 2%. Piemēram, ja prece bez PVN maksā 100LS, tad ar 20% PVN tā maksā 100*1.20=120Ls, bet ar 22% 100*1.22=122Ls. Cenas starpība (122/120)-1=1.66% Tā kā apšaubu, ka māki arī sarēķināt, ka prece palika dārgāka vairāk kā par 2%. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 (labots) Bet PVN pēdējos gados nav bijis 20%... Labots Augusts 15, 2011 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Augusts 15, 2011 Share Augusts 15, 2011 (labots) Viss, ko esmu līdz šim teicis, ir bez aprēķinu veikšanas - balstoties uz sajūtu, ka kļūst arvien dārgāk. Tā kā aprēķinus līdz šim vēl neesmu demonstrējis, tad vēl nav pamata piesieties manām aritmētikas spējām. Labāk parēķini, par cik % pieauga cena klasiskajam biezpiena vaniļas sieriņam "Kārums" šokolādē tūlīt pēc PVN likmes pacelšanas. Cena 31.12.2010. bija Ls 0,14. Kopš 01.01.2011 tā ir vismaz Ls 0,18. Tātad, 4 santīmu pieaugums. 4/14*100=28.6% Bet, PVN likme pieauga par 2 procentpunktiem, jeb 22-20=2. 2/20*100=10%. Tātad, sieriņa cena ir pieaugusi par 28,6%, kamēr PVN tikai par 10%. Varbūt var izrēķināt citādi un iegūt pretēju efektu? Tirgotāji neatļautu sev tādu kļūdu. P.s. Paldies, binary, par inflācijas kalkulatoru. Iznāk, ja lats piesaitīts pasaules valūtu grozam un savu attiecību tajā īpaši nav mainījis, tad visā pasaulē nauda ir n-tās reizes zaudējusi vērtību kopš 1993.gada. Augošā ekonomika, kas algā maksā arvien lielākas summas, taču ar arvien nevērtīgāku naudu, īstenībā nemaz nav tik augoša. Labots Augusts 15, 2011 - uldiss Link to comment Share on other sites More sharing options...
kur? Augusts 16, 2011 Share Augusts 16, 2011 Par tiem mazajiem iepakojumiem.. Es jau kādu laiku esmu piešāvis aci skatīt nevis vienības cenu, bet kg/litra cenu, jā ir arī tāda uz cenu šiltes, man jau liekas, ka viņai būtu jābūt vienādā lielumā ar vienības cenu, bet labi, ka vismaz ir kā ir Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kanibaals Augusts 16, 2011 Share Augusts 16, 2011 Bet, PVN likme pieauga par 2 procentpunktiem, jeb 22-20=2. 2/20*100=10%. Tātad, sieriņa cena ir pieaugusi par 28,6%, kamēr PVN tikai par 10%. PVN izmaiņa bija no 18% uz 21%(2009) un pēc tam uz 22%(2011). Painteresējies par tādu lietu kā inflācija, to ņem vērā savos aprēķinos, gan PVN celšana, gan degvielas cenas, gan SVF kredītu ņemšana inflāciju krietni paceļ. Kāds tam sakars ar PVN. Nebija jau tā, ka sieriņam pēkšņi uzskrēja cena to nu es zinu. 2011. Gada sākumā inflācija piena produktiem bija 5% un savukārt saldumiem 3% (CSB patēriņa cenas). Tā kā cena dēļ inflācijas+PVN pieauga vismaz par kādiem 6%, vēl pieskaiti citas izmaksas, lai tavs sieriņs nokļūst līdz veikalam un turpat arī būs. Un nebija viss nekādi 18santīmi jau gada sākumā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Augusts 16, 2011 Share Augusts 16, 2011 ne gluži 1.janvārī, bet gada sākumā sieriņi aizgāja pa dārgo. visi transporti, u.c. izmaksas tur sen sēž iekšā un ar uzviju, tā ka nevajag katrai sīkai vienībai tās dārdzību attaisnot ar nez kādām izmaksām. ražo tos sieriņus tonnām un arī pārvadā, ne jau pa vienam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Septembris 1, 2011 Share Septembris 1, 2011 Ar Dievu, 60W spudzes! http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/390270-atvadas_no_60_vatu_kveldiega_spuldzitem Ar 1.septembri stājas spēkā 60 vatu kvēldiega spuldzīšu aizliegums. Šādu kārtību paredz Eiropas Savienības (ES) mērķis mudināt cilvēkus pāriet uz energoefektīvākiem gaismas līdzekļiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Septembris 1, 2011 Share Septembris 1, 2011 who cares? manis pēc var aizliegt visas kvēldiega spuldzes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Septembris 1, 2011 Share Septembris 1, 2011 (labots) LEDus/ekonomiskās lietojot kādam ir izdevies dabūt siltu, baltu, acij tīkamu gaismu UN fiksu ieslēgšanos? Tas vispār ir reāli? LEDi esot zaļgani, bet ekonomiskās ļoti lēnām ieslēdzas un uz aci mājiniekiem ir pieņemamas tikai aiz abažūra - ja nav vispār jāredz. Lampiņai, ko atstāt mājās kaķiem ziemā, lai visu dienu nenoguļ, ekonomiskās der lieliski Labots Septembris 1, 2011 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Septembris 1, 2011 Share Septembris 1, 2011 (labots) Nekas jau nav, vienkārši "abidna". Tas tāpat kā, ja tagad pēkšņi sāktu aizliegt parastos cietos diskus un visiem būtu spiestā kārtā jāpāriet uz SSD. Ja par led'iem ir runa, tad pagaidām neesmu redzējis nevienu normālu led'u, kas spētu aizstāt kaut vai tikai ekonomisko spuldzi. Vienīgais led'a labums, ka, atstājot vienu spuldzi degam kā vienīgo patērētāju, arī jaunie skaitītāji negriežas. Patēriņš it ka smieklīgs un ekonomija baigā, ja vien nesāk rēķināt. cik ilgam laikam jāpaiet, kamēr tas led's atpērkas uz elektroenerģijas patēriņa starpību. Starp citu, arī ledi sprāgst kā mušas. Lētais gals, vidējais gals - mūžs diži neatšķiras. Par dārgo galu gan nezinu. Padsmit latus maksāt, lai eksperimentētu kaut kā negribas. Labots Septembris 1, 2011 - IpMan Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Septembris 1, 2011 Share Septembris 1, 2011 Ekonomiskās man visas ieslēdzas ātri un pēc krāsas neatšķiras no kvēlspuldzēm. Bija kaut kāds osrams sūdīgs, tas sila pusminūti. Apmēram 2005-6.gadā uzliku tās ekonomiskās visur. Reāli pa šo laiku kāda piektā daļa ir izdegusi. LEDus šobrīd esmu iepircis 3-4. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Septembris 1, 2011 Share Septembris 1, 2011 tankalis: ieslēdzas uzreiz ar max spožumu? kāda firma/modelis? lielākā problēma ar ekonomiskajām ir tāda, ka ienākot mājās, gribas uzreiz gaismu. Nevis pamazām, uzsilstot, miroņgaismu un pēc pusminūtes tādu, kurā var arī kaut ko izlasīt, bet gan uzreiz spožu kā spuldzītei. Var būt sīkas aiztures, bet nu lai nav tas pakāpeniskums - mājās diskomforts, ja tumšā telpā jāieiet, bet neredzi, kas tur notiek. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Septembris 1, 2011 Share Septembris 1, 2011 Philips Genie 18W ieslēdzas uzreiz Kaut kāds kitajozu Selux vai tml 15W arī uzreiz Osram Duluxstar 2-5 sekunžu laikā Tās, kuras varēju uzreiz apskatīties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Septembris 1, 2011 Share Septembris 1, 2011 Saistībā ar uzsilšanu esmu novērojis, ka jo vecāka (vairāk lietota spuldze), jo lēnāk uzsilst. Tāpat arī, jo mazākas jaudas, jo lēnāk. Pieredze ir iemācījusi ekonomiskās likt vienīgi tādās telpās, kurās bieži nav jāslēgā. Piemēram, dzīvojamajā istabā, virtuvē, kur, kā ieslēdz, deg visu vakaru. Fakts neapgāžams - jo biežāk slēgā, jo ātrāk samazinās mūžs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kanibaals Septembris 1, 2011 Share Septembris 1, 2011 (labots) LEDus/ekonomiskās lietojot kādam ir izdevies dabūt siltu, baltu, acij tīkamu gaismu UN fiksu ieslēgšanos? Tas vispār ir reāli? Neaizmirsti, ka ir arī halogēnspuldzes, kas NAV aizliegtas un nebūs aizliegtas. Tām gaisma ir identiska parastajām kvēlspuldzēm, kalpo arī ilgāk un atmaksājas. Kur visi rauj to, ka ES tagad prasot pāriet uz "taupības" spuldzēm? Tādas prasības nav, bet lietot kvēlspuldzes tiešām ir izšķērdība un neizdevīgi, ja paši cilvēki to nesaprot, tad diemžēl ir jāpieņem mēri. Patērētāju sabiedrība pieradusi rēķināt, ka tik lētāk - forši nopirki spuldzīti 0,10Ls un kad izdega pērc nākošo, tas nekas, ka elektrībā sen pārmaksāji to cenu par ko var iegādāties halogēnspuldzi. Labots Septembris 1, 2011 - Kanibaals Link to comment Share on other sites More sharing options...
Hrjum Septembris 1, 2011 Share Septembris 1, 2011 Halogēnenes tika atzītas par labākajām alternatīvām. Ekonomiskās ar normālu spektru un iesilšanu tikai kaut kadās stipri mazjaudīgas, ~40W kvēlspuldžu ekvivalents, izdevās atrast. Apmierinoši vai labi LEDi imho vēl par dārgu, lai atmaksātos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!