Žaks Noriss Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Man vairāk uztrauc, ka pēdejā laikā pie mums pat ceļus nevar uzbūvēt, kas kalpotu ilgi. Pēdējos gados sabūvēts daudz māju no reģipsa. PSRS savukārt sabūvēja daudz dzelzbetona būru, kas prasa lielus ieguldījumus lai savestu kārtībā. Te nu tu bāz privāto un valsts kapitālu vienā maisā. Valsts nav uzbūvējusi nevienu reģipša māju. Pašvaldības gan ir dažas soc.mājas uzcēlušas vai atjaunojušas, bet tas ir piliens jūrā. Drusku tracina arī LV ceļu salīdzināšana ar, piemēram, Vāciju. Nu nevar 1.5 milj valstij būt tādi paši ceļi kā 80 milj iedzīvotāju valstij. Turklāt pēdējā ir savus ceļus būvējusi ar vergu darbaspēku dažu lielu karu laikā. Vēl ir tā problēma, ka LV ir purvs un nevar normālu ceļu uzcelt purvā. Daudzviet citur pamats ir nesalīdzināmi stingrāks un līdz ar to daudz vienkāršāk uzturēt ceļus labā kārtībā. Mums arī ir kolosāli liela temperatūru atšķirība ar nosacītām dienvidu zemēm. Tai pašā Vācijā (Ķelne, Frankfurte) februārī gaisa temperatūra ir plusos (+5...+8'C), kamēr Latvijā ir -15'C. Piekritīsi, ir tomēr atšķirība vai segums un pamats sasalst vai nesasalst. Lūk ko apgalvo krievu zinātnieks Poļevanovs Atļaušos atgādināt, ka katras lielvaras "zinātnieki" un "ekonomisti" velk segu savā virzienā, gremdējot citas lielvaras valūtu, ieguldījumus, izgudrojumus utt. Paskaties ko saka amerikāņu reitingu aģentūras, ka Griķijai gals klāt, pārējām PIGS valstīm arī būs zapte. Tas ir tikai tādēļ, lai glābtu savu pakaļu. Vispār par ASV parādu un kuri ir galvenie ieguldītāji ASV var smuki papētīties netā, sāk celties spalvas uz muguras gaisā par to muldēšanu ar ko nodarbojas amīši. Par Krievijas izteikumiem nekas skaļš nav dzirdēts, viņus vairāk uztrauc iekšējās problēmas. Kaut gan nesen bija aptauja vai kaut kas uz to pusi, kur Latvija izrādījās naidīgākā valsts nr.1 vai nr.2, bet Vācija pēkšņi ir kļuvusi ārkārtīgi tuva, bez domstarpībām u.c. problēmām. Arī viela pārdomām kā tiek skalotas krievu publikas smadzenes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Brutto Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 (labots) Tas pats ar datoriem - pēc 3 gadiem jau morāli novecojuši. Deviņdesmitajos gados tiešām par kompjiem varēja teikt, ka noveco morāli. Reti kurš izgāja no ierindas. Taču kas tagad notiek!? Palasot forumus - tam videokarte pagalam, citam hdd, portatīvais kompis utt. Pašam nesen nosprāga Intel pamatplate. Pēc tam Zalman barošanas blokā uzgāju divus uzpūtušos elektrolītiskos kondensatorus. Lai gan visi spriegumi bija normas robežās. Diemžēl pēc jaunās pamatplates iegādes (un arī RAMa) izrādījās, ka videokartes draiveri ik pa brīdim nobrūk. Nekad savai v-kartei neesmu taisījis kādas overklokošanas, bet...mūžs tai izbeidzās pie nepilniem 4-iem gadiem:/ Atkal, pērc tik jaunu, jebšu dod kādam kurš ņemās ar "reballingu". To v-karti vēl gadus 2 mierīgi būtu lietojis. Tikai nesen redzēju bildes i-netā, ka jaunajām videokartēm būšot ap GPU apkārt papildus metāla rāmis, kas neļaus locīties montāžas platei, pie augstākām temperatūrām; tiem kuri gribēs "uzdzīt" savas v-kartes. Pirms kāda gada, bij. kolēģis rādīja vieglās mašīnas gāzes pedāli, ko viņam bija kāds iedevis saremontēt. Tā kā pats neesmu mašīnists, tad pirmais kas mani pārsteidza - pedālis viss no plastmasas. Krievu laikos ko tādu neatceros. Defekts pedālim bija tāds, ka bija izdeguši slīdkontakti (pretestības slānis, laikam). Apskaties kā ķīnieši skopojas ar materiāliem. Piem., eglīšu lampu virtenei vadi tievi-tieviņi. Nedod Die's stiprāk paraut.. Atceros laiku, kad sāka parādīties rokas kalkulātor-pulksteņi, protams, lētie ķīniešu. Kad pienāca laiks tādam nomainīt bateriju, tad izjaucot varēja redzēt, ka baterijas ligzdai apkārt esošā plastmasas stīpiņa ir pārrauta. Pareizāk sakot tur plastmasa nebija veidnē pietiekošā daudzumā bijusi, lai saplūstu kopā tā "stīpa". Krievu laikos lai arī preces diez ko neizskatījās, toties materiāls uz tām netika skopots. Ja arī kas saplīsa, tad to varēja arī salabot. Atceros bērnībā melnbalto, lampu, televizoru kurš (pēc tēva teiktā) gadus 20 jau bija strādājis. Nomaina tikai kādu radiolampu un atkal strādā. Kanāla pārslēga kloķis jau sen, varbūt, no gludekļa vai kā cita patapināts..un tad?! Tāpat arī krievu ražojuma ledusskapis, kuram nebija kompresors, bet gan lodāmuram līdzīgs sildelements aizmugurē, freona dzenāšanai. Ne tev kāds troksnis, ne kas viņam plīsa. Vienīgais nepārtraukts strāvas patēriņš. Nez cik gadu padsmitus nokalpoja tas, bet tad tomēr pārtransportējām uz pagrabu un vietā nopirkām mazo Snaige. Nepagāja ne cik ilgs laiks, kad jaunajam ledusskapim nolūza plastmasas rokturis. Uztaisījām no metāla, kalpo vēl šobaltdien. Lai gan, mans HP Photosmart 635 ciparu fotoaparātiņš, kurš pirkts ap 2003. gadu un kuram tikai 2 megapikseļi, arī šodien vēl lieliski kalpo un nemaz neizskatās, ka varētu šim kas lēkties. Labots Augusts 5, 2011 - Brutto Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Tieši tā, nu kam sekretārei vajag "astoņcilindru" datoru? Lielāko daļu uzdevumu uz datora var veikt ar visparastako "viencilindra" datoru. Nu neuzrakstīs rakstnieks grāmatu ātrāk uz paša jaunakā datora Man sieva, pirms pāris gadiem otras augstskolas, diplomdarbu uzrakstīja uz 300 penķika un dabūja desmitnieku. Doma uz astoņkodolu datora dabūtu vairāk ? Labi, var teikt, ka video apstrādei vajag krutu datoru, bet ko tad apstrādā- ļurbīgu, kratīgu bildi kur visu laiku tiek "pumpēts" transfokators. Varbūt labāk iemacies vispirms filmet parasta SD formatā nevis pērk cilvēki bezjegā HD kameras, attiecīgus datorus, bet gala rezultātā čiks vien sanācis. Ar televizoriem vispār ārprāts. Jauns TV "silst" tik pat ilgi, ka pirms trisdesmit gadiem lampu TV, jo lūk programnodrošinājums lādejas. Plazmas TV patērē tik pat daudz elektribas kā lampinieks un ir tik pat smags.Televizors vairs nav remontējams, jo neviena firma nespēj nodrošināt, pie tik lielas modeļu daudzveidības, servisu. Maksimums garantijas laikā tiek nomainīts viss bloks, bet pēc garantijas, pat pie vismazakā defekta, aparāts jāmet arā. Kur tad te tehnikas progress ? Es gan ar to negribu teikt, ka mums vajadzētu tagad lietot lampu TV vai lietot divdesmit gadus vecu datoru, bet padomat gan vajag, vai nepieciešams mainīt autiņu tikai tapec, ka jaunākajam modelim lukturi savadāki un mainīt veļmašīnu, jo vecajau ir tikai 20 mazgāšanas režīmi, bet jaunākajai 100. Tas nekas, ka sieva izmanto tikai vienu Es protams saprotu, ja visi kā es vēl lietotu Nokia 3110, tad rūpnīca būtu bankrotējusi, bet man tak tas telefons veic visas vajadzīgās funkcijas, aķitis tur četras dienas un galvenais neplīst! 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Krievu laikos lai arī preces diez ko neizskatījās, toties materiāls uz tām netika skopots. Ja arī kas saplīsa, tad to varēja arī salabot. Atceros bērnībā melnbalto, lampu, televizoru kurš (pēc tēva teiktā) gadus 20 jau bija strādājis. Tāpat arī krievu ražojuma ledusskapis, kuram nebija kompresors, bet gan lodāmuram līdzīgs sildelements aizmugurē, freona dzenāšanai. Ne tev kāds troksnis, ne kas viņam plīsa. Vienīgais nepārtraukts strāvas patēriņš. Par to jau arī te ir runa! Materiāls un energoresursi netiek taupīti - par ko tu tā priecājies un pielūdz šos izstrādājumus? Protama lieta, ka jo vienkāršāka tehnikas vienība, jo ilgāk kalpos. Bet nebūs tik vienkārši lietojama, ērtā utt. Kompromiss, lūk kā to visu sauc. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 (labots) Nu nevar 1.5 milj valstij būt tādi paši ceļi kā 80 milj iedzīvotāju valstij. Turklāt pēdējā ir savus ceļus būvējusi ar vergu darbaspēku dažu lielu karu laikā. Pirms gada bija tas prieks pabūt Volfsburgā Vācijā, VW muzejā. Tur uz 5* viesnīcas piebraucamā ceļa bija redzami paraugi, kāds ir bijis tipveida ceļš dažādos laikos. Autobāņiem augšā ir asfaltbetona (?) slānis. Interesanti, kāda ir shēma mūsu ceļiem, kas rāda garenvirziena rievas un bedres un kas tur ir cietākais elements? Par Krievijas izteikumiem nekas skaļš nav dzirdēts, viņus vairāk uztrauc iekšējās problēmas. Kaut gan nesen bija aptauja vai kaut kas uz to pusi, kur Latvija izrādījās naidīgākā valsts nr.1 vai nr.2, bet Vācija pēkšņi ir kļuvusi ārkārtīgi tuva, bez domstarpībām u.c. problēmām. Arī viela pārdomām kā tiek skalotas krievu publikas smadzenes. Latvija bija Nr2. Nr1 bija Gruzija, ar kuru nupat bija bijis karš. Ārējā ienaidnieka tēla meklēšana rit pilnā sparā - man tiešām ir interesanti, ko par tām muļķībām, ka Gruzija pēc 5 minūtēm būtu okupējusi Krieviju un pārgriezusi rīkles krieviem, domā vidusmēra krievs. Nevis bidlo, bet normālā tauta. Labots Augusts 5, 2011 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Baidos, ka domā to, ko viņiem saka pa krāsainajām kastītēm. Varbūt atkārtošos, bet kad biju Krievijā dažus gadus atpakaļ, tad pirmais jautājums (uzzinājis, ka mēs no LV) no taksista bija - vai jums tiešām tur nacisti pa ielām maršē? Vot tādi pīrāgi, izlasi parakstu manu :> Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Varēji pārjautāt - vai tiešām viņiem tur lāči ar balalaikām staigā pa ielu un dzer vodku? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Nēnu kaut kas pālī jau tika izmests, ka sitam tikai krievu pensionārus, bet tas nu tā. Propaganda tur ir dzīva. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Interesanti, kāda ir shēma mūsu ceļiem, kas rāda garenvirziena rievas un bedres un kas tur ir cietākais elements? Mums virsū lej no elastīga asfalta (pareizi to laikam par asfaltbetonu sauc) seguma, jo mums ir tās trakās ziemas un karstās vasaras. LV tagad (cik redzēts garām braucot) izmanto arī kaut kādu sietu, ko liek starp blietētajiem akmeņiem un asfalta kārtu. Piemēram, via Baltica atjaunotajos posmos. Tur šķiet, ka tagad viss turas diezgan labi jau daudzus gadus. Bet nu tur ir grandiozi grāvji lai visu noturētu sausu, bieza pamatne un kvalitatīvs včibrikais segums. Vācijā to visu taisa no daudz mazāk elastīga materiāla (velns zina ko jauc klāt un kas tas vispār ir), bet tas tur mazāku temperatūru svārstību un pieprasa apakšā daudz dārgāku pamatu. Kādreiz runāja, ka Vācijā noslogotākajos bāņos apakšā lejot 1m biezu betona plāceni. Vai tas atbilst patiesībai - nezinu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 82 gadā Baltkrievijas pierobežā, ja nemaldos Piedrujā, nācās redzēt karā laikā būvētu tanku ceļu no betona plāksnēm (300 km). Viena josla uz izdangātās otrās gransts joslas fona izskatījās baisi. Ideāli salaidumi, neviena plāksne nav apdrupusi. Pēc diviem gadiem biju krievu kara lidlaukā. Skrejceļu plāksnes izskatījās bēdīgākā tāvoklī, salaidumi ne tik labi. Velāk iznāca saruna ar kolēģi, kurš armijas laikā Vācijā (VDR) piedalījās stratēģisko ceļu būvniecībā. Ar rokām nācās klāt šķērsām betona stabus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Artanis Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 [..] Un vispār - kam ir vajadzīgs kompis kas darbojas 20 gadus? [..] 10 gadus vecs PC vispār ir nelietojama bremze.Tu jau laikam pats nesaproti, ka nevienai lielai kompānijai, kas raksta softu, nav izdevīgi, lai tas būtu optimizēts, un strādātu uz 10 gadus veciem dzelžiem (lai gan lielākajā tiesā gadījumu tas būtu iespējams)! Starp lielajiem OS ražotājiem un lielajiem dzelžu tirgotājiem noteikti ir saslēgtas slepenas vienošanās par to, cik ilgā laikā kā jāceļās softa prasībām pret dzelžiem. Tikai tā var izskaidrot to, ka mūsdienās tālrunī, kura jauda neatpaliek no 2003.gada datoriem un uz kura WinXP ietu griezdamies, pat īsti normāli nevar uzstādīt kaut kādu otršķirīgu tālruņa OS (piemērs par HTC Desire un jauno Android 2.3). Tas pats par spēlēm, konsolēm, datoru dzelžiem kā tādiem. Padomājiet līdzi.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Krievijā (ar visu to, ka daudzām krievu kara lidmašīnām salīdzinoši pieticīgas prasības pret nolaišanās/pacelšanās joslu kvalitāti) daudzi ceļi ir "betonkas": http://www.360cities.net/image/betonka-russia#37.10,17.80,98.5 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zux Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 (labots) ai piektdiena, jāierauj šodien. Nu priekā!. Es jau . Nu labi, vēl ne tik traki. Filma interesanta, topiks vēl vairāk! Labots Augusts 5, 2011 - Zuxters Link to comment Share on other sites More sharing options...
Artanis Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Kāds nevar iemest linku, kur to filmu noskatīties Angļu mēlē, vai vismaz bez tām kretīniskajām overlay reklāmām ik pēc minūtes? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Par tehniku - protams, ka "daudzcilindru" dators nav nepieciešams ierindas lietotājam. Mājas apstākļos šo jaudu vajag tikai vienai lietai - spēlēm. Tās gan nav īpašs retums, tāpēc arī jaudīgu datoru netrūkst. Taču nešaubos, ka vispārdotākie datori tiešām ir un paliek vienkāršākie. Nu, un, protams, Apple, bet tā jau ir modes prece, tur citi spēles noteikumi. Tu jau laikam pats nesaproti, ka nevienai lielai kompānijai, kas raksta softu, nav izdevīgi, lai tas būtu optimizēts, un strādātu uz 10 gadus veciem dzelžiem (lai gan lielākajā tiesā gadījumu tas būtu iespējams)! Starp lielajiem OS ražotājiem un lielajiem dzelžu tirgotājiem noteikti ir saslēgtas slepenas vienošanās par to, cik ilgā laikā kā jāceļās softa prasībām pret dzelžiem. Tikai tā var izskaidrot to, ka mūsdienās tālrunī, kura jauda neatpaliek no 2003.gada datoriem un uz kura WinXP ietu griezdamies, pat īsti normāli nevar uzstādīt kaut kādu otršķirīgu tālruņa OS (piemērs par HTC Desire un jauno Android 2.3). Tas pats par spēlēm, konsolēm, datoru dzelžiem kā tādiem. Padomājiet līdzi.. Atkal sazvērestības teorijas. Vēmiens jau nāk. Nu, cik var?! Mūsdienu tālruņa jauda ir salīdzināma ar 2003. gada datoru tikai pēc megaherciem. Tiem CPU ir pavisam cita arhitektūra, un WinXP tur knapi vilktos, ja vispār. Android savukārt ir pavisam jauns un zaļš, un pagaidām uzsvars tiek likts uz fīčām nevis optimizēšanu. Pagaidi 5-10 gadus, tad būs cita bilde. Un lielajām datorkompānijām ir spiediens no marketinga puses bliezt ārā bling-bling fīčas, nevis optimizēt. Smuks piemērs: Windows kalkulators. Cilvēki daudz zākājās par Windows XP kalkulatoru, kur varēja viegli apmuļķot un dabūt jocīgus rezultātus (tas saistīts ar daļskaitļu īpatnībām procesorā). Windows Vista tas tika pilnībā pārrakstīts, iegūstot "bezgalīgu" precizitāti uz daudzām operācijām, optimizēts, u.t.t. Vārdu sako - iekšas tika pilnībā nomainītas no zapiņa uz mersi, bet virsbūve palika tāda pati. Rezultāts? Cilvēki turpināja forumos lamāties, ka Microsoft pat kalkulatoru nevar salabot. Uz Windows 7 kalkulatoram tika piešķirts jauns izskats un vēl pāris sīkas, nenozīmīgas fīčas (programmētāja režīms, laikam, moš vēl kaut kas). Visi kļuva laimīgi. Protams, ka viņi mēģina optimizēt, bet spiediens no tautas ir uz smukumu. Un stabilitāti, jo visiem patīk zākāties, kad kaut kas nokaras. Optimizācijai daudz laika neatliek. Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 (labots) Par optimizāciju - 1 GB RAM maksā ~10 Ls Programmētāja darbs lai nooptimizētu pāris megabaitus - krietni vairāk. Tā kā dzelži ir ātri un lēti, bet programmētāja darbs ir lēns un dārgs, tad pašlaik viss iet lai paātrinātu un atvieglotu otro. Labots Augusts 5, 2011 - serioussam909 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Artanis Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 (labots) Vilx - salīdzinājums par XP uz ARM proča bija vairāk tāds kā retorisks - doma bija apmēram tāda, ka dzelži ir palikuši desmitiem reižu ātrāki, bet Windows ielāde kā bija 30 sec, tā palika. Un iepūt man ļipā, ja tāda nav kapitālistiskā 'progresa' pamatideja - atkal un atkal pārdot teju vienu un to pašu, tikai smukākā iepakojumā (lasi - ātrāku, optimizētāku, pilnīgi revolucionāru, utt.). Labots Augusts 5, 2011 - Artanis Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 (labots) ...spiediens no tautas ir uz smukumu. Optimizācijai daudz laika neatliek... Nu nezin, nezin... Mazmīkstajiem un citādiem tamlīdzīgiem varbūt arī nav laika optimizācijai ( jo $) un, nabadziņiem, jāpakļaujas tautas spiedienam ( jo atkal $ ).... Tikai rodas jautājums - kā spēj izdzīvot, teiksim, Valve vai Blizzard? Vai tas pats Piriform ar saviem klīneriem un defragleriem ? Pirmie abi nepakļaujas nekādam spiedienam un optimizē tik ilgi, kamēr verķis ir gatavs, Piriform varbūt pasteidzas šad un tad, toties neprasa ne kapeiku par savu darbu. Par resursiem un tautas pirktspēju - nekāda resursu taupīšana nav iespējama, kamēr dažu pasaules vareno ražošanas galaprodukts ir visuvarenais $ un kamēr izdodas pīplam iestāstīt, ka tas ir vienīgais pareizais produkts, jo - paskat tik, kā mēs dzīvojam, kāds mums tas un tas ar briljantiem, šitas apzeltīts, krēsls taisīts no vienīgā dzīvi palikušā koka no kaut kurienes Āfrikā.... Un iestāstīt izdodas... Piemērs - http://forte.delfi.lv/auto_pasaule/rovans-atkinsons-atkal-sadauza-mclaren-f1-superauto-un-nonak-slimnica.d?id=39960081. Vai tās pašas nebeidzamās ziņas (?) par šausmām Jūrmalā nedēļas garumā. Kurš kuram, kurš ar ko, un $$$$$, un $$$$$$$$$$$$ u.t.t. P.S. Ak, jā... Piegktdiena taču !!!! Labots Augusts 5, 2011 - WildGun Link to comment Share on other sites More sharing options...
gudolfs Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Par optimizāciju - 1 GB RAM maksā ~10 Ls 4GB maksā ~10 Ls ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 WildGun: lejupielādējot kādu no Piriform produktiem, paskaties uz "business user" un "premium support", ko daļa amīšu uzskata "jā, es takš biznesmenis esmu - pienu nododu pienotavā!" un tik kliko un tik maksā. Uzskatot to par obligātu pasākumu. Uz 1000 lejupielādēm neticu, ka visi izvēlēsies bezmaksas variantu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Augusts 5, 2011 Share Augusts 5, 2011 Nekādās augstās domās par tiem amīšiem neesmu. Manuprāt, viņi tieši ir tie, kuriem Skrūdža efekts piemīt visvairāk. Par Skrūdža efektu - sk. Duck Tales. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Arcane Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 (labots) Ir jānotiek globālai katastrofai, lai kaut kas mainītos tajā "pērc, izmet, pērc" sistēmā.{...}Interesanti ka visiem pasaulee domas iet uz shito ideju par notikumu kas mainiis pasauli(religjiju, dabu, cilveeku sabiedriibu(iipashi religjiju, naudas sisteemu) un sazin ko veel) - 2012. gada 21. Decembris - varbuut tomeer taas nav tukshas pljaapas kaa shii gada Harolda Kempinga teorija par "tiesas dienu uz Zemes" jo pat zinaatnieki peeta sho fenomenu siastiibaa ar to pashu seno Maya civilizaaciju un citiem paregjojumiem pat ieksh sveetajaam graamataam(Biibele, Koraans u.c.) ka kautkas notiks muusdienaas - un nav teikts ka ar to tiek domaats katastrofas bet gan paarieshana jaunaa liimenii. Zeitgeist filmas ideja arii paredz ka kautkas jaamaina. Sheit dazhas saites paardomaam kas ir nepiecieshamas jo ja taa buus bet mees ignoreesim visu tad pashi vien nozheelosim: 2012 http://www.youtube.com/watch?v=-KGg0BWFb-4 krieviski http://video.mail.ru/list/uzda04/PEREHOD2012/5546.html 1.dalja http://video.mail.ru/list/uzda04/PEREHOD2012/5547.html 2.dalja Ancient Aliens: The series http://www.youtube.com/watch?v=jrm6bjn_o8s Krievu versija par 2012 elektriibas un AES kriizi http://www.intv.ru/view/?film_id=115731&playNow=1 Paareejo var atrast caur google. P.S.Protams nevajag krist panikaa bet tai pashaa laikaa nevajag ignoreet visas ziimes apkaart. Labots Augusts 9, 2011 - Arcane Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 kādreiz dienasgaismas lampas dega gadu desmitiem(psrs ražojums),tagad philips lighting spēj tik mainīt ar kastēm,jeb tā vietā lai tehnoloģijas virzītos uz ,,nedarīt neko,,virzās uz ,,darīt bezjēgā arvien vairāk,, tāpēc piedāvājumā revolucionārs stressa noņēmējs,jums nekad vairs nevajadzēs atiet no datora: http://www.frozencpu.com/cig-01.html#blank Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 Par visādiem dzelžiem (mobilie, laptopi utt), kas tiek nomainīti, jo salūzt. Šogad gadījās šaize - laptops pārstāja strādāt. Lapsis pirkts 2007. gada nogalē. Problēma - čipsets. Problēma risināma, bet nu tas nav lēts prieks - esošā čipseta reballings (~50 Ls) vai jauns čipsets (50 + vēl daži desmiti Ls). Lieki piebilst, ka viss pārējais (hdd, dvd, ram, vga, displejs utt utjp) strādā lieliski. Ko iesakāt? Maksāt milzu naudas par esošā dzelža remontu? Nu dzelzis, kā saka, "morāli novecojis" - roka necēlās tādu ciparu maksāt... No otras puses - tā kā visa vaina ir čipseta lodējumā, tad mest ārā arī roka necēlās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 Ja dzelzis nobeidzas, tad tas jāmaina un nav vērts vecu mātesdēli remontēt. Runa ir par citu, kad cilvēki pērk piemēram jaunu veļmašīnu, jo vecajai lūk dizains nav smuks . Pērk jaunu TV jo nevar tak pieļaut, ka kaimiņam lielāks ekrāns, vai jaunu čaiņiku, jo vecajan štepselis salūzis un neviens vīrietis to nemāk nomainīt Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 (labots) Nu pag, a kāda šķirba - pirkt jaunu TV, jo veco 21" vietā tomēr gribas 42" (TV tālu, uz 21" grūti kaut ko saskatīt/salasīt, bilde arī varētu būt gaišāka), vai arī mest ārā veco PC, jo, redz, lodējumā radušās mikroplaisas? Pa lielam lauku variantā problēma labojama kaut vai ar "kārtīgu devu celtniecības fēna" - tas tā, velkot paralēles ar "vecajam čaiņikam štepselis salūzis". Nav jau tas dzelzis uz pusēm pārluzis - tik vien kā jāatjauno viens konkrēts lodējums. Viss pārējais dzelzis strādā nevainojami. Labots Augusts 9, 2011 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 Kāpēc mest ārā spuldzīti, ja tik vien kā kvēldiegs pārdedzis? Takš tikai kvēldiegs jānomaina, un varēs dzīvot atkal tālāk! 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 Vilx-, nu gan salīdzināji... Māju arī jauc nost un būvē jaunu katru reizi, kad kad suns krēslam nedaudz kāju apgrauž? 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 (labots) binary: objektīvi derētu novērtēt dzelža vērtību - vai ņemtu tādu, ja pats būtu pircējs, tikai nāktos apmaksāt remontu. Ja reiz saki, ka viss pārējais darbojas, tad par WXGA matricu dabūsi 20..35Ls. DVD-RW 5cītis ~, RAMs noteikti 2..4GB - kādi 20..25Ls. Klaviere, ja kādam noder, pāris lati. Cenas aptuvenas, nesekoju līdzi tirgum. Btw, prasta karsēšana - tas ir sūc. 2 laptopi, izrādās, radu lokā ir cepeškrāsnī padzīvojuši, uz nedēļu turējušies, tad atkal atplīsuši. eoz forumā Angelz vai TritoN labāk apvaicāties par normāla reballing izmaksām. Vai arī pārdot vienā gabalā kādam, kurš ar to nodarbojas. Nav jau ārā jāmet uzreiz Labots Augusts 9, 2011 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 Runa ir par citu, kad cilvēki pērk piemēram jaunu veļmašīnu, jo vecajai lūk dizains nav smuks Neredzu šeit problēmu - ja veco kādam pārdod/atdod. Gandrīz viss mans PC (izņemot cieto ) sastāv no detaļām ko kāds pārdeva jo nopircis kko jaudīgāku... Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 usver, nu šajā konkrētajā gadījumā es mobo iemetu cepeškrāsnī (celtniecības fēns diemžēl nav pieejams). Grādus gan uzliku lielākus nekā netā rakstīts. Nezinu, uz cik ilgu laiku, bet tas problēmu atrisināja - pusotru mēnesi nekādi gļuki nav novēroti, ikdienā lietojot lapsi. Bet nu pieļauju, ka vairums cilvēku mobo ar visiem uz tās esošajiem dārgumiem (dabas resursi, ibio) tādos gadījumos vienkārši met miskastē - pat tad, ja kaste pēc jaudas viņiem derētu tuvākos dažus gadus. Par reballingu - jau minēju - 50 Ls esošajam čipam (ja pats jaucu lapsi, tad var sarunāt lētāk). Jauns čips caur Angelz - vēl kādi 50-60 Ls. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 Vilx-, nu gan salīdzināji... Māju arī jauc nost un būvē jaunu katru reizi, kad kad suns krēslam nedaudz kāju apgrauž? Ir lietas, kuras var labot, un ir lietas, kuras nevar labot (vai arī kuras neatmaksājas labot). Link to comment Share on other sites More sharing options...
gudolfs Augusts 9, 2011 Share Augusts 9, 2011 Turklāt vecākam PC teorētiski jāpatērē vairāk W darot to pašu darbu ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts uldiss Augusts 10, 2011 Populārs ieraksts Share Augusts 10, 2011 (labots) Ar tehniku tā kā apmēram ir skaidrs, kas ire pro tehnika, kas ir patēriņa tehnika un cik no tās ko var gaidīt. Arī garantijas lietas, tomēr, eksistē. Tehniku nepērk katru dienu, tāpēc arī problēmas retāk izpaužas. Ikdienas patēriņš ir pārtika, kur aiziet nesamērīgi daudz naudas, turklāt, atšķirībā no tehnikas, no ikdienišķā pārtikas pirkuma praktiski nekad nav gandarījuma, jo cenas un labuma attiecība ir pilnīgi neadekvāta Latvijas ienākumu līmenim. Visvairāk kaitina, ka vakarā samaksāju pārtikas bodē par pašu elementārismu (piena izstrādājumi, tomāts, makarons, maize un kāds cepums) ne mazāk kā Ls 10, atnesu itkā pilnu maisu un pēc dienas jau gandrīz viss apēsts, bet miskaste pilna ar tukšiem iepakojumiem. Viss, ko pērkam, ir sapakots niecīgās devās, taču maksā vidēji ap vienu latu gablā, tā ka pie kases lati birst straumēm. Ražotāju tendence samazināt pārtikas daudzumu vienā iepakojumā, arvien turpinās. Piemēram, piens - nu jau 0,9 l iepakojumā - klaja vizuāla mānīšanās. Arī sviests, kas viemēr bijis 200g, tagad visbiežāk ir sastopams 180g. Itkā atsevišķi ņemot, tie ir sīkumi, bet arvien mazākam iepakojumam sāk piemērot to pašu cenu, kas bija pilnā iepakojumā. Kopumā šķiet, ka to, ko pirms 2-3 gadiem pirku par piecīti, tagad jāpērk par desmitnieku. Un tas vairs nav sīkums. Šai sliktajā tendencē es vainoju ražotāju un tirgotāju akatību, kur mārketings ir kā patērētāja apkrāpšanas gavenais instruments. Visa mediju telpa ir aizgāzta ar reklāmām, kuru mērķis ir iesmērēt pēdējo draņķi par maksimāli uzskrūvētu cenu un vēl paprasīt samaksu par iesaiņojuma apdruku ar visādām muļķībām. Pat filmu pa tv nevar normāli noskatīties, lai man nez cik reizes neatrādītu vienu un to pašu konservantiem piebāzto desu un kautkādus cilvēkus, kas Latvijas apstākļiem netipiski modīgi saposušies lielveikalā neprātīgi sajūsminās par sīkas jogurta paciņas itkā lēto cenu. Par šo kaitināšanu galā samaksā produkta pircējs. Lai tiktu pie produkta, kas ir pircēja vienīgais mērķis, nākas samaksāt, ne tikai peļņu par pašu produktu, bet arī iepkojuma izmaksas un tā peļņu, reklāmas izmaksas un tās peļņu, kā arī dabas resursu nodokli par iepakojumu, kam arī vēl pvn ir uzgriezts virsū, kā arī enerģētiski izkšķērdīgi pārapgaismotā lielveikla uzturēšanu un tajā iegrūstās investīcijas. Iznāca garš teksts, bet bija jāpasaka Labots Augusts 10, 2011 - uldiss 6 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 Par mazajiem iepakojumiem - man gan drīzāk šķiet, ka tur pie vainas ir bēdīgā situācija pārtikas tirgū, kas spiež ražotājus šādi "krāpties", citādi viņiem nekas cits neatliktu kā bankrotēt. Arī pārtikas uzņēmumos strādā cilvēki, un šiem cilvēkiem ir jāmaksā algas. Starp citu, jebkuram (vai vismaz lielajam vairākumam) uzņēmumam ailītē "izdevumi" vislielāko ciparu sastāda tieši darba algas. Tas ir par prāvu tiesu pārāks nekā jebkas cits. Vispār, ja tā padomā, tad jebkuras izmaksas jau beigās atduras pret algām. Tas, par ko Tu samaksā veikalā nopērkot to piena paku, ir darba algas tiem 100 cilvēkiem (cipars no zila gaisa izgrābts), kas audzēja govis, slauca tās, savāca pienu, to apstrādāja, pārvadāja, sapakoja, uzglabāja, u.t.t. Uzņēmumu peļņa no šīs paciņas ir ļoti mazs procents, principā daži santīmi. Bet pārmest, ka šie cilvēki saņemtu pārmērīgi lielas algas arī nevar, kā pats saproti... Varbūt tas liekas neefektīvi - tik daudz cilvēkiem jāmaksā par vienu sūda litru piena. Nu, jā. Pērkot pa tiešo no fermera to pašu pienu varēs dabūt ar kārtu lētāku. Tā ir cena, ko mēs maksājam par to, ka visu var dabūt vienā lielveikalā, kad vien mums ienāk prātā. Komforts maksā naudu. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 Pat filmu pa tv nevar normāli noskatīties, lai man nez cik reizes neatrādītu vienu un to pašu konservantiem piebāzto desu un kautkādus cilvēkus, kas Latvijas apstākļiem netipiski modīgi saposušies lielveikalā neprātīgi sajūsminās par sīkas jogurta paciņas itkā lēto cenu. Ja nepatīk reklāmas - neskaties. Man, piemēram, nemaz nav TV... Link to comment Share on other sites More sharing options...
ivo Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 No vienas puses mazi iepakojumi ir laba lieta, mani piemēram tracina, ka nevar nopirkt to pašu baltmaizi mazos iepakojumos, jo pašreiz regulāri vismaz puse no klaipiņa sapelē un tiek izmesta. A nopirkt iepakojumu ar 5 šķēlītēm nevar 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 Ja nepatīk reklāmas - neskaties. Man, piemēram, nemaz nav TV... es tv jau krietnu laiku izmantoju vairs tikai kādam retam ziņu raidījumam un kā monitoru priekš ierakstītas video noskatīsanās. un tad vēl, pat ziņās pa vidu pamanās iebāzt reklāmas. jebkurā gadījumā - skatos, vai neskatos, tas viss ir iekļauts pārtikas cenā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 (labots) ..vakarā samaksāju pārtikas bodē par pašu elementārismu (piena izstrādājumi, tomāts, makarons, maize un kāds cepums) ne mazāk kā Ls 10, atnesu itkā pilnu maisu un pēc dienas jau gandrīz viss apēsts, bet miskaste pilna ar tukšiem iepakojumiem. Maza viltība: pirms iet uz veikalu, vajag paēst kaut ko. Tad vairāk sanāk koncentrēties uz to, ko tiešām vajag, iztiekot bez "tūlītējas ēšanas" produktiem (5 veidu jogurti, tādi un šitādi sieriņi, salāti, desas, augļi, saldējumi, čipsi ..). Bieži vien paēduši aizejot uz veikalu, nopērkam tikai sieru un maizi, jo neko citu mājās reāli nevajag. Pamatēdiens ir rīsi-griķi-makaroni, maize, sviests. No rīta klāt 1 jogurtu, vakarā 1 rjaženku .. nemaz tik daudz to veikalu mājās nevajag nest Par to, ka atkritumu ir PĀRĀK daudz - tam pilnībā piekrītu. Ja 1..2 cilvēki var nedēļas laikā saražot 25 litrus plēves/plastmasas iepakojumu, tad kaut kas nav OK. Jo tie nenoārdās pat ne gada laikā. Un diez vai vairums tiks kaut kādā veidā pārstrādāti. Labots Augusts 10, 2011 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Augusts 10, 2011 Share Augusts 10, 2011 (labots) "Tas, par ko Tu samaksā veikalā nopērkot to piena paku, ir darba algas tiem 100 cilvēkiem (cipars no zila gaisa izgrābts), kas audzēja govis, slauca tās, savāca pienu, to apstrādāja, pārvadāja, sapakoja, uzglabāja, u.t.t. " Skaidrs, ka to es apzinos. Bet, cik tieši ir sabalansēta pārtikas cena, atbilstoša vidējā pircēja ienākumiem? Nedomāju, ka laikā, kad algas visur ir samazinātas, pārtikas cenai nemitīgi ir jāceļas un litra vietā jau 0,9 jāsāk iesmērēt. Man nevajag, ka man to pienu reklamē caurām dienām, jo tāpat es to pērku arī bez visas reklāmas. Bet, par reklāmu man jāmaksā. Man nevajag milzīgu lielveikalu, kurā elektrību netaupa tā, ka no apgaismojuma acis žilbst un, kas noteikti arī dārgi uzturams, jo jāapkurina pārmērīga platība. Tas ir diegan neefektīvs ceļš līdz patērētājam, kuram tāpt nav citas izvēles kā samaksāt tik, cik prasa. Vai tad es pārstāšu ēst, ja pienam cenu divkāršos? Uz to jau arī vārās. To, ko strādniekiem maz samaksā, to mēs redzam lielveikalu īpašnieku - miljonāru dzīves pārmērībās. Valsts, kam būtu jārūpējas par iedzīvotāju labklājību, arvien kratās no atbildības vaļā. Piemēram, vai nevarētu būt kādas normas, cik procentuāli drīkst iekļaut pārtikas cenā reklāmas izmaksas? Jo, varbūt, ka slaucēja saņem mazāk par darbu nekā reklāmas kantoris, kas vispār ir tipisks parazīts? Ja kādriez man ekonomikas teorijā par mārketingu mācīja, ka tas atvieglo pircēja izvēli informējot par preci, tad dzīve rāda, ka mērketings ir vērsts uz maksimālu apčakarēšanu. Nav nekā, ko varētu nopirkt bez iekļautām mārketinga izmaksām. Bet, informācija par produktiem reklāmās ir tik debila, itkā tiktu piedāvātas narkotikas. Reklāmā tiek rādīts, kā cilvēks nokož kumosu ēdamā un aizlido kautkādos dīvainos sapņos, jeb iestājas nenormālākā jautrība un istabā ieskrien bars neadekvātu cilvēku. Kamdēļ par tādām muļķībām man vēl ir jāpiemaksā? Ja kādam šķiet, ka bez mārketinga nav iespējams iztikt, tad atgādināšu, ka vēl pirms 22 gadiem pārtikai vispār nebija reklāmas un pircējs tāpat labi zināja, ko viņam vajag un pirka. "Maza viltība: pirms iet uz veikalu, vajag paēst kaut ko. Tad vairāk sanāk koncentrēties uz to, ko tiešām vajag, iztiekot bez "tūlītējas ēšanas" produktiem (5 veidu jogurti, tādi un šitādi sieriņi, salāti, desas, augļi, saldējumi, čipsi ..). '' Viltībiņa patiešām darbojas, bet es jau pat nerunāju par tevis minētajām pārmērībām, bet elementārākajiem produktiem. "Bieži vien paēduši aizejot uz veikalu, nopērkam tikai sieru un maizi, jo neko citu mājās reāli nevajag." Pārējie produkti tāpat bieži jāpērk. Var jau kādreiz aiziet atseviški tikai pēc siera un maizes, bet tā jau tikai tāda brokastu tiesa. p.s. Nopērku kādu aparātu par, piemēram Ls 30, un ir nesalīdzināmi lielāks gandarījums nekā no 3 pārtikas veikala apmeklējumiem. Aparāts mēdz kalpot gadiem, kamēr 30 Ls par pārtiku, taupīgi knapinoties, finišējas aptuveni nedēļas laikā. Labots Augusts 10, 2011 - uldiss 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!