Alternatīvā enerģija.

[ImissimI]

Varbūt pamainam topika virzienu bišku uz citu pusi, nav jau gan šis laikam pie alternatīvā enerģija klasiskā izpratnē pieskaitāms, bet nu..

 

https://lasers.llnl.gov/

(pagriežat skaņu klusāk - diezgan griezīga mūzika - tur promo video ielādējas uzreiz..)

(lai nu kā national ignition facility izklausās iespaidīgi )

 

http://www.iter.org/default.aspx

 

http://www.jet.efda.org

http://www.jet.efda.org/fusion-basics

 

http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=524&Itemid=214

 

Kas kolēģiem pa šito teiksim vienu no nākotnes cerībām (šķiet vienu no reālākajām) - Fusion energy - bilstams?

[Firza]

Uzskatāms piemērs ir šis te eksperiments:

No kurienes rodas enerģija?

Tajā eksperimentā, enerģija centrālā magnēta griešanai rodas no tā, ka eksperimentators visu laiku bīda to konstrukciju uz priekšu, kā rezultātā vidējais magnēts vairs nav centrā un uz to sāk iedarboties ārējo magnētu nevienmērīgais atgrūšanās spēks. Līdz ko to konstrukciju pārstāj bīdīt, tā drīz vien centrālais magnēts ieņem vidus stāvokli un kustība apstājas.

[Guest Speccy]

Visas turpmākās diskusijas šeit www.magneticenergy.lv

Labots Aprīlis 22, 2010 - Speccy

[Mehanikis]

Build Your Own Wind Turbine Aiz gara laika var papētīt arī šo. Tas varbūt kādu iedrošinās būvēt visu savām rokām. Tad jāpērk tikai automātika, tinumu materiāls un aklumātori. Pats īsti nesapratu, tinumu spoles tiek lietotas bez metāliskiem serdeņiem. Tas varētu nodrošināt sistēmas darbību pie niecīga vēja.

[321]

Mosh kadam ir aderes uz normaliem kinieshu vakuma saules kolektooriem. Vacijaa pats uz jumta liekamais modulis maksaa 250 eur. Intresee letaaak. :black eye:

[ru]

jo kā zināms zemes kodols sastāv no dzelzs.

Precīzāk - tiek uzskatīts ka magma, kas satur visādus labumus, tas skaitā dzelzi, riņķo pa noteiktu ceļu Zemes iekšienē. Tas rada Zemes magnētikso lauku. Šito LV zinātnieki palīdzēja pierādīt.

[e = d]

Kāpēc vēja turbīnas enerģiju nevar uzkrāt nevis akumulatoros, bet saspiesta gaisa balonos?

[Uģis Lācis]

Var.

 

Bet ir gana daudz bet. Sarežģīti nodrošināt tādu uzkrāšanu. Sīkumos negribās ieslīgt, bet izdevīgāk (vienkāršāk) griezt ģeneratoru un enerģiju pumpēt akumulatoros/elektrotīklā.

[UberFly]

Kāpēc vēja turbīnas enerģiju nevar uzkrāt nevis akumulatoros, bet saspiesta gaisa balonos?

 

Domājams, ka var, un tad tos balonus piekačāt ar kompresoru līdz galam un izmantot auto piedziņai. Ir mazs un efektīvs saspiesta gaisa motorītis šādam mērķim.

[Mehanikis]

Es te pačakarējos ar sprieguma rezonansi ūdens sadalīšanai. Daži secinājumi. Viens kondensātora klājums ir jāizolē ar laku no ūdens piekļūšanas. Ja kondensātors veidots no caurulēm, tad iekšējais cilindrs.Citādi arī destilēts ūdens sāk silt jau pie nepilniem 100V un nekādu rezonansi, lai sasniegtu starp cilindriem - kondensātora platēm tūkstošiem voltu, iegūt nevar. Rezonanse 50 - 200Hz spreieguma iegūšanai starp kondensātora platēm, Ūdens molekulas rezonansei jau nepieciešami MHz.. Domāju par strāvas avotu izmantot nedaudz pārbūvētu traktora ģenerātoru. Ģenerātoram, mainot apgriezienus, iegūsim rezonansi voltāžai starp ārējo un iekšējo cilindru. Apgriezienus mainīšu ar 12 V līdzstrāvas dzinēju - vecu līdzstrāvas ģenerātoru dzinēja režīmā. Traktora ģenerātora ierosmi barošu ar augstfrekvences strāvu MHz, redzēs kas sanāks. Kreņķis tikai, vai spēšu panākt sprieguma svārstību kontūra labumu tūkstošiem voltu voltāžai.To visu izpīpēju no Meiera shēmām. Ponta pēc. Ar augstfrekvences strāvu barota lampiņa deg, bet mazie rādio skaļruņi nereaģē.

[osscar]

Steornisti, Augstsprieguma un magnētisma tumsonība atgriežas Ja nemaldos ūdens molekulu rezonanse ir vismaz pāris Ghz ne MHz...kārtējais sviests bes pamatojuma, ieteiktu nopirkt Fizikas grāmatu pamatskolai.

[Mehanikis]

To šupošanas impulsu var piespēlēt arī katrām entajām svārstību ciklam, katrs jau nav jākustina,kā šūpolēm, tā ka iztikšu pagaidām bez grāmatas šķirstīšanas.

[Mezavecis]

Pastāsti vispirms, kas tā tāda sprieguma rezonanse un kā tā attiecas uz ūdeni? Kā tu no mehāniska dzinēja iegūsi vairākus MHz vai GHz? Pastāsti, kā augstfrekvences strāva var izmainīt ģeneratora griešanās spējas? Par lampiņu un skaļruni ir kaut kādas pretrunas. Kas tās pa mistiskām Meiera shēmām, kur tiek apieti fizikas likumi? Karoče sviests

Es te pačakarējos ar sprieguma rezonansi ūdens sadalīšanai. Daži secinājumi. Viens kondensātora klājums ir jāizolē ar laku no ūdens piekļūšanas. Ja kondensātors veidots no caurulēm, tad iekšējais cilindrs.Citādi arī destilēts ūdens sāk silt jau pie nepilniem 100V un nekādu rezonansi, lai sasniegtu starp cilindriem - kondensātora platēm tūkstošiem voltu, iegūt nevar. Rezonanse 50 - 200Hz spreieguma iegūšanai starp kondensātora platēm, Ūdens molekulas rezonansei jau nepieciešami MHz.. Domāju par strāvas avotu izmantot nedaudz pārbūvētu traktora ģenerātoru. Ģenerātoram, mainot apgriezienus, iegūsim rezonansi voltāžai starp ārējo un iekšējo cilindru. Apgriezienus mainīšu ar 12 V līdzstrāvas dzinēju - vecu līdzstrāvas ģenerātoru dzinēja režīmā. Traktora ģenerātora ierosmi barošu ar augstfrekvences strāvu MHz, redzēs kas sanāks. Kreņķis tikai, vai spēšu panākt sprieguma svārstību kontūra labumu tūkstošiem voltu voltāžai.To visu izpīpēju no Meiera shēmām. Ponta pēc. Ar augstfrekvences strāvu barota lampiņa deg, bet mazie rādio skaļruņi nereaģē.

[osscar]

Tak skaidrs, Mežaveci, ka Mehāniķim ir pilnīga kūdra galvā un lej te ūdeni, ka kauns lasīt

Labots Decembris 29, 2010 - osscar

[Aigars]

Traktora ģenerātora ierosmi barošu ar augstfrekvences strāvu MHz, redzēs kas sanāks. Kreņķis tikai, vai spēšu panākt sprieguma svārstību kontūra labumu tūkstošiem voltu voltāžai.To visu izpīpēju no Meiera shēmām. Ponta pēc. Ar augstfrekvences strāvu barota lampiņa deg, bet mazie rādio skaļruņi nereaģē.

Materiāls, no kā izgatavots traktora ģenerators, nav paredzēts augstfrekvencei.

[Mehanikis]

Taisnība par ģenerātora materiālu, tur derētu ferīta antenas materiāls, pagaidām nezinu ko tur var līdzēt. Par sprieguma rezonanses svārstību kontūru, tos lieto mobīlajos, raidītājos. Atkarībā no svārstību kontūra labuma, iespējams tajā iegūt, bez transformātora, augstu spriegumu. Meiera shēmā fizikas likumi netiek apieti, tikai ūdens sadalīšana izmantots cits princips, nevis elektrolīze. Ūdens molekula elektrostatiskajā laukā tiek, nu teiksim, iestiepta, ar mHz un infra sarkano starojumu vai,lepni būtu, ar lāzeru tiek panākta tās svārstīšanās un saraušana. Procesā tērēti tikai mA. Vai tas tā notiek, gribu pārbaudīt pats, Ja kas kādam ir zināms lietas labā, labprāt uzklausīšu. Elementāro fizikā zinu, noliegumi neinteresē, dzirdēti pietiekoši. Taisni Nasas darbības mani uzvedināja uz šo padarīšanu. Visur tik meklē ūdeni, gan uz mēness, marsa. Un Meiers taisni savus pētījumus Nasai nodeva. Ja ir ūdens, visas problēmas atrisinās, enerģētika, gaiss elpošanai utt. Bet uz zemes arī viss risinātos.

 

Ģenerātors, ar mehaniskas enerģijas palīdzību, tēlaini izsakoties, ierosmes strāvu pastiprina ļoti ievērojami. Arī saražoto augstfrekvenci . Iegūstam maiņstrāvu, ar vienpusperioda taisngriezi - pulsējošu līdzstrāvu. Faktiski iegūstam divu dažādu svarstību summējošu lielumu.

 

 

 

Un iegūto novada uz cauruļveida kondesātoru, kas iegremdēts sadalāmajā ūdenī. Tievākā kondesātora caurule izolēta.

[oxygen]

Nu , rādās ka kārtējais ''speciālists'' kas ar smalkiem jēdzieniem mēģina pierādīt mūžigo dzinēju. ''Ja ir ūdens, visas problēmas atrisinās, enerģētika, gaiss elpošanai utt'' ir samiksēts viss vienā ''katlā'' . Elpošana varbūt arī būtu, bet lai tā sanāktu vajag enerģētiku , nevis ''būs ūdens, atrisināsies enerģetika''. Pagaidām vēl uz zemes nav uzbūvēts neviens reāls kodolreaktors, kur nu kosmosā. Kaut kā citādā veidā nav dzirdēts ka no ūdens varētu iegūt enerģiju... . Njā , palurēju kalendārā- itkā vairs, šodien nav pilnmēnesis, bet...

[Firza]

Procesā tērēti tikai mA.

Ja reizi runa ir par enerģijas patēriņu, tad būtu labi arī lietot enerģijas mērvienības (J, kWh, cal). Tie mA neko neizsaka, jo enerģija ir atkarīga arī no sprieguma.

Pat, ja pieņem, ka izmantojot „rezonansi, magnētisko lauku, zemes pievilkšanas spēku, vakuuma enerģiju, torsiona lauku” un citus burvju trikus, ūdeņraža sadalīšanas procesam izdodas panākt 99% lielu lietderības koeficientu, arī, tad rezultāts ir - 1% nelietderīgi iztērētas enerģijas. Tas nozīmē, ka ekonomiski izdevīgāk būtu nemaz nedarbināt to ūdeņraža sadalīšanas iekārtu, jo darbinot to, gala rezultātā enerģija tiek iztērēta, nevis saražota.

Ja runa ir par kārtējo „mūžīgo dzinēju”, kur ar „maziem mA” tiek iegūts vairāk enerģijas (ūdeņraža veidā), nekā tie iztērētie „mA”, tad būtu interesanti uzzināt, ar ko, tā, vai cita mūžīgā dzinēja autors apkurina savu māju. Ja jau cilvēkam ir mūžīgais dzinējs (iekārta, kura ražo vairāk enerģijas nekā patērē*), tad viņam nav vajadzības ne pēc kurināmā, ne pēc elektrības, jo to visu jau var saražot tur pat uz vietas pie sevis mājās, no ūdens, kas neko nemaksā, un vēl paliks pāri ko citiem pārdot.

Ūdens tas ir sadedzis ūdeņradis, CO2 tas ir sadedzis ogleklis. Tālāk sadedzināt tur vairs nav ko. Visi mēģināju atkal iegūt ūdeņradi (oglekli) ir saistīti ar enerģijas tērēšanu, un nekādi burvju triki nepalīdzēs, šo procesu padarīt par enerģiju ražojošu.

 

*Ir iekārtas, kuras ražo vairāk enerģijas nekā patērē (siltumsūknis, saules kolektors, vēja ģenerators), bet tas nav mūžīgais dzinējs, jo to visu darbina saules enerģija. Ūdeņraža sadalīšanas projekti gan velk uz mūžīgā dzinēja pusi, jo to mērķis ir iegūt enerģiju no nekā (ūdens) mūžīgā ciklā - sadalām ūdeni, iegūstam H2 un O2, sadedzinām iegūtās gāzes, iegūstam enerģiju, lai atkal sadalītu ūdenī (var pat savākt to ūdeni, kurš radās degšanas procesā), un tā līdz bezgalībai. Un ja šī procesa lietderības koeficients ir lielāks par 100% (ja tas ir mazāks, tad tam nav jēgas), tad iegūtajai enerģijai ir jāpieaug ģeometriskā progresijā.

Ir aizdomas, ka tuvāko miljons gadu laikā, mēs nesagaidīsim šādu bezmaksas enerģiju.

[Tārps]

Var būt pacel vēl frekvenci un pēkšņi ... Iegūsi ūdeņraža izotopu !!! Varēsi taisīt atombumbu vai vismaz Binladenam pārdot izejvielas. Kruti !!

[Mehanikis]

Pagaidām tikai eksperimrntēju. Rezultātus neslēpšu. Pagaidām nav ko zirgam priekšā ratus ko jūgt, par eneģiju spriest pāragri. Tie miliampēri no Meiera shēmām. Esmu izpētījis tikai kā viss varētu veidoties. Darba daudz, arī materiāli jāiegādājas, un naudas koks nekāds dižais pie mājas neaug.

 

 

[Mezavecis]

Yo, nu tak iepriekš minēja, ka neloģiski izmantot strāvas stiprumu kā atskaites mēru. Ir starpība, vai pie 1mA izmantots 5V vai 30000V spriegums. Enerģiju mēram džoulos, vatos.

Tie miliampēri no Meiera shēmām.

[Kanibaals]

Ūdens tvaika molekulas rezonē pie 20 GHz frekvences nevis pāris Mhz.

[UberFly]

Efektīvi pārvērsti Kw par ūdeņradi = lēta degviela ūdeņraža dzinējam, it īpaši, ja strāvas avots ir "lēts". Kur izmantot blakusproduktu - skābekli? Varbūt dedzināt atkritumus centrālapkurē?

[Firza]

Efektīvi pārvērsti Kw par ūdeņradi = lēta degviela ūdeņraža dzinējam

Efektīvi pārvērsti Kw par ūdeņradi = akumulators. Un te jau jāsāk rēķināt tīri matemātiski, kuram no enerģijas akumulēšanas veidiem ir vislielākā ietilpība uz masas vienību, un kuram enerģijas akumulēšanas veidam ir augstāks lietderības koeficients.

Ir aizdomas, ka pat vecajam labajam svina-skābes akumulatoram ir lielāks lietderības koeficients (jaudas / masas attiecības gan nav laba), nekā visām tām ūdens sadalīšanas tehnoloģijām un ūdeņraža atkārtotai dedzināšanai iekšdedzes dzinējā.

[UberFly]

The vehicle's electrical power comes from a 100 kW Honda Vertical Flow (V Flow) hydrogen fuel cell stack and is supplied on demand. As in any hybrid car, free energy captured from braking and deceleration is generated by the Motor/Generator and is stored in a 288V lithium ion battery.

 

The electric motor is based on the motor in the EV Plus, rated at 134 horsepower (100 kW) and 189 lb·ft (256 N·m) torque @0-3056 rpm. The range on a full hydrogen tank (4.1 kg @ 5000psi) is 280 miles (~450 km), with fuel efficiency of 77/67/72 miles (~124/108/116 km) per kilogram of hydrogen in city/highway/combined driving.

 

wiki links

 

Nepieciešams neliels elektroauto, kuram uzstādam diy ūdeņraža šūnu un pāris balonus ar mājās pildītu H = braucam pa lēto nemaksājot ne PVN, ne akcīzi par degvielu, un dievs pasarg, ja uz elektrības skaitītāja ir kautkādi magnēti ...

 

Cik sakarīgi ir izmantot vēja ģeneratoru ūdens sašķelšanai ?

Labots Decembris 30, 2010 - UberFly

[Kanibaals]

Cik sakarīgi ir izmantot vēja ģeneratoru ūdens sašķelšanai ?

 

Ļoti nesakarīgi, izdevīgāk ir lādēt akumulatorus. Tāpati wikipedia http://en.wikipedia.org/wiki/File:Battery_EV_vs._Hydrogen_EV.png

 

>The range on a full hydrogen tank (4.1 kg @ 5000psi)

 

4.1 kg H2 pie 350bar(atmosfēru) spiediena ir aptuveni ~200L bāka. Siltumspēja(MJ/L) H2 pie šāda spiediena ir 14x mazāka nekā benzīnam.

 

>pāris balonus ar mājās pildītu H = braucam pa lēto nemaksājot ne PVN

 

Pa lēto...kamēr elektrību neiegūst no kodolsintēzes reaktoriem, par lētumu vari aizmirst. Pat ja uzstādīsi ģeneratoru+uzpildīšanas iekārtu, kamēr vien tā sevi atpelnīs paies ~30 gadi.

[Firza]

Smuki jau tie cipari izskatās, bet lietas būtību tas nemaina. Ūdeņradis = akumulators. Un tā arī palika neatbildēts jautājums par ūdeņraža ražošanas lietderības procentu ūdens sadalīšanas procesā.

Cik vajag iztērēt elektrības, lai saražotu tos 4,1 kg ūdeņraža?

Cik vajag iztērēt elektrības, lai šo ūdeņradi saspiestu līdz 345 bar (5000 psi) un iepildītu balonos?

Cik sver „hydrogen tank” kurš spēj izturēt to lielo spiedienu?

 

Kad tas viss būs sarēķināts, tad arī varēs teik cik tas ir super lēti. Varbūt beigās sanāks, ka lietderīgāk ir izmantot jebkuru citu enerģijas akumulēšanas veidu.

 

P.S. Mašīnās, kuras tiek darbināts ar ūdeņradi, ūdeņradis tiek iegūts metāna sadalīšanas procesā, nevis ar burvju trikiem kaudzi gudru zinātnisku terminu apvītā ūdeņraža ieguvē no ūdens.

[Mezavecis]

Ja gribam lēti - taisam brāgu un dzenam spirtu, jo tā ir atjaunojama enerģija un izejvielas no kā ražot ir visapkārt. Cits stāsts par legalitāti un apjomu, lai spētu saražot tik daudz, lai varētu piepildīt bāku. Var vēl audzēt eļļas augus un taisīt eļļu.

 

Nu nekādīgi nesanāks lēti sadalīt ūdeni par H2 un O2. Līdz ar to nākotne ir atjaunojamiem resursiem (ūdeņradis pie tiem nepieder) un kodolenerģijai.

[e = d]

Fuel cell jau nenotiek ūdeņraža sadedzināšana, bet gan elektroķīmiskā procesā iegūst elektrību.

[Mehanikis]

Ar paštaisītu elektrolīzeri ieguvu litru gāzes, H2+O2, tērējot 19V un 4A., jeb 76W. Gāzu maisījumā 2/3 H2 un 1/3 O2 .

 

Process 1minūtes laikā.

 

Ja gatavo izturīgu elektrolīzeri, kompresors pildīšanai nav vajadzīgs, ūdens sadalīšanās notiek arī pie milzīgiem spiedieniem, liels spiediens uzlabo elektrolīzera lk.

[UberFly]

Kur lai mājas apstākļos izmanto skābekli? Dedzinam centrālapkurē atkritumus?

[Grossmeister]

Gan jau , ka skābekli izmantos H₂ oksidēšanai , lai iegūtu enerģiju , bet vai tas 1 litrs gāzu maisījuma tev galarezultātā izdos vairāk par ielikto enerģiju ?

[Mezavecis]

Un kā tu domā, vai sadedzinot spēsi iegūt tikpat vai vairāk par tiem 76W. Ja nē, tad tam procesam nav īpašas jēgas.

Ar paštaisītu elektrolīzeri ieguvu litru gāzes, H2+O2, tērējot 19V un 4A., jeb 76W. Gāzu maisījumā 2/3 H2 un 1/3 O2 .

[Mehanikis]

Ja lieto šāda veida iekārtu iekšdedzes dzinējam, ražojot gāzu maisījumu 10 - 15 l/min, tas atkarīgs no dzinēja, ir iespējams ekonomēt degvielu ap 10%. Saražosi par maz nebūs efekta, saražosi par daudz, zaudēsi elektrības patēriņā. Ekonomija veidojas tikai no tā, dzinējā cilindros paaugstinās degšanas temperatūra un sadeg degvielas visas iespējamās frakcijas, atgāzes strauji uzlabojas, tikai degšanas process kļūst ātrāks. Aizdedze un moderno autiņu sensori jāpārregulē. Drošibai, visa saražotā gāze tūlīt tiek sadedzināta cilindrā, elektrolīzes barošana caur aizdedzi.

[Firza]

Ar paštaisītu elektrolīzeri ieguvu litru gāzes, H2+O2, tērējot 19V un 4A., jeb 76W.

1 litrs ūdeņraža nav glužis tas pats, kas 1 kg ūdeņraža. Cik tad vajag saražot tos litrus, lai iegūtu 1 kg ūdeņraža, un cik tad, tiks patērēts enerģijas tā saražošanai?

Var arī jautājumu uzdot savādāk: kāds ir 1 litra ūdeņraža sadegšanas siltums (austākā siltumspēja) enerģijas mērvienībās (J, Wh, Cal)?

-------------------------------------------------

 

Labi, pats izrēķināju.

Ūdeņraža augstākā siltumspēja ir 141,8 MJ/kg. Saprotamākās mērvienībās, tas ir 39 kWh/kg. Tas nozīmē, ka ideālos apstākļos sadedzinot 1 kg ūdeņraža, var saražot 39 kWh enerģijas. Ja vien mājās nav kāds no jaunākajiem „mūžīgā dzinēja” modeļiem, tad nevienā citā no zināmajiem ūdens sadalīšanas paņēmieniem, nav iespējams saražot 1 kg ūdeņraža iztērējot mazāk par tām 39 kWh. Pat, ja pieņem, ka ūdens elektrolīzes procesam izdodas panākt 100% lietderības koeficientu, tad pēc pašreizējām elektrības mazumtirdzniecības cenām (Ls 0,074/kWh), 1 kg ūdeņraža ieguve izmaksās Ls 2,89. Ja to salīdzina ar benzīnu, kam ir 3x mazāka siltumspēja (47,3 MJ/kg) kā ūdeņradim, tad 1 kg ūdeņraža = 3 kg benzīna par cenu Ls 0,96/kg (kilograma, nevis litra). Un tā cena ir bez PVN un akcīzes nodokļa.

Jā, jā, protams, uzstādot mājās vēja ģeneratoru, elektrība būs bezmaksas, un tad iegūtais ūdeņradis arī neko nemaksās.

[ImissimI]

Ja lieto šāda veida iekārtu iekšdedzes dzinējam, ražojot gāzu maisījumu 10 - 15 l/min, tas atkarīgs no dzinēja, ir iespējams ekonomēt degvielu ap 10%. Saražosi par maz nebūs efekta, saražosi par daudz, zaudēsi elektrības patēriņā. Ekonomija veidojas tikai no tā, dzinējā cilindros paaugstinās degšanas temperatūra un sadeg degvielas visas iespējamās frakcijas, atgāzes strauji uzlabojas, tikai degšanas process kļūst ātrāks. Aizdedze un moderno autiņu sensori jāpārregulē. Drošibai, visa saražotā gāze tūlīt tiek sadedzināta cilindrā, elektrolīzes barošana caur aizdedzi.

 

Degmaisījumu puslīdz mūsdienu un mūsdienu autiņam regulē borta dators vai atsevišķs modulis vadoties no: Gaisa daudzums ieplūdē, Skābekļa daudzums izplūdē(O2 sensors(lambda zonde)), motora temperatūra, reizēm ieplūdes gaisa temperatūra, un iespējams vēl kādi brīnumi.

 

Interesējošie šajā HHO pasākumā ir Lmbda un Gaisa masas/plūsmas mērītājs(lai kāds arī tas nebūtu).

Sakruķījot šos abus var piečakarēt borta datoru, lai par spīti tam, ka degmaisījums ir nedaudz par "liesu", tam liktos, ka viss ir baigi labi.(sveces būs baltas kā krīts). Ar "liesu" degmaisījumu braucot tik tiešām, dzinējs vairāk karst.

 

Es uzskatu, ka tā burbuļotāja likšana ir sevis un auto mānīšana un čakarēšana. Solītā ~10% ekonomija ir vēsi panākama apzināti vai neapzināti braucot ekonomiskāk, vienkārši ielejot labu motoreļļu un savedot autiņu kārtībā, sakruķījot sensorus. Tas ko gribu teikt ir, ka arī katram mazajam bumerēnam noteikti liekas, ka tas spoileris aizmugurē viņam aerodinamiku uzlabo, un ja vēl pats 3 dienas stutēja virsū tad vēl vairāk uzlabo.

 

Testi no sērijas: 2 bākas izbraucu toč tādā pašā stilā kā vienmēr un ka es tev saku - ir ekonomija! Tie ir pašsuģestija, neobjektīvi, un nav vērā īpaši ņemami. Jaudas stends, atgāžu mērāmais un atgāžu sastāva mērījumi, normāls OBD aparāts, kas rāda gaisa ieplūdes līknes un labda līknes, un tad var spriest.

[UberFly]

Ne ne. Te neiet runa par mūžīgo dzinēju, vai H un O dedzināšanu iekšdedzes dzinējā. Turēt mašīnā skābekli un degvielu = "Trauksme kobrai 11" jeb mašīnas sprāgst kā filmās. Arī par litija joniem aizmirstam, Litija cena lido debesīs daudz straujāk kā neftas cena, un šo kāpumu ietekmē elektronikas ražošana. Kur te vēl runāt par pilniem bagāžniekiem ar litiju uz ielām.

 

Ja izstrādās labu un ilgdzīvojošu katalizatoru šūnām, tad ūdeņradis būs lēts akumulators (lasi - akumulēta enerģija balonā), kuru lādēt var no vēja ģeneratoriem privātmājas dārziņā vai kautkādiem janajām, lētajām - printējamām saules baterijām, ar kurām aplīmētas visas ārsienas (tiek izstrādātas). Vai arī vienk. no rozetes, kuras skaitītājam pašmāju varoņi ir uzkarinājuši magnētus, lai tik ātri negriežas

 

Ļoti praktiski var izrādīties auto piedzīt no saspiesta gaisa, kuru balonos nonstopā var kompresēt ar lētām diy vējdzirnavām. Gaisa motors ir lēts, viegls un kompakts, baloni no šķiedras ir diezgan droši un nesprāgstoši sadursmē. Atliek izdomāt labu diy variantu kā to gaisu kompresēt maksimāli lētāk. Vidējam pilsonim vajadzētu saspiestu gaisu priekš ~50 km dienā. Darbs-veikals-mājas.

[Mehanikis]

Iespēju daudz lai lēti vizinātos ar auto. Der gan gaisa dzinējs, Stirlinga dzinējs - lieto par degvielu kas vien ienāk prātā, kaut salmus, elektroauto vai ūdeņraža auto, ūdeņradi iegūt var ar vējeni, arī ar baktērijām, gan jau pastāv vēl kāds variants. Visi rūpnieciski ražotie ir ļoti dārgi, gandrīz aprēķināts par cik lētāk brauksi, samaksāsi cenā pērkot auto. Pašu rokām taisīt ne vienmēr ir tādas iespējas, ar virpu un svarku vien nepietiek. Runāt varam, masveidā nebrauksim, Vēl jau kaut ko no zemes izpumpēt var.

 

Kara laikā vācieši, benzīnu taupīdami, mašīnu vilka šlipsītē. Vilcējam pārtēriņš, bet kopēji ievērojama ekonomija. Nebūs brīnumi, arī mēs tādu risinājuma būsi spiesti izmantot, pat ne tālā nākotnē. Negribētos gan.

 

Vēl par ekonomiju. Lieljaudas traktoriem, smagajiem kraviniekiem, kuģiem elektrolīzei nepieciešamo strāvu ražo ar tvaika turbīnu. Neliels tvaika katls izmanto izplūdes gāzu siltumu. Izplūdes gāzēm temperatūra ap 850 C. Svars iekārtai klāt nāk, bet ekonomija droša. Vieglajiem laikam nespīd.

 

Lai ideju ražens jaunais gads, un lai liela daļa no tām piepildās.

 

Ūdeņraža augstākā siltumspēja ir 141,8 MJ/kg. Saprotamākās mērvienībās, tas ir 39 kWh/kg. Tas nozīmē, ka ideālos apstākļos sadedzinot 1 kg ūdeņraža, var saražot 39 kWh enerģijas. Ja vien mājās nav kāds no jaunākajiem „mūžīgā dzinēja” modeļiem, tad nevienā citā no zināmajiem ūdens sadalīšanas paņēmieniem, nav iespējams saražot 1 kg ūdeņraža iztērējot mazāk par tām 39 kWh. Pat, ja pieņem, ka ūdens elektrolīzes procesam izdodas panākt 100% lietderības koeficientu, tad pēc pašreizējām elektrības mazumtirdzniecības cenām (Ls 0,074/kWh), 1 kg ūdeņraža ieguve izmaksās Ls 2,89. Ja to salīdzina ar benzīnu, kam ir 3x mazāka siltumspēja (47,3 MJ/kg) kā ūdeņradim, tad 1 kg ūdeņraža = 3 kg benzīna par cenu Ls 0,96/kg (kilograma, nevis litra). Un tā cena ir bez PVN un akcīzes nodokļa.

Jā, jā, protams, uzstādot mājās vēja ģeneratoru, elektrība būs bezmaksas, un tad iegūtais ūdeņradis arī neko nemaksās.

Arī es drusku parēķināju. Pēc mana eksperimenta ar parasto elektrolīzeri, nekas uzlabots netika, arī You Tube darboņiem parametri līdzīgi, skaitļi nesakrīt. 1kg ūdeņraža ražošanai esmu izlietojis 22,5 kWh/kg un salīdzinot ar benzīnu, cena sanāk 60 sant. un par elektrību nodokļi samaksāti, ja netirgojos, varu pats braukt . Kaut kādi skaitļi neklapē. Šāda veida mūžīgais jau iznāk no parasta elektrolīzera.

[Mezavecis]

Mehanikis, pastāsti savu aprēķina metodi ar formulām un risinājumu. Nu fiziku nevar apmānīt, ka no 22.5kWh/kg uzražo 39 kWh/kg. Man liekas, ka tiem youtube darboņiem ar aprēķiniem kaut kas nav lāgā.

 

Ūdeņraža augstākā siltumspēja ir 141,8 MJ/kg. Saprotamākās mērvienībās, tas ir 39 kWh/kg. Tas nozīmē, ka ideālos apstākļos sadedzinot 1 kg ūdeņraža, var saražot 39 kWh enerģijas.

... arī You Tube darboņiem parametri līdzīgi, skaitļi nesakrīt. 1kg ūdeņraža ražošanai esmu izlietojis 22,5 kWh/kg ...

[Mehanikis]

Izejas parametri iegūti ar nesen pirktu testeri par 16 Ls. 4A 19V 1l/min gāze. Aprēķins: 22,4 litros gāzes ir 1,33333333g ūdeņraža. un patērētā elektroenerģija 22,4 * 80W= 1792 w/min=0,02986666kWh. 1000/1,3333333*0,02986666=22,4 nu 22,5 kWh. Mērījumos kļūdu varētu pieņemt 10%, bet šais skaitļos tas neko daudz nelīdz.

 

Vēl reizi : 22.4 l gāzes 1,3333g H2

 

Te nav ko mocīties ar aprēķiniem, būs tas verķis jāvāc kopā un jānotestē vēlreiz. Fiziku droši vien var apčakarēt, bet ne tik lētā veidā.

 

Atradu. Pie elektrolīzes nevisa gāze pārvēršas molekulās, daļa gāzes kādu laiku pastāv atomārā stāvoklī. Pārvēršoties molekulās, izdalītais gāzu tilpums samazinās, acīm redzot krietni , ja jau man pēc aprēķiniem iznāca lepns mūžīgais dzinējs.