Guest inx Ierakstīts Janvāris 3, 2005 Share Ierakstīts Janvāris 3, 2005 Kaadu laicinju atpakalj es runaaju par datu kripteeshanas veidiem. Padomi - tieshi un netieshi - bija visai daudz. Tie man lieti nodereeja, rakstot kursa darbu par vienu datu kripteeshanas algoritmu. Programmeejot, shis algoritms kljuva iespadiigaaks, jo radiija virkni ar blakusefektiem, kas algoritma kripteeshanas rezultaatu iespadoja pietiekami speeciigi, lai es shobriid jau atljautos testa noluukos uztaisii mazinju konkursinju: 1. Zemaak ir simbolu virkne, kas ir jaaatkodee: 2. Teksts, ko shii virkne sleepj ir naudas izteiksme, kuru sanjems tas, kas man pirmais uz e-mail atsuutiis preciizu tekstu. 3. Tekstaa NAV izmantoti latvieshu valodas burti. 4. Tekstaa NAV izmantots shis pieraksta veids, kad, uzrakstot 'aa' mees to saprotam kaa garo 'a'. 5. Summa ir ar vaardiem un santiimi arii ir ar vaardiem. 6. Summa ir robezhaas starp 12Ls un 22Ls. 7. Konkursinjsh beidzas piektdien (07.01.2005) plkst. 11.00 kodeetais texts: ehLjDqiDBfDrhNVjBAhDBjDVKDzhVAihLiDygNgfDLihfgNyfDVjXVKDreNgjDVhNV P.S. Jautaajumus varat uzdot, bet tikai formaa, kur atbilde buus jaa vai nee. KODEEJOT SHO TEKSTU, NAV IZMANTOTAS VISAS KRIPTEESHANAS ALGORIMA ATSLEEGAS. Jo tad tieshaam vareetu buut muljkjiigi riikot shaadu konkursinju. Man tieshaam vajadzeetu notesteet shito. Kaa redzat, esmu gatavs maksaat kaut kaadu naudinju. P.S.2. Es uztaisiiju programmu, kas shaadaa veidaa kodee un suuta e-mailus. NEATBILDU UZ JAUTAAJUMIEM PAR SUMMAS LIELUMU! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 KODEEJOT SHO TEKSTU, NAV IZMANTOTAS VISAS KRIPTEESHANAS ALGORIMA ATSLEEGASKo tas nozīmē? Link to comment Share on other sites More sharing options...
bbad Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 pirmais jautaajums: Vai summa ir lielaaka par 17 Ls ? edit: uzreiz buutu teicis, ka neatbildi uz shaadiem jautaajumiem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 KODEEJOT SHO TEKSTU, NAV IZMANTOTAS VISAS KRIPTEESHANAS ALGORIMA ATSLEEGASKo tas nozīmē? Nevaru atbildeet ar JAA vai NEE... hmmmmmmmmmmm... nu, labi! Algoritms ietver sevii, piemeeram, piecas atsleegas jeb piecus dazhaadus kripteeshanas veidus. Katrs veids ir seciigs ieprieksheejam veidam. Taatad, ja tev ir kodeets text ar piecaam atsleegaam, tad kodeeshana notikusi shaadi: 1.ats. -> 2.atsl. -> 3.atsl. utt. No taa izriet, ka, ja tev buus tikai otraa atsleega, tu sho tekstu valjaa nedabuusi, jo priekshaa ir atsleega triis un tev vispirms jaaizmato atsleega 3. Atkodeeshana viemeer saakas nevis no pirmaas atsleegas, bet no peedeejaas. Utt. utjp.... vai saprotami paskaidroju? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ssam Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Ls 18,46? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Nu skaidrs ar tām atslēgām. A varbūt vienkārši ar bināro meklēšanu tepat forumā uzminēt summu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Ls 18,46? Pirmkaart: summa ir nepareiza! Otrkaart: summa ir rakstiita vaardiem! Treshkaart: atkodeetais teksts ir jaaatsuuta man uz e-mail. Mani interesee pareizs atkodeetais teks, nevis kaukaadi cipari. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Nu skaidrs ar tām atslēgām.A varbūt vienkārši ar bināro meklēšanu tepat forumā uzminēt summu mini! Link to comment Share on other sites More sharing options...
ssam Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Aleksej- ljoti labs links, to pashu es gribeeju pateikt ar savu "uber-kruto" mineejumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Aha, prātīgi izskaidrots Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Kāds mērķis ir šim konkusrsiņam?Ja mērķis ir noskaidrot, vai algoritms ir labs - tad tu to nenoskaidrosi. jaa, tas ir viens no meerkjiem, bet otrs ir tas, ka es veelos lai dazhi no maakonjiem nokaapj (uz tevi tas noteikti nav attiecinaams) un saprot, ka vinji nebuut nav tik spici kaa iedomaajas. Ja es aplauziishos, esmu gatavs par to pieshkjir kaukaadu naudinju. Tas man buus liels stimuls piestraadaat veel ciitiigaak pie saviem algoritmiem. Sīkāk par to, kādēļ:http://www.schneier.com/crypto-gram-9812.html#contests Esmu liidziigu lasiijis... varbuut pat shito pashu. Tomeer, mana atbilde ir augstaak. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Tev naudu nav kur likt vai tomeer tevi sponsoree inx? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Tev naudu nav kur likt vai tomeer tevi sponsoree inx? Meerkjis attaisno liidzekljus. P.S. Mani, diemzheel, pagaidaam veel neviens nesponsoree. Buutu jau jauki. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Kāds ir šifrteksta alfabēts? Vai tie ir latīņu burti ar augšējo un apakšējo regjistru? Tikai latiinju burti gan ar augsheejo, gan apaksheejo reg.. Vai atstarpes pamattekstā ir atstātas, vai arī tās ir izmestas pirms šifrēšanas? Nekur nekas nav izmests. Bet tas tev tomeer nepliidzees... Vai atstarpe ietilpst šifrteksta alfabetā? JAA, protams. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Vai vari pateikt, kaa izskatiisies noshifreets (ar taam pashaam atsleegaam) teikums: shaursliezhu dzelzcelja pietura? TAS IZSKATAAS SHAADI: ihUeNziXrhDVfN!gDzKDKkXLhD!ehLhDWeLAiDVfNyjNqeK Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 pēc teorijas visām alfabeta vērtībām būtu jābūt ar aptuveni vienādu varbūtību.? sheit peec teorijas nemeegjini atrast risinaajumu. es tachu teicu, ka tas ir jauns algoritms, turklaat - nestandarta risinaajums... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Vai tā tam bija jābūt, ka manis dotie ievaddati ar garumu 31 simbols tiek pārvērsti izvaddatos ar garumu 47 simboli? Jaa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 sheit peec teorijas nemeegjini atrast risinaajumu. es tachu teicu, ka tas ir jauns algoritms, turklaat - nestandarta risinaajums... Paga, paga... Informācijas teorija (Pēc Kloda Šenona) attiecas, kā uz veciem algoritmem tā arī uz jauniem! Tāpat kā zemes pievilkšanas spēks attiecas kā uz gaisā pasviestu akmeni, tā uz no kosmodroma palaistu raķeti. nu, nezinu, nezinu, vai buutu veerts tik skrupulozi pietureeties pie Shenona teorijaam... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Spriežot pēc tā, ka pirmie izvaddati bija 66 simbolus gari, bet otrie 47, var secināt, ka tavs šifrs nav bloku šifrs ar konstantu bloka garumu.Vai šis šifrs darbojas ar vairākiem teksta simboliem vienlaicīgi, vai arī pa vienam simbolam? kodeejot sho tekstu ir izmantotas DIVAS atsleegas. taatad - tu shobriid tu centies "atsleegt" otro atsleegu. peectam buus arii pirmaa atsleega jaadabuun valjaa... iisteniibaa - shim algoritmam TIESHAAM IR PIECAS atsleegas. bet programmaa es varu uzdot, cik atsleegas izmantot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Maarcis Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Labs pasaakums, inx! To es taa, no malas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest entropy Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Ja atslēgu kopējais garums pārsniedz teksta garumu tad ir paraktiski neiespējami uzzināt sākotnējo tekstu. Piemēram ja ņemam triviālu šifrēšanu kas veic XOR operāciju sākotnējo tekstu un atslēgu un atslēga ir vienāda ar sākotnējo tekstu, tad iegūstam šifrētu ziņojumu kas sastāv no nullēm . Tu šeit runā par 5 atslēgām un ziņojums ir 66 simbolus garš. Tad lai teksts būtu praktiski atšifrējams tev katrai atslēgai jābūt ļoti īsai. Un varbūt iemet linku kur tu "runāji par datu kriptēšanas veidiem".... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Tu šeit runā par 5 atslēgām un ziņojums ir 66 simbolus garš. Bija arii teikts' date=' ka shajaa zinjojumaa ir izmantotas tikai divas atsleegas. Piektaa atsleega - ja vispaar shitaas var saukt par atsleegaam - zinjojumu uztaisa iisaaku. Bet piektaa atsleega ir paredzeeta izmantot TIKAI UN VIENIIGI PIE EXE, COM vai liidziigu tipu executable failu kodeeshanas. Tad lai teksts būtu praktiski atšifrējams tev katrai atslēgai jābūt ļoti īsai. nezinu, varbuut ar taam atsleegaam esmu iebraucis auzaas, iisti pareizi neizprotot to buutiibu... hmmm... tachu tam nav noaziime, jo bez dekodeeshanas programminjas, man domaat, shito tieshaam ir praktiski neiespeejams atkodeet. Kur ir kaukas runaats par kripteeshanu? Skaties pie ALGORITMI: ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
hmnc Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 nezinu' date=' varbuut ar taam atsleegaam esmu iebraucis auzaas, iisti pareizi neizprotot to buutiibu... hmmm... tachu tam nav noaziime, jo bez dekodeeshanas programminjas, man domaat, shito tieshaam ir praktiski neiespeejams atkodeet....[/quote'] A tu pats vari atkodēt to tekstu neizmantojot atslēgu (tu zini algoritmu, so ja tas nav one-way criptings, tad tev 100% jāmāk atkodēt)? vai tu tjip iemeti one-way kodēšanas sistēmu un visi kā muļķi tagad ņemas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 nezinu' date=' varbuut ar taam atsleegaam esmu iebraucis auzaas, iisti pareizi neizprotot to buutiibu... hmmm... tachu tam nav noaziime, jo bez dekodeeshanas programminjas, man domaat, shito tieshaam ir praktiski neiespeejams atkodeet....[/quote'] A tu pats vari atkodēt to tekstu neizmantojot atslēgu (tu zini algoritmu, so ja tas nav one-way criptings, tad tev 100% jāmāk atkodēt)? vai tu tjip iemeti one-way kodēšanas sistēmu un visi kā muļķi tagad ņemas. bez pergas es nevaru atkodeet. es to ieliku taadeelj, lai paarlicinaatos, ka neesmu savaa algoritmaa neko palaidis garaam, jo pats savaa algoritmaa biezhi neredzu lietas, ko saskata citi. tas ir tikai dabiigi. P.S. Ja es visus kodus iemaaciitos no galvas, tad es shito vareetu atkodeet... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 OK, taatad lai noskaidrotu lietas veelreiz un pa visaam reizem: 1. Vai Tu izmanto vienu un to pashu algoritmu, kuru uzraidi kripteejamajam textam vairaakas reizes ar dazjaadaam atsleegaam, vai arii dazjaadus algoritmus ar dazjaadaam atsleegaam? Vai veel kaa citaadi? 2. Vai Tavs algoritms(i) vispaar izmanto atsleegas? 3. Vai algoritms(i) kripteejot skataas tikai uz bijushajiem simboliem, vai arii uz visiem kopaa? 4. Vai algoritms(i) ir divvirzienu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 OK' date=' taatad lai noskaidrotu lietas veelreiz un pa visaam reizem: 1. Vai Tu izmanto vienu un to pashu algoritmu, kuru uzraidi kripteejamajam textam vairaakas reizes ar dazjaadaam atsleegaam, vai arii dazjaadus algoritmus ar dazjaadaam atsleegaam? Vai veel kaa citaadi? [/quote'] Laikam to ir jaasauc par vairaakiem algoritmiem, kas ir pakaartoti viens otram, jo katrs naakamais izmato ieprieksheejaa algoritma kodeeto rezultaatu, un nekaa citaadi. 2. Vai Tavs algoritms(i) vispaar izmanto atsleegas? ja par atsleegu sauc algoritmu, kas dekodee vienu liimeni, tad tas izmanto atsleegas. 3. Vai algoritms(i) kripteejot skataas tikai uz bijushajiem simboliem, vai arii uz visiem kopaa? visprms skataas pa vienam simbolam. tad uz katriem diviem bet atkodeejot skataas uz katru vienu simbolu, bet peectam uz katriem TRIJIEM. 4. Vai algoritms(i) ir divvirzienu? vispirms no saakuma liidz beigaam (kodee). peectam no beigaam uz saakumu (dekodee). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Njaa, nix, tu vilxa teikto pamatīgi esi pārpratis 1. vēl kaut cik pareizi saprati, bet 2. bija domāts atslēga = papildus dati, kas nāk, piem, no lietotāja ievadītas paroles 3. bija domāts, vai kodējot tiek apskatīti tikai pēc kārtas str[1], str[2], str[3]... vai dažādā secībā, atkarībā vienam no otra. Un ko nozīmē pa katriem diviem tavā tekstā?? 4. divvirzienu - nozīmē nevis uz kuru pusi kodē, bet vai nokodēto tekstu iespējams atkodēt uz sākotnēju, tb vai tā ir hešfunkcija vai nav? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 2. bija domāts atslēga = papildus dati' date=' kas nāk, piem, no lietotāja ievadītas paroles [/quote'] :D Es tieshaam esu paarpratis. Nee, parole nav vajadziiga. Tai nav jeega. 3. bija domāts, vai kodējot tiek apskatīti tikai pēc kārtas str[1], str[2], str[3]... vai dažādā secībā, atkarībā vienam no otra. Un ko nozīmē pa katriem diviem tavā tekstā?? Jaa, tikai peec kaartas. Pa katriem diviem noziimee, ka tiek apskatiit divu simbolu paaris. 4. divvirzienu - nozīmē nevis uz kuru pusi kodē, bet vai nokodēto tekstu iespējams atkodēt uz sākotnēju, tb vai tā ir hešfunkcija vai nav? NOKODEETO TEXTU PILNIIBAA (100%) IESPEEJAMS ATKODEET UZ SAAKOTNEEJO. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Kaa buutu ar citiem uzdevuma noteikumiem? Pienemsim ka es dabuuju rokaa tavu atkodeetaaju vai iekodeetaaju exeshku... Teiksim uzminot root paroliiti... Iedod exe, tad algoritmu izkost jau var un kluudas atrast arii... asm... Lai gan tagad sessija Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Kaa buutu ar citiem uzdevuma noteikumiem?Pienemsim ka es dabuuju rokaa tavu atkodeetaaju vai iekodeetaaju exeshku... Teiksim uzminot root paroliiti... Iedod exe' date=' tad algoritmu izkost jau var un kluudas atrast arii... asm... Lai gan tagad sessija [/quote'] Ne kodeetaaja, ne dekodeetaaja exi es pagaidaam netaisos dot. Algoritms jeb algoritmi ir aarkaartiigi vienkaarshi un ljoti aatrdarbiigi. Shobriid man attieciibaa uz shaadu kripteeshanas metodi ir dazha laba doma, kuru veel neesmu pilniibaa realizeejis. EXE un DELPHI/C++ kodu es publiceeshu vispaareejai kjidaashanai tikai peec kursa darba aizstaaveeshanas un publikaacijas par shaada veida kripteeshanas modeli. Kaa saka - autortiesiibas ir patureetas... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Pag, a kādā jēga šādai kriptēšanai, ja nav paroles? Tad jau, ja visi sāktu izmantot tavu kriptēšanu, tad jau to nokriptēto tekstu varēs vienmēr atkodēt izmantojot vienu un to pašu programmu? Kautkā jocīgi tas viss liekās... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Pag' date=' a kādā jēga šādai kriptēšanai, ja nav paroles? Tad jau, ja visi sāktu izmantot tavu kriptēšanu, tad jau to nokriptēto tekstu varēs vienmēr atkodēt izmantojot vienu un to pašu programmu? Kautkā jocīgi tas viss liekās...[/quote'] Kripteetaajs ir viena proga, bet dekripteeetaajs ir otra proga. Nupat sataisiiju, ka dekripteeshanas progas lietotaajam ir vajadziiga parole, kura noraadiis, cik, kaadi kripteeshanas algoritmi ir izmantoti un kaadaa seciibaa ir jaaveic dekripteeshana. Sho paroli izveido automaatiski - kripteeshanas perga. Tieshaam jociigi un nenopietni? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Jaa, patiesi biki jociigi. Nu - cik tad daudz Tev to DAZJAADO algoritmu buus? 5? 10? 20? Vairaak par 20 jau diezi vai! Cik tad kodeesi un ko jaunu domaasi! Un cik gan daudzus Tu vinjus liksi rindaa vienu aiz otra? Ikdienaa, diezi vai vairaak par kaadiem 5-10. Tad nu ar pilno paarlasi buus tikai 20^10=10 240 000 000 000 variantu... Nu, jaa... padaudz ir... Aptuveni ekvivalents 44-bitu atsleegai parastajaas kodeeshanas sisteemaas. Tachu - muusdienaas jau 128-bitu atsleegas skaitaas so-so. Domaaju, ka shii koda atlaushana uz nikna kompja(-iem) ir veicama diezgan reaalaa laikaa. Pats teici, ka tas straadaa aatri! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Uhhh. Tiku mājās beidzot pie datora...Vai tevis izmantotais algoritms ir saistīts ar "tām matricu lietām"' date=' par kurām stāstīji? (-;[/quote'] Matricas (un/vai/jeb masiivi) tiek izmantotas tikai trijaas vietaas. Plus shkjiroshana (in-order, pre-order vai post-order, lai buutu sarezhgjiitaak). Plus binaaraas attieksmes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Jaa' date=' patiesi biki jociigi. Nu - cik tad daudz Tev to DAZJAADO algoritmu buus? 5? 10? 20? Vairaak par 20 jau diezi vai! Cik tad kodeesi un ko jaunu domaasi![/quote'] Dazhaadi algoritmi buus pieci. Vairaak nevajaga, jo dazhiem shiem algoritmiem ir variaacijas liidz pat 12 dazhaadiem variantiem. Un cik gan daudzus Tu vinjus liksi rindaa vienu aiz otra? Ikdienaa, diezi vai vairaak par kaadiem 5-10. Tad nu ar pilno paarlasi buus tikai 20^10=10 240 000 000 000 variantu... skat. augstaak. Nu, jaa... padaudz ir... Aptuveni ekvivalents 44-bitu atsleegai parastajaas kodeeshanas sisteemaas. Tachu - muusdienaas jau 128-bitu atsleegas skaitaas so-so. Domaaju, ka shii koda atlaushana uz nikna kompja(-iem) ir veicama diezgan reaalaa laikaa. Pats teici, ka tas straadaa aatri! Variaacijas par teemu var veel bik' pagarinaat (bitus). Aatri shancee? Jaa, tomeer visus algoritmus - atskatot pirmo - var mainiit vietaam... Incanti... hmmm... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Emmm... atgriežoties vēlreiz pie Šenona onkuļa:Algebra Of Secrecy Systems Kaut kas ir un kaut kas it kaa nav. Paarskatiiju tevis noraadiito web-saitu... Runaajot par matricaam - es uz taam balstu savu datu kampresijas algoritmu. Es izmantoju citu modeli nekaa video failu kompresijai, kur arii tiek izmantota matricu kompresija. Es kaukad ieposteeju topiku, kuraa bija paraadiita video failu matricu kompreseeshanas metode (ljoti vienkaarsha teoreetiskaa pieziime - kjipa). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Jaa' date=' tomeer visus algoritmus - atskatot pirmo - var mainiit vietaam... Incanti... hmmm... [/quote']Ja atļauti tikai algoritmu pārvietojumi savā starpā, tas dod tev "atslēgu telpu" ar lielumu: Ja K ir izmantoto algoritmu skaits vienādu ar (K-1)!, kas vispār ir mazāk par N^(K-1), ko dabūtu, ja varētu algoritmus atkārtot pēc vajadzīabas (no N pieejamajiem algoritmiem). baidos, ka nesapratu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Diemžēl līdz šim tu neesi sniedzis nekādu teorētisko pamatojumu saviem apgalvojumiem' date=' tādēļ man jātic Šenona onkulim, kurš saviem apgalvojumiem pamatojumu ir sniedzis. Un pie kam, runājot strikti matemātiski, tie ir formāli matemātiski pierādījumi saviem apgalvojumiem - pierādījumi, kurus apgāzt neredzu pārāk lielu iespēju, ņemot vērā to, ka matemātika nav juriprudence. (-;[/quote']Piekrītu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 Diemžēl līdz šim tu neesi sniedzis nekādu teorētisko pamatojumu saviem apgalvojumiem' date=' tādēļ man jātic Šenona onkulim, kurš saviem apgalvojumiem pamatojumu ir sniedzis. Un pie kam, runājot strikti matemātiski, tie ir formāli matemātiski pierādījumi saviem apgalvojumiem - pierādījumi, kurus apgāzt neredzu pārāk lielu iespēju, ņemot vērā to, ka matemātika nav juriprudence. (-;[/quote'] Saproti, man ir taa: vispirms ir ideja; tad es to realizeeju; tad es sho realizaaciju "izkjidaaju" veelreiz un nosliipeeju saakuma algoritmu, kursh ir manaa galvaa. Kad praktiski ideja ir realizeeta, tad es kjeros pie atkljuudoshanas (algoritma un programmas). Un tikai tad, kad es redzu, ka rezultaats ir sasniegts ar visiem blakusrezultaatiem (neatnjemama sastaavdalja) - tikai tad es saaku domaat par teoreetisko pusi, resp., kaa to matemaatiski pieraadiit. Shobriid liidz matemaatiskajiem pieraaiijumiem es veel neesmu ticis, bet manas zinaashanas pamato to, ka shaada vai taada veida risinaajums ir kaut kas pilniigi jauns. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 3, 2005 Share Janvāris 3, 2005 baidos' date=' ka nesapratu. [/quote']Kombinatorika: Ja ir četras lietas, kuras var novietot dažādos izkārtojumos neatkārtojoties, tad ir iespējamas 4! kombinācijas, tas ir 16, savukārt ja šīs pašas lietas varētu izmantot cik vēlas reizes (vēl jo projām nepārsniedzot četras reizes), tad iespējamo kombināciju skaits būtu 4^4, tas ir 16*16=256 Nepiekriitu - 4! = 24 Taa... Tu saki, ka Tev buus 5*12=60 dazjaadu algoritmu. Kabinot garumaa 10 tas mums dod... 60^10=kautkur pie 60 bitiem. Un njemot veeraa, ka mees nemaz nezinam, cik ir kabinaatas galaa... Nu, nemaz tik vaaji nav. Vajadzees mazliet pasviist, lai atkodeetu. Tachu es pieljauju, ka eksistee noteikti kaadas vaajaas vietas shajos algoritmos, kuras ar kriptoanaliizes paliidziibu vareetu izmantot lai diezgan aatri visu atkodeetu. Diemzjeel shajaa jomaa neesu eksperts. Ja Tu man iedotu kodu/algoritma aprakstu, vareetu meegjinaat atrast kaadu vaajo vietu, citaadi buus gruuti. Vispaar - kaapeec mociities un izgudrot riteni no jauna? Ir tachu TIK daudz dazjaadu pasaulee par labiem atziitu simetrisko kripteeshanas veidu! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!