Jautājums inženieriem par analogā video zīmēšanas principiem

[Krishius]

Pašrocīgi cenšos atkost analogā video līniju zīmēšanas pamatprincipus un uzradās divi jautājumi:

 

1) kad stars viena lauka visas līnijas ir uzzīmējis, tas ''izrubās'' un atgriežas atpakaļ uz ekrāna augšu.

Visu šo zīmēšanas laiku, pirms katra lauka ir horizontālās sinhronizācijas pulss, kurš, ja pareizi sapratu rodas arī pirms katras atpakaļejošā stara neredzamās līnijas.

Skatoties uz ŠO diagrammu (bilde ārzemēs), vietā, kurā atzīmēts šis atpakaļejošais stars uz laika ass, parādās tāds termins kā ekvalizējošo pulsu intervāls - kas tas ir ko tas ēd?

 

2) pēc teorijas, horizontālās sync pulss rodas pirms stars sāk zīmēt jaunu līniju. Tāpēc arī analogajam video abos sānos ir novērojamas melnās malas (blanking zonas). Ok, par melno malu attēla kreisajā malā man laikam skaidrs (no turienes sāk zīmēt līniju, značit pirms līnijas ir vieta (jebšu pāris mikrosekundes laika) horizontālās sinhronizācijas pulsam), bet kāpēc tāda pati (nereti pat vēl platāka) līnija ir redzama arī attēla otrā pusē?

 

Es vispār ceru, ka esmu pareizi izpratis to visu padarīšanu, negāja viegli...

 

P.S. Jautājums vērsts galvenokārt tādiem jūzeriem kā ADEX, Racer un citiem, kas to varētu rubīt.

Labots Aprīlis 9, 2008 - Krishius

[Klusu]

Stars vienu puskadru sāk zīmēt no stūra, otru no ekrāna vidus. Iznāk, ka rindu impulsam jābūt nobīdītam par pus rindu. Lai padarītu signālu simetrisku, tiek pievienoti papildu impulsi, kuri neko derīgu nedara (un netraucē). Redzams, ka viņi ir ik pēc pus rindas (0.5H).

Melnām malām nav jābūt, tas ir brāķis.

[Didzis]

Bija tāda grāmata latviešu valodā Televīzija tas ir ļoti vienkārši. Analogās televīzijas bildes formēšanas principi nav mainījušies vairāk kā piecdesmit gadus un plaši aprakstīti arī citās grāmatās latviešu valodā. Televīzijas darbības principus noteikti vajag apgūt, bet tā jau ir vēsture. Pie digitālās televīzijas ar oscilogrāfu vairs nekādus sinhroimpulsus neieraudzīsi un uz LCD vairs nekāds elektronu stars pa luminoforu neskraida.

[Krishius]

Bet analogajam video melnās malas ir vienmēr. Vienalga, vai tas ir televīzijas signāls, ieraksts uz VHS, betas vai arī digitāls ieraksts (kuram pašam par sevi visbiežāk šo malu nav), kas tiek atskaņots caur analogo video izeju uz kontroles monitora - vienmēr.

 

Lūk, vēlviena diagramma

Pēc tās es arī spriežu, ka tās melnās malas ir.

 

To, ka tās melnās malas ir, var secināt arī pēc tā, ka, ja visas vienas līnijas garums ir 64 mikrosekundes, tad redzamās daļas garums ir 52 mikrosekundes, respektīvi, 12 mikrosekundēs notiek stara atpakaļgaita pēc līnijas uzzīmēšanas + sinhroimpulss nākošajai līnijai.

 

Vai tad tā nav?

 

P.S. Didzi, zinu, ka jaunās paaudzes video šie likumi vairs neko neko nespēlē, bet vienalga, gribās parakāties pa vēsturi

Labots Aprīlis 9, 2008 - Krishius

[Didzis]

Videosignālā katrā rindā ir ne tik vien sinhroimpulsi, bet aiz katra sinhroimpulsa seko speciāls laukums, kurš nosaka videosignāla melnā līmeni. Protams, ka šī daļa būs melna, bet tam nav nekādas nozīmes jo šo rindas daļu nerāda uz ekrāna. Pats interesantākais, ka uz ekrāna nerāda arī visu bildi. Tas nāk no televizijas pirmsākumiem, kad kineskopi bija pusapaļi un attēla linearītāte bija visai neprecīza. Daļa bildes vienmēr paliek aiz kineskopa malām.

[boto]

Didzi, bet ja TV ārējo uztvērēju uzliek 16:9 formātā un platekrāna televizorā arī 16:9 formātu, tad 4:3 formāta bildi var redzēt visu (piemēram LTV1 labajā malā papildus redzamā bildes daļa ir šaurāka, jo ir gaiša svītra pa visu malu, bet citoos kanālos ir reāla papildus bildes daļa abās malās).

Labots Aprīlis 9, 2008 - boto

[Krishius]

Nu to, ka visu attēlu nerāda ekrānā es labi zinu, pats tak strādāju attiecīgajā jomā, tikai līdz šim netiku iedziļinājies tik ļoti tajā fundamentāli-tehniskajā padarīšanā.

 

Tad sanāk, ka melnās malas analogā videosingāla malās nosaka melnās krāsas līmeni?

Lai visiem skaidrs, par kurām melnajām malām es runāju, rakstam pievienoju bildi, kurā tās melnās malas redzamas (melnas vertikālas strīpas katrā sānā). Un tādas ir redzamas jebkuram analogajam videosingālam (protams, ja ir monitors, kurš šīs malas spēj parādīt, vai ari vienkārši, kad analogais video ir ieciparots datorā - atskaņošanas un montāžas programmas taču parasti rāda pilno kadru).

 

Pag, bet tad sanāk, ka hor. sinhroimpulss atrodas tajā melnajā malā attēla sānos vai arī tas tiek ''izšauts'' vēl tajā brīdī, kad notiek stara, kas beidzis zīmēt vienu līniju, atpakaļgaita?

Un kāpēc melnās malas ir abos sānos, ja labajā attēla pusē nekādu impulsu nav?

 

Ā, un kurā brīdī īsti tiek izšauts vertikālais sinhroimpulss? Cik sapratu pēc diagrammām, tas notiek staram, kas pabeidzis vienu lauku atpakaļgaitas brīdī, bet kas tad šī vertikālā sinhroimpulsa izšaušanas brīdī notiek ar horizontālajiem sinhroimpulsiem? Kā tiek panākts tas, ka tie savā starpā viens otram nemaisa?

 

P.S.

boto

 

Tā gaišā strīpa, kura, kā tu saki, ir tikai LTV, gan visticamāk ir gļuks kaut kur tavā galā vai arī varbūt vienkārši tam videoierakstam, kurš tajā brīdī ir ticis laists ēterā ir bijis kāds gļuks (maz ticams).

Labots Aprīlis 9, 2008 - Krishius

[boto]

Krishius, baltā svītra labajā malā no man pieejamajiem kanāliem (baltkoma DTV) ir vienmēr LTV1, LTV2, PTP planeta un TV21 kanālos un tad uz 32 LCD šajos kanālos labajā malā ir papidus bilde 20 mm, bet visos pārējos 4:3 formāta kanālos 25 mm papildus bilde abās malās.

[Krishius]

Tadā gadījumā tā svītra rodas kaut kur kodējot signālu.

Man pašam ir Baltcom analogā TV un nevienam kanālam ko tādu neesmu manījis.

Lūk, LTV1 skrīnšots:

[boto]

Štrunts par to balto svītru, galvenais ka bilde platāka nekā 4:3 formāta televizorā, vai platekrāna televizorā skatoties 4:3 formātā.

[Klusu]

"...protams, ja ir monitors, kurš šīs malas spēj parādīt..."

Tad tas ir slikts monitors.

Ideālam monitoram vajadzētu rādīt tieši tās 52 vai cik mikrosekundes. Viss, kas ārpus tām, ir melns (vai melnāks par melnu).

Un, ja tad vēl ir melna mala, tad slikts ir signāls. Attēls ir mazāk kā 52 mikrosekundes, varbūt apgriezts, lai nerādītu slikta avota radītus defektus bildes malās.

 

Protams, hor. sinhroimpulss tiek ''izšauts'' vēl tajā brīdī, kad notiek stara, kas beidzis zīmēt vienu līniju, atpakaļgaita. Tieši viņš jau liek staram sākt turpgaitu.

[Krishius]

Pag pag - bet redz - standarta TV bilde ir proporcijā 4:3. Šo 4:3 veido aktīvais attēls + melnās malas.

Sanāk, ka reāli aktīvais attēls (šīs 52 mikrosekundes) neaizņem visu horizontālo dimensiju, līdz ar to aktīvā attēla proporcija ir 3,xx:3. Tu gribi teikt, ka labi kontroles montori (kuri spēj attēlot arī pilno kadru) patiesībā ir ar malu proporciju 3,xx:3?

Labots Aprīlis 9, 2008 - Krishius

[Klusu]

šīs 52 mikrosekundes ir visa horizontālā dimensija.

Edit: laikam sapratu, ko gribēji teikt. Tu redzi bildi ar attiecību 3,xx:3. Bet tas tikai liecina, ka tavā sistēmā kaut kas nav labi, jo bildei jābūt 4:3, tas nu reiz ir fakts.

Es saku, ka 52 mikrosekundes ir bilde, un tai vajadzētu būt tieši ekrāna platumā.

Labots Aprīlis 9, 2008 - Klusu

[Krishius]

Ā, pag, tad tās 64 mikrosekundes ir 52 + atpakaļgaita. Ok, tiktāl skaidrs.

Tātad sanāk, ka šajās 52 mikrosekundēs ietilpst arī melnās malas.

 

Bet es nesaprotu, kādēļ tu saki, ka melnās malas liecina par sliktu singālu.

Esmu pietiekoši daudz strādājis ar analogiem video formātiem un visiem, pilnīgi visiem ir redzamas šīs melnās malas.

Arī kvalitatīviem Betacam SP ierakstiem šīs malas ir (gluži tādas pašas kā tiem TV skrīnšotiem, kurus devu).

[Didzis]

Krishius, uz kā Tu skaties tās melnās malas? Ja uz profesionāla TV monitora UNDERSCAN režīmā, tad protams tās var redzēt. Šis režīms ļauj videoinženierim kontrolēt attēla fāzi un vajadzības gadījumā to piekoriģēt piemēram tiru mašinai. Ja melnas malas ir uz kautkādas datoriskas ietaises, tad vispār uz tām vari neskatīties. Cik man nācies saskarties ar lētajiem datoru verķiem, kuri domāti videolietām, tad tas vienkārši ir ārprāts. Rodas iepaids ka tās programējuši briļļaini programētāji, kuriem no videolietām nav pilnīgi nekādas sajēgas. To var attiecināt arī uz jaunajiem platekrāna televizoriem. Analogo TV bildi tie praktiski neviens nespēj normāli bez kropļojumiem parādīt, bet ko var gribēt par tādu naudu. Kvalitatīva videokarte, kura var nociparot analogo video maksā dārgāk par gandrīz jebkuru plazmas vai LCD TV. Televizorā taču arī vajag apstrādāt analogo signālu un vēl par lētu naudu, jo pats TV jau arī kautko maksā. Es vismaz vēl nēsmu redzējis LCD vai plazmu, kura spētu parādīt analogo signālu, tā kā šais aparātos vispār nav ko skatītes uz attēla malām.

Standarta analogās televīzijas kadru impulsā visu laiku ir arī rindu impulsi, tikai tie ir ar kājām gaisā. Citādi jau veco TV rindu izvērse "sajuktu prātā".

[Krishius]

Melnās malas pārsvarā datorā, montāžas pergā un uz studijas Full HD LCD kontroles monitora, kuram SD režīmā nemaz nav nekā cita kā tikai underscan (tas tāpēc, ka monitors pamatā ir domāts darbam ar HD). Patiesībā, par to man tā kā jautājumu nav, jo zinu, ka uz patērētāju teļļukiem (un kā mēs zinām, vairumam vēl ir CRT) viss izskatīsies ok un melnās strīpas paliks "aiz ekrāna robežām", vienkārši es bišk saspurojos, kad biedrs Klusu nosauca šīs strīpas par brāķa pazīmi

 

šīs 52 mikrosekundes ir visa horizontālā dimensija.

Edit: laikam sapratu, ko gribēji teikt. Tu redzi bildi ar attiecību 3,xx:3. Bet tas tikai liecina, ka tavā sistēmā kaut kas nav labi, jo bildei jābūt 4:3, tas nu reiz ir fakts.

Es saku, ka 52 mikrosekundes ir bilde, un tai vajadzētu būt tieši ekrāna platumā.

Nē, tu nepareizi mani saprati.

 

Redz, jau vairākas reizes minēju, ka analogam signālam by default ir šīs melnās malas abos attēla sānos (skatīt manis ieliktos skrīnšotus).

Kopā ar šīm melnajām malām, attēla malu proporcija ir 4:3.

Tomēr, ja melnās malas "nogriež" nost, tad automātiski bildes proporcija mainās un kļūst par 3,xx:3 (jo no horizontālās dimensijas tiek nogriezta melno malu tiesa, līdz ar to šī dimensija kļūst īsāka).

 

Bet Didzis jau šajā sakarā visu neskaidrumu izkliedēja - šīs melnās malas tomēr tiek skaitītas pie aktīvās attēla daļas (nu tā laikam sanāk?)

Labots Aprīlis 9, 2008 - Krishius

[Didzis]

Melnās malas nav attēla aktīvā daļa. Krishiu, nelauzi galvu pat LCD monitora bildi. Nesen viesnīcā Latvija bija jaunākās SONY aparatūrās prezentācija. Es katru gadu šais prezentāciujās daru tikai vienu operāciju. Pieeju pie kameras un strauji pagriežu to uz vienu un otru pusi. Šogad jau LCD monitoriem ir zināms progress un ,pie kameras pieslēgtā profesionālā monitorā, bildes aizture vairs ir tikai kādu pus sekundi. Pagājušo gad bija daudz sliktāk. Vēl pirms gada bija izstādīti profesionāli CRT HD monitori un tiem ar bildi tiešām viss bija kārtībā, bet ko padarīsi- visu nosaka cena. Uz LCD monitoru bildi pagaidām nav ko skatīties. Tur vēl daudz problēmu ražotājiem, bet gan jau tās tiks atrisinātas. Pats dārgākais LCD HD monitors ar kuru man nācies darboties maksāja kautkur pie trīs tūkstošiem un vienalga nācās strīdēties ar Tiltu un pierādīt bildes defektus. Tiltā jau vīri atdzina, ka man ir taisnība, bet HD monitors, pret kuru man nebūtu pretenzījas, maksā pie divdesmit tūkstošiem. Nemēri uz LCD moņa bildes malu attiecību, tā būs nepareiza monitora un programnodrošinājuma dēļ. Uz CRT profesionāla monitora ar malu attiecību vienmēr viss ir kārtībā un nekādu melnu malu nav.

[Racer]

Didzi, galvenaa probleema ar kameras kustinaashanu ir taa, ka ne LCD, ne Plazma neuztur interlaced, tb izveerse ir savaadaaka. Tiek izmantoti visaadi filtri, kuri arii taisa kaku. Un tur nav buutiski HD vai nee. Izstaadee es tieshi taapat dariijos, bet ja kamera maak filmeet ar pilnajiem kadriem, situaacija juutami mainaas uz labo pusi - paameegini pie izdeviibas.

[Didzis]

Es jau saprotu, ka izvērses nesakrīt, bet kas man no tā. Ja režisoram "jāpogā" tiešraidē koncerts, bet monitori pārslēdzas ar pustakts nobīdi, tad nafig tādi sū** ir vajadzīgi profesionālā tehnikā un vēl par bargu naudu. Man jau vajad rezultātu un rezultāts pagaidām ir tikai uz CRT monitoriem. Labi ka JVC vēl tādus ražo.

[Krishius]

Nu konkrēti man ikdienā sanāk blisināties JVC DT-V24L1U monitorā.

Ir novērojama pavisam neliela laika nobīde, bet tā kā iestāde, kurā es strādaju nav televīzija, tāda precizitāte mums nav nepieciešama (pie mums viss notiek mierīgi un bez steigas ).

Galvenais, ka krāsas attēlo precīzi.

BTW - šis monitors krāsu ziņā sit pušu vairumu Sony kontroles LCD moņu (kuriem krāsas ir visai plastmasīgas, neskatoties uz to, ka tie skaitās profesionāli kontroles monitori).

 

Tātad, lai man būtu skaidrs:

1) "zem" melnajām malām sinhroimpulss neslēpjās;

2) aktīvā attēla daļa arī tā neskaitās;

3) tās jēga ir nodefinēt melnās krāsas līmeni signālam.

 

Vai pareizi?

Labots Aprīlis 10, 2008 - Krishius

[Guest ADEX]

Vispār jau melnās krāsas līmeni nosaka videosignāla līmenis stara atpakaļgaitas laikā. Redzēt to nevajadzētu. Iespējams, tas saistīts ar LCD īpatnībām.

[Krishius]

Ok, melnā krāsa stara atpakaļgaitā.

Tad kāda ir šo melno malu sūtība? Redzamas viņas overscan režīmā ir vienmēr.

Neesmu pētījis uz CRT kontroles moņiem, bet uz LCD kontroles moņiem tās ir vienmēr (ja tiek barots iekšā analogs signāls), kā arī analogo signālu ieciparojot un pēc tam skatoties datorā vai uz tā paša LCD kontroles monitora, tās melnās malas ir.

Labots Aprīlis 10, 2008 - Krishius

[Guest ADEX]

Iespējams - LCD TV nemāk noteikt, kur beidzas atpakaļgaita un sākas redzamā rinda. Tāpēc veidojas šī melnā mala.

[Krishius]

Nu jā, bet ne jau tikai analgo signālu barojot iekšā pa taisno LCD kontroles monitorā šīs malas ir redzamas.

 

Kaut vai ciparojot ierakstu no BetaSP caur komponenšu izeju uz kādu breakout box'u, signāls tiek digitalizēts ar visām šīm malām un pēc tam datorā, montāžas programmā, kur by default tiek rādīts pilnais kadrs (aļa tas, ko uz kontroles monitora dēvē par overscan) un šīs malas arī ir redzamas.

 

Vai arī, iz dzīves - ir Betacam SX maģis, kurš gremo arī BetaSP ierakstus un on-the-fly režīmā tās spēj arī digitalizēt un pa SDI izeju dot ārā digitālu signālu - arī tad šis signāls nāk ārā ar melnajām malām, lai arī Betacam SX pašam par sevi, gluži tāpat kā DV, šo melno malu nav un aktīvs ir viss attēla laukums (protams, ja vien pa vidu nav ticis izmantots kāds analogs signāls).

 

Lūdzu, paraugam dodu divus paraugus, kas ir iecipaorti no Betacam SP. Viens, izmantojot Avid Mojo, otrs Matrox Axio. Un ir šīs melnās malas.

 

Vēl piemērs, ko varu minēt - noteikti daudziem mājās ir sapirkti DVD ar visādiem vecākiem koncertiem/filmām vai sazin ko vēl, kuri veidotie no analgiem ierakstiem.

Arī tiem ir šīs melnās malas (protams, ja vien postmasteringa procesā, attēls nav iezūmots, lai tās aizvāktu).

Labots Aprīlis 10, 2008 - Krishius

[Guest ADEX]

Kāda starpība, kurš ir tas, kurš nemāk noteikt redzamās rindas sākumu? Vai tas ir LCD TV vai tas ir tas verķis, kurš no analoga signāla taisa digitālu. Rezultāts tāds pats.

[Krishius]

Ok, bet, ja, piemēram, šis dzelzis, kā tu saki, pareizi spētu noteikti redzamās rindas sākumu, tad sanāktu, ka aiz redzamās rindas beigām (attēla labajā sānā) šī melnā strīpa būtu 2x platāka. :?

[Guest ADEX]

Acīmredzot - nemāk precīzi noteikt ne sākumu, ne beigas. Un tāpēc kāds ir izspriedis, ka būs labāk, ja kļūdas gadījumā paliks melnas malas nekā ja pazudīs rindu gali (sākums un beigas).

[Krishius]

Bet tad sanāk, ka analogā singāla pilnais kadrs nemaz nav 4:3, bet gan kaut kas nedaudz tuvināts kvadrātam? (3,xx:3)

[Guest ADEX]

Kad es mācījos remontēt TV, mums stāstīja, ka sākotnēji standarts ticis izstrādāts kā 4:3. Bet tad izrādījies, ka tā ir pārāk liela slodze rindu izvērsei (pie to laiku tehnoloģijām). Tāpēc atpakaļgaitas laiks esot palielināts, un faktiski šī attiecība tagad esot 5:4.

[Klusu]

4:3 formātu neviens nav atcēlis. LCD ekrāni gan mēdz būt 5:4, 1280x1024 un 1600x1280. Krishiu, tavējais ir 16:9, viņš droši vien vertikāli nogriež daļu bildes, bet atstāj arī sānos melnas malas, lai nebūtu jānogriež pārāk daudz. Tāds kompromiss.

Kad digitalizē, tad melnas malas ir tāpēc, lai nepazaudētu neko no bildes. Jo bilde mēdz nobīdīties pa labi, pa kreisi. Bilde bez melnajām malām ir 4:3. Ja tev vajag bildi, nogriez melnās malas. Nogriez varbūt vēl vairāk, jo visi vecie televizori nogriež, un programmu autori to ņem vērā. Arī LCD televizori nogriežot, lai izskatītos tā, kā autors iecerējis. Stulbi, protams. Piemēram, 720x576 apgriez līdz 658x540 un tad palielini līdz 720x540.

[Didzis]

Analogajam signālam melnā līmeņa piesaiste notiek, kā jau ADEX teica, ridu impulsa atpakaļgaas laikā un šis impulss sakrīt ar to melnā līmeņa laukumu, kurš ir pirms katras rindas un uz kura uzklāts krāsu sinhroimpulss. Melnām malām uz attēla nav jābūt un uz kineskopa tās arī nekad nav. Es jau teicu, ka LCD pagaidām ir reti sū*** un uz 4:3 LCD monitora vari nemērīt malu attiecību- tā visdrīzāk nebūs pareiza. Uz 16:9 vispār nav ko skatīties. Tur melnām malām ir jābūt, jo citādi btlde atgādinās "varžu ģīmjus". Nelauzi galvu, no betas bilde nāk ārā pareizi, bet visu sačakarē kompis un LCD.

Vēl ienāca prātā. Paņem testbildi ar riņķi pa vidu un izmēri ar lineālu, vai tas uz LCD ir apaļš. Ja apaļš, tad viss OK un pofig par tām malām, bet visdrīzāk jau tā nebūs. Ja esat ievērojuši, tad TV kompānijas nemīl rādīt testbildi ar riņķi pa vidu, jo tad daudziem jauno TV īpašniekiem uz ekrāna rādīsies "olas". Būtībā, ja ar kameru nofilmē riņķi un pēc visām apstrādēm tas uz TV ir saglabājis savu formu, tad viss ir OK.

Labots Aprīlis 11, 2008 - Didzis

[Krishius]

Nedaudz atdzīvināšu mironi...

 

Uzraku, ka tās melnās malas, par kurām iepriekšējos postos cepos, ir t.s. Nominal analogue blanking jeb melnas malas analogā videosignāla jau redzamajā daļā, kuras redzamas overscan režīmā. Piemēram, ja analogs video ir digitalizēts datormontāžai, tad tās malas vienmēr ir redzamas montāžas programmas monitoros, jo tie jau, gribi vai negribi, bet rāda pilnu video kadru.

 

Tas nozīmē, ka analoga video reālā bilde principā nekad nav pilna 4:3, bet nedaudz šaurāka. Tīri fiziski jau bilde (ar šo redzamo nominālo melnumu) ir 4:3, bet mums vajadzīgā bilde ir par kapeiku šaurāka.

Labots Jūnijs 27, 2009 - Krishius

[Krishius]

Ā, un pie reizes - ja runā par analogajiem video ierakstiem - kur īsti uz lentas glabājās visi sinhropulsi un citi servisa pulsi? Vai viņi atrodas tajā galvenajā (diagonālajā - rotējošās video galviņas ierakstītajā) videosignāla joslā, vai arī uz lineārā kontroles ceļa (control track), kas vairumam formātu atrodas lentas malā?

Labots Jūnijs 28, 2009 - Krishius

[rubb]

Par video ierakstīšanu - http://en.wikipedia.org/wiki/Vcr, var būt noder...

Labots Jūnijs 28, 2009 - rubb

[Krishius]

Paldies, bet šito visu es jau esmu atlasījies.

 

Tur nav tik smalki, cik man gribās zināt

[rubb]

Tajā pašā linkā http://en.wikipedia.org/wiki/Vcr#VHS_vs._Betamax , tur ir par VHS un Betamax(linki) - arī nav?

Labots Jūnijs 28, 2009 - rubb

[Pirkss]

rubb - Tava centība ir uzteicama, bet Krishius jautājumi ir krietni virs wikipēdijas līmeņa.

un cik es zinu Krishius, viņš zina kas ir wikipēdija

[Klusu]

"Krishius jautājumi ir krietni virs wikipēdijas līmeņa" - atļaušos nepekrist.

...analoga video reālā bilde principā nekad nav pilna 4:3, bet nedaudz šaurāka...

Analoga video bilde ir tieši 4:3. Pēc definīcijas.

Sinhroimpulsi ir videosignāla sastāvdaļa. Tiek rakstīti turpat, kur videosignāls. Lentas malā raksta laika kodu.

[Pirkss]

Vēl viens, kam šķiet, ka wikipēdija ir ļoti ticamas un profesionālas informācijas krātuve

[Klusu]

Atkal uzdibens. Viss, mans pēdējais posts šajā forumā:

Pieminētajā rakstiņā ar nosaukumu Nominal analog blanking ir atbilde par melnajām malām, bet Krishius to nesaprot:

Digital television ordinarily contains 720 pixels, but only about 702 (PAL) to 704 (NTSC) of them contain picture signal. The edge may not be clean — some blurring can occur — and the location is arbitrary, since analogue equipment may typically shift the picture sideways in an unexpected amount or direction.

Manuprāt, ticama un profesionāla informācija.