Vajadzīga informācija par Padomju laikiem

[oxygen]

un lai cik dīvaini arī nebūtu, tā ALFA turpina arī tagad ražot kaut kādus pusvadītājus ( nu lielāka dāļa tika nolikvidēta, kas ražoja tranzistorus, bet kaut kādas mikrenes vēl ražo). Bet par skolām- kas nu kas, bet kārtība bija , nevis kā tagad, kad maz kverplis zin tik savas tiesības un neko nevari viņam izdarīt. Nu , jā , varbūt bija, laba lieta , formas tērpi . Tīri vai vajadzētu tos tagad, lai nebūtu tik dikti liela zīmēšanās ar šmotkām. Nu , manā uztverē , tā izglītība toreiz bija galvas tiesu augstāka par mūsdienu (ar nelieliem izņemumiem) . Pārāk daudz redzu tos kas ir ieguviši augstāko mūsdienās, bet zināšanas vidusskolas līmenī toreiz...

Nu, un vēl kas tajos laikos bija raksturīgi, spēja cilvēkiem viskautko izdomāt, lai atrisinātu problēmas. Nu baigā priekšrocība nestandarta situācijās.Tagadējie, daudz nedomā, bet zin , ka visu var nopirkt.

Labots Marts 13, 2008 - oxygen

[Pirkss]

oxygen - formas tērpi skolās palēnām atgriežas. Un sīkajiem pat patīkot. Mūsdienās tak ir iespēja izveidot glītus formastērpus, pie tam katrai skolai savus.

[dexterlabs]

citādi jau nebija nekāda vaina tai laikā,pietrūka tikai automātisko veļas mašīnu un tas ka lielākā daļā māju un dzīvokļu tāda extra kā vanna vai duša bija retums.

 

lauku ciemati kuros tad kūsāja dzīvība kopš tiem laikiem ir pārvērtušies zombiju ciematos ar kodēto nosaukumu lasvegasas tipa ciemats.tas tāpēc ka tur daudz atrakciju(pievelc mūli un super)

[Krishius]

dexterlabs.

 

Nezinu, kurā Latvijas PSR nostūrī tu esi dzīvojis, bet visās padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās, katrā dzīvoklī bija vannasistaba. Tāpat arī vairumā lielo dzīvokļu ēku, kas tika celtas pirms PSRS (cara un pirmās brīvvalsts laikā).

 

Varbūt kaut kādos cara laika koka ūķos, kas tagad pussabrukuši maskačkā dod patvērumu urlām, šādu ekstru tolaik nebija un ziemā pakaļa bija jāsaldē sausajā atejā...

Labots Marts 13, 2008 - Krishius

[Pirkss]

Tā komunalka, kurā es dzīvoju, bija tur, kur tagad ir Berga bazārs. Un nekādas vannas tur nebija, arī siltā ūdens ne. Ulmaņlaika māja, saproties...

[Plumbums]

Atkārtoju vēlreiz, īpaši Plumbumam, VEF vispāri pusvadītājus neražoja, kur nu vēl procesorus!

Vienīgais, kas ražoja pusvadītājus Latvijā bija pusmilitārā rūpnīca "ALFA".

 

 

Netici aciim savaam

[dexterlabs]

pa radio visu laiku kaut ko ,,murkšēja,, un spēlēja simfonijas,

vienreiz nedēļā laikam bija kruts raidījums ,,būsim pazīstami,,

un laikam vēl ,,mikrafons,,

 

tv programas bija kādas 2 vai trīs un sāka raidīt 5 vai kaut kad tad vakarā.

visu laiku rādīja multeni ,,ezītis miglā,, pēc mazo skatītāju vēlēšanās.

un filmas par karu arī bija topā.

sviestmaize ,,šerloks houms,, un milicijas grāvēji kur ķer šņaba zagļus.

 

svetdien sāka raidīt no rīta un varēja noskatīties ,,služu sovetskomu sojuzu,, ,,buģiļņik,, un ,,klub puķišestveņikov,,

 

interesanti būtu tagad noskatīties kādu raidījumu ,,globuss,, :-D

labs būtu arī ,,tv vimpelis meklē īpašnieku,,un ,,tv pirts,,

[Guest ADEX]

Aizmirsi "Hoču vsjo znatj" un "V gostjah u skazki". Svētdienās bija, ko skatīties. Un tad vēl "Jeralaš".

[dexterlabs]

laba brīvā laika nodarbe bija sīkiem ķīlēt ,,plirkšus,,tie tika jaukti skrūvēti un ,,ķūnēti,, katru dienu.

lielākā daļa tika savākta pa detaļām,bez dokumentiem kas nepatika miličiem un tika regulāri vajāti.

 

vecais man atdeva ,,kovrorecu,,kurš tika upgreidots par ,,voshod,,

tie moči nekādi nebija piespiežami normāli darboties tāpēc tika diezgan daudz stumti pie rokas.

 

gados piecpacmit tiku saviem spēkiem pie ,,javeles,,.tie tajā laikā bija ,,griesti,,

 

vēl topā brīvajā laikā bija novuss un galda teniss.

[Varonis]

nuja šis

http://savok.name/foto-ussr/page/14/anekdoty

ir feins saits:)

vēl tajā englishrussia.com ja pavandās, var šo to no padomjlaikiem ar atrast. visnotaļ arī eksotiski skati, tiem kam ir ilgas pēc CCCP

 

bērnībā centos daudz slimot lai izvairītos no bērnudārza, un tākā īsti nevienam nebij laika auklēties sanāca arī tikt uz jelgavu pie vecmuterītes, šī strādāja zavodā par sargu uz maiņām, prahodnaja būdā. citreiz paņēma mani līdz, un pat ar speciālu koka puļķi ( jo poga pārāk cieta priekš pirkstiem), ļāva nospiest vārtu atveramo pogu. nuja. zavodā bija lieliska biliotēka, Pavloviča man ņēma bērnu gŗamatas un gribēja iemānīt lai lasu. bet kautkā nepatika lasīt. vēlāk tikai tā lieta iepatikās pati no sevis. zavodā bij feina stalovaja, un kultūras nams. zavods ražoja fibrolītu, kokmateriālus, dzelzsbetona paneļus un eksperimentēja ar asfalta piedevām izmantojot naftalīnu, asfalts tiešām vēl šodien tur turās bez bedrēm... no zavoda cilvēki stiepa ārā kokmateriālus, bruses, dēļus, bezkaunīgākie sarunāja ar elektrokāra veci lai šis uz dakšām izved. pati vecmuterīte, arī drusku izstiepa. man deva maisiem visādus atgriezumu klučus spēlēties. zavoda stalovajā feinas ievārijumbulciņas nopirka un ar pienu, launagā ēdām. akjā, thermoss, zaļš ar snīpi un dabiskā korķa aizbāzni Pavlovičai bija. tajā melnā tēja. salda. korķa aizbāznis smaržoja neaprakstāmi labi:) laikam viena no vislabākajām smaržām kāda bērnībā bij manīta:)

 

kaimiņos dzīvoja Ņina - uzreiz aiz sienas, jo bij dalītā māja. šai bij reizēm kāds sivēns. vai divi. knapi paspēju tos nosaukt par nifnifu un nafnafu, un simboliski iebarot ar kautkādu saplūktu zāli, tā jau tiem bij gals klāt, un kaimiņienes viena otru cienādamas ātri vien noņammāja.

 

blakus mājā dzīvoja Maļvina. viņa iebraukusi no Irkutskas. Melnīgsnēja, tipa dzeltejā rase. nāca ciemos pie Pavlovičas, atspieda muguru pret krāsni, sildījās un šo to pļāpāja. teica ka mācīs man ru valodu, tā arī neko prātīgu neiemācija, pats apguvu. Maļvinas māja arī bija uz pusēm, otrā pusē, lielā šaurībā dzīvoja Saša, sieva Ļena, meita Nataša un dēls Roma. ar šiem mēdzām spēlēties, bet kautkā nezinkāpēc reti. laikam tad arī vēl bij valodas barjera, Nataša bij vecāka, Romka pārāk sīks. Romu gan vēlāk tieši pretim mūsu mājai nobrauca zaļš žigulis. tizli bezgala. vispār skaitījās ka tā ir ļauna šoseja, Berdičevska šoseja. kā reiz tur arī bija ass līkums, un tākā tajos laikos ātruma ierobežojumus tie kas gribēja, pārkāpa brīvāk kā mūsdienās, tad bij sišanās pret kokiem, bojā iešana utml katru vasaru pa vairākām reizēm.

 

tad iznāca no cietuma "Slepkavniece" sazin viņas īsto vārdu, bet turpat, Pavlovičas dārza galā kur skaista ap 50cm resna egle auga - aiz egles slēpjoties esot kautkādu veci ar cirvi nositusi. reāli jau nebij tik traki. vienkārši parasta, stampveida resna neglīta vecene. viņai bij govs, un gājām pirkt pienu.

 

ļoti jauka lieta bija Lielupe, nieka 200m no mājas, pāri ceļam. ehh... peldēšanās. tai laikā cilvēki vairāk pie dabas dzīvoja. taciņa līdz upei bij nobradāta, peldvieta nebij jātīra no zālēm - tā tika izpeldēta. un pat vairākas. makšķernieki staigāja, govis pa pļavām ganijās. nuja. arī barža pa Lielupi peldēja. smiltis veda. kur nu vairs mūsdienās ko tādu...

 

Vectēvs, dzēra, bet šad tad pamanījās atbrautk un makšķerēt, un kad ar dzeltenu plastmasas ūdens blašķi ar zivīm uz muguras tinās uz māju, mēdza iemest aci pie mums , un bij prieks viņu satikt. teica lai BLĒŅAS es nedarot. Blēņas - likās ka tās ir kautkas lieliem odiem/spārēm līdzīgs kas tirinās koridorī.

 

Kaimiņi bij sajūsmā par karjeru, pavisam nelielu, požarku, pie dzelzsceļa depo, esot ūdens silts un superīga peldēšanās. tad mēdzām ar Pavloviču aiziet līdz karjeram. Pavloviča bij izslavēta kā laba peldēt iemācīt pratēja. mācija mani ar. un sanāca:) sākumā suniski, vēlāk jau izdevās ņemties kā vardei, ka laukā vairs i negrib līst. pa ceļam līdz karjeram, bjia jāiet pa betona plākšņu celiņu starp sliedēm, abās pusēs stāvēja zaļi pasažieru vagoni, piemēroti dzīvošanai, tur mitinājās zavoda viesstrādnieki, ģimenes, bērni, veļa uz striķiem visās malās, ūdens krāni, galā sausās tualetes, uz jumtiem teļuka antenas. saulaina dzīve.

 

vakaros, ja nenokavējām, tad Pavlovičas melnbaltajā teļļukā varēja paskatīties Hrjušu. vai dziedētāju Kašpirovski. to gan neļāva ilgi skatīties, slēdza projām. Pavlovičai patika krēslas stunda. sēdēt, snaust, kādu tamborējumu knibināt, un vērot, kā nāk krēsla. Vakarā pirms aizmigšanas Pavloviča mēdza man masēt muguru, vai rokas un kājas, bija jaunībā strādājusi par masieri. tīri omulīgi tā iemigt.

 

nākamais rīts, necerēti spirgts (kā jau bērnībā parasts un padomju laikos sevišķi) un zibens ātrumā saģērbjoties jāskrien sētā, jo tur ieradies vecis ar portfeli, krāsot uz kabeļa stabiem uzrakstus. sētā bija kādi 3 gabali betona stabiņi, kas iezīmēja vietu kur zem zemes atrodoties kāds sevišķais sakaru kabelis armijas telefonam ar Maskavu. Viņam portfelī bija skārda trfareti, ar ādas siksniņām tos piesprādzē pie staba. paņem modificētu velosipēda pumpi, ielej burciņā ar pulverizatora uzgali sarkanbrūnu krāsu, un smidzina. baigi gribējās tādu smidzinātāju. nujā. tad taisījām šūpoles. Pavlovičai bija labs kaprona veļas šņoris, ko iesēja ābelē, apakšā sēdekli un varēju šūpoties. Vēl Pavlovičai ļoti patika strazdi, un kautkā viņai izdevās izdīkt, ka Saša uztaisija putubūri, tā nu ābelē dzīvoja strazdi un Pavloviča tos vēroja, un dzina prom Sašas kaķi Ļizu, kas snaikstījās apkārt un nereti izēda strazdus. tie gan baigi ātri izaug un aizlido, gandrīz pirms jāņiem pat.

Labots Marts 14, 2008 - Varonis

[scAvenger]

Atkārtoju vēlreiz, īpaši Plumbumam, VEF vispāri pusvadītājus neražoja, kur nu vēl procesorus!

Vienīgais, kas ražoja pusvadītājus Latvijā bija pusmilitārā rūpnīca "ALFA".

 

ALFA mikroshēmas ražo arī vēl mūsdienās (jaunajā "Terrā" ir par to raksts). Taču procesori Alfā nekad nav ražoti - tā specializējās uz analogajām mikroshēmām. Par VEF nemaz nerunājot. Tā VEF proča foto būtu ļoti interesanti apskatīt Droši vien vienkārši savu logo pēc tam uzlikuši, nevis paši taisījuši.

Labots Marts 14, 2008 - scAvenger

[dexterlabs]

rakņājoties googlē par vēsturi uzdūros šim http://www.shulcs.lv/files/termini.txt

[rodgerz]

Varoni riktiigi labs pasmaidiiju pats gan neko daudz neatceros no tiem laikiem galiigi siiks biju! beernudaarza shnjori ar ko kopaa seeja ejot pastaigaa atceros, ka baigi nepatika!

Labots Marts 14, 2008 - rodgerz

[Jurkins]

Laba tēma ir panesusies. Skatos, ka daudziem šeit tāpat kā man padomju laiki bija bērnība, tāpēc loģiski, ka saule bija spožāka un zāle zaļāka. Nu piemēram. Varat iedomāties, ka no agra pavasara līdz vēlam rudenim Daugavā pie krasta piesietas pie nelieliem betona bluķīšiem stāv desmitiem alumīnija motorlaivas. Ar NEPIESLĒGTIEM motoriem, dažas ar VAĻĒJIEM bagāžas nodalījumiem, kuros glabājas makšķeres, ar NEIZSISTIEM vējstikliem. Bet tāda situācija bija 70-tajos gados, vēlāk jau sistēma un ļautiņi sāka "pūt" straujāk un pamazām nonācām līdz šodienai. Vēl par tiem 70-tajiem. Manā pilsētiņā bija liela krievu aviobāze, līdz ar to daudz zoļļu. Bet lai kādreiz kāds no šiem būtu pamēģinājis pastaigāt pa pilsētu ar vaļēju apkaklīti, kur nu vēl pilnā ar pudeli rokā un aizlietām acīm kā mūsu "karotāji".

Bet galvenais, kas bija - bērniem skolā bija bezmaksas grāmatas, bija pilns visādu pulciņu, tehniķu staciju, sporta sekciju. Un tas viss bija par velti, ne tikai turīgu vecāku bērni varēja atļauties sev tādas izpriecas. Jā, tas viss bija ar ideoloģisku pieskaņu un riktīgu, bet PAT TĀ DEBĪLĀ VALSTS SAPRATA, KA BEZ BĒRNIEM NAV NĀKOTNES. Un galu galā vai tā vispār ir valsts, kurai nav nekādas ideoloģijas.

[Prime]

varonim cepums par taadu textu tieshaam labs. uzmaidiiju un pie sewis noteicu liidziigi nu pagaaja arii manas beerniibas dienas :D

[lmx]

rakņājoties googlē par vēsturi uzdūros šim http://www.shulcs.lv/files/termini.txt

mazliet beztēmā - vai tas tiešām bija domāts nopietni Ja tā, tad mūsdienu datortermini ir bērnu spēlītes...

"pažurcnis"

[oxygen]

Ko nu, ko bet tā valsts tomēr gādāja lai būtu bērni . Nu visādas privilēģijas daudzbērnu ģimenēm u.t.t. Ja atmet visādas ideoloģiskās muļķibas , tad tomēr ... Bet mūsdienās , valsts nesaprot ka zāģe zaru uz kura pati sēž. OK kapitālisms, izglītība maksā naudu utt, bet , arī kapitālistiskajā Vacijā , izglītība ir par valsts naudu. Istenībā , ja dzīvo trūcīgā ģimenē , tad , to izglītību iegūt pagrūtāk. Nav izglītības , nebūs laba darba ( nu tagadējais, īslaicīgais strādnieku deficīts, domāju beigsies) , nevarēsi saviem bērniem nodrošināt izglītību un sākās apburtais loks . Vai ilglaicīgi valsts no tā ko iegūs- nedomāju viss , jo beigās nebūs kas gan maksā nodoklūs, gan uztur pensionārus. ( nu tas , ja tev ir bērns , tad automātiski sākās visādas problēmas , tipa nav bērnudārzā, sēdi mājās , bet pabalsts niecīgs u.t.t)

[Gestapo]

Nu nav jau pilnīgi tagad tā, ka valsts par izglītību nedomā, pats pabeidzi augstskolu pirms diviem gadiem - par mācībām nesamaksāju nevienu latu + saņēmu stipendiju, protams, ka smieklīgu (8ls/mēnesī ), bet tomēr. Bija , dabīgi, arī izdevumi dzīvošanai...

[dexterlabs]

ļoti ,,labi,, tais laikos bija telefonsakari,ielās stāvēja tās drausmīgās būdas ar izsistiem stikliem un ja izdevās kādu sazvanīt pēc n reizes uzgriezta nummura tad vis bij ok.

 

no sākuma atceros uz rajona centru bija jāpiesaka saruna.tad to lietu ,,modernizēja,,un saruna bija jāpiesaka tikai ja zvanīja ārpus rajona vai republikas.pie kam bija jāsēž pie telefona un jāgaida savienojums pat vairākas stundas.un bieži pateica ka nav iespējams sazvanīt.

 

pilsētas vietējie numuri bija trīsciparu,tad pielika priekšā vēl vienu,tad vēl līdz tika septiņi.

[Araabs]

Ar telefonu būdām bija viens pīpis. Uzgriez numuru un tad no sirds ar klausuli pa aparātu. Ekonomija 2 kapeikas, bet darbojās uz 90% aparātiem. Gāzēts ūdens takšu parkā na haļavu (valdemāra, melnagiļa). 1. maijs/miers, un baltais balodis. Milicijas dzeltenzilie UAZ. Mācību lidojumi virs pisētām ar kaujas ieročiem uz mākslīgiem mērķiem. Kvasa tempšana starpbrīžos uz laiku jau bija minēta. Pioniera kaklauta svinīga atsavināšana, un kauns pa visu pagastu. Stāvēšana uz līnijas par grēkiem 3h garumā.

[Bastjens]

Njā, telefona sakari bija sviestaini, atceros. Telefona centrāles ar daudziem kabūzīšiem, katrā pa vienam aparātam un garu rindu uz tiem (nu rindas jau bija uz visu, protams) un tālsarunu pieteikšana. Tāds čakars, ja tā padomā no mūsdienu viedokļa!

[Saljvador]

toreiz kad biju maziņš atceros, ka manu trīsriteni atstāja pa naktīm kāpņutelpā un neviens pat nebija mēģinājis to nospert. pa naktīm durvis ar atslēgu neslēdza un varēja gulēt mierīgi. un ja gāju uz skolu atslēgu liku zem tepiķa.

arī bija gadījums. vieta kur es dzīvoju ir apmēram 3k iedz. es biju nospēris no mammas zelta gredzenu (ar gravējumu - vārda uzvārda iniciāļiem) un pazaudēju. dabūju pa pēcpusi, bet pats interesantākais, ka kāds bija to atradis un atdevis!!! tā ka es uzskatu - bija labi.

 

Njā, telefona sakari bija sviestaini, atceros. Telefona centrāles ar daudziem kabūzīšiem, katrā pa vienam aparātam un garu rindu uz tiem (nu rindas jau bija uz visu, protams) un tālsarunu pieteikšana. Tāds čakars, ja tā padomā no mūsdienu viedokļa!

bija tāds moments kad knapi iezvanās, tad varēja pacelt klausuli un dzirdēt citu sarunas

[KPS]

Cik nu man toreiz bija gadi, 5 un mazāk....

 

Atceros konusveidīgus sulas traukus un tomātu sulu.

[Sanchus]

Tās kefīra un paniņu pakas bija gan tādas jocīgas. Tetraedri, vai kā to piramidālo sauc. Trijstūra piramīda?

Bija piens un kefīrs pudelēs ar follijas vāciņu. Filmās rādīja, kā ar pirkstu izbaksta caurumu un dzer .

...un taču tās filmas.

 

'A i B sideli na trube. A upala, B propala. Sto ostalosj na trube? ..Robots saka: na trube astalasj vasha bukva 'i'! '.

 

Elektroniks bija bērnu filma. Vasarraibuma piedzīvojumi, Timurs kaut kāds vēl. Enriko pulkstenis.

Visi sēdēja un skatījās .

[Krishius]

Puspatēmu:

Meitene no video apskatiem vēl iet skolā???

[Guest ADEX]

kā ar pirkstu izbaksta caurumu un dzer

Neizbakstīja caurumu. Iespieda vāciņu, lai vieglāk noņemt.

Kad pirmo reizi skatījos "Viešņu no nākotnes", domāju - kas gan piena un kefīra pudelēs 100 gados varētu mainīties?

Bet pienu un kefīru trijstūra piramīdas veida pakās Latvijā ražoja tikai Valmieras piena kombināts.

[zhagis]

mjaa..

Par tv tāluztveri-Didzim ir taisnība.

Kaifs baigais.Uztaisi TV antenu,uzstādi uz jumta~pieregulē.

Un ap janvāri vari uztvert skandināvus!!!

Un atceros LatvijasPSR TV programmu.

Tur ar ikonām bija atzīmēti raidījumi,kuri ies"gaisā"SECAM.

[Pirkss]

No patīkamām bērnības atmiņām:

Līmējamie lidmašīnu, kuģu un tanku modeļi Bērnu Pasaulē.

Kad bija pievedums, fiksi skrēju uz mājām no vecākiem izlūgties naudiņu un tad paspēt izstāvēt rindu un nopirkt. Naudu modelīšiem vecāki parasti deva, droši vien tāpēc ka šī nodarbošnās bija pat samērā lietderīga. Rokas aizņemtas un pacietību prasa.

Tad nesu svētumu mājās un līmēju kopā

Īpaši topā bija austrumvācijā ražotie - tiem pat bija visas uzlīmītes gar lidmašīnu logiem... uzlīmītes vajadzēja pamērcēt ūdenī un tad uzmanīgi uzlīmēt.

[Igelkott]

Nevar nepiemineet mezhdugarodku - komutatoru laiks. Dzirnavu ielaa atradaas mezhdugarodka, kur telefonistes centraalee vareeja mieriigi noklausiities ikvienu sarunu - pat cjinavnieku. Seviskji labi staasti bija par atmodas laiku un laiku, kad Riigaa norisinaajaas barikaades - interesanta informaacija... Liela dalja centraalju nebija mainiitas kopsj "sliktajiem" Ulmanjlaikiem, un pat tagad veel latvijaa daudzaas centraalees modernizaacija gaajusi secen. Komunaalo dziivoklju neatkaartojamaa aura - garais koridors ar daudzajaam duravaam, viena, kopiiga virtuve ar neskaitaamaam gaazes pliitiim, kur parasti vienmeer oda peec visu iecieniitajiem ceptajiem kartupeljiem. Nevar nepiemineet staciju tualetes, kuraas nebija klozetu, bet bija caurums griidaa, un divas "peedinjas", uz kuraam nostaaties, un, lieki piebilst, ka caurumu izmantoja retais - viss atlikums parasti bija rodams uz tualetes griidas. Tad veel jaamin atrakcijas Mezjaparkaa, karuselji, autodroms, pie kam viens bija kkur pie Peernavas ielas. Sjautuves, kuraas ar pneimatisko stobru vareeja pateelot dzjigitu un ieguut kaadu gandariijumu. Cirkaa - cukurvate bija neatkaartojams gardums, un to vareeja dabuut arii Zoo apmekleejuma laikaa.

[ervis]

http://www.76-82.ru/

[sashock]

Atceros, kad dzīvoju Rīgā mums bija tikai 3TV kanāli 1 centrālais vissavienības kanāls, 2centrālais un 1Rīga, 1986 pārgāju dzīvot uz Bausku te jau bija kruta te rādīja 6 kanālus trīs augstākminētos un vēl plus trīs Lietuvas kanālu, nu televizoram bija visa kanāli aizbāzti 6pogas. Un atceros kā mēs 80-to gadu beigās gaidījām pa Leišiem vidjikus kurus raidīja puslegāli pēc visu raidījumu beigšanās tā ap plkst.3 naktī Ar karsto ūdeni bija problemas krievu laikos(toties čuguna vannas bija visos dzīvokļos), bet ar apkuri vismaz pie mums problēmu nebija tad tantes no augšējiem stāviem karsto ūdeni ņēma no atgaisošanas krāniem no radiatoriem, sistēmai pa skādi nenāks un grīdas ar siltu ūdeni izmazgātas

Labots Marts 15, 2008 - sashock

[dexterlabs]

atcerējos vēl vienu prikolu.

 

kulturpreču veikalā divus vai vāirāk gadus mētājās plauktā kastīte ar uzrakstu MK-60.

un neviens nemācēja pateikt kas tas ir. :-D

tad parādijās pirmie kasešu maģi un tā kastīte beidzot pazuda no plaukta.

 

maģi vēl nebija bet kasetes bija pieejamas. :-D

 

tad bija brīdis kad tās vispār varēja dabūt tikai ar pazīšanos,līdz 80to vidū veikali bija pilni ar AGFA un DENON

[Lapais]

varu palielīties - 6-ajā klasē tiku uz vissavienības pionieru nometni Arteks. Tas ir Krimā pie Melnās jūras, un kurš katrs tur tikt nevarēja. Tas bija tālajā 72-ajā... :roll:

[PossPosah]

Visvairāk LPSR laikos vēlējos iegādāties lelli "pavārs" lai to varētu pārtaisīt par lelli "dzērājs". Tam vajadzēja tikai pannas vietā ielikt rokā pudeli. Dārga gan bija - pāri 20 rubļiem. Sanāca četras "Latvijas bērza" hokejnūjas pa 4,50 gabalā.

[Cornerz]

varu palielīties - 6-ajā klasē tiku uz vissavienības pionieru nometni Arteks. Tas ir Krimā pie Melnās jūras, un kurš katrs tur tikt nevarēja. Tas bija tālajā 72-ajā... :roll:

 

nuu Artekss bija katra kaartiiga pioniera sapnis

a nu ka tagad staasti par kaadiem nopelniem tur tiki? pats, vai vecaaki paliidzeeja

[kalnietis]

man pasham tikai beerniiba tika pavadiita psrs, bet vienreiz darbaa meegjinaaju noskaidrot kaa tad tajos laikos gaaja ar alkoholu. Un tad man izstaastiija vienu staastinju par rudeni un kolhozu. Mans bijushais koleegjis un citi straadnieki paveelaa rudenii vaakushi bietes un sameties nedaudz veesi. Sametushies kaut kaadu naudinju un iedevushi lai brigadieris no vieteejaas bodes atved kaut ko nedaudz sasildiities... Un ziniet ko vinjsh atveda? vienu iepakojumu ar odieriishiem Shie teikushi, ka vinji jau tikai sasildiities gribeeja un buutu bijis ok arii kaut vai ar vienu koniiti.. brigadieries aiztesis veelreiz uz veici, atvedis shiem pudeli, bet pats ar savu odieriishu iepakojumu apseedies zem kaada beerza un maucis mazos graadiigos iekshaas Vispaar diezgan izplatiiti esot bijis, kad sabiedriskajos autobusos pastiprinaati "smarzhojis" peec odekaloniem.. nezinu tik kuraa laika posmaa tas bija, jo cik nojaushu ne visi gjeneraalsekretaari asi ciiniiijaas pret alkoholismu.

Daudzi te piemin tieshi taas labaas lietas, bet ja vinji naaktu no piemeeraam skolotaaju gjimenes, tad diezin vai vinjiem buutu tik rozhainas atminjas. Kaa man apskaidroja, tad tajos laikos traktoristam maksaaja krietni vairaak nekaa manis piemineetajiem skolotaajiem. Arii manas profesijas paarstaavjiem nebuut labi nav gaajis(energjeetika) - alga, ja pareizi atceros, bijusi ap 130 rubljiem un tai laikaa veicii pudele shnjabja ap 4 rubljiem... bet patiesiibaa neko jau nopirkt nevareeja un ar tiem 130 vareeja dziivot. Protams, ja tev bija vairaak naudinjas un "beernu pasaulee" straadaaja paziistama tante, tev bija pieejams plashaaks sortiments...

ai.. mans veerteejums, ka toreiz bija galiigi garaam... protams, ja biji baigais idealogjijas slavinaataajs, tad iespeejas bija.

[oxygen]

Tos losjonus zilīši dzēra vienmēr. Visslielākajā cieņā, laikam bija kaut kāds pēc gurķiem smaržojošs . Iemesls- cena laikam 25 kap. par 200 mll . bet grādi . laikam pie 80. Pati dzeršana... nu tika visādi veicināta, jo valsts ienākumu , laikam 30-50% sastādija alkahols. Laikam tik Gorbačova laikā sāka cīnīties pret (bet tad bija pretējā grāvī, kad vispār nevarēja nopirkt). Nejēdzīgākais , tanī laikā bija , ka trūka darbaspēka ( nu par ražīgumu nerunāsim- parasti pieci veči apsprieda kā viens strādā ar lāpstu), tad jebkurs plencis varēja darīt ko grib. Varbūt arī tas bija no iemesliem, kāpēc bija tik ''kvalitatīvi'' padomju ražojumi. Algas- ja augstākā izglītība, tad max 130 rubļi, bet strādnieki varēja vairāk. Rezultātā nicinoša attieksme pret izglītību. Vairāk pelnija militārajās rūpnīcās. Vispār , tā militārā rūpniecība bija unikāla sistēma . Piemēram, kādreiz jaucu ārā 70o sākumā ražotu elektroniku. Nu , uz 90 sākumu vēl, civilajā , nebija pat dzirdēts par tik smalkām/labām detaļām. Bij jau lietas, kas unikālas padomzemē, bet tā ka tas viss bija domāts militāristiem, tad mirstīgajiem no tā nekāda labuma (precīzāk pat nedrīkstēja zināt). Lai gan, lielākajā vairumā , smalkās, bija nospiegotas no rietumiem. Nu , un, pateicoties smadzeņu skalošanai, daudzi ticēja , ka pie mums viss ir tas labākais. Vispār, ieteiktu , kas saprot krieviski, dabūt netā filmas ''padomju impērija'' ( Советская империя ) Tur var redzēt tās skalošanas metodes . Piemēram, Belomorkanal celtniecībā , kur piedalijās , vienlaicīgi , laikam pāri sittūkstoš cilvēku, apsardzē bija kāds desmits čekistu, bet pārējie... sargāja paši ieslodzītie , jo sistēma bija perfekta ka viens otru uzmanijā ut.t.

Labots Marts 16, 2008 - oxygen

[Guest D3M0NZ]

Visvairāk LPSR laikos vēlējos iegādāties lelli "pavārs" lai to varētu pārtaisīt par lelli "dzērājs".

 

To tak "Straume" ražoja! Tiesa, nesaucās dzērājs, bet dakteris Vienā rokā bija pudele, otrā glāze, vīriņš pats ielēja un iemeta

 

Ak jā, no rotaļlietām prātā palikusipistole bērnu pasaulē. Liela kaste uz kuras lieliem burtiem rakstīts "Pistole - Straume makstī"

[Lapais]

nuu Artekss bija katra kaartiiga pioniera sapnis

a nu ka tagad staasti par kaadiem nopelniem tur tiki? pats, vai vecaaki paliidzeeja

esmu jau teicis ka pirmsdatoru laikā biju lodāmura vecis Un sākās tas tajā pašā 6ajā klasē kad sāku iet radioamatieru pulciņā, kur salodēju koda atslēgu uz tranzistoriem (tajā laikā!!) Jāsaka ka shēmas autors nebiju es, es tikai to realizēju, pie tam ar pasniedzēja palīdzību... Bet nu tā koda atslēga dabūja ceļazīmi uz Arteku, uz jauno tehniķu nometni

[Cornerz]

reku par alko ieksh psrs

http://www.stepashka.com/forum/index.php?showtopic=81444