Jump to content

CD for Music Only.


Guest
 Share

Recommended Posts

raksti droshi audio ies kaa smeereets shie diski ir izturiigaaki kaa parastie datu diski un ariii kvalitatiivaaki

Link to comment
Share on other sites

raksti droshi audio ies kaa smeereets shie diski ir izturiigaaki kaa parastie datu diski un ariii kvalitatiivaaki

 

uffff, negribi komatus salikt? Bez tiem tavs teksts ir divdomiigs.

Link to comment
Share on other sites

Kada atskjiriiba? Es shopaa nepaskatiijos un nopirku 2us CD uz kuriem rakstiits - "digital audio' date=' for music use only". Es varu vinjus rakstiit kaa Data CD? Vai tikai audio?[/quote']

 

Tas ir taads pats disk kaa parastais.. vk optimizeets prieksh AudioCD icon_smile.gif) tas arii viss....

Link to comment
Share on other sites

Datus vari rakstīt' date=' tikai datu diskos muzonu nevar ierakstīt ar Centriem.[/quote']

 

Kas ir centrs?

 

Mūzikas centri ,DVD rakstekļi un citas mājas ierīces.

Link to comment
Share on other sites

Datus vari rakstīt' date=' tikai datu diskos muzonu nevar ierakstīt ar Centriem.[/quote']

 

Kas ir centrs?

 

Mūzikas centri ,DVD rakstekļi un citas mājas ierīces.

 

Emmm, taatad shitaas speciaalaas audio matricas eed arii parastie, vecie muuzikas agregaati, kas iisteniibaa pashu dedzinaatos audio cd nenjem pretii? Es pareizi sapratu?

Link to comment
Share on other sites

Datus vari rakstīt' date=' tikai datu diskos muzonu nevar ierakstīt ar Centriem.[/quote']

 

Kas ir centrs?

 

Mūzikas centri ,DVD rakstekļi un citas mājas ierīces.

 

Emmm, taatad shitaas speciaalaas audio matricas eed arii parastie, vecie muuzikas agregaati, kas iisteniibaa pashu dedzinaatos audio cd nenjem pretii? Es pareizi sapratu?

 

Par ēšanu nezinu ,vajadzētu ēst jebkuram, lieta tāda ,ka parastajās matricās ar mūzikascentriem nevar ierakstīt.

Link to comment
Share on other sites

Es agrāk pirku Audio CD. Rakstīju savus mp3. Atšķirību nejutu.

Tūlīt mani noliks par mp3 kvalitāti.

 

256 Kbps pat experti nevar atšķirt.

170 Kbps = Audio CD

Link to comment
Share on other sites

Es agrāk pirku Audio CD. Rakstīju savus mp3. Atšķirību nejutu.

Tūlīt mani noliks par mp3 kvalitāti.

 

Es ne. Kaut kur izlasiiju, ka cilveeka auss virs 320 kbit/s nespej sajuust kvalitaates atskjiriibas. Bet lai sajustu arii pie 320 ir jaabuut uhh kaadai aparatuurai. Tako leekaajishais bitreits vai kaut kaadi 256 (laikam) man ir pat ljoti ok.

 

Emmm, es laikam esmu nenormaali atpalicis no dziives, ka pat neiedomaajos, ka ar muuzikas centriem tagad var rakstiit muuziku... bet man nekad nav bijusi vajadziba peec taada - pc dara visu, ko lieku :).

Link to comment
Share on other sites

256 Kbps pat experti nevar atšķirt.

 

Kaadu nu kuram Dieviņš to dzirdes aparātu devis... :D

 

170 Kbps = Audio CD

 

Kopsh kura laika? AudioCD ir ~1500 kbit/s.

Link to comment
Share on other sites

Guest energy
Es agrāk pirku Audio CD. Rakstīju savus mp3. Atšķirību nejutu.

Tūlīt mani noliks par mp3 kvalitāti.

 

mp3 jau nav audio, tie ir DATI. Audio diski vienkārši ir nedaudz izturīgāki pret skrāpējumiem, jo tos jau biežāk lieto. Citas atšķirības nezinu.

Link to comment
Share on other sites

Guest Jazz
raksti droshi audio ies kaa smeereets shie diski ir izturiigaaki kaa parastie datu diski un ariii kvalitatiivaaki

 

Absolūta dezinformācija!

 

Tās AudioCD matricas ir ļoti vienkāršs mārketinga triks. Tie ir mazliet dārgāki' date=' nekā parastās matricas. Sadzīvē parādījās stand alone audio CD rakstītāji, arī dažos centros. Tā nu lielie brandi vienojās, ka no cilvēciņiem varētu naudiņu paslaukt,. un uztaisīja tā, ka tāda parastais rakstītājs (piemēram šitāds:

 

http://www.euroshop.lv/shop/product_info.p...roducts_id=2405 )

 

neņem pretīm parastās matricas. Audio CD matricās, atšķirībā no parastajām, TOC'ā ir ierakstīts maziņš kodiņš, kuru šādi te atskaņotāji atpazīst, un tad, protams, viss notek. Bet kuram tad rodās vajadzība pēc tādām iekārtām, ja ir PC ar CD-RW dzini (Dzinis - nevārds vienkārši :)) un milzīgām editēšanas iespējām!

 

Šitādam aparātam

 

http://www.tascam.com/Products/CD-RW750.html

 

protams, var grūst arī parastām matricas, bet tikai jautājums, cik tāds aparāts maksā :D:D:D

 

Izturības un kvalitātes ziņā AudioCD matricas ne ar ko neatšķirās no parastajām.

Link to comment
Share on other sites

Guest noname
Izturības un kvalitātes ziņā AudioCD matricas ne ar ko neatšķirās no parastajām.

man liekas, ka viņām rakstīšanas ātrumi bija zemāki, max ~16x, jo ātrās matricas neraxtās uz 1x un 2x ātrumiem, kas pārsvarā sadzīves rakstīkļiem izplatīts

un tas uzcenojums audio matricām ir par autortiesībam, kuru, cik es saprotu, ražotāji maksā pa taisno mūzikas izdevējiem (starp citu, ja uz šitām matricām laka/aka arī ir uzlikusi "pirātu nodokli", tad mēs par viņām to maksājam divkārt)

Link to comment
Share on other sites

Guest Admin_

 

256 Kbps pat experti nevar atšķirt.

 

 

Es pat varu atskirt vairāk. Tad jau laikam tu gribi teikt ka mp3 256kbit neavar atskirt no wav :?:

Link to comment
Share on other sites

 

256 Kbps pat experti nevar atšķirt.

 

 

Es pat varu atskirt vairāk. Tad jau laikam tu gribi teikt ka mp3 256kbit neavar atskirt no wav :?:

 

mjāha! - es ar gribētu piebilst - kas tad tie par ekspertiem?! - mp3nieks - pac parsevi jau ir jūtams, un vēljovairāk ja laba aparatūra. un vēljovairāk, ja konkrēti ņem un aizvērtā acīm salīdzina:) - VAR just, un nemaz nevajag citplanētieša ausis:)

Link to comment
Share on other sites

raksti droshi audio ies kaa smeereets shie diski ir izturiigaaki kaa parastie datu diski un ariii kvalitatiivaaki

 

Absolūta dezinformācija!

 

Tās AudioCD matricas ir ļoti vienkāršs mārketinga triks. Tie ir mazliet dārgāki, nekā parastās matricas. Sadzīvē parādījās stand alone audio CD rakstītāji, arī dažos centros. Tā nu lielie brandi vienojās, ka no cilvēciņiem varētu naudiņu paslaukt,. un uztaisīja tā, ka tāda parastais rakstītājs (piemēram šitāds:

 

http://www.euroshop.lv/shop/product_info.p...roducts_id=2405 )

 

neņem pretīm parastās matricas. Audio CD matricās, atšķirībā no parastajām, TOC'ā ir ierakstīts maziņš kodiņš, kuru šādi te atskaņotāji atpazīst, un tad, protams, viss notek. Bet kuram tad rodās vajadzība pēc tādām iekārtām, ja ir PC ar CD-RW dzini (Dzinis - nevārds vienkārši :)) un milzīgām editēšanas iespējām!

 

Šitādam aparātam

 

http://www.tascam.com/Products/CD-RW750.html

 

protams, var grūst arī parastām matricas, bet tikai jautājums, cik tāds aparāts maksā :D:D:D

 

Izturības un kvalitātes ziņā AudioCD matricas ne ar ko neatšķirās no parastajām.

ne es gaaju un ne es skatiiijos kas bija tavos linkos, bet praxe raada savu, un to nesauc par sagadiishanos to ka nezkaapeec audio matricaas raxtiities dati dziivo ilgaak nekaaa datu matricaas, un kaukaa atminjaaa naak kad, pats tu teici, ka datu diskos raxtot audio vairaak rodas bitu kljuudas, kas audio ir svariigas, bet datiem buutiibu tas nemaina, tas ir tavs texts, nezinu kaa nu tur ir ar tiem bitiem, bet vinjas ir izturiigaakas

Link to comment
Share on other sites

Guest Jazz

Kļudas rakstot gadās VIENMĒR! Jautājums ir cik viņu ir daud vai maz. Ja nemaldos, tie ir C1 BLER errori, kuri drīkst būt līdz 200 sekundē. Ja ir vairāk, uz sūdīgiem aparātiem var sākties artifakti. Mans TEAC's raksta ar 5 - 20 erroriem, Darbā Plekstors - 4 - 10. Ir redzētas matricas, kas laikam ar roku gravētas, kur errori jau no 100 tik sākas...

 

Ko nozīmē: "Datiem nevajag tik lielu drošību"?

 

Audio CD tika līdz galam izgudrots 1978 (laikam) un laists tautās 1982., 1983. gados. Pa 20 gadiem tehnoloģijas ir attīstījušās kudī! CD kā datu nesējs - par to aizdomājās salīdzinoši nesen. Tāpēc Data CD standarts ir daudz pilnveidotāks, ar savādākām failu struktūrām, e.t.c. Līdz ar to, ar kudīš labāku datu atjaunošanas algoritmu, nekā Audio CD. Tāpēc ir tas teiciens, ka datiem var lietot sūdīgas matricas. bet kur ir garantija, ka tā sūdīgā matrica ielikta vēl sūdīgākā Samsung CD-ROM'ā lasīsies???

 

Es no neta novilkto muzāru rakstu uz Verbatim Pastel Disc matricām (ražotājs - Taiyo Yuden) kā AudioCD uz 4x. Nav vēl bijis neviens aparāts, kas citas lasa, bet manējās nē. Ir tādi, kas lasa tikai oriģinālos, bet arī manējās, kā izņēmums ir tikušas lasītas.

 

Ja nu kāds man tagad grib briesmīgi oponēt, vai vienkārši painteresēties, kas tā par purgu, tad, lūdzu, links:

 

http://www.cdrinfo.com/Sections/Articles/S...uality&Series=0

 

Tikai iesaku apbruņoties ar kafiju un pacietību, es pats kādas 4 dienas urbu šito cauri! :)

Link to comment
Share on other sites

Kļudas rakstot gadās VIENMĒR! Jautājums ir cik viņu ir daud vai maz. Ja nemaldos' date=' tie ir C1 BLER errori, kuri drīkst būt līdz 200 sekundē. Ja ir vairāk, uz sūdīgiem aparātiem var sākties artifakti. Mans TEAC's raksta ar 5 - 20 erroriem, Darbā Plekstors - 4 - 10. Ir redzētas matricas, kas laikam ar roku gravētas, kur errori jau no 100 tik sākas...

 

Ko nozīmē: "Datiem nevajag tik lielu drošību"?

 

Audio CD tika līdz galam izgudrots 1978 (laikam) un laists tautās 1982., 1983. gados. Pa 20 gadiem tehnoloģijas ir attīstījušās kudī! CD kā datu nesējs - par to aizdomājās salīdzinoši nesen. Tāpēc Data CD standarts ir daudz pilnveidotāks, ar savādākām failu struktūrām, e.t.c. Līdz ar to, ar kudīš labāku datu atjaunošanas algoritmu, nekā Audio CD. Tāpēc ir tas teiciens, ka datiem var lietot sūdīgas matricas. bet kur ir garantija, ka tā sūdīgā matrica ielikta vēl sūdīgākā Samsung CD-ROM'ā lasīsies???

 

Es no neta novilkto muzāru rakstu uz Verbatim Pastel Disc matricām (ražotājs - Taiyo Yuden) kā AudioCD uz 4x. Nav vēl bijis neviens aparāts, kas citas lasa, bet manējās nē. Ir tādi, kas lasa tikai oriģinālos, bet arī manējās, kā izņēmums ir tikušas lasītas.

 

Ja nu kāds man tagad grib briesmīgi oponēt, vai vienkārši painteresēties, kas tā par purgu, tad, lūdzu, links:

 

http://www.cdrinfo.com/Sections/Articles/S...uality&Series=0

 

Tikai iesaku apbruņoties ar kafiju un pacietību, es pats kādas 4 dienas urbu šito cauri! :)

ar to datu droshiibu es domaaju, to ka dati nav tik juutiigi pret bitu kljuudaam, bet audio gan ir jo norisinaas tas ko tu pats raxtiiji, tas ka nevar normaali nolasiit un manuoraat vislabaak ir raxtiit audio uz 1x un uz verbedim audio matricaam, taa vot, bet ja runaajam par matricu kvalitaati agraak bija daudz kvalitatiivaakas, jo dazhas ieraxtiitaas matricas lai ariii ljoti saskraapeetas, lasaas labi, bet svaigas ar mazaam shviicinjaam nekaaa, 2000 gadaa matricas bijas labaakas, bet tas iet out of topic coverage

Link to comment
Share on other sites

ar to datu droshiibu es domaaju' date=' to ka dati nav tik juutiigi pret bitu kljuudaam, bet audio gan ir jo norisinaas tas ko tu pats raxtiiji, tas ka nevar normaali nolasiit un manuoraat vislabaak ir raxtiit audio uz [b'] 1x [/b] un uz verbedim audio matricaam, taa vot, bet ja runaajam par matricu kvalitaati agraak bija daudz kvalitatiivaakas, jo dazhas ieraxtiitaas matricas lai ariii ljoti saskraapeetas, lasaas labi, bet svaigas ar mazaam shviicinjaam nekaaa, 2000 gadaa matricas bijas labaakas, bet tas iet out of topic coverage

 

Par to 1x nu gan naf taisniiba!!! matricaam tiek noraadiits maksimaalais aatrums... optimaalais ir protams zem taa, bet nedriikst buut arii paaraak zems!!! Matricas x40 x32 x52 nav paredzeetas x1 x2 x4 rakstiishanai! dziljaa doma sleepjas bedriishu lenkjii, ko iededzina laazers.. preciizi nezinu, bet taa vinjsh ira. Ja gribi uber kvalitaati peerc maticas ar zemu aatruma indeksu... par paareejo nestriidos...

Link to comment
Share on other sites

ar to datu droshiibu es domaaju' date=' to ka dati nav tik juutiigi pret bitu kljuudaam, bet audio gan ir jo norisinaas tas ko tu pats raxtiiji, tas ka nevar normaali nolasiit un manuoraat vislabaak ir raxtiit audio uz [b'] 1x [/b] un uz verbedim audio matricaam, taa vot, bet ja runaajam par matricu kvalitaati agraak bija daudz kvalitatiivaakas, jo dazhas ieraxtiitaas matricas lai ariii ljoti saskraapeetas, lasaas labi, bet svaigas ar mazaam shviicinjaam nekaaa, 2000 gadaa matricas bijas labaakas, bet tas iet out of topic coverage

 

Par to 1x nu gan naf taisniiba!!! matricaam tiek noraadiits maksimaalais aatrums... optimaalais ir protams zem taa, bet nedriikst buut arii paaraak zems!!! Matricas x40 x32 x52 nav paredzeetas x1 x2 x4 rakstiishanai! dziljaa doma sleepjas bedriishu lenkjii, ko iededzina laazers.. preciizi nezinu, bet taa vinjsh ira. Ja gribi uber kvalitaati peerc maticas ar zemu aatruma indeksu... par paareejo nestriidos...

taa ariii daru ka eerku audi matricas kuraas var cept no no 1x liidz 12 x un cepu uz viens un diski turaas ilgi un visss ok, par to lenkji nu gan nezinu vai taa ir kaa tu saki, jo kaada gan noziimee bedri taksh vienaa lenkjiii raksta vai 40 vai 12x bet dziljums gan mainaas shiim bedriiteem, jo mazaak, jo dziljaak, jo labaak saglabaajas un labaak lasas

Link to comment
Share on other sites

doma taada ka raxtot uz lieliem aatrumiem bedriite sanaak

apmeeram /___/ shaada nevis |__| ... bet nju par to dziljumu ar taisniib =]

Link to comment
Share on other sites

Guest Maarcis

Puiši, kas esot mikroskopā skatījušies, saka, ka uz lielajiem ātrumiem piti paliek arvien neregulārākas formas, kroplāki. Attiecīgi nolasīšanas kļūdas palielinās.

Link to comment
Share on other sites

doma taada ka raxtot uz lieliem aatrumiem bedriite sanaak

apmeeram /___/ shaada nevis |__| ... bet nju par to dziljumu ar taisniib =]

bet bedriites nav shkjidrums kas nostipjas uz malu ja lielaa aatrumaa rotee :wink: manupraat mainaas tikai bedriishu forma un dziljums bet ne lenkjis, bet kautgan es nestriidos, taas ir tikai manas domas

Link to comment
Share on other sites

Guest Jazz

Leņķis mainās noteikti, tikai, IMHO nevis šitā /_/, bet šitā |_/, kur "slash" taisa nobīdes -> kļūdas.

Link to comment
Share on other sites

Es bij domaajis nevis uz malu ka noshkjiebjas, bet gan ka rinjkja kustiibas virzienaa... tobish trackos(apljos) piti(tad taa tos sauca) maina formu... nejaukt ar centrbeedzes speeku :p

ideaals tracks _-__-__-_-_-_-_ nu jeb kaukaa taa ...

ar lielu aatrumu raxtiits /_/_/_/

maybe kljuudos ...

Link to comment
Share on other sites

hez, ieliku postu lai uzzinatu vari Audio CD var raxtiit datus, izraadaas ka var. Ieraxtiju un viss OK - iet. Bet man tagad radaas jautaajums, kaada velna peec tad rewraiteriem ir vajadziigs taads aatrums, ja vinsh negarantee kvalitaati? Es ar savu RW raxtu TIKAI uz max aatrumu, vienii, ja audio CD rakstu, tad vecie CD playeri neatskanjo, bet uz jaunajiem viss OK.

 

P.S. - manam RW max aaatrums, ja nemaldos ir 52x,bet parasti uz CD raxtiits max 48x, tad ar taadu arii dedzinu.

P.P.S - veel viens jautaajums. Ko noziime uz mana RW uzraksts "52x32x52x"? Tie ir lasiishanas,raxtiishas vai veel hvz kaadi aatrumi???

Link to comment
Share on other sites

Guest dirsoshs bezvaardis

Re ko capital.lv saka šajā sakarā :))

FUJI CD-R Audio Pro 80 ir speciāli paredzēts audio formātam! Ar šo disku jūsu iemīļotā mūzika skanēs pavisam citā-labākā kvalitātē!
Būs jānokačā kautkas no DC un jāpārbauda :DD

 

Ko noziime uz mana RW uzraksts "52x32x52x"? Tie ir lasiishanas' date='raxtiishas vai veel hvz kaadi aatrumi???

[/quote']Nozīmē [CD-R rakstīšanas] X [CD-RW rakstīšanas] X [lasīšanas] ātrumi

Link to comment
Share on other sites

Re ko capital.lv saka šajā sakarā :))
FUJI CD-R Audio Pro 80 ir speciāli paredzēts audio formātam! Ar šo disku jūsu iemīļotā mūzika skanēs pavisam citā-labākā kvalitātē!
Būs jānokačā kautkas no DC un jāpārbauda :DD

 

Ko noziime uz mana RW uzraksts "52x32x52x"? Tie ir lasiishanas' date='raxtiishas vai veel hvz kaadi aatrumi???

[/quote']Nozīmē [CD-R rakstīšanas] X [CD-RW rakstīšanas] X [lasīšanas] ātrumi

nu ja nokachaa mp3 128kb kvaliataatee un jutiiis :lol:

Link to comment
Share on other sites

Guest Jazz
Re ko capital.lv saka šajā sakarā :))
FUJI CD-R Audio Pro 80 ir speciāli paredzēts audio formātam! Ar šo disku jūsu iemīļotā mūzika skanēs pavisam citā-labākā kvalitātē!
Būs jānokačā kautkas no DC un jāpārbauda :DD

 

Kas par muļķībām? Zin, nopērc Serla tuialetes papīru un Tava kuņģa darbība uzlabosies! Džeki, vai Jūs vārdu MĀRKETINGS nekad neesat dzirdējuši?

Link to comment
Share on other sites

Jazz, Tu neko nesaproti - audio ierakstot labaakaa matricaa, vairaak buus augshas un basi :lol: audio tak nav ciparos, bet raxtaas kaa skanja! :D

 

P.S. Briizhiem jaabriinaas, kaa cilveeki uz shitiem trikiem iekriit - liidziigi kaa ar sudraba audio vadiem ar zelta uzgaljiem un preciizi vienaadu garumu liidz katrai skandai... :D

Link to comment
Share on other sites

eusa_clap.gif

Racer.. un kaa ta raxtaas taa skanja? tjipa plate? :D:lol:

Umnjix :D hih ... icon_wink2.gif visu cienju, bet pirms kaadu nosaukt par idiotu padomaa :!:

Analogaa skanja diskos redz jamajamm... uhz....

Disks nav plate. Skanja tik un taa tiek kodeeta 0101010101001

A vot saspieshanas algoritmi jau cita runa...

PS ja buusi 7min dziesmu novilcis no neta un vinja tev aiznjem 3MB.. raxti kaadaa matricaa gribi... skanees kaa no aanusa ;)

Link to comment
Share on other sites

Guest Jazz
Jazz' date=' Tu neko nesaproti - audio ierakstot labaakaa matricaa, vairaak buus augshas un basi :lol: audio tak nav ciparos, bet raxtaas kaa skanja! :D

 

P.S. Briizhiem jaabriinaas, kaa cilveeki uz shitiem trikiem iekriit - liidziigi kaa ar sudraba audio vadiem ar zelta uzgaljiem un preciizi vienaadu garumu liidz katrai skandai... :D[/quote']

 

Nu ja, vajag rakstīt firmas BASS matricās, tad būs vairāk basu!!! :) U tikai no mp3, savādāk būs sūdīgi! Vot, man mājās tikai basi uzgriezti, es tikai basus klausos, tie, kas neklausās basus ir stulbeņi! :)

Link to comment
Share on other sites

Guest Maarcis
Jazz' date=' Tu neko nesaproti - audio ierakstot labaakaa matricaa, vairaak buus augshas un basi :lol: audio tak nav ciparos, bet raxtaas kaa skanja! :D[/quote']
P.S. Briizhiem jaabriinaas' date=' kaa cilveeki uz shitiem trikiem iekriit - liidziigi kaa ar sudraba audio vadiem ar zelta uzgaljiem un preciizi vienaadu garumu liidz katrai skandai... :D[/quote']

 

Nejauc vienu ar otru, lai vai kaa vaards "zelts" izraisiitu smiinu vai shausmas vai ko, pamatojums tam ir, atshkjiriibaa no pirmaa punkta. :))) tāpat garumam utt.

Link to comment
Share on other sites

hihz.. man gan shkjiet ka nepaarpratu :)

Bet nu lai nu buutu... hizh lielaaki basi... atkariibaa no matricas... nu oki :) pienjemsim ka tas bija humors :lol:

Link to comment
Share on other sites

Lab, pietiek sarkasma... :)

 

Par kontaktiem nestriideeshos, jo tur paraadaas tikai ilgterminja probleemas - apsuubee, etc, bet kaa vadiitaaji - pilniigi po, jo frekvences i zemas.

 

Pastaasti Maarci siikaak par tiem vadu garumiem liidz skandaam, ja zinaams, ka pa vadiem celjo nevis skanja, bet gan elektromagneetiskais vilnis ar aatrumu 300 000 kilometri/sekundee... :)

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...