Didzis Novembris 1, 2006 Share Novembris 1, 2006 Ja orģinālo disku klausās uz augstas klases CD atskaņotāja, tad atskaņotāja elektronika labo visas kļūdas signālā, kuras rodas no putekļiem, skrāpējumiem , pirkstu nospiedumiem un citām lietām. Tālāk ciparu analogais pārveidotājs dod ārā jau labu skaņu. Ja tādu saskrāpētu un ar taukainiem pirkstiem nospeķotu disku mēs vienkārši pārrakstām uz kompja rakstītāja, tad šai procesā netiek nekas labots(nu gandrīz nekas) skaņā. Disks tiek vienkārši pārrakstīts pa cipariem. Pēc tam atskaņojot šādu pārrakstītu disku uz laba CD atskaņotāja tā kļūdu labotājs nesaprot, ko labot, jo kļūdas nav vairs mehāniskas un optiskas, bet gan jau ierakstītas diskā to kopējot. Šis apraksts ir ļoti vienkāršots, bet aptuveni parāda problēmas būtību. Man vienkārši negribas iedziļināties džitera problēmās un citās lietās. Starp citu, daudz labāku skaņas kvalitāti var dabūt, ja CD pārraksta ņemot signālu no laba(vēlreiz uzsvsru laba un ne lēta) atskaņotāja SPDIF ciparu izejas kaut vai uz kompi, ja tam ir SPDIF ieeja skaņas kartē. Pēc tam adio failu tālāk raksta ar parastu kompja CD rakstītāju uz matricas. Tikai kurš gan mūsdienās ies tā čakarēties un mocīties rakstīt diskus. Paņem disk kopy un OK un kam gan to vajag, ja lielako daļu cilvēku pilnīgi apmierima MP3 un datora plastmasas tumbu skaņas kvalitāte. Link to comment Share on other sites More sharing options...
q64silver Novembris 2, 2006 Share Novembris 2, 2006 Ja orģinālo disku klausās uz augstas klases CD atskaņotāja, tad atskaņotāja elektronika labo visas kļūdas signālā, kuras rodas no putekļiem, skrāpējumiem , pirkstu nospiedumiem un citām lietām. Tālāk ciparu analogais pārveidotājs dod ārā jau labu skaņu. Ja tādu saskrāpētu un ar taukainiem pirkstiem nospeķotu disku mēs vienkārši pārrakstām uz kompja rakstītāja, tad šai procesā netiek nekas labots(nu gandrīz nekas) skaņā. Disks tiek vienkārši pārrakstīts pa cipariem. Pēc tam atskaņojot šādu pārrakstītu disku uz laba CD atskaņotāja tā kļūdu labotājs nesaprot, ko labot, jo kļūdas nav vairs mehāniskas un optiskas, bet gan jau ierakstītas diskā to kopējot. Šis apraksts ir ļoti vienkāršots, bet aptuveni parāda problēmas būtību. Man vienkārši negribas iedziļināties džitera problēmās un citās lietās. Starp citu, daudz labāku skaņas kvalitāti var dabūt, ja CD pārraksta ņemot signālu no laba(vēlreiz uzsvsru laba un ne lēta) atskaņotāja SPDIF ciparu izejas kaut vai uz kompi, ja tam ir SPDIF ieeja skaņas kartē. Pēc tam adio failu tālāk raksta ar parastu kompja CD rakstītāju uz matricas. Tikai kurš gan mūsdienās ies tā čakarēties un mocīties rakstīt diskus. Paņem disk kopy un OK un kam gan to vajag, ja lielako daļu cilvēku pilnīgi apmierima MP3 un datora plastmasas tumbu skaņas kvalitāte. 100% piekrītu, bet no pieredzes varu teikt, ka kvalitāte pat atšķiras tad, ja tiek veikta kopēšana no "svaiga" diska. Te lūk savu lomu nospēlē metodes, kā šie mūzikas ieraksti tiek pārrakstīti. Un protams, pārrakstīšanas iekārtu kvalitāte iznāk uz skatuves... Par to tu rakstīji. Link to comment Share on other sites More sharing options...
fubar Jūnijs 24, 2007 Share Jūnijs 24, 2007 100% piekrītu, bet no pieredzes varu teikt, ka kvalitāte pat atšķiras tad, ja tiek veikta kopēšana no "svaiga" diska. Te lūk savu lomu nospēlē metodes, kā šie mūzikas ieraksti tiek pārrakstīti. Un protams, pārrakstīšanas iekārtu kvalitāte iznāk uz skatuves... Par to tu rakstīji. es esmu starp tiem, kas ACĪMREDZOT IR PAR STULBU, lai saprastu kā nolasot vienineku un nullīšu virkni (un to nolasot pareizi), un tad to atkal ielasot, var rasties kaadi kropļojumi. pieminējam džiteru- bet tas pats Nero raksta, kā opciju piemērojot šo te Jitter correction. vai tik tas nav tas pats, ko dara tie dārgie CD atskaņotāji? reiz prasīju vienam pazīstamam specam, ko tas dod- laikam bija jāskaidro dikti ilgi, jo par atbildi saņēmu- karoče, atķeksē, būs drusku labāk. kas man liekas ir toč galīgi garām- kopēt CD, ja starpā ir pārītis DA/AD konverteri- tur visai kvalitātei vajadzētu aiziet galīgā ānusā. bet tas atkal ir tikai mans diletanta viedoklis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
q64silver Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 es esmu starp tiem, kas ACĪMREDZOT IR PAR STULBU, lai saprastu kā nolasot vienineku un nullīšu virkni (un to nolasot pareizi), un tad to atkal ielasot, var rasties kaadi kropļojumi. Var. Un ļoti viegli. Uzliec šādu pārrakstītu disku uz hi-end cd atskaņotāja un manīsi, kur šī informācija pa laikam pazūd :roll: Link to comment Share on other sites More sharing options...
fubar Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 Var. Un ļoti viegli. Uzliec šādu pārrakstītu disku uz hi-end cd atskaņotāja un manīsi, kur šī informācija pa laikam pazūd :roll: tu runā par kaut ko, ko TU IT KĀ DZIRDI. iedotu man paklausīties, es nedzirdētu- tu teiktu ka man vienkārši lācis uz ausīm uzkāpis? es draudzējos ar loģiku. par saskrāpētu un nospeķotu disku varētu piekrist. bet KĀ, ellē ratā, var rasties kvalitātes zudumi, kopējot svaigu, nesaskrāpētu un tīru disku? var kāds argumentēti paskaidrot mehānismu? uzreiz pieņemsim ka tiek nolasīts ar vismazāko iespējamo ātrumu un ar ieslēgtu jitter correction, kā arī ir atķeksēts "stop on read error." Link to comment Share on other sites More sharing options...
q64silver Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 bet KĀ, ellē ratā, var rasties kvalitātes zudumi, kopējot svaigu, nesaskrāpētu un tīru disku? Kopējot nevar rasties 0 un 1 zudumi, ja avots ir perfekts, bet rakstot gan (pateicoties matricai, uz kuras tas viss tiek iededzināts). :roll: Link to comment Share on other sites More sharing options...
fubar Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 Kopējot nevar rasties 0 un 1 zudumi, ja avots ir perfekts, bet rakstot gan (pateicoties matricai, uz kuras tas viss tiek iededzināts). :roll: a "verify written data" ? :roll: ja viss tur bits bitā sakrīt ar avotu, kur zudumi? Puškina gars tūlit pēc ierakstīšanas saskrāpē matricu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
q64silver Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 mhm, "verify..." mums ļauj noticēt, ka viss ir kārtībā :wink: Link to comment Share on other sites More sharing options...
fubar Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 mhm, "verify..." mums ļauj noticēt, ka viss ir kārtībā :wink: bet nekas nav kārtībā, jo: a. matricā iemājo ļaunais dēmons Hrentjebeaudiofil b. ..... tavs variants ..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
kerglis Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 Man liekas, ka audiofili stipri ir mistificejusi so sknas lietu. Ari atticigas jomas razotaji un tirgotaji rada mitus, lai uzvaritos uz lautiniem, kam drizak ir jaapmierina ne sava jutekliska dzirde bet biezak gan japagarina struntiks zem jostas vietas. Vardu sakot - kur aitas, tur cirpeji. Es nepretendeju uz apsolutu taisnibu, bet lasisanas un kludu labosanas algoritms, darbojas jebkura cd-roma ari datora, jo dati ieks cd ir ta ierakstiti, ka janolasa vini ir specifiski, ka rezultata tas kludas ari tiek izlabotas (ierksta nav nepartraukts, bet kada garuma bloki tiek mainiti vietam+ kontrolsummas utt. (skat. Reed-Solomon coding)). Par labu manam argumentam ari ir fakts, ka datu cd nemaz tik biezi neklust nelasami, biezi gana saskrapets un nospekots cd lasas, ka prieks. Tas ir tapec, ka lazera stars tiek fokusets dzilaka slani un ieraksts netiek veikts uz virsmas, rezultata tias mazas skrambas lidz zinamai robezai neko neietekme. Tapec es bemos apsaubit faktu, ka tas ciparr signals, kas tiek CAP stacionarajam aparatam butiski atskiras no ciparu signala no datora cd-rom. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Konstatators Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 "Man liekas, ka audiofili stipri ir mistificejusi so sknas lietu...." Pilnīgi piekrītu, jo daudz ir tādu kas ar putām uz lūpām strīdēsies, lai tikai pats sevi varētu pieskaitīt exkluzīvajam audiofilu pulciņam, kas dzird pat to ko cilvēka auss nemaz nevar saklausīt, jūt atšķirību vai akustikas vads ir 1,5 metri garš vai 3 matri garš (!) un vēl daudz lietu kas jau robežojas ar absurdu... Link to comment Share on other sites More sharing options...
SeeJay Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 Audiofiliem tā problēma ir smadzenēs! Viņu nelaime ir tā,ka visu mūžu dzenas pēc pilnības,kuras dabā nemaz neeksistē! Tā jau ir psiholoģiska rakstura problēma! Cien.gudrīši,cik zinu tad digitālais ieraksts vispār ir bleķis,tā ka savas oriģinālo CD kolekcijas varat droši izmest un pievērsties vinilam,kas ir daudz tuvāk oriģinālajam skanējuman,tikai tas viss maksās un nopietni maksās!!! Vieglāk dzīvot ir vidusmēra klausītājam,kuram nav tik lielas ambīcijas un krāniņstaipīšanas mānijas!!! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronis007 Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 Daudz ari ietekme vai cilvekam ir muzikala dzirde.Ka jau 1 users saja posta piemineja 3 cilvekiem skan labi ,bet 4 slikti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest snail Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 Nedaudz nenoturējos bet paši paskatieties kādas gaumes cilvēkiem t.i. 90% vairākus gadus atpakaļ sēdēja uz "pļažņikiem" un viņiem patika sounds, tagad to sūda mp3 drilā, arī patīk, es nēsmu nekāds HI-END piekritējs bet zinu(pats lietoju dažādas tumbas/pastiprinātājus) ka tas ir iekritis smadzenēs cilvēkiem un tur vairs neko izdarīt nevar p.s. katrs izvēlas savām vajadzībām tehniku, ieskaidrot kādam(itsevišķi vecam cilvēkam) būs nereāli t.i. patīk tad klausaties Link to comment Share on other sites More sharing options...
fubar Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 gaume ir gaume, tā ne tikai ir individuāla, bet arī ir jāizkopj. te gan gāja runa par galīgi-ne-subjektīvu padarīšanu- kropļojumiem, kas vai nu rodas, vai nu nerodas. es +1 versijai, ka daudz kas rodas audiofīlu galvās, ne bez citu audiofīlu ietekmes. par muzikālo dzirdi- iespējams ka tā ir, bet ar to nepietiek. man tāda ir, un vienalga ir JĀIEMĀCĀS klausīties. tas tev nav pateikt, ka kāds netīri dzied, visas tās nianses instrumentu skanējumā ir jāiemācās izdzirdēt. iespējams, ka bez dzirdes (muz) to nemaz nevar, nezinu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Hayerz^ Jūnijs 25, 2007 Share Jūnijs 25, 2007 (labots) Mans fāters jaunībā nopirka komplektu ar divām S-90D tumbas, RRR Y-7111 pastūzi, plašu atskaņotāju un kasetnieku. Izņemot plašu atskaņotāju viss stāv līdz šīm dienām un patlaban tiek izmantots kā stereo sistēma, bet plašu atskaņotajam, maziņš būdams, norāvu adatiņu, kura nolasija plates. =[ Kas par skaņu tad viss skan perfekti. Zolīdi bassi un augšiņas arī nepieviļ. Autoram iesaku vienot tās tumbas klāt tam, kam tās bija domātas ! Ar pionier neskanēs tik labi. Bet rēķinies ar to ka mūsdienu atskaņotājiem un vecajiem rrr (un ne tikai) pastiprinātājam var nesakrist omi (what ever that means...) tapēc atskaņojot mp3 pie lieliem skaļumiem skaņa var nozust, nu kā nozust - izslēgties uz pāris sekundēm. Vismaz mums tā ir. Labots Jūnijs 25, 2007 - Hayerz^ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 26, 2007 Share Jūnijs 26, 2007 Es sevi galīgi neuzskatu par audiofilu un vienkārši smejos par tīkla vadiem, kuri var ietekmēt skaņu(tad jau skaņu drīzāk ietekmēs turbīnu griešanās Ķeguma hesā), vai par super truper starpbloku savienošanās vadiem. Uzticēties var tikai objektīviem elektriskajiem mērijumies, bet audiofili jau tādus neveic(parādiet man kādu audiofilu žurnālu, kurā ir aprakstīti mērijumi ar augstas klases aparatūru). Audiofilam jau mērijumus nevajag, viņs vienkārši tic- šitais vads skan labāk par iepriekšējo, punkts un āmen. Tā jau ir reliģija, jo reliģijā jau arī neko nevar pierādīt ar zinātnisku eksperimentu palīdzību. Skaidrs, to izmanto izveicīgi darboņi un pārdod audiofiliem parastus telefona vadus pa baigo piķi. Kur aitas, tur cirpēji. Vēl lielāks bizness ir autoskaņā. Skaidrs, ka autiņā principā nav iespējams dabūt labuu skaņu, bet paskat cik labi bizness iet un cik aitu atrodas. Parādoties pirmajiem CD, likās, ka visas tehniskās problēmas ir atrisinātas. Nav vairs ne "olu cepšanās" klausoties skaņuplati, ne šņākoņas lentā. Dinamiskais diapazons arī vienkārši fantastisks. Kādu brīdi klausītāji bija vienkārši eiforijā, jo šausmīgi bija piegriezušies tie trokšņi, bet tad arvien vairāk parādijās runas, ka skaņuplate taču tomēr, ar visiem tās trūkumiem, skan labāk. Tad arī parādijās daudzi zinātniski pētijumi par CD skaņas kvalitāti un izrādijās, ka CD patiesībā ne tuvu nenodrošina solīto dinamisko diapazonu un ar kropļjumiem arī viss ir salaists grīstē, tikai tie , pretēji kā magnetafona lentā, palielinās smazinoties mūzikas skaļumam. Tā visa ir zinātniska teorija, nevis audiofilu murgi un viss šai teorijā ir saprotams. Vienkārši, CD formātu galvenokārt izstrādāja radiotehnikas inženieri nevis skaņu režisori un muzikanti. Ja runa iet par CD kopēšanu, tad jau tiešām tur tak tikai nullītes un vieninieki un skolā māca, ka ciparu signāls kopējas bezgalīgi daudz reižu. Tā ju jābūt pēc teorijas, bet dzīvē kā vienmēr ir savādāk. Tiem pašiem kompaktdiskiem jau arī solīja "saules mūžu", bet vai kāds, kārtejo reizi nozaudējis svarīgus failus, tagad tam tic. Par skaņuplates skaņas kvalitāti man ir konkrēts piemērs. Tā nu sanāca, ka es nejauši dabūju vairākas Ilmāra Dzeņa orģinālās plates. Par cik man vēl no krievu laikiem stāv ļoti labs augstākās klases atskaņotājs, tad protams liku lietā šīs skaņuplates. Skan protams ļoti labi, bet tikai žēl dzenāt orģinālus. Doma bija tāda- var taču nokačāt MP3 failus ar tiem pašiem ierakstiem(cik zinu, orģināla CD formātā šie ieraksti nav iznākuši), jo kompānijā jau diez vai kāds pamanīs, kas skan. Ja jūs zinātu, kāds bija mans pārsteigums salīdzinot šos ierakstus. Vārdu sakot, kā diena pret nakti un ne jau MP3 formātam par labu. Tā nu es dzenaju savus orģinālos diskus, jo tad nu galīgi jābūt lācim pa ausīm nostaigājušam, lai nedzirdētu skaņas starpību. MP3 skan itkā labi, bet līdz brīdim, kad ir ar ko salīdzināt. Protams, labprāt salīdzinātu ar CD, bet nav jau kur to ņemt. Tā ir tikai mana konkrēta piereze ar ciparu un analogo skaņu un es nevaru pretendēt uz apsolūtu patiesību. Izdariet paši līdzīgus salīdzināšanas eksperimentus ar CD, skaņuplatēm un MP3 un pierādiet pretējo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
SeeJay Jūnijs 26, 2007 Share Jūnijs 26, 2007 Didzis super izklāstīja lietas būtību! Pilnīgi piekrītu! Tie,kuri sevi uzskata par baigiem mūzikas kvalitātes pazinējim,slavējot CD kvalitāti,var tikai aplauzties!!! CD ir nedabīgi sterila,metāliska un nedzīva mūzika,kastrēts ieraksts salīdzinājumā ar oriģinālo vinila plates skaņu! To jau nu gudrajiem ''audiofiliem''gan vajadzētu zināt! Un te nav liela atšķirība,vai klausās CD vai MP3,abi ir sabojāti ieraksti! Link to comment Share on other sites More sharing options...
fubar Jūnijs 26, 2007 Share Jūnijs 26, 2007 HEEELP! Palīdziet atrast ADDREPLY pogu, lai man nav bezjēdzīgi jācitē! pirmkārt man liekas ka mūziku vajag klausīties, nevis analizēt tās ieraksta kvalitāti. kvalitāte gan nedrīkst tai (baudīšanai) traucēt. tur ir svarīgs avota attiecība pret atskaņošanas tehniku. uz pļažņika kaut vai no rādžiņa pa pjanku rakstīta kasete, būs gana labi. sūdīgai sistēmai neslegsi klāt vinilu, vai ne? un uz normālas aparatūras mp3 izklausīsies kroplīgi. man pagaidām pietiek ar CD kvalitāti, var jau būt ka reiz gribēšu tikai vinilu uz lampu tehnikas. pagaidām ar prieku klausos tos pašus CD uz viduvējas aparatūras, un nesmādēju arī MP3 uz augsta bitreita, ja tas ieraksts citā formā nav pieejams. vairākas dienas braucot autobusā, jūs smilkstēsiet pēc saviem @#$#$ lampu pastūžiem vai arī klausīsieties mp3 diskus uz cd pleijera? man izvēle skaidra. nevajag būt labs cilvēkam un aiz kokiem neredzēt mežu. mūzika ir JĀBAUDA LABĀKAJĀ PIEEJAMAJĀ FORMĀTĀ. uzsvars uz "pieejams". Link to comment Share on other sites More sharing options...
kerglis Jūnijs 26, 2007 Share Jūnijs 26, 2007 Ja, prieks mp3 128 kbps no 320 kbps pat es atskirt varu Tacu ja kvalitate nav parak liela starpiba, tad sadzirdet atskiribu var tikai atri parsledzot vienu ierakstu uz otru. Smadzenes medz ari biski kaut ko piekoriget. Bez tam lampu pastiprinataji, ko audiofili ir iecienijusi ari neatskano ideali, bet gan kroplo saknu, tacu kaut kadu iemeslu del sis kroplojums ir patikams ausij. Dzirdets ari, ka cd izdeveji greko saregulejot skanu atbilstosi tirgus prasibam, kas ne vienmer atbilst realajam skandarbam. Bez tam daudzi pieaugusaki cilveki, kas izaugusi ar vinilu un lentam, pieradusi pie tas skanas atiecas pret jauno ar domu - vot kad mes augam... Izaugs si jauna cd paaudze un cd viniem liksies ok. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 26, 2007 Share Jūnijs 26, 2007 "vot kad mes augam..." var attiecināt uz muzikas stiliem un repertuāru, bet tas neattiecas uz skaņas kvalitāti. Pats daudz tiku jaunībā klausijies vairākkārt pārrakstītus magnetafona ierakstus, jo vienkārši nebija nekādu citu variantu. Skaņuplates nebija iespējams dabūt, jo bija dzelzs priekškars. Jā, bija Lapinskis, kurš dabūja sakaņuplates no jūrniekiem, bet viņš jau par savu aizraušanos savu arī atsēdēja. Es nekad nēsmu lietojis kasešu magnetafonu un arī Majak203 skaņa mani nekad nav sajūsminājusi. Tā kā nebūtu pareizi teikt, ka jaunībā klausītā skaņa ir kā etalons skaņas kvalitātei. Skaņas kvalitāti var novērtēt tikai salīdzinot vienu un to pašu muziku klausoties no dažādu formātu nesējiem uz vienas aparatūras. Būtībā jau tā ir ar visām lietām. Nopērc lielveikalā "digitālās" sasmukinātās zemenes spīdīgā iesaiņojumā un liekas- tiešām garšīgas, bet kā tūlīt pagaršo savā dobē audzētas tiko plūktas zemenes, tā saproti, kādu mēslu piedāvā lielveikalā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
SeeJay Jūnijs 26, 2007 Share Jūnijs 26, 2007 Ir jau skaisti,ja var izbaudīt to mūzikas kvalitāti austākajā pakāpē,taču ne visi to var atļauties augsto izmaksu dēļ! Man gan liekas labāk klausīties 1000 albumus MP3 formātā 320 kb/s,nekā sagrabināt naudiņu kādiem 50 oriģinālajiem CD un tos visu laiku drāzt līdz apnikumam! Es labāk izvēlos klausīties visu ko vēlos,nevis tikai to,ko maciņš atļauj,kā tas ir lielākajai daļai vidusmēra mūzikas faniem! Mūziku taču izbaudīšu tāpat,lai arī ne HI END variantā! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Konstatators Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 Te varu piebilst, ka manuprāt māksla ir censties izspiest no tā paša mp3 (protams ne jau uz 128...) maksimālo, ko tas var piedāvāt, ja dažādu citu iemeslu dēļ nav iespējams dabūt original ierakstus. Jo liela daļa klausās mp3 uz 20 ls datortumbām ar 19 satelītiem un 14 "subiem" (kas dažiem skaitās baigais sasniegums) un saspiestu līdz nelabumam (3 vai 4 Mb) un tad saka, ka mp3 kā standarts, neatkarīgi no saspiestības ir sū*s pēdējais, un ka viņi nedzird nianses tādas kā uz diska... Link to comment Share on other sites More sharing options...
SeeJay Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 Kvalitatīvs(cik nu iespējams)MP3 tomēr dod brīvību,gan ierakstu pieejamības gan to atskaņošanas ziņā! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Konstatators Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 Cik ir lasīts, tad optimālā robeža ir kādi 192 "zem" kuriem ļoti strauji krītas kvalitāte mp3 ierakstam. Ir mēģināts spiest no original diska vienu un to pašu dziesmu uz 128, 192, 256 un vairāk. Līdz 128 kvalitāte jūtami mainās, taču pāri 320, kad dziesma jau velk uz 10Mb, uz savas pieejamās aparatūras (uzsveru uz savas) es atšķirību vairs no original nejūtu (nesaku ka nav...) Griez kā gribi, varbūt lācis ir pa ausīm nostaigājis, taču tas tāpat ir savas četras reizes mazāk par wav(u), un tas tomēr palīdz ieekonomēt vietu uz cietņa, ja tās mūzikas ir savācies stipri padaudz... Cienījamie audiofili, protams iebildīs, ka atšķirība ir, pietam dramatiski liela, taču vai to var dzirdēt uz vienkāršam cilvēkam pieejamas aparatūras un ar vienkāršā cilvēka prasto ausi? Šaubos... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vitalii Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 "vot kad mes augam..." var attiecināt uz muzikas stiliem un repertuāru, bet tas neattiecas uz skaņas kvalitāti. Pats daudz tiku jaunībā klausijies vairākkārt pārrakstītus magnetafona ierakstus, jo vienkārši nebija nekādu citu variantu. Skaņuplates nebija iespējams dabūt, jo bija dzelzs priekškars. Jā, bija Lapinskis, kurš dabūja sakaņuplates no jūrniekiem, bet viņš jau par savu aizraušanos savu arī atsēdēja. Es nekad nēsmu lietojis kasešu magnetafonu un arī Majak203 skaņa mani nekad nav sajūsminājusi. Tā kā nebūtu pareizi teikt, ka jaunībā klausītā skaņa ir kā etalons skaņas kvalitātei. Skaņas kvalitāti var novērtēt tikai salīdzinot vienu un to pašu muziku klausoties no dažādu formātu nesējiem uz vienas aparatūras. Būtībā jau tā ir ar visām lietām. Nopērc lielveikalā "digitālās" sasmukinātās zemenes spīdīgā iesaiņojumā un liekas- tiešām garšīgas, bet kā tūlīt pagaršo savā dobē audzētas tiko plūktas zemenes, tā saproti, kādu mēslu piedāvā lielveikalā. Labi pateikts! Didzi, manuprāt lielākai daļai jaunatnes nav bijusi iespēja salīdzināt mūzikas nesēju formātus: (Vinillplate, Kvalitatīvi un veiksīgi samiksēts studiju CD, Supper audio CD, vai DVD Audio diskos) Un vai ir samiksējams teiciens lēti un labi..par vērtībām arī jāmaksā! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 Labi, es varu saprast, ka jauni cilvēki tieši naudas dēļ klausās no interneta nokačātu muziku(pats jau arī jaunībā tieši šī paša iemesla dēļ klausījos Majak203 un lentas), bet pasakiet man kaut vienu iemeslu, kādēļ vajag to saspiest MP3 formātā. CD disks aizņem tik pat daudz vietas uz diska kā viena filma. Nokačāt arī tādu datu daudzumu mūsdienās nav nekādu problēmu. Vieta priekš filmām uz diska tak vienmēr atrodas, bet priekš muzikas nezkādēļ žēl ziedot to. Matricas jau arī tagad maksā kapelas. Nafig tad klausīties zemākas kvalitātes ierakst, ja ir iespēja to pašu klausīties augstākā kvalitātē praktiski bez liekiem izdevumiem. Faktiski neiet jau runa par skaņuplašu klausīšanos, kas tiešām mūsdienās ir problemātiski, bet CD kvalitāte taču ir augstāka par MP3 un to neviens nenoliedz. Runa iet par to, ka vienmēr vajag censties klausīties pēc iespējas labākas kvalitātes ierakstu. Jā, ir visādi MP3 atskaņotāji, bet tie ir domāti kā pārnēsājami skaņas avoti. Mājās taču mēs varam atļauties klaušīties CD kvalitātes ierakstus. Protams, ir dažādas problēmas ar CD kopēšanu, bet tā jau ir augstākā pilotāža skaņu tehnikā un ar "tautas klases" aparātiem šīs nianses grūti saklausīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest wetter Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 arī MP3, nav ne vainas -> VBR, vai 320 kbs, varbūt kādam audiofīlam tas liekas sviests! Arī es biju audiofīls pirms pāris gadiem.Tā ir slimība,atkarība pirkt aizvien labākas audiosistēmas , citam pāriet citam nē. Piemēram, tie visi prikoli par kabeļiem 2cm diametrā 100 Ls/metrā , apzeltītiem štekeriem.Uzskatu , ka Ļoooti abu audiosistēmu ( bez tumbām) var nopirkt jau pa 600 Ls, pat tik kruta nav vajadzīga lai , kā saka '' izbaudītu detaļas'' Link to comment Share on other sites More sharing options...
saf Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 Žetons Didzim par visiem komentiem, jo sevišķi piekrītu par "audiofīliem". Pats vairāk vai mazāk ņemos ar PRO audiotehniku, tapēc vien smīnu izraisa "audiofīlu" teorijas. :twisted: Link to comment Share on other sites More sharing options...
fubar Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 Didzi, tu aizmirsi vienu būtisku lietu (kāpēc cilvēki klausās MP3) ierakstu pieejamība. ja tev patīk Aerosmith, nekādu problēmu dabūt VISU no viņiem, kādā formātā vien vēlies. ja tev gaume tāda netipiska gadījusies, nākas klausīties kā vien var dabūt. brīžiem ir neizsakāms prieks, ka to, kas tev bija 128 kbitu kvalitātē, tu kaut kur caur 3 ānusiem esi atradis 192kb. un man ir ieraksti, kas ir graboti no kasetēm (reti bootlegi), jo savādāk nav variantu. par MP3 kvalitāti- pirmkārt jau FLAC spārda. ĻOOOTI laba kvalitāte, kas aizņem maz vietas. reiz sen atpakaļ es pacēlu minimālās prasības uz 160 kbps, jo 128 ir pilnīgi nebaudāmi, to jutīs katrs- uzreiz. tagad jau gariem zobiem klausos 192, jo prasās virs 200 un vēlams 320. jo labāka sistēma, jo labāk var just. es teiktu, ka ir ļoti, ļoti grūti atšķirt CD no augsta bitreita mp3/flac , tur ir baigi jāieklausās, un atšķirība būs tikai smalkās niansēs. roķi klausoties, to toč nevar just. tikai klasika, vokāls, stīgas, pūšamie, un atsevišķi īpaši estētiski smalki eksperimenti elektroniskajā mūzikā. kāpēc Wav nav tik foršs- ja ir vajadzība ātri un bez stresa savu mūziku lādēt telefonā/ mp3 pleijerī, vai lietot MP3 diskus ar CD pleijeri (ceļojumos piemēram). tur WAV ir par smagu, un ne visi pleijeri vispār ņem pretī. Link to comment Share on other sites More sharing options...
saf Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 Hmmm... vai tad FLAC nav tas pats PCM Wavs (tātad, tas pats audio CD) tikai sazipotā formā (rupji runājot)? FLAC un mp3 tač nav nekā kopīga, tehniskā ziņā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
fubar Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 Hmmm... vai tad FLAC nav tas pats PCM Wavs (tātad, tas pats audio CD) tikai sazipotā formā (rupji runājot)? FLAC un mp3 tač nav nekā kopīga, tehniskā ziņā? kopīgs ir tikai tas, ka abi formāti ir kompresēti. Flac- saglabājot kvalitāti, Mp3- izejot uz kompromisiem. vainīgs, izteicos tā, ka varēja padomāt, ka eksistē mistisks flac-mp3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Xtreme_Addict Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 (labots) 100% piekrītu, bet no pieredzes varu teikt, ka kvalitāte pat atšķiras tad, ja tiek veikta kopēšana no "svaiga" diska. Te lūk savu lomu nospēlē metodes, kā šie mūzikas ieraksti tiek pārrakstīti. Un protams, pārrakstīšanas iekārtu kvalitāte iznāk uz skatuves... Par to tu rakstīji. Cirvi, ja tu kopē no/uz magnētiskā datu nesēja, plates, kasetes, lentes, uz kura FIZISKI tiek taisīti celiņi, tad būs kropļojumi. Ja tu kopē no digitāla datu nesēja uz digitālu, tad ātrāk kropļojumi tev pašam uzmetīsies. Labots Jūnijs 27, 2007 - Xtreme_Addict Link to comment Share on other sites More sharing options...
kerglis Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 Problema ir tur, ka viam sim skanaslietam ir sava robeza. Videjs kalusitajs, ka es un citi 98% lidzcilveku visicamak nemaz nejutis atskiribu starp 256 kbps, 320 kbps un cd un nepateiks, ka vinils skan labak. Es sevi neuzskatu par cilveku ar augstam prasibam pret skanu, bet no saviem pazinam es nezinu nevienu kam prasibas butu augstakas (kaut gan muzikala dzirde man nav ta labaka), iznemot tos, kam autina jaieliek muzons ta, lai visi zin Bet ta ka katrs cilveks ieksiene ir mazliet idealists, tad liela dala savu iespeju robezas perk un priecajas par ficam, kas ir stipri virs vina sajutu robezam. Bija reiz aprakstits eksperiments, kad cilvekiem piedavaja degustet vinu - suslu darga pudele un leto vinu no krutas pudeles, praktiski visi slaveja suslas buketi un teica, ka drankis ir letaja pudele. Lidzigi esot bijis (piedosanu, ka detalas konkreti neatceros), ka kads no pasaules slavenakajiem muzikiem (laikam vijolnieks, isti neatceros) esot spelejis kada stacija un pec vairaku stundu speles tikai 1 cilveks to atpazinis un novertejis izpildijumu. Kaut gan par tadu koncertu daudzi maksatu lielu naudu. No ta ir secinajums, ka katra joma ir specialisti, kas var sajust nianse utt., bet videjam cilvekam ar to sajutu ir ka ir. Tapec domaju, ka ari audielietas loti specigu ietekmi dod psihologiskais faktors, pat parak lielu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Xtreme_Addict Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 Vidējs klausītājs klausās 64kbps mp3 failus ar 2Ls vērtiem pīkstuļiem uz integrētās c-media skaņaskartes. Pirms pāris gadiem es arī tāpat dariju, bet tagad tiktiešām ja kādu dziesmu meklēju, tad meklēju ar pēc iespējas lielāku bitreitu. Tas ir tāpat, kā salīdzināt divx ar HDTV, vienreiz paskaties HDTV un vairāk divx/xvid redzēt negribi. Vienkārši cilvēki nezin, kādēļ pirkt audiosistēmas par 1k+Ls, datorus par 2k+Ls, auto par 50k+Ls u.t.t u.t.j.p, bet kad vienreiz kautkas tāds ir reāli palietots, tad atgriezties pie kautkā sliktāka vairs nav iespējams. Link to comment Share on other sites More sharing options...
tolx Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 pats esmu pēdējā laikā pārgājis no mp3 uz FLAC.... ko varu teikt... Starpību starp 320kbps un FLAC jūt.Ar pakaļu,ar kreisās kājas īkšķi,bet jūt.Jo aparatūra labāka,jo asāk sajūt starpību no mp3 un kā labāk,lai gan,pat starp mp3 jūt atšķirību.Arī man nākas bieži vien knapināties ar mp3,jo nav to ierakstu labākā variantā.Kaut vai viens Līvu vecs ieraksts,no kāda 1985.gada.Bet tas nemazina tieksmi,visu,ko var,dabūt cik labā kvalitātē vien var... Link to comment Share on other sites More sharing options...
q64silver Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 runājot par mp3... šitiem sen laiks uz recycle bin. var jau pļurkstēt, ka audifilija ir slimība un visas problēmas ir cilvēku galvās, un kā galvenā nozīme ir mūzikai nevis skaņas kvalitātei un aparatūrai un bla bla bla... kāpēc cilvēki tad vairs negrib braukt ar žiguļiem un moskvičiem - redz, dod viņiem Audi, Ford, Mitsubishi utt, jo redz komforts labāks, nesmird ar benzīnu salonā utt. Tāpat ar mūzikas aparatūru un kvalitatīviem ierakstiem - ja ir gadījies dzirdēt labu (un dārgu) tehniku un labas kvalitātes ierakstus, atgriezties pie Logitech vai Creative datoru skaļruņiem, Samsung mūzikas centriem nav vairs vēlēšanās, un lai cik to mūziku mīlētu, atskaņošanas kvalitāte savu tomēr ņem. Un ja vēl ir iespēja to visu iegādāties... daudzas lietas par audifīliju un audimāniju ir apstrīdamas, daudzas nepierādāmas fizikāli, daudzas ir pretrunā ar mērījumiem, jo katram sava dzirde un "savs krekls tuvāks", bet, piemēram, apgalvot, ka mp3 daudz neatšķiras no Audio CD... neredzu lielu atšķirību skanējuma kvalitātē starp 192 un 320 kbps, jo dažkārt tas pats 128 skan labāk par saviem lielākajiem "brāļiem"... runājot par to dzirdi un mūzikas klausīšanos... pēc pieredzes saku, ka nav tur tās saites starp muzikālo apdāvinātību un atskaņošanas kvalitāti... pazīstu profesionālus muzikantus (fanātiskus džeza grupās, orķestros spēlējošus muzikantus, individuālos izpildītājus - klavieres, akordeons, ģitāra, vijole) - daļa no viņiem savu iemīļotāko mūziku klausās uz parastiem, lētiem mūzikas centriem, daļai vispār nav nekādas audioaparatūras mājās, jo nav laika neko klausīties). Toties ir cita daļa cilvēku - bez muzikālās izglītības, nemuzikanti, kuri, rūpīgi atlasa un iegādājas hi-fi, hi-end aparatūru un bauda mūziku savos dzīvokļos/mājās. sanāk viss ļoti vienkārši. cilvēki lielākā vai mazākā mērā mīl komfortu, un mūzikas klausīšanās labā kvalitātē ir viens no komforta paveidiem. kāpēc tad sev liegt šādu prieku, ja ir tāda iespēja? ne jau komunismā dzīvojam un neesam tik nabadzīgi, lai visu dzīvi mp3 klausīties Link to comment Share on other sites More sharing options...
fubar Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 (labots) tas tik dolbī savu pantiņu... bezcerīgi. te gandrīz lapa ir pierakstīta ar apsvērumiem par to, ka viss nav tik viennozīmīgi. neredzu lielu atšķirību skanējuma kvalitātē starp 192 un 320 kbps, jo dažkārt tas pats 128 skan labāk par saviem lielākajiem "brāļiem"... tu to nopietni???? ja tā, tad pārdod savu audiosistēmu. ar tādām ausīm nafig tev tāda vajadzīga? Labots Jūnijs 27, 2007 - fubar Link to comment Share on other sites More sharing options...
Konstatators Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 "runājot par mp3... šitiem sen laiks uz recycle bin..." - Link to comment Share on other sites More sharing options...
q64silver Jūnijs 27, 2007 Share Jūnijs 27, 2007 te gandrīz lapa ir pierakstīta ar apsvērumiem par to, ka viss nav tik viennozīmīgi. tas skaidrs. tik tālu mans saprot 8-) ja tā, tad pārdod savu audiosistēmu. ar tādām ausīm nafig tev tāda vajadzīga? uz savas audiosistēmas es jūtu atšķirību tikai starp mp3 un flac (vai Audio CD) kā tādiem. mp3 draza, lai kādā kvalitātē tas nebūtu kompresēts. bez kompromisiem 8-) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!