Jump to content

Elektroniskais paraksts - PAR un PRET


amatieris
 Share

Recommended Posts

Vai kaads var pastaastiit, kaa tiiri praktiski darbojas e-parakts, kas ir laika zīmogs un kaa tehniski tiek panaakta shii paraksta droshiiba?

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 96
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Vilx-

    10

  • Mezavecis

    7

  • Snake5

    10

Nu, pavisam vienkāršoti un plašos vilcienos, tas notiek tā -

  • Tu ar savu pasi (tiesības, u.c. papīri neder) slāj uz pasta nodaļu, un raksti iesniegumu par e-paraksta saņemšanu.
  • Pēc nedēļas līdz divām tu saņem vēstuli ar kodu, kā arī uzaicinājumu ierasties pasta nodaļā pēc kartes (drošības nolūkā tos nesūta kopā).
  • Ja esi privātpersona, tad dabū savu viedkarti, ja esi biznesmenis - saņem karti un lasītāju, ko var pieslēgt datoram.
  • Tālāk jau viss ir tava paša rokās - parakstīsi rēķinus, apstiprināsi e-veidlapas, utt, utjp...

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...

Veidojam diskusiju par un pret elektronisko parakstu.

 

Es, piemēram, piektdien pieteicos Elektroniskā paraksta biznesa pakai, kas man dod iespēju par 2Ls mēnesī saņemt lasītāju un 100 "bezmaksas" laika zīmogošanas iespējas.

Rezultātā nācās atvērt PNS kontu [ar IBAN] numuru, kur ieskaitīt naudiņu, kad sāksies maksas laika zīmogošana. Jāņem vērā, ka laika zīmogošana ir apmaksājama ar priekšapmaksu. Tātad, ja kontā naudas nav, tad laika zīmogu uzlikt neizdosies.

 

Interesantas saites:

a) E-me diskusijas

b) E-paraksta pakalpojumu pakas

Link to comment
Share on other sites

jautaajums - kaapeec tev tik daudz laika ziimogu kaa privaatpersonai ?

vai tieshaam tev tikdaudz ir jaaiesniedz infas valsts iestaadeem ?

 

Tie 100 ir uz diviem gadiem, pie tam drīkst tos visus neiztērēt ;)

Mērķis: testēties.

Man patika bezmaksas vienības + 2Ls mēnesī (47Ls par 2 gadiem).

Vieglais variants bija bez lasītāja par 1Ls mēnesī, bet 35 sant par katru laika zīmogu.

Papildināts: pašlaik pasts vēl nenodrošina pieslēguma veida maiņu, tādēļ, ņemot šodien paku ar 35sant zīmogu, šo cenu var nākties maksāt veselus divus gadus.

 

2jautaajums kaa tas viss darbojas saistiibaa ar ne MS risinaajumiem ?

Tā kā standarti ir brīvi pieejami, 3. puses bibliotēkām būtu jābūt pieejamām priekš dažādām platformām.

Pasts pēc 3 nedēļām solīja beta DLL priekš windows.

Vēlāk nodrošinās gala versiju priekš windows un tad ķersies klāt pie citām platformām.

 

Starp citu, laika zīmogošana nav saistīta ar elektronisko parakstu. Zīmogot var pa labi, pa kreisi.

Pie tam, līdz 2006.NOV beigām testa režīmā laika zīmogošana esot par brīvu.

 

Par laimi, tas pagaidām vēl nav obligāts.

 

Es saprotu, ka tas arī nekļūs obligāts. Vēl jo vairāk, ja cilvēka parakstam ir likuma spēks.

Link to comment
Share on other sites

Trijos vārdos paskaidrojiet man, muļķim, ko tas zīmogs dod (esmu veiksmīgi palaidis garām...). Aizsūtu pašvaldībai word papīreli pa e-pastu un ar šādu zīmogu tas skaitīsies oficiāls, pavisam godīgs iesniegums/vienalgakādscitsdokuments?

Link to comment
Share on other sites

Laika zīmogs fiksē zīmoga uzlikšanas laiku līdzīgi kā bankas zīmogs uz maksājuma uzdevuma. Rezultātā Tu nevarēsi apgalvot, ka dokuments rakstīts aizvakar, ja tas patiesībā ir darīts šodien.

 

Lai valsts iestādei iesniegtu elektronisko dokumentu, kas tai ir jāpieņem, ir jābūt 2 lietām:

a) elektroniskajam parakstam

b) laika zīmogam

Ja kaut viena trūks, epasts būs parasts epasts.

Link to comment
Share on other sites

Guest Ansis Vīksniņš

Tad, cik tad izmaksā viena elektroniskā dokumenta aizsūtīšana pašvaldībai? 0.35 Ls par laika zīmogu plus EP. Vai nav par sālītu? Ja man trīs tādi dokumenti. Nesaprotu jēgu.

Link to comment
Share on other sites

Tad, cik tad izmaksā viena elektroniskā dokumenta aizsūtīšana pašvaldībai? 0.35 Ls par laika zīmogu plus EP. Vai nav par sālītu? Ja man trīs tādi dokumenti. Nesaprotu jēgu.

Ja privātpersona izmanto paku "Uzņēmumam", tad viena parakstīšana izmaksā [pieslēguma maksa]/[divu gadu laikā izmantoto laika zīmogu skaits].

Ja privātpersona izmanto paku "Biznesam", tad viena parakstīšana izmaksā [pieslēguma maksa]/[divu gadu laikā izmantoto laika zīmogu skaits], ja nepārtērē 100 zīmogus. Pēc pārtēriņa katram zīmogam jāpieliek vēl 25 santīmi.

Ja privātpersona izmanto "Man" paku, tad paraksts izmaksā [pieslēguma maksa]/[divu gadu laikā izmantoto laika zīmogu skaits]+35 sant. - tātad vairāk par Tavu nosaukto summu.

 

-- ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Par jēgu gan var diskutēt.

 

Piemērs: pirms mēneša divu papīru dēļ es biju spiests meklēt divus saskaņojumus (lasīt - parakstus) + iesniegt noteiktā laika intervālā noteiktā kabinetā.

Tas man izmaksāja: 4x0.20=0.80Ls tramvajs + 3h laika.

 

Uzsaucot saskaņotājam laika zīmogu, joks man izmaksātu 4x0.25=1.00Ls (ar biznesa pieslēgumu) + laika patēriņu 0.3h + iespēju nosūtīt dokumentu uz iestādes epastu sev izdevīgā laikā.

 

Vari minēt 3 reizes, kurš no šiem diviem variantiem man šķiet pievilcīgs, ja vēl ņem vērā, ka tie divi braucieni man bija jāveic darba laikā.

Link to comment
Share on other sites

NormaalsCilveeks, par veidlapām pilnīga taisnība, savādāk nebūs iespējams dokumentus automatiski apstrādāt un ja nav tāda iespēja tad jēga no tā paraksta... jāņem papildus cilvēki darbā utt. ... tomēr domājams valsts iestādes piedāvās pieklūt saviem resursiem tiešsaistes režīmā. Tā kā nākamā gada sākumā būs interesantas lietiņas! Lai gan citiem ieteiktu nesteikties ar testēšanu un pagadīt līdz nākamajam gadam, kamēr iestādes piemērojas elektroniskā paraksta prasībam.

 

Gribēju vēl piebilst, ka elektroniskos dokumentus var parakstīt un sūtīt uz jebkurām Eiropas Savienības iestādēm un tām šāds elektroniski parakstīts dokuments ir jāpieņem! Kā būs praksē - laiks rādīs! :)

Link to comment
Share on other sites

Es jau kā moderns cilvēks (aktīvi izmanto elektroniskos norēķinu veidus), pagaidām neesmu ieraudzījis paraksta pielietojumu, nav arī nekāda tiešā sakara ar valsts institūcijām, VID. Manīju ienākumu deklarēšanu, bet tas ir neobligāts pasākums tagad.

 

Offtopik.

Tokra, brīnos par tevi. Nevaru iedomāties skriet maksāt bankās, stāvēt rindām maksājot par LMT, Latttelecom, Latvenergo, Latvijas Gāze, Hansalīzings, Namu pārvalde un vēl citus neskaitāmos pārskaitījumus. Plus visur komisija diezgan augsta. Tak nenormāla laika neekonomija.

Link to comment
Share on other sites

Tik traģiski nav, vismaz maksājumiem vienmēr ir atlicināti līdzekļi un neatlieku visu uz pēdējo mirkli, un ja arī finanses piebremzē, tad kāds no draugiem (kuri arī atrodas citā pilsētā) aizskaita man zināmu summu. Tākā internets man ir vienmēr un visur, tad uzskatu, ka elektroniskie norēķini ir liels pluss, nevis ekstra lētticīgiem ļautiņiem.

 

To drošību viens otrs pārspīlē. Vismaz ja pareizi lieto, nedala paroles pa labu un pa kreisi, tad nauda nekur nezūd.

Link to comment
Share on other sites

NormaalsCilveeks

Tā ir izņēmuma situācija. Ja tas tā notiek regulāri, tad es sāktu domāt, ka kaut kas nav īsti riktīgi vai nu ar ienākumiem vai arī to tērēšanas manieri. Abiem risinājumiem (papīrs/e-papīrs) ir savu plusi un mīnusi - katrs izvēlas sev piemērotāko.

Link to comment
Share on other sites

nezinu kā LMT, bet Lattelekomā zinu gadījumus kad klients nodzīvojies līdz brīdim kad jamajam reāli atslēdz pasauli bet sakarus vajag kā ēst, tad nomaksā intenetbankā parādu un internetbankas loga screenshotu, kurā redzams apstiprināts pārskaitījums, nosūta pa e-pastu uz LTK. Un nostrādā ar....

Link to comment
Share on other sites

Tokra, nu tu tiešām pārspīlē. Tad man arī vajadzētu rakstisku apstiprinājumu par katras īsziņas nosūtīšanu un skriet pie operatora :grin: .

 

Par jebkuru finanšu darbību bankā var pieprasīt dokumentu, kas apstiprina veikto finanšu darbību, ja tas nepieciešams. Es zinu vienu tanti, kas maksā par lattelekom pakalpojumiem, un iet uz banku, lai dabūtu kvīti.

Bet ja viss ir kārtībā, tad neredzu vajadzību pēc šādām darbībām. Man personīgi nekādi precedenti nav bijuši (vienreiz algu neieskaitīja laikā).

Link to comment
Share on other sites

Guest Ansis Vīksniņš

Cik saprotu no visa teiktā, tad līdz normāli dabojošam EP un LZ ir garš ceļš ejams. Ja jau pasaulē tāds ir, tad gan jau mums arī spīdēs saulīte.

Link to comment
Share on other sites

Runaajot par internet bankaam... muusdienaas taam ir diezgan augsts droshiibas liimenis.. nu jau gandriiz 2us gadus noreekjinus veicu tikai caur internetbanku... alga ienaak vienmeer zinaamaa datumaa... maksaajumi visi saplaanoti taa lai laikaa var samaksaat un ar tiem nekaadas probleemas nerodas.. turklaat iekshbankaa nekaadas komisijas nav... plusi... nav jaastaav rindaas.. komisija praktiski nav.. un ljoti mazs laika pateerinsh..

 

runaajot par e-parakstiem.. manaa darbavietaa tos nodroshinaas darbiniekiem bezmaksas :) ta jau redzeesim kas un kaa buus.. reaali dziivee..

Link to comment
Share on other sites

drošas ir tikai tās internetbankas, kur vienreizlietojamie kodi.

 

starp citu, kā es varu pārbaudīt to elektronisko parakstu? ir kāds softs? ja man atsūta dokumentu, a man pašam paraksta nav?

Link to comment
Share on other sites

fiziskai personai no shaada paraksta protams nebuus nekaadas jeegas - un nekad ar nav bijusi doma ka buus kaada jeega ...

bet juridiskai personai gan ...

teiksim man graamatvedis var sperties kautvai Pildas ezeraa veezus lasiit un mieriigi pie ugunskura seezot caur ljaptopinju+Bitiiti aizpuust uz VIDu atskaites ....

VIDā jau labu laiku atpakaļ ir ieviests savs elektroniskais paraksts (principā tikai parole un ar šeit aprunāto eparakstu tam nav nemazākās saistības) un visus VID iesniedzamos dokumentus - PVN atskaites utjpr var sūtīt caur šo viņu sistēmu, personīgi vairs nekur nav jāiet. Pats galvenais - šis process ir bezmaksas!

Link to comment
Share on other sites

Tāda ir mana attieksme pret dzīvi kā tādu, maksimāli nodrosināties pret iespējamām sekām. Atšķirība no ļaužu vairākuma, es vispirms domāju, tad daru.

 

Ar internetbankā ir tāpat kā pašu internetu (arī seksu, btw ) - visdrošāk ir nelietot, bet ievērojot zināmus drošības pasākumus var lietot ar DIEZGAN LIELU drošibas pakāpi.

Btw , Tokra tu riskē visos gadījumos

1. konseventi turies pie cash - iedos pa purnu,atņems , pazudīs , sadegs , nodzersies whatever...

2. Tev nauda stāv bankā Tu internetbanku nelieto - jāsaprot ,ka internetbanka ir tikai interfeiss uz core sistēmu. Tātad bagi ,caurumi un kļūdas bankas core un citos interfeisos tik un tā Tevi ietekmēs. t.i. kāds prasmīgs un veiksmīgs urķis naudu no tava konta var pamanīties dabūt nost arī tad ja tu internetbanku nelieto :)

(kas gan ir rets un maz ticams gadījums anyway)

 

Es piemēram esmu tikai datorspeciālists tāpēc man kontā lieka nauda neturas un arī nospert man var tikai pārsimts latus un arī tikai pēcalgas dienā, nu vai man ir jēga cepties par kādu mistisku drošību ja man jāupurē ērtība ?

Ja gribas papildus drošibu ir vairākas musthave lietas

1. vienreizējās paroles (nezinu nevienu kurš praksē šitās būtu atkodis)

2. konta izraksts uz papīra

3. sekot līdzi savam kontam ( btw,bagātnieki gļukus savā kontā pamana j bieži jau nākamajā dienā)

4. droša darba stacija un sapratne ko dari

5. esi vienkāršāks - vairums gļuku internetbankās krīt uz tiem kas lieto retas lietas attiecas arī uz pārlūkiem,Linuksiem/BSD/Mac utt

 

ievērojot šīs pamatlietas risks iekrist ir mazāks kā iet bojā autokatastrofā, tātad tāds ar kuru rēķināties nevajag.

Link to comment
Share on other sites

Daudz gan jūs te esat piediskutējuši, tikai žēl ka no tēmas sākat novirzīties.

 

Par internetbankām nediskutēšu, jo pats tādas nelietoju, bet par parakstu gan ir šis tas sakāms:

 

Gribēju vēl piebilst, ka elektroniskos dokumentus var parakstīt un sūtīt uz jebkurām Eiropas Savienības iestādēm un tām šāds elektroniski parakstīts dokuments ir jāpieņem!

Latvijas elektroniskais paraksts netiek (un patreizējā risinājumā arī netiks) pieņemts citās Eiropas valstīs.

 

Aizsūtu pašvaldībai word papīreli pa e-pastu un ar šādu zīmogu tas skaitīsies oficiāls, pavisam godīgs iesniegums/vienalgakādscitsdokuments?

Word dokumentu sūtīt vari, bet saskaņā ar elektroniskā dokumenta likumu, valsts iestādei tas nav jāpieņem. Likumā ir minēts .RTF :) Līdz ar to VIL saraksts ar prasībām ir jāpapildina ar iesniedzamo dokumentu formātiem.

 

VID jau kopš 24.03.2006 ir ieviests vienkāršots elektroniskais paraksts, bet nav gluži tā kā malacis saka. Tā nav tikai parole, bet gan pilnīgi funkcionāls un drošs elektroniskais paraksts, tikai bez laika zīmoga un izmantojams tikai EDS ietvaros.

 

Ar Pasta parakstu varēs parakstīt dajebko (izņemot e-pastus) un principā tas būs dokumentu konteineris (e-doks), kas tiks parakstīts nevis pats dokuments.

Link to comment
Share on other sites

Latvijas elektroniskais paraksts netiek (un patreizējā risinājumā arī netiks) pieņemts citās Eiropas valstīs.

Gribētos dzirdēt pamatojumu, jo vismaz divās atškirīgās konferencēs esmu dzirdējis pretējo un, manuprāt, arī direktīvā 1999/93/EC tas ir minēts

Link to comment
Share on other sites

Manas domas - mūsdienās nelietot i-banku ir vienkārši, atvainojiet, stulbums! Es jau gadus 5 kā banku apmeklēju tikai lai savāktu karti vai apliecinātu maksājumu izdrukas. Pat iedomāties nevaru sevi stāvot rindā lai samaksātu kaut vai par elektroenerģiju, telefonu u.c.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...
  • 2 weeks later...

Šodien lejupielādēju no Latvijas pasta lapas programmatūru (driveri) GemPlus.

 

Šajā produktā iekļautais validācijas tīks pazina gan lasītāju, gan karti, bet pašu svarīgāko - t.s., ToolBox - neļāva atvērt. Diemžēl tūlbokša aplikācijas kā atsevišķi EXE faili nav pieejami un līdz ar to izpildāmi.

 

Kļūdas paziņojums:

1162662660.gif

 

Tests ar vienādām sekmēm tika veikts uz diviem dažādiem datoriem:

a) Windows 2000 SP4

b) Windows XP SP1

 

Vai kādam no jums ir izdevies sekmīgi darbināt Gemplus Windows vidē?

Link to comment
Share on other sites

  • 3 weeks later...
Ar Pasta parakstu varēs parakstīt dajebko (izņemot e-pastus) un principā tas būs dokumentu konteineris (e-doks), kas tiks parakstīts nevis pats dokuments.

 

Pamanīju vēl dumības :) e-pastu ar var parakstīt ar elektronisko parakstu, tas ir iestrādāts lielākajā daļā e-pasta programmu. Konteineris jeb e-doc ir Latvijas pasta piedāvātā programmatūra elektronisko dokumentu parakstīšanas atvieglināšanai, jo tai var pie vienot jebkura fromāta failus un lietošanas ir līdzīga kā arhivēšanas programma, kā arī iestrādāta iespēja pārbaudīt parakstu. Parakstīt dajebko nevar, ja to neparedz konkrētā programma, tad ir jāmeklē cita programmatūra, ar kuras palīdzību to realizēt (piemēram jau minētais e-doc)!

 

Man ir izdevies sekmīgi darbināt Gemplus Windows vidē, toolbox manuprāt strādā tikai, ja ieliek pašu karti vai ne tā? Pagaidām man karti "atņēma" tapēc neko sīkāk paskaidrot nevaru, jo neatceros :D

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...

Atvainojos, ka izceļu vecu topiku.

TokRa, tādā gadījumā, ja man restorānā viesmīlis noskenē karti un noklonē to, kā arī noskatās vai kā savādāk iegūst pin kodu, banka man atmaksās pēcāk nozagto naudu?

Pēc

(2) Ja patērētājs apgalvo, ka viņa maksājumu karte ir prettiesiski izmantota, un ja kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, nevar pierādīt, ka attiecīgais maksājums ir apstiprināts ar identifikācijas kodu vai kādu citu identifikācijas pierādījumu vai ka patērētājs ir rīkojies neuzmanīgi vai ar ļaunu nolūku, tā atmaksā prettiesiski debetēto summu.
panta sanāk, ka banka ir tiesīga atteikt manu prasību, jo PIN kods taču tiks ievadīts, kad šis viesmīlis noņems naudu no mana konta. Kur pie velna tad ir drošība?
Link to comment
Share on other sites

Alkoholikjis

Word dokumentu sūtīt vari, bet saskaņā ar elektroniskā dokumenta likumu, valsts iestādei tas nav jāpieņem. Likumā ir minēts .RTF :)

 

Kur likumā ir minēts .RTF? Nu nevaru saskatīt. Formāti Elektronisko dokumentu likumā manuprāt nekur nav atrunāti.

Tātad, es piemēram savai pašvaldībai sūtu elektroniski parakstītu video .mpg dokumentu, kurā esmu nofilmējis kautkādu pieteikuma veidlapu. Viņiem šis viģiks ir jāpieņem kā pilnvērtīgs dokuments un neviens man nevar pretī d**st neko.

Link to comment
Share on other sites

Guest painkiller

Alkoholikjis -

 

10.Elektroniskajam dokumentam izmanto šādus datņu formātus:

 

10.1.nenoformētam tekstam – TXT;

 

10.2.noformētam tekstam – RTF, SGML (XML);

 

10.3.grafiskai informācijai – JPEG, TIFF vai PNG;

 

10.4.vektoru grafikai – CGM.

 

11.Papildus šo noteikumu 10.punktā minētajiem datņu formātiem iestāde var izmantot citus datņu formātus, informāciju par to norādot savā mājas lapā internetā vai nododot to atklātībai citā veidā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.473

 

Rīgā 2005.gada 28.jūnijā (prot. Nr.37 5.§)

 

Bet vislabāk man patīk šis:

14.Elektronisko dokumentu apriti nodrošina, izmantojot vismaz vienu no šādiem elektronisko datu nesējiem:

 

14.1.elektronisko pastu;

 

14.2.iestāžu pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas;

 

14.3.3,5” formāta disketes.

 

Respektīvi, valsts iestāde nosaka, ka viņi pieņem tikai disketēs un stiep savu disketi pie viņiem. Īpaši labs risinājums, lai izvairītos no datorgrafikas. Kamēr neuzrodas kāds gudris, kas sadala ar Winraru pa 40 disketēm, tad gan būtu ziepes.

Link to comment
Share on other sites

Guest painkiller

Ā, taisnība. Nav jau svarīgi, kas tur iekšā, nepadomāju līdz galam. Nu, tad jau vispār nav problēma. Nosaka, ka pieņem tikai disketes un lai kāds pamēģina kādu struktūrplānu vai ko citu grafikā iedot elektroniski.

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...

 

konseventi turies pie cash

Neturos. Maksājumu kartes lietoju.

 

Ja kas, maksājumu kartes ir VAIRĀKAS (!!!!) reizes nedrošākas par internetbanku.

Jo nozogot/ atrodot pazaudētu bankas karti viņu izpirkt sausu var pilnīgi pilnīgi bez problēmām. (!!!!)

Un dabūt atpakaļ savu naudu būs ļoti grūti vai pat neiespējami.

 

Bet nozogot manu interneta bankas kodu karti vēl jauzmin mana parole un kaut kā jauzzin lietotāja vārds. Tas nebūt nav triviāls uzdevums. Ja tomēr tas izdodas - pēc pārskaitījuma adresāta ļaundari var diezgan vienkārši atšifrēt.

Un neesmu dzirdējis par NEVIENU veiksmīgu interneta bankas uzlaušanas / paroļu atlaušanas gadījumu.

Vienīgi - jā - ja lietotāji ir bijuši vientiesīgi un paši aizsūtījuši savus pieejas kodus pa emailu, ierakstījuši viņus "pareizās" web lapās linkus uz kurām viņi ir saņēmuši pa e mailu......

 

Bet - cash ir daudz reizes nedrošāks variants pat par maksājumu karti. Iespēja ka tevi apzags vai nejauši pazaudēsi maku pa ceļam ejot maksāt uz LMT māju par mobīlo telefonu ir daudz daudz reizes lielāka par iespēju ka nogļucīs i-banka un LMT nesaņems tavu naudu.....

 

Kas attiecas uz maksājumu apliecinošiem dokumentiem - viņus bez maksas var iegūt jebkurā bankas filiālē. hanzenei arī bez rindas - pie informācijas stenda.

Pāris reizes ir bijusi pēc viņiem vajadzība - nekādu problēmu.

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...

Šodien pirmo reizi man parādīja parakstītu reālu elektroniskā paraksta līgumu. Paskatieties paši puntks 8.3:

 

sert_bags.png

 

Tie kas ir darbojušies ar elektroniskajiem parakstiem uzreiz sapratīs par ko ir runa.

Izskatoties īsi pasts netaisās nedz pārbaudīt vai es esmu tas par ko uzdodos, kā arī viņam nav nekādas atbildības par to vai viņu paraksts ir īsts vai nē.

Es varu ieiet pastā un uzdoties par Aigaru Kalvīti un parakstīt aizņēmuma līgumu par 1 mljrd. latu - Pasts par to nebūs atbildīgs.

Oopst, stulbi sanāca , bet mēs ne par ko neatbildam.

Atsmērēšanās ka mēs jau pārbaudām utt neiet krastā , jo katrs zina kāda ir atšķirība darbā ja par darba rezultātu reāli jāatbild ar darbu,naudu,karjeru un kāda ja nebūs nevienam jāatbild.

 

Tieši tas pats ir attiecībā uz katru no mums - ja mēs esam noticējuši kādam latvijas pasta elektroniskajam parakstam - tā ir tikai mūsu un tikai mūsu problēma - Pasts atkal ne ar ko neriskē un nav atbildīgs ne par ko.

 

Lūdzu pārbaudiet savus līgumus.

 

Man personīgi škiet , ka sertifikātu biznesā galvenais ir uzticība, ja tās nav pats bizness kļūst nevajadzīgs. Jā lūgums šito noforwardēt citiem, lai cilvēki neuzķeras uz šo pakalpojumu.

 

Kā domā pārējie ?

Link to comment
Share on other sites

Devil_Inside

Es nekādi nevaru pārvarēt slinkumu un aizvilkties uz Pastu pēc tā plastmasas štrunta, ko viņi sauc par viedkarti.

 

Pēc idejas jau Parakstītājs pirms tam iesniedz info par sevi un apliecina to ar parakstu, tātad Pakalpojumu sniedzējam ir jāpieņem ka tie ir patiesi. Uz savu galvu kaut ko labot viņi nedrīkst.

Link to comment
Share on other sites

Man šķiet, ka ar to ir domāts, ka pakalpojuma sniedzējs (pasts) garantē, KA tu tu esi parakstījis, nevis KO tu esi parakstījis (t.i. pašu parakstīšanas faktu nevis dokumenta saturu).

Link to comment
Share on other sites

Devil_Inside

Nē. Parakstā tiek iekļauta info par parakstītāju (vārds, uzvārds, amats utt.), bet Pasts negrib atbildēt par šīs informācijas patiesumu.

Link to comment
Share on other sites

Nesaprotu kur problēma?

Galveno tak garantē, ka parakstījusies ir konkrētā persona.

Kalvīša vietā tu vari parakstīties tikai tad, ja kārtīgi nobarojies un nosper viņa pasi

Link to comment
Share on other sites

Tīri normāls punkts. Cilvēks pats atbildīgs par to ko dara (vai nedara), ko raksta, ko iesniedz. Atbilstoša institūcija var tikai sniegt informāciju, konsultēt, bet viss pārējais ir Parakstītāja ziņā. Auklēšanas ar indivīdu un viņa neizdarībām beidzas ar izlaidumu 9. vai 12. klasē.

 

P.S. Pats neizmantoju EP un arī to netaisos darīt tuvākajā laikā (ja nu vienīgi darba apstākļi piespiež). Kam man liekas problēmas neieprobētā sistēmā :roll:

Edited by q64silver
Link to comment
Share on other sites

Create an account or sign in to comment

You need to be a member in order to leave a comment

Create an account

Sign up for a new account in our community. It's easy!

Register a new account

Sign in

Already have an account? Sign in here.

Sign In Now
 Share


×
×
  • Create New...