Jump to content

Viss par un ap CPU


Redlinabass
 Share

Recommended Posts

Uztaisot shaadu topicu par vga izdomaaju, ka jaauztaisa taads pats par CPU un luuk kur tas ir :)

 

 

http://www.benchmarkhq.ru/english.html?/be_cpu.html

1. benchmark tools

 

http://www.computerbase.de/artikel/softwar...mance_report/3/

1. 3DMark05 CPU tests

 

http://www.tomshardware.com/2003/02/17/ben...thon/index.html

1.Benchmark Marathon: 65 CPUs from 100 MHz to 3066 MHz

2.CPU Performance Check: AMD & Intel 1994 To 2003

 

http://www.tomshardware.com/2005/11/21/the...pu_charts_2005/

1.The Mother of All CPU Charts 2005/2006

2.Charts Updated With Dual Cores

 

http://www.cpuscorecard.com/

1.Top-Scoring CPU's

 

http://field.hypermart.net/CPU/cpu.htm

1.CPU benchmark history

 

http://www.caselab.okstate.edu/research/benchmark.html

1. CPU Benchmark Data

2.Description of the Benchmark Testcase

3.Benchmark Results

4.Discussion of Results

5.Downloads

6.Machine Descriptions

7.Benchmark Links

 

http://www.tabsnet.com/

1.CPU benchmark (var mekleet peec search kaadu CPu veelas)

 

http://www.cpu-world.com/cgi-bin/CompareBench.pl

1.var saliidzinaat vecos CPU

 

http://www.hwupgrade.com/overclock/cpu/

1.apraksts par overclockingu

 

http://www.xbitlabs.com/articles/cpu/displ...y/oc-guide.html

1.CPU overclocking

 

http://resources.vr-zone.com/ocdb/

1.CPU Overclocking Databases

 

http://www.active-hardware.com/english/ben.../benchmarks.htm

1.DOS Based Benchmark programs

 

http://www.majorgeeks.com/downloads4.html

1.benchmarks

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...
  • 9 months later...
Guest usins

Domāju paplašināt savas zināšanas nenāks par ļaunu. :)

Nu gan jau kādam noder, ja ir veidotas lapas par šo tēmu. :)

Link to comment
Share on other sites

Snake5

varēji vēl piemest "How CPU works" ;)

Link to comment
Share on other sites

lee_cooper

shitais gan nav "viss..par un ap cpu"...vareji kaut nedaudz vestures nokopet no citam lapam.

Link to comment
Share on other sites

  • 1 year later...

Droši vien jāpiemin šie divi saiti

 

http://arstechnica.com/articles/paedia/cpu.ars - ļoti labi raksti uzrakstīti viegli uztveramā valodā, kas, tomēr, ir pietiekoši dziļi arī tiem, kas tankā.

 

Un CPU arhitektūru urķu meka

http://www.chip-architect.com/ - ļoti es atkārtoju ļoti dziļi raksti, tomēr, būs grūti tos saprast pilnībā, bez zināmas pieredzes terminoloģijas džungļos. Bet tādu var gūt citos saitos.

 

Un vēl:

 

Toms Hardware benchmarki - testēšanas metodes un rezultāti ir pēdējie ko ajadzētu izmantot. Pirmkārt trūkst jebkādas rezultātu analīzes, otrkārt neskatoties uz THG popularitāti, var pamatoti apšaubīt viņu objektivitāti - kas vairākas reizes ticis darīts diezgan publiskā līmenī.

Link to comment
Share on other sites

  • 7 months later...
  • 4 months later...
  • 3 weeks later...

Varētu kāds arī paskaidrot, līdzīgi kā par vga: kā veido videokaršu nosaukumus, bet par cpu - ko dod cache, kaut ko par dual core un quad core, un par tiem pārējiem herciem un frekvencēm :blush:

Link to comment
Share on other sites

bobiksons

ja negrasies kaut ko lodēt vai programmēt asemblerī tas nemaz nav jāzin - tur ir tikai viens likums - jo lielāks, jo lābāks un jo rijīgāks (pie nosacījuma, ka softs to visu izmanto)

Link to comment
Share on other sites

Ziņkārību apmierināt nekad nav slikta lieta. :) Lūk mazliet no tā, ko es zinu. Lūdzu, pakoriģējiet mani, ja kļūdos. Centīšos stāstīt populārzinātniski.

  • Cache izmērs. Cache ir tāds kā mini-RAM iebūvēts pašā CPU. Doma tāda, ka tas ir daudz ātrāks nekā īstais RAM (jo ir vienkārši ātrāks, un arī atrodas daudz tuvāk pašam CPU, gan fiziski, gan elektroniski). CPU izmanto cache, lai dublētu datus, kas ir RAM. Ja vajag kādus datus no RAM, tad CPU vispirms skatās, vai nevar tos atrast cache, un tikai tad mēģina vērsties pie RAM. Protams, jo lielāks ir cache, jo ilgāka tajā ir meklēšana. Tāpēc cache tiek sadalīta vairākās daļās - L1, L2, u.t.t. Doma šeit ir tāda, ka L1 cache ir mazāka, un tajā meklē vispirms. Ja tur neatrod, tad meklē L2 cache, kas ir lielāka. Mēdz arī būt L3 cache, kas ir vēl lielāka, un kurā meklē tad, ja datus nevarēja atrast L2 cache. Teorētiski var būt arī L4 un vēl lielākas cache, bet pagaidām neesmu redzējis (tiesa, neesmu nekāds eksperts šajā lauciņā). Vēl var arī būt varianti, kur katram kodolam ir savi keši, un ir arī kaut kāds kešs, kurš ir kopīgs visiem kodoliem.
  • Kodolu skaits. Vairāki kodoli nozīmē to, ka principā tas ir "vairāki CPU vienā korpusā". T.i. procesors spēs reāli paralēli darīt vairākas lietas. Protams, ne visas lietas var paralelizēt, tāpēc tas nenozīmē uzreiz ātrdarbības pieaugumu. Kā labi reiz teica NormaalsCilveeks - ar diviem sievišķiem nevar dabūt 1 bebi 4.5 mēnešos, bet var dabūt 2 bebjus 9 mēnešos.
  • Gigaherci. Procesors savu darbu veic pa "soļiem". Gigaherci nozīmē, cik soļi sekundē tiek veikti. Taču jārēķinās arī ar to, ka viena instrukcija ne tuvu neaizņem vienu soli. Lielākā daļa instrukciju aizņem vairākus soļus, un šis laiks var vēl vairāk ieilgt, ja vajag pieprasīt datus no RAM. Tāpat arī nepieciešamais soļu skaits vienai un tai pašai instrukcijai dažādu modeļu CPU var būt dažāds. Tāpēc nav viennozīmīga sakarība starp gigaherciem un ātrdarbību. Vienas procesoru sērijas ietvaros to vēl var mēģināt izmantot, bet labāk un drošāk tomēr ir vienkārši paskatīties uz testu rezultātiem.
  • Front Side Bus (FSB). Tas ir ātrums, ar kādu CPU sazinās ar pārējo sistēmu. Te gan lielāks cipars ir labāks, nekāda mānīšanās.
  • Modeļu numuri. Nemaz necenties izprast... jēgas tāpat nav, un šie nāk klāt dučiem ik pusgadu, nemaz neņemot vērā tradīciju reizi gadā izdomāt citu numerācijas sitēmu. Labāk skaties testus. :)

Link to comment
Share on other sites

superKrona

Ja vajag kādus datus no RAM, tad CPU vispirms skatās, vai nevar tos atrast cache, un tikai tad mēģina vērsties pie RAM. Protams, jo lielāks ir cache, jo ilgāka tajā ir meklēšana.

Vai ta visi dati, kas tiek kaut kur ierakstīti (cache, ram, hdd, flash uc datu nesēji), netiek adresēti? Viņus pēc tam vēl ir jāmeklē?

Link to comment
Share on other sites

Tiek, tiek. Bet padomā, kā strādā cache.

 

Tev ir 2GB RAM un 2MB cache. Loģiski, ka viss Tavs RAM nesatilps iekš cache - tur varēs tikai daļiņu ielikt. Un būtu diezgan neoptimāli tur likt tikai vienu nepārtrauktu RAM gabaliņu, jo parasti jau tomēr kods atrodas vienā vietā RAM, un dati, ar ko tas strādā, citā vietā. Tāpēc iekš Cache ir sarakstiņš ar tām RAM vietām, kuras šobrīd tajā ir dublētas. Un šim sarakstiņam ir jāiziet cauri, lai noskaidrotu, vai tajā starpā ir arī interesējošā RAM vietiņa, vai nē.

Link to comment
Share on other sites

  • 3 weeks later...
  • 1 year later...

Interesē sekojošais:

 

Cik izdevīgi ņemt ir t9800 intel mobile proci? Vai ir jāskatās uz i5 vai 7?

Link to comment
Share on other sites

  • 1 year later...

Varbūt kāds aprakstītu(populārzinātniski) kāpēc AMD procesori apzīmēti piem. ar 3500+ bet reāli ir 1800.

Link to comment
Share on other sites

Eucalyptus

Vai ar i5-3570 ( bez K) var GTX 670 sli vai obligati nepieciesams procis ar K?

P.S Baroklis Corsair TX750-v2

 

Paldies jau ieprieks

Link to comment
Share on other sites

K nozimē ka procesoram ir atbloķēts reizinātājs un procesoru var overklokot. Viss. Neko citu tas neiespaido.

Link to comment
Share on other sites

  • 5 months later...

http://www.cpu-world.com/

http://www.cpu-upgrade.com/

 

"Varbūt kāds aprakstītu(populārzinātniski) kāpēc AMD procesori apzīmēti piem. ar 3500+ bet reāli ir 1800?"

 

Tāpēc ka AMD bija divas operācijas uz takti, bet tas nenozīmēja automātisku ātrdarbības dubultošanos (jo gadījās ka atpakaļgaitā nebija informācijas ko nest), bet vidējo pieaugumu kaut kur ap 50-60%. Un lai netraumētu nervozo juzeru prātus tika ieviesta speciāla reitingu tabula. 

 

Bez tam aprēķini notiek konveijeros, tas ir, cik saprotu, pa cik joslām vienlaicīgi iet aprēķins.  Intels lika uz MHz un taisīja lielākus konveijerus, - laikam 16 bija max. Bet ja  notika kaut kas neparedzams, kā tas bieži notiek spēlēs un vispār visur tur kur iejaucas cilvēks, tad bija visi tie aprēķini jānomet un jāsāk pa jaunam. Lai tas nenotiktu, bija un acīmredzot arī tiek izstrādātas "aprēķinu paredzējuma" tehnoloģijas. Loģiski, jo precīzāk tu paredzi, kas notiks nākošajā brīdī, jo mazāk aprēķini notiek tukšgaitā. Bet vienalga tas ne vienmēr attaisnojas, tpc, Intels labāk noderēja operācijās kur ir kādas paredzamas kalkulācijas un cilvēks neiejaucas aprēķinos, kaut kāda video pastrāde, aprēķini utt.

 

Tikmēr AMD lika uz to savu bubulto datu parraides tehnoloģiju, taisīja mazākus konveijerus 8 joslas un bija labāks spēlēs. Tas viss sākās ar Athlon Thundebird ap 1999.gadu. Pie dubultas datu pārraides tehnoloģijas nevarēja tā dzīt MHzus un taisīt tik lielu cashu. Vienkārši izdevīgāk bija otrādi, pieturēties pie mēreniem lielumiem salīdzinoši ar Intel CPU.

 

 

Nezinu, bet liekas (spriežot pēc tā ka samazinājas taktis, un konveijeri, un CPU power consumption), ka Intels ar core 2 ieviešanu "pārņēma" šo double rate tehnloģiju.

 

Galvenā problēma ar CPU, tagadītēs, ir siltuma novadīšana. Par to liecina arī fakts, ka kā jau Jūs, mani mīļie draugi pamanījāt, kopš 2003.g kad tika sasniegti ~3.4  GHz, tā tas joprojām arī skaitās par maximumu normāliem dektopa pročiem. Kāpēc siltums netiek novadīts, neskatoties uz to, ka CPU ražošanas tehnoloģiskais process arvien samazinās, un nu jau ir 32 nm? Teorētiski uz tik smalkiem tranzistoriem MHz varētu būt kudi lielāki.... Lieta tāda, ka līdz ar tranzistoru lielumu samazinās arī sieniņas starp tiem, bet tranzistoru skaits ta nesamazinās, un tā nu sanāk ka pie mazākā kristāla apjomā ir lielāks energijas patēriņš.... hmm.... un tā ir liela problēma... 

 

Bet tehniskajam progressam ta ir jāattīstās, saskaņā ar Gordona Mura likumu CPU skaitļošanas jaudai ik pēc 18 mēnešiem jādubultojas, ko mēs juzerus simplicita itin labi izjūtam, itin kā apmāti regulāri pērkot un upgrad`ojot savus dzelžus>>>

moor.jpg

 

Ko darīt? Pareizi, palielināt CPU skaitu vienā sistēmblokā, -  likt vairākus: uz vienas sistēmplates> uz vienas pamatnes> vienā kristālā... Krama CPU dienas, laikam tomēr ir skaitītas!!! Jau tagad rēķina, ka 1 tranzistoru apkalpo 2000-3000 atomi, kas ir nepiedienīgi liels skaitlis. Ir jau parādījušies kaut kādi CPU uz oglekļa nanocaurulēm, kur ir vēl mazāk atomu uz vienu tranzistoru....

http://www.overclockers.ru/hardnews/50420/IBM_demonstriruet_processor_iz_uglerodnyh_nanotrubok.html

Bet arī tas ir tikai pagaidu risinājums. (vispār, ja tā ņem, viss ir pagaidu risinājums)

 

Nākotnē acīmredzot būs aiz kvantu datoriem, tie atšķirībā no parastajiem spēj no vien atoma, jeb pareizāk sakot, jona noņemt bitu (divas vienības) informācijas, atkarībā no elektrona stāvokļa (spin), vai varbūt pat vēl vairāk. Tomēr tā kā elektrons jonā var ieņemt neskaitāmus stāvokļus tad informācijas nolasīšana būs atkarīga no mēraparatūras precizitātes. Kaut kas vēl tiek murkšķēts par fotoniem, bet tas ir aiz manas saprašans robežas, (man liekas tas tāpēc, ka tie murkšķetāji paši nesaprot par ko iet runa)....

http://lenta.ru/news/2012/12/24/photoncomp/

 

Gmm, nu saka ka mūzu smadzenes vairāk līdzinās kvantu datoriem, nekā esošajiem tranzistoru skaitēkļiem. Respektīvi viens neirons arī var ieņemt neskaitāmus stāvokļis, un tātad drīzāk ir analogā ierīce, nevis tikai pliks pluss un minuss....  Bet tehnoloģiskais progress nesnauž un uz mūsu tranzistoru tehnoloģijas bāzes ir radījušas kaut ko līdzīgu cilvēku smadzenēm,- tā sauktos neirona tīklus. Gan tikai no 1000 neironiem, nu nezinu varbūt tagad jau vairāk, kuri itin labi modelē cilvēke smadzeņu darbību. Praktiski pielieto laika apstākļu prognozēšani... nu un visādam tādam lietām....

 

Kā jau paredz futurologi, mākslīgais intellekts, pie šādiem attīstības tempiem, būs radīts kaut kur ap 2030.gadu... Nu un turpmāk, kā jau jūs nojaušat, paliks tikai vēl spēcīgāks.... Kā tālāk attīstīsies zinātne un tehnika, cilvēce, evolūcija utt... utj... neviens nespēj paredzēt, jo,kā jau jūs saprotāt, ak mīļie lasītāji, šis arvien gudrāks intellekts nesnaudīs un attīstīsies tālāk, tikai jau ar pavisam citiem ātrumiem,  un tas ir punkts (sinularis) aiz kura ir nezināmais, iestāsies tā dēvētā tehnoloģiskā singularitāte...

 

Nu kau kā tā, un vispār singularitāte tuvojās... 

Labots - Tubus
Link to comment
Share on other sites

Kurš vēl balso par šī, 7 gadus vecā, topika slēgšanu?

Labots - Vilx-
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps
Nu kau kā tā, un vispār singularitāte tuvojās... 

Tevi jau sen ir sasniegusi un smagi pārsniegusi, jo ar savu "rakstu" parādīji, ka tipiskais šodienas pokemons, pat parasta tranzistoru procesora darbības principus nespēj saprast. Pirmajā daļā līdz bildei korekts nav PILNĪGI NEKAS!!!

 

P.S. Un tas vēl, nerunājot par gramatiku un īpašvārdu un terminu rakstību.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

  • 10 months later...
  • Ronalds unpinned this tēmaa
Guest
Slēgta tēma, pievienot komentāru nav iespējams.
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...