Guest ADEX Janvāris 19, 2006 Share Janvāris 19, 2006 Karaķūdens sastāv no sālsskābes un slāpekļskābes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Janvāris 19, 2006 Author Share Janvāris 19, 2006 Saņēmu visnotaļ interesantu PM no lietotāja Peleecis. Tā kā jams vēl nav lietpratēju statusā tad teikto pavēstīšu es: Runājot par iespeju izmantot slaapekljskaabi oksiida kaartinjas nonjemshanai no alumiinija, nu nevajadzeetu gan to dariit . Metaali labi skjiist slaapekljskaabeee . Turklaat alumiinijs ir visai aktiivs metaals . Virskaartu gan slaapekljskaabe paskjiidinaas un patiiriis , bet procesaa izdalaas ljoti indiiga gaaze bruunaa kraasaa - slaapeklja dioksiids . Tai gaazei ir viena traki nejeedziiga iipashiiba - taa uzkraajas organismaa , un kirdiks iestaajas kad ir sakraats kritiskais liimenis . Ja kaadam iepatiksies alumiinija apstraades proces ar sho skaabi ,un nedo dies veel panesiisies pusliidz komerciaali apjomi , var buut nepatiikamas sekas . Tieshi deelj shiis gazes esmu ateicies no metaala regjenereeshanas pasha speekiem - saostoties sajuutas nav patiikamas .. Veel pamaniiju vardinju fosforskaabe , ja nu kaads taadu pamanaas iegaadaaties , lai nesadoma to glabaat stikla traukaa - izskjiidinaas . Paldies par vērtīgo infu! Ceru drīz tevi redzēt lietpratējos Link to comment Share on other sites More sharing options...
Destructo Janvāris 19, 2006 Share Janvāris 19, 2006 Karaķūdens sastāv no sālsskābes un slāpekļskābes. ADEX slaapeklj skaabe tak iet roku rokaa ar seerskaabi, jauda abaam aptuveni vienaada :wink: Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Janvāris 19, 2006 Share Janvāris 19, 2006 Skābei jauda? Sasmīdināji... Slāpekļskābe iet roku rokā ar sērskābi... Slāpekļskābe vispār ir unikāla skābe. Pat reakcijas galaprodukti mēdz atšķirties atkarībā no koncentrācijas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Destructo Janvāris 19, 2006 Share Janvāris 19, 2006 Okei buusi korekti, skaabju aktivitaates rindaa seerskaabe ir uzreiz aiz HNO3 un cik esmu lasiijis, daudzaas reakcijaas vinju var aizvietot ar h2so4 :? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Peleecis Janvāris 19, 2006 Share Janvāris 19, 2006 Nu re kaada laime - varu arii ko uzrakstiit, beidzot :wink: Paldies Jetijam ! Turpinot par skaabeem - Saalskaabei savukaart ir viens cits nejauks nikjis attieciiba uz metaaliem , nekaadaa gadiijuma nedrikst tajaa un taas skjiidumos apstraadaat metaalus ar ieksheejo spriegumu - t.i ruudiitus vai mehaaniski kaltus vai deformeetus . Vinja strauji,,izeedas,, gar saspriegotaa metaala kristaalu robezhaam . Pat zelta sakauseejumi kljuust trausli un irdeni , kaut gan teoreetiski zelta sakauseejumi ar procentuaalo zelta daudzumu virs 40 % ne seerskaabe ne saalskaabee neskjiiist . Par cik neviens iisti nezina kadas termiskas izvirtiibas ir notikushas ar noluukoto detalju ar noluuku palielinaat taas izturibu , labaak tomeer kodinaashanai un galvanikai izmantot seerskaabi ,bet oksiida kaartinju nonjemt ar otinju un mitraam smiltiim . Mazgaajot ar ziepeem , mikroporaas taapat iekljuus tauki un saarmi , kas veelaak nebuus paliigi laba rezultaata sasniegsanai Link to comment Share on other sites More sharing options...
Peleecis Janvāris 19, 2006 Share Janvāris 19, 2006 Un vispaar , daargie jaunie kjiimikji , labaak jau nu nedarboties ar skaabeem , bet ja nu dikti gribaas un ir vajadziiba , tad LJOTI UZMANIIIGI . Der izpeetiit kaadas gaazes reakcijaa izdalaas un ar ko tas draud , nerunajot jau par to ka skabes tomeer meedz sljakstiities un uzliit visnepiemeerotaakajaas vietaas . P.s Seerskaabe nav 100%iiga . Ja nemaldos , taas maksimaalais bliivums bija 60% - to jaanjem veeraa gatavojot seerskaabes skjiidumus Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jonix Janvāris 19, 2006 Share Janvāris 19, 2006 ja nemaldos, laižot cauri sērskābei SO3 viņu varēja nosacīti dabūt 130 vai cik tur %īgu... neatceros vairs... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Janvāris 20, 2006 Author Share Janvāris 20, 2006 Neesmu sēdējis rokas klēpī salicis, ņemot vērā, ka aukstuma dēļ tāpat neko jēdzīgu padarīt nevar, tad izlēmu paeksperimentēt ar industriālā anodējuma noņemšanu. Bračkam bija nepieciešams noanodēt sekojošo ūdens moča gāzes ručku melnā krāsā. Tas nozīmē, ka sākumā jānoņem vecais anodējums. Sāku ar mazāko detaļu. Ieliku to neatšķaidītā "Tiret" gēlā. Itkā jau baigi ok, pēc 15-20 minūtēm detaļas anodējums jau bija kļuvis nedaudz gaišāks. Vēlāk detaļa aptinās ar tādām kā putām. Ik pa brīdim ņēmu to ārā un notīriju, lai sekotu līdzi procesam. Un apmēram kādas stundas laikā industriālais anodējums bija nost, tikai vietām šis process alumīniju bija padarījis melnu, bet šis melnums viegli mazgājās nost ar ziepēm un ūdeni, atstājot tikai smuku, tīru alumīniju. Kamēr šis process notikās, es meklēju gogolī, kas tad ir tā viela, kas šajos līdzekļos palīdz noņemt anodējumu. Atradu, ka tieši NaOH koncentrācija šajos līdzekļos tieši ietekmē anodējuma noņemšanas efektivitāti. "Tiret" gēlā šī koncentrācija ir līdz 5%. Aizgāju uz bodi un atradu šo dārgumiņu Pudelīte satur granulas ar NaOH koncentrāciju 85% :shock: Pārējās detaļas nolēmu apstrādāt ar šo līdzekli. Ielēju trauciņā ūdeni tā lai varētu pielīgi iegremdēt detaļas. Iebēru traukā kādas 3 ēdamkarotes granulu :shock: Rezultātā ūdens sāka jautri burbuļot un manāmi uzsila. Nolēmu negaidīt reakcijas beigas un grūdu detaļu iekšā, protams izmantojot gumijas cimdus! Pēc pus minūtes izvelkot detaļu es ieraudzīju šādu ainu: Jezus :shock: :shock: :shock: Pus minūtes laikā gandrīz viss anodējums noņemts un palicis tīrs smuks alumīnijs bez nekādiem melniem pleķiem, kā no "Tiret" Vot šitā ir laba mantiņa, tikai jālieto ļoti ļoti uzmanīgi, jo viela kodīga, bet arī tāpēc, ka ūdenim jautri burbuļojot gaisā pilnīgi redzami izdalās liels daudzums kaitīgas gāzes, kas nelāgi kož kaklā. Momentā izvēdināju telpas un pats centos īpaši neelpot tos tvaikus. Vispār vāks! Bet nu efekts vislabākais! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Destructo Janvāris 20, 2006 Share Janvāris 20, 2006 Jetij, beidz lieliities Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Janvāris 20, 2006 Author Share Janvāris 20, 2006 Nu beidz, es vienkārši cilvēciņiem parādu, kā vajag un kā labāk. Varu jau arī neko nerādīt Pārējiem interesentiem, skatīt iepriekšējās lapas pēdējo postu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Digital Janvāris 20, 2006 Share Janvāris 20, 2006 Nu tas ka serskabe ir svakaka par hno3 pirmo reiz kautkaa dzirdu...serskabe ir standarta stipraka skabe pec teorijas...hno3 izmanto atseviskos gadijumos un jaa karaludens ir viena pamatiga manta(ir meginats) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Reigo Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 Nu draugi ķīmiķi... Sastādiet lūdzu vienādojumu tam ko elpoja Jetijs tās džas minūtes... NaOH + H2O -> :?: Toč inčīgi vai tas nebūt stipri kaitīgi, ja lieta komercializētos... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Destructo Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 tur tak nekas neveidosies! :? naatrija skjiistoshais hidroksiids + uudens neveido nekaadas gaazes, ja vien nepievada elektriibu ta sanak ka 4OH - 4e- --> 2H2O + O2, kas noziimee, ka jetitjs ir elpojis tiiru skaabekli Link to comment Share on other sites More sharing options...
ezis666 Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 Konkrēti izdalījās tikai ūdeņradis, kad šķīda Al Link to comment Share on other sites More sharing options...
ezis666 Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 Ar NaOH ĻOTI uzmanīgi, var dabūt smagus apdegumus. P.S. NaOH tehniskais iekš LĶ bija pa ~40Ls maisā.(50kg) Akumulatoros ir laikam 30% H2SO4, blīvums 1.27 Sērskābe ēd arī kokvilnu, un efektīvi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
a_masiks Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 Reigo Ar ķīmiju man tā pašvaki.... bet es kaut ko atceros par ziepju vārīšanu... :wink: Vajadzīgi tauki un kaut kāds tur nātrija sārms. To sārma formulu nekādi nevaru atcerēties... bet ja gala produktam pievienoja ūdeni - tad ziepes garantētas.... un ja gāzi palaiž - tie burbuļi... tie burbuļi... Link to comment Share on other sites More sharing options...
ezis666 Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 :twisted: :twisted: :twisted: :twisted: Link to comment Share on other sites More sharing options...
Reigo Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 Konkrētiizdalījās tikai ūdeņradis' date=' kad šķīda Al[/quote'] tur tak nekas neveidosies! :? naatrija skjiistoshais hidroksiids + uudens neveido nekaadas gaazes' date=' ja vien nepievada elektriibu ta sanak ka 4OH - 4e- --> 2H2O + O2, kas noziimee, ka jetitjs ir elpojis tiiru skaabekli [/quote'] Kas tas par skābekli vai udeņradi, kas kož kaklā? :roll: Abi tak tīrā veidā ir bez smaržas, vai ne tā? :oops: Link to comment Share on other sites More sharing options...
a_masiks Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 Par to gāzi - pvz... tikai cik esmu lietojis tos kanalizācijas attīrīšanas maisījumus - tie sastāv no sausas granulētas skābes un sausa sārma maisījuma. Ieberot kanalizācilā un izšķīstot ūdenī sākas burnā reakcija, ar karstuma un gāzes izdalīšanos. Tā, ka atbildi, kas tā par gāzi, jāmeklē Jetija līdzekļa instrukcijā, sadaļā - sastāvdaļas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Varonis Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 pēc maniem vērojumiem, testiem un fantāzijas - ūdeņradis (H2) - varētu iekost kaklā, degunā un plaušā.... - tākā viņš ti tāds nestabils, vislaik tiecas savienoties ar skābekli un kļūt par ūdeni.... hmm... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Destructo Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 Reigo ir gan, bet jetijs tak veel kkadu tur saimnieciibas pulveri klaat beera vot i tur visaada draza ir Link to comment Share on other sites More sharing options...
kalnietis Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 vai ir iespeejams, kaut kaa liidziigi (ar kaut kaadiem kjiimiskiem shkjiidumiem) "nokraasot" dzelzi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
vimba_zlobnaja Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 Sāc ar guaša krāsām, nepatiks paņem emulsijas krāsas :wink: Link to comment Share on other sites More sharing options...
kalnietis Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 tu gribi teikt ka ierochus(pistoles u.t.t.) kraaso? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Veisix Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 jetij cik tev ķīmijā 12 klasi bija? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Janvāris 25, 2006 Author Share Janvāris 25, 2006 knaps 4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Veisix Janvāris 25, 2006 Share Janvāris 25, 2006 neticaas! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Februāris 3, 2006 Author Share Februāris 3, 2006 Re kas notiek, ja alumīnija klucīti atstāj koncentrētā NaOH šķīdumā uz 3 dienām Piebildīšu, ka sākumā abi klucīši bija vienādā izmērā! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Instigater Februāris 3, 2006 Share Februāris 3, 2006 eeee, pirkoljnijs atsleegu piekarinjsh sanaaktu, vispaar, kad kaads pasaakums sabriediis? Gribas kaut ko pasvilinaat, pasaldeet, nokorodeet vai kaut vai sliktaakajaa gadiijumaa prosta aluzz palietaat. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Februāris 3, 2006 Author Share Februāris 3, 2006 Instigater, rādās, ka uz 12 martu varētu savākties Link to comment Share on other sites More sharing options...
DelNet Februāris 3, 2006 Share Februāris 3, 2006 sitaadus brinumus veselibas taupishanas nolukaa bus jadara vasaraa pie omes laukos kleetii otrajaa stavaa caurvejaa ) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Runcio Februāris 24, 2006 Share Februāris 24, 2006 Jetij atkal topaa! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Ghenis Februāris 24, 2006 Share Februāris 24, 2006 NaOH - nātrija sārms . Ja nātriju škīdina ūdenī, tad šamējais aizdegas . Smirdēt varētu NaOH reaģējot ar kādu no anodējuma sastāvā esošajām vielām . NaOH + H20 nereaģē NaOh + Al arī nereaģē BTW - smirdīgi dūmi man liek aizdomāties par HNO3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Patriot Februāris 24, 2006 Share Februāris 24, 2006 ja nemaldos, laižot cauri sērskābei SO3 viņu varēja nosacīti dabūt 130 vai cik tur %īgu... neatceros vairs... To jau vairs gluži par sērskābi nosaukt nevar!!! Tas ir oleums. Ja sērskābe ir H2O*SO3 (jeb H2SO4), tad oleums sastāv no H2O*2SO3 (jeb H2S2O7), H2O*3SO3 (jeb H2S3O10) un pat smagākiem savienojumiem Link to comment Share on other sites More sharing options...
MicuksGLS Decembris 13, 2006 Share Decembris 13, 2006 Jetij! kā ir ar termo izturību? un teiksim tā kā tam bremžu rokturim vai dilst anodējums? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Decembris 29, 2006 Author Share Decembris 29, 2006 Protams, ka ar laiku nodilst. Anodējuma kārtiņa ir cietāka, nekā pats alumīnijs, tomēr ar laiku berzes rezultātā nodilst. Ja berzes nav, tad gan viss bumbās. Piemēram, ja paskatās uz anodētiem alumīnija bremžu diskiem, ko izmanto motocikliem vai velosipēdiem. Tikko uzliec - izskatās smuki, bet pēc pāris bremzēšanas reizēm viss anodējums jau nost Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest Chaliic Februāris 22, 2008 Share Februāris 22, 2008 Man ir dazhi jautaajumi 1) ja es gribeetu noanodeet apm 70cm garu un apm 2cm diametraa alu cauruli vai ar vienu elektrodu pietiks prieksh tik lielas detaljas ? un vai elektrodu var pievienot detaljai to vienkaarshi aptinot ap cauruli?? 2) kur novietot svina plaaxnes??? Caurules galaa vai saanos ??? 3) vai tas ka caurules iekshpuse buus oxideejusies (buutiibaa iekshpusi nevajag anodeet) nevar kkaa mainiit reakciju??? 4) Kaa ar straavu ??? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Februāris 22, 2008 Author Share Februāris 22, 2008 1) Jā, pietiek ar vienu elektrodu, vēlams to likt tā, lai tas "sakontaktētos" ar alumīnija virsmu trubas iekšpusē, tādā veidā uz anodētās virsmas nepaliks nekādi nesmuki pleķi. Elektrodu var arī aptīt ap to cauruli, bet tanīs vietās virsma nebūs anodējusies, tas ir tāpat kā krāsot ar krāsas baloniņiem - zem šķēršļa krāsu nepapūtīsi. 2) Svina plāksnes labāk likt sānos, nevis galos, jo te atkal ts pats kas ar krāsas baloniņiem, ja pūtīsi krāsu no galiem, vai tad kaut kas nokrāsosies? 3) oksīds trubas iekšpusē nekam netraucēs, galvenais, lai tā virsma, ko gribi anodēt, būtu no oksīda tīra. 4) Tas ir jāeksperimentē, man jau aizmirsies. Es teiktu ka ar 2-3A uz 12V vajadzētu būt gana labi. Pietiks ar kādām 20-30 minūtēm, bet nu kā jau teicu - jāeksperimentē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Februāris 23, 2008 Share Februāris 23, 2008 Iespaidiigi un efektiivi. Tomeer iesaku shos eksperimentus veikt speciaalaas telpaas ar ventilaaciju. Kaa arii izsleegt iespeeju, ka pie reaktiiviem tiks kaads no malas vai beerns. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!