Jump to content

Televizoru tehnoloģijas - Plazma pret LCD!


Type44
 Share

Recommended Posts

Mjā, tas WS-32Z316V Euroshopā maksā 549.00Ls kopā ar galdiņu. Bet nu svars vienalga izsaka visu - 50kg, attiecīgs LCD TV sver tikai 18kg un aizņem uz pusi mazāk vietas. Tas SlimFit domājams ir Samsung mēģinājums ar lētāku cenu izkonkurēt LCD un Plasma TV. Bet nu tik un tā, nekādi SlimFit un citas tehnoloģijas nelīdzēs, ja nebūs kvalitatīvs signāls, ko var sniegt tikai ciparu TV.

Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis
Tehnoman, nu nevar palielināt attēla izsķirtspēju. Ja tā bilde nofilmēta PAL standartā ar 500 reālāli redzamām līnijām, tad atskaņo to kaut vai uz 2400 līnijām tā kā tā apakšā būs 500linijas.... Tā pat ir ar trokšņiem. Ja signāla līmenis ir pietiekošs un uztverošā antena laba, tad trokšņu uz bildes praktiski nav, bet ja signāls slikts, tad tur neviens trokšņu slāpētājs neko nevar palīdzēt.

 

:shock: :shock: :shock:

Nu c'mon... Tu laikam saki, ka visi zinaatnieki un inzhinieri ir tupaki, ja? :shock: Ja tu skatoties vijiku NEPALIELINAATU liiniju skaitu, tad skatoties "full - screen" rezhiimaa tu redzeetu vai nu centreetu bildi ar melnaam malaam (iiztajaa izshkjirtspeejaa), vai arii liinijas pa vidu vienkaarshi truuktu... IR jaapalielina izshkjirtspeeja, un tam ir domaati noteikti algoritmi... :evil:

 

Labi, pienjemsim, ka tev ir taisniiba... :roll: Tad izskaidro man vienu lietu - kaa var viens un tas pats DVD izskatiities krietni labaak uz LCD TV, ja tas tiek atskanjots no PC nevis no standalone DVD-Player? Tikai pasaki, ka nesmukumus gjeneree piem. PHILIPS DVD-Player.. :evil: :evil: :evil: To praktiski pieraadiija dzeki no www.tomshardware.com rakstaa par 26" LCD TV... :wink:

 

Nav tas velns tik melns, kaa vinju maalee... :lol:

Link to comment
Share on other sites

Tikai pasaki, ka nesmukumus gjeneree piem. PHILIPS DVD-Player..  :evil:  :evil:  :evil:  To praktiski pieraadiija dzeki no www.tomshardware.com rakstaa par 26" LCD TV...  :wink:

Vai Tev nav aizķēries links uz to rakstu?

 

Papildināts: atradu ticamu linku http://www.tomshardware.com/2005/03/29/26/

Link to comment
Share on other sites

Tehnoman, manuprāt mēs strīdamies par divām dažādām lietām. Skaidrs, ka var parasto TV bildi parādīt uz lielajiem platformāta ekrāniem ar lielāku izšķirtspēju un visu cieņu zinātniekiem. Es tikai sak to,ka ja kāda attēla daļa ir nofilmēta un sastāv,piemēram, no piecdesmit pikseļiem, tad neviens algoritms neuztaisīs simts pikseļus uz LCD monitora un nekas vairāk par tiem pašiem piecdesmit pikseļiem redzams nebūs. Tas ir apmēram tā pat kā klausīties vecu gramafona plati uz super augstas klases audiosistēmas. Neko vairāk tai skaņuplatē saklausīt neizdosies un lētāk to klausīties uz vecā gramafona. Tā pat ir ar TV. Lētāk bildi skatīties uz CRT, jo uz LCD, vai plazmas neko vairāk saskatīt neizdosies. Nāks jaunā HD TV un tad tiešām lielajiem ekrāniem būs jēga.

Link to comment
Share on other sites

uldiss, Tad jau iznāk ka es studijā uz profesionāla monitora katru dienu redzu sliktāku bildi, nekā Tu skaties mājas.

 

Ja Tu lieto monitoru, kas rāda sliktāk par manis norādīto TV modeli, tad tā arī ir. Ko te vēl piebilst? Es nedomāju kādm kautko iestāstīt tāpat vien, tāpēc jau variākkārt esmu aicinājis pašiem dzīvajā pārliecināties, kā rāda konkrēti TV modeļi.

Link to comment
Share on other sites

"uldiss, Tad jau iznāk ka es studijā uz profesionāla monitora katru dienu redzu sliktāku bildi, nekā Tu skaties mājas.

Tik pat labi var teikt, ka skaņu režisors ierakstot muzikantus studijā ar profesionāliem monitoriem dzird sliktāku skaņu nekā klausoties šo CD ierakstu pēc tam uz mājas aparatūras. Kādēļ tad profesionāla aparatūra ir tik dārga, kaut arī tai nav nevienas attēla uzlabošanas fīčas, bet studijās vienalga pērk to. Kādēļ tad profesionāls Sony 21collu monitors maksā dārgāk par lielekrāna CRT Philips televizoru ar visiem navarotiem. Tādēļ, ka tas profesionālais monitors ar saviem 50Hz rāda patieso pildi un detalizāciju attēlam videoinženieris regulē skatoties tieši šajā monitorā. Neviens Philips tur neko vairāk pielabot nevar, bet drīzāk tikai kautko sačakarēt."

 

Audio studijas salīdzinājums mani uzvedināja atgriezties pie šī jautājuma. Tā arī ir, ka studijā skan, ne gluži tā kā lietotājiem mājās. Esmu pats dzirdējis un pārrunājis to ar večiem.

Vai Tu zini, ka piemēram audio studijā klausītājs nedzird tik daudz basus, kā uz mājs apartūras? Bet tā ir un studijas veči to skaidro ar to, ka basus studijā daudz nevajag, lai tie ntraucētu pārējo lietu saklausīšanai. Studijās ir ļoti populāri Yamaha audio monitori (tie ar baltajiem skļaruņiem). Tīe ir diezgan maziņi, bet lieliski atskaņo vidus, svukārt basus tur gandrīz nemaz nedzird. Studijā ir pārlieku augsta skaņas detalizācija, taču to vajag, lai izķertu visus negludumus. Studijas skaņa nav bauda, bet darbs. Lietotājs dzird gatavu produktu un tas patiešām atšķiras, bet nekādā gadījumā tas nenozīmē, kas ir slikts, ja skan uz labas mājas aparatūras. Piemēram, ja studijā būtu kārtīgi basīgas tumbas, tad režisors nespētu uz ausi noregulēt tā, lai gatavais produkts pieņemami skanētu uz jebkura aparāta, t.sk. arī uz lēta virtuves rādžiņa, jo gadītos, ka vai nu rādžiņš pļerkst no basu pārslodzes, vai arī basus vispār nedzird. Tā reizēm arī bija, vecos laikos ap 90-iem, kad jaunuzceptās kaktu radiostacijas mēdza atskaņot mūziku visdažādākajā kvalitātē.

Visa pro tehnika, pirmkārt, ir dārga tāpēc, ka tā paredzēta šaurākam klientu lokam, ekstrēmākiem darbības apstākļiem (cits korpuss, detaļas, ilgmūžība).

Uz sava studijas monitora, ar 50 hz, Tu vari mocīt acis un domāt, ka tas ir baigi forši, jo tas taču ir pro aparāts, bet mājas lietotājs, gan labāk nopērk, nez kāpēc dārgāku, bet tomēr 100hz TV, jo skaidri redz atšķirību un acu mocīšanas vietā grib baudīt attēlu. Tāpat, mājas lietotājs saņem TV signālu caur antenu ar visiem no tā izrietošajiem trokšņiem, kurus vajag efektīvi noslāpēt. Studijas monitoram nav tādas vajadzības, jo tas saņem signālu pa tiešo no atskaņotāja pults kabeļa. Trokšnu slāpēšanas sistēmas Tu kritizē, kā nevajadzīgas, bet cita ceļa, taču nav. Tad, nu atliek tikai izvēlāties TV ar labāko attēla apstrādes sistēmu un uz priekšu, eleganti baudīt opratora studijā ar sarkanām acīm sastrādāto produktu! :)

Link to comment
Share on other sites

Es tikai sak to,ka ja kāda attēla daļa ir nofilmēta un sastāv,piemēram, no piecdesmit pikseļiem, tad neviens algoritms neuztaisīs simts pikseļus uz LCD monitora un nekas vairāk par tiem pašiem piecdesmit pikseļiem redzams nebūs.

 

maģiskais atslēgas vārd saucas interpolēšana. Tas notiek, analizēo balkusesošo punktu informāciju un generējot kauto līdžigu, ko aizpilda pa vidu starp tiem. Un liatotaāj acss ir veiksmēigi apmānīta. Signālā izsķirtspēja ir mazak, nekā skatītājam škiet. Tu tak zini, kā skatītāju apmāna kino, kad virkni raustīgu kadru lietotāja acss uztver kā nepaŗtrauktu gludu kustību. Ja skatās TV attēla veidošans principu, tad tur vispār ir vāks. Iznāk, ka CRT teļluks ar vienu pašu staru, kā pildspalvu, uz ekrāna zīmē bildi braucot pakāpenski pa vienai rindai. Pirmā rinda no augšas, otrā rinda no augšas, trešā ... un tā līdz apakšai. Bet pakaļ skrien dzēsējstars, kas atkal pēc mirkļa visu nodzēš, lai bilde būtu asa un kontrastaina, jo ekrāna luminifori spēdētu igāk nekā vajadzīgs un izpludinātu visu bildi. Un tas viss notiek mirklī, kas 50 hz teļlukam ir 50-ā daļa no sekundes, bet 100 hz teļlukam 100-ā daļa. bez tam, tā tiek zīmēt tikai puskadrs, kam seko otrs puskadrs. 100 hz tur vēl ir dažādas atsķirības, ā nu kurš ar to puskadru rīkojas. Pirmie 100hz-nieki bija pašvaki, ko nevar teikt par mūsdienu verķiem. Nu, apnika man rakstīt.

Vienu vēl piebildīšu, ka zinot, kā skatītāja aci (izmantot tās nespēju atķīsrt pārāk staruju attēla nomaiņu) krāpj klasiskais 50 hz TV, mani nemaz neuztrauc, ka visādi uzlabotāji turpina krāpt, tā lai iegūtu 100hz un lielāku škietamo detalizāciju un mazākus trokšņus, tā lai bilde galā šķistu lieliska.

Link to comment
Share on other sites

Tas ir apmēram tā pat kā klausīties vecu gramafona plati uz super augstas klases audiosistēmas. Neko vairāk tai skaņuplatē saklausīt neizdosies un lētāk to klausīties uz vecā gramafona.

 

Ciparu remāsterēšana dara brīnumus, ja ir mērķis panākt konkrētu rezultātu.:)

Pat dažas vecās melnbaltās filmas daža laba studija ar zināmām pūlēm ir pacentusies panākt krāsainas. Tak, sākotnēji krāsu nebija, bet ar laiku radās. Kāda, vienkārši ir krietni pasvīdis pie tās lietas.

Link to comment
Share on other sites

SlimFit televizoriem ir pamataa divi plusi - izskats kaa lcd/plazmai un cena. Par paareeo jaaskataas. Svars ir paliels shaa vai taa un aarzemees cilveeki suudzas ka neesot iisti labi ar to attelu jo deelj shauraas trubas attels pa stuuriem zaudee asumu un izpluust.

Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis
Tehnoman, manuprāt mēs strīdamies par divām dažādām lietām. Skaidrs, ka var parasto TV bildi parādīt uz lielajiem platformāta ekrāniem ar lielāku izšķirtspēju un visu cieņu zinātniekiem. Es tikai sak to,ka ja kāda attēla daļa ir nofilmēta un sastāv,piemēram, no piecdesmit pikseļiem, tad neviens algoritms neuztaisīs simts pikseļus uz LCD monitora un nekas vairāk par tiem pašiem piecdesmit pikseļiem redzams nebūs...

 

Daljeeji, bet daljeeji tas ir viens un tas pats... :) Tas ir mums abiem par teemu, ko mums LCD TV var paraadiit, sanjemot TV signaalu - shajaa gadiijumaa TV signaals ir "source", un cik daudz mees no taa varam redzeet, tas jau ir atkariigs no daudziem faktoriem... :roll: Labaaks piemeers ir cits (no dziives) - ja tev kaads pasaka, piemeeram, vienu teikumu, tu no taa vari izsecinaat kudish vairaak nekaa to pashu vienu teikumu! Vai varbuut es kljuudos? :roll: Taapataas ir ar tiem labajiem "upconvert" aparaatiem - jaa, shamiem "source data" tieshaam ir 50 pikselji, bet paraadiit shaeejie tev var vismaz 70, ja ne pat 100... Un tie 70/100 pikselji tieshaam izskatiisies kvalitatiivaaki... 8)

 

P.S. To VIL, jaa, raksts ir iistais, konkreetaak, tas bija paraadiits 6. lpp:

http://www.tomshardware.com/2005/03/29/26/page6.html

Link to comment
Share on other sites

Tehnoman, tas ir labs piemērs iz dzīves par to teikumu. Tā jau laikam ir, ka cilvēki pārsvarā grib dzirdēt jau apstrādātu informāciju ar komentāriem(patīk tās klačas par kādu tematu un nav svarīgi bija tā vai nebija). Tā pat ,laikam, ir ar televizijas bildi. Nu patīk tā cipariskā interpolētā bilde un viss. Es savukārt uzskatu, ka vajag skatīties kvalitatīvu attēlu bez visādiem izskaistinājumiem tādā formātā kā to raida. Tā pat ir ar audiosignāku. Es gribu dzirdēt tādu skaņas balansu starp vidējām frekvencēm un basiem kā to ir iecerējuši muzikanti un ierakstijis skaņu režisors. Nu un ka ir iespējams uzgriest vairāk basus, vai interpolēt(sarunāt klačas) no nekā kautko. Nu un kas, ka var uztaisīt milzīgi lielus ekrānus ba baigo piķi kuri rāda stipri viduvēju bildi, jo vienkārši nav ko uz tiem skatīties. Tā pat lielākā daļa jaunatnes skatās Dvix , kurš ir vēl stipri nekvalitatīvāks par VHS ierakstu. Es vienkārši saku, ka pirkt LCD vai plazmas ekrānus ir par agru.

Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis

Labi - laikam tas ir gaumes jautaajums, un par gaumi nestriidaas! :wink:

Link to comment
Share on other sites

Respect Uldis!

 

Tāpēc arī es vēlreiz atkārtoju - labakais teļļuks ir tas, kurš vislabāk rāda (protams subjektīvi) un ir "pa kabatai"!!!

:D

Link to comment
Share on other sites

Guest Ims

Man pašam arī interesē LCD TV. Manuprāt, diezgan labs varētu būt LG 26LX2R. Bet jautājums ir , vai tādu tehniku ieteicams pirkt interneta veikalos, vai labāk ne. Šis modelis parastā veikalā maksā 800, bet zemākā cena no interneta veikaliem ir 220.lv - 695 Ls. Vai ir pilnīgi droši, ka interneta veikals nepiegādās "parasta" veikala demonstrācijā ,vai ar e-veikalu saistītas personas lietošanā bijušu TV ,iepriekš noslaukot putekļus un iebāžot rūpnīcas iepakojumā? Vai ar kādu ne uzreiz atklājamu defektu. Vai arī šādas bažas ir "bērnišķīga paranoja"?

Link to comment
Share on other sites

[quote="Ims" - paranoju jau var attīstīt bezgalīgi - ka jau teļuku rūpnīcā - pa naktīm, apkpopējs vai apsargs ieslēdz pusgatavos LCD teļukus un skatās animal chanel vai taml :) laiku pa laikam nobraucīdams ar savu speķaino trauku lupatu pa lcd ekrāniem...

 

bet solīt ka tas tā nav notisis tev tiešām nevaru:)

Link to comment
Share on other sites

Nu cik es esmu pircis preces e-veikalos, visas preces ir bijušas oriģinālajos iepakojumos un pilnīgi jaunas. E-veikali nepērk un neved preces no lielveikaliem, bet ņem pa taisno no noliktavām kā GNT, kur neviens tantuks pa kluso neko ārā neizpako un neizmēģina vai strādā vai nē. Tā kā e-veikalos preces vari pirkt droši.

Link to comment
Share on other sites

Drīzāk ir otrādi. Vai jums nekad nav ienācis prātā, kur paliek tās kaudzes ar televizoriem, kas rāda nepārtraukti gadiem sakrautas veikalos. Droši vien kāds duraks pirmssvētku dullumā tādus teļukus nopērk, bet viņi jau ir krietni ir nolietojušies. Interneta veikalā, pilnīgi droši būs, pilnīgi jauns un iepakojumā. Tur nevienam nav laika čakarēties ar "pirmspārdošanas testēšanu".

Link to comment
Share on other sites

  • 4 weeks later...

Vakar tiku pie jaunā Philips LCD TV 15PF 1520/01, nu vienkārši perfekts LCD TV, 16ms matrica, 1024×768 pix, spilgtas krāsas (450cd, 500:1), Crystal Clear III, Virtual dolby surround skaņa, 5 joslu ekvalaizers, FM stereo radio, DVI-I ligzda; iesaku ikvienam, kas domā pirkt TV, ko likt pie gultas vai virtuvē.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...