Valmet Janvāris 16, 2007 Share Janvāris 16, 2007 Paldies par saitiem, tur būs jāpapēta. Jautājums, vai kāds ir darbojies ar biezu tekstolītu? Tā kā šo materiālu varu dabūt pa lētu cenu, ir doma atsevišķus mezglus izgatavot no tā, nevis no alumīnija.Kādas priekšrocības un trūkumi, izņemot cenu, viena biezuma tekstolītam ir salīdzinājumā ar alumīniju? Un vai tekstolīts angliski ir fibreglass? Link to comment Share on other sites More sharing options...
bobiksons Janvāris 16, 2007 Share Janvāris 16, 2007 Nē... Tektoslīts ir līdzīgs karbonam - presēts audums sveķos. (novusā baig labi spēlēt ar jamo ) fibreglass ir stiklplasts - tipa izolējošas plāksnes agrāk tādas bija (ķīmiski jau vien ir tas pats vien oglekļu škiedras) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Valmet Janvāris 16, 2007 Share Janvāris 16, 2007 Labi, bij nepareiza jautājuma nostādne.Pareizi būs tā : kā angliski ir tekstolīts? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Epis Janvāris 16, 2007 Share Janvāris 16, 2007 To PWM ģenrātoru ar tādu precizitāti laikam varēs uztaisīt vienīgi ar mikrokontrolieri un pat tad tas īsti nebūs tik vienkārši jo, lai uzģenerētu 200Khz PWM reāli ir jāģenerē 400Khz frekvencē impulsi un tad impulsa platums būs tie 50%, bet ja grib ātrumu adresēt pa 1hz tas nozīmē kad vaidzēs vadīt reģistrā ciparu kura max lielums ir tie 200K un piemēram 8bit cipars iet līdz 126 skaitlim 1biti līdz apmēram 64K skaitlim un tad vaidzēs vēl pilikt 2 papildus bitus lai skaitlis pārietu 200K robežai un tad sanāk kad vaidzēs 18bitu taimeri ! parasti mazajām mikrenēm ir 16b taimeri, bet, protams, var taimeri palielnāt ar koda palīdzību (2 biti tas nav daduz) un būs jāveic 18 bitu saskaitīšana atņemšana un moš dalīšana tākā šeit jau paratā 8bit mikrene tā itkā vairs neder un labāka būtu 16bit mikrene kā Ti MSP430 (tur viņiem ir dev kits par 20$ (AR USB programmētāju) http://www.ti-estore.com/Merchant2/merchan...ode=EZ430-F2013 un vēl pielikums dev kitam pa 10$ 3 sītās plates var nopirkt ar mikreni MSP430F2012 kurai ir 8 kanālu ADC konverters vareši mērīt arī tempertūru un citus analogos signālus http://www.ti-estore.com/Merchant2/merchan...ode=EZ430-T2012 bet tad tev jāmācās programmēt jo šitās mikrenes es vēl programmējis nēsu (nākontē doma ir kādu nopirkt prikš ADC konvertēšanas) Ar to 555 taimeri šitādu 1hz precizitāti man liekas kad dabūt īsti nevarēsi jo tāda analogā slēdza (potenciometra man liekas kad navkas varētu to strāvu mainīt pa 200k vienībām tākā taimeris manuprāt uzreiz atkrīt vai nu kompis vai arī maza mikrene un veselu kompi 100ls izmantot tādam sīkumam būtu tīri ekonomiski neizdevīgi salīdzinot ar mikreni kas maksā zem 2$ Tekstolīta matreāls no kā spiestās plates taisa ir RF4 moš tas palīdzēs atrast atbildi kādu matreālu grupu tad angliski sauc par to tekstolītu! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaibinjsh Janvāris 16, 2007 Share Janvāris 16, 2007 Nē... Tektoslīts ir līdzīgs karbonam - presēts audums sveķos. (novusā baig labi spēlēt ar jamo ) fibreglass ir stiklplasts - tipa izolējošas plāksnes agrāk tādas bija (ķīmiski jau vien ir tas pats vien oglekļu škiedras) Stikls ir silicija oksiids, carbon ir ogleklis, taatad mav viens un tas pats. Link to comment Share on other sites More sharing options...
smartdevil Janvāris 16, 2007 Share Janvāris 16, 2007 man mazs jautaajums cik speeciigi ir tie solju motori? man ir taads дши -200-3-1 bet bremzee nedaudz, noslogojums nav diezko liels , zobratinji attieciigi mazinjsh uz motora un kaut kur 4x lielaaks pretii buutu kopumaa vajadziiga 2x leilaaka jauda un maksimlais var likt klat 2A motorinju Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest EngineerJD Janvāris 16, 2007 Share Janvāris 16, 2007 Epis. Kādēļ Tu savā tekstā atsaucies uz PWM? Manuprāt Jetijam nemaz nav prasības pēc tā. Ar taimeri 555 uzbūvēt ģeneratoru ar 1Hz precizitāti (stabilitāti) protams nevar, bet vai šādas prasības ir tiešām nepieciešamas konkrētajā gadijumā? Un ja nav, vai tad ir vērts būvēt tanku, lai tiktu pāri mazam grāvītim? Valmet Tekstolits (no latīņu val. audums +akmens) ir tekstils (parasti kokvilnas audums piesūcināts ar termoreaktīvu polimēru (Sildot tas nepaliek mīksts)) un ir piederošs pie kompozītu materiāliem. Maisijums (pamatā audums tiek ieklāts kārtām) tiek karsēts zem spiediena tādā veidā iegūstot pietiekoši izturīgu savienojumu. Lai to izgatavotu, nepieciešamas speciālas iekārtas. Izmanto daļēji neatbildīgu detaļu izgatavošanai. Elektrisko īpašību dēļ plaši pielieto elektrotehnikā kā izolatoru. Parasti tiek izgatavots kā materiāls, no kura to mehāniski apstrādājot iegūst nepieciešmās detaļas. Izturība nav vienāda visos virzienos un tas nevar sacensties ar piem. duraluminiju. Samērā labo antifrikcijas īpašību dēļ dažreiz lieto kustīgos savienojumos, kuri strādā ar ierobežotu eļļošanu. Man liekas, ka angliska nosaukuma tieši tekstolitam nav. Tā vietā ir dažādi firmu izstrādājumu nosaukumi. Fiberglass - latv. stiklašķiedra faktiski ir stiklašķiedras audums. Attiecīgi to līmējot ar kādiem sveķiem (piem. epoksīdu vai poliēstera sveķi) var iegūt attiecīgas sagataves. Labas elektro izolācijas un ķīmiskās noturības īpašības. Stikla klātbūtnes dēļ grūti mehāniski apstrādāt noņemot skaidu (pastiprināta instrumenta dilšana). Plaši pielieto shēmplākšņu izgatavošanā. Nekad neesmu redzējis sh.plates no tekstolita. Agrāk gan plaši pielietoja getinaksu, kas ir papīrs piesūcināts un presēts līdzīgi kā tekstolīts. Jānis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Epis Janvāris 18, 2007 Share Janvāris 18, 2007 Epis. Kādēļ Tu savā tekstā atsaucies uz PWM? Manuprāt Jetijam nemaz nav prasības pēc tā. Ar taimeri 555 uzbūvēt ģeneratoru ar 1Hz precizitāti (stabilitāti) protams nevar, bet vai šādas prasības ir tiešām nepieciešamas konkrētajā gadijumā? Un ja nav, vai tad ir vērts būvēt tanku, lai tiktu pāri mazam grāvītim? Es vienkārši esu pieradis visus digitālos signālus, kas maina savu frekvenci un to laika pejodu ( vai arī 50%perjoda signālu) saukt par PWM, un ja tā stulbi padomā tad jebkurš digitālais signāls ir impulsa platuma modelēts tikai parastā frekvences variantā impulsa platums ir 50% un tad nosaukums PWM sevī ietver gan parasto frekvences modelēšanu gan arī dažādu impulsa platuma modelēšanu tākā tas ir tāds univeŗsāls nosaukums ja kautkādi signāli jāmodlē tad PWM mikrenes perifērija to var izdarīt. Un visām mikroshēmām ir šīs PWM perifērijas kas, dabīgi, var arī 50% singālu ģenerēt tākā paši mikreņu ražotāji jau ir nosaukuši visa vieda signālu modelēšanas perifēiju vienā vārdā PWM. Tākā sanāk kad nosuakums parastā frekvence stāv zemāk par PWM, jeb pasakot PWM ir jāsaprot arī parastā 50% frekvence. Tās ir manas domas par PWM Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest EngineerJD Janvāris 18, 2007 Share Janvāris 18, 2007 Epis Ne visai sapratu Tavu domu. Vai tu domā, ka modelēšana ir tas pats, kas modulēšana? Kā zināms, angļu val. PWM (Pulse Width Modulation) latviski nozīmē: impulsu platuma modulācija. Tas nozīmē, ka nerunājot par impulsu frekvenci kā tādu, runa ir par digitāla signāla impulsa platuma maiņu attiecībā pret pilnu periodu. Un tas būtu pavisam (domāju) pietiekami pateikts. Ja Jetijam vajadzīgs aizpildijums - 10%...20% neatkarīgi no impulsu (signāla) frekvences, tad par PWM šeit nav nemaz jādomā. Resp. frekvence un PWM ir divas lietas un tās sajaucot kopā rodas sajukums vai nesaprašanās. Starp citu izskatās, ka Jetijs ir ignorējis jautājumu par to 1Hz precizitāti. Tātad, vai nu pats ticis galā ar problēmu vai tā vairs nav aktuāla. Tomēr nav īsti solīdi. Uz jautājumu tika mēģināts atbildēt (ar uzvedinošiem jautājumiem un iebildēm) un pēkšņi klusums. smartdevil Jautājums, ko uzdevi ir atrisināms Tev pašam. Tevis pieminētais dzinējs ir ļoti populārs Krievijā. Par to visu vari uzzināt apmeklējot forumu: http://forum.rcdesign.ru/ Nu nebūtu taču citiem tas jādara tavā vietā. Vai ne tā? Jānis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Janvāris 18, 2007 Author Share Janvāris 18, 2007 Piedod, ka neatbildēju. Vienkārši sapratu, ka pats īsti nesaprotu ko gribu. Katrā ziņā viss vajadzīgais jau noskaidrots Link to comment Share on other sites More sharing options...
Epis Janvāris 18, 2007 Share Janvāris 18, 2007 nuj ā es to modulēšanu sajaucu ar modelēšanu. Lai nesajauktu PWM ar frekvenci es arī lieku klāt 50%, kas norāda kad ar to jādomā parasto frekvenci kur impulsa platums ir 50% no perjoda Fakts ir tāds kad ar mikroshēmas PWM (impulsa platuma modulātora perifēriju var ģenerēt arī parasto frekvenci (50%PWM) ne jau obligāti PWM modulim ir jāgēnerē 10% vai cits lielums var taču būt arī 50% cikls parastais pulkstens signāls! nu es te tīri tehniski to PWM apzīmējumu uztveru kā mikroshēmas perifēriju, kas var ģenerēt gan PWM impulsus gan arī parasto frekvenci (50%PWM) tātad pēc ražotāja datasheetiem saturā pirmā iet PWM perifērija un pēc tam kā viena no PWM funkcijām iet parastās frekvences ģenererēšanas piemērs un tad sanāk kad parastā frekvence ir zem PWM. un Impulsa platuma modulētājs var taču arī modulēt parasto pulkstens impulsu un tad sanāk kad PWM ir pamat klase un frekvence pakārtojās zem vīņas, bet tas sanāk tikai tā ja skatās no tāda redzes punkta, protams, man nekas nav pretī ja citi saka 10Mhz -> 50%PWM par parasto frekvenci 10Mhz frekvenci. Tātad sanāk kad es ar PWm apzīmēju mainīgas frekvences modulēšanu ar PWM mikroshēmas perifēriju. šitas laikam ir pareizi nodefinēts! Link to comment Share on other sites More sharing options...
JuutpaudisMaigcilveeks Janvāris 18, 2007 Share Janvāris 18, 2007 Ar šito jau dzelzs naudu varēs ražot! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest EngineerJD Janvāris 18, 2007 Share Janvāris 18, 2007 Epis Nu padomā, ko Tu raksti. Modulēšana ir darbība, kas digitāla (impulveida) signāla gadijumā MAINA impulsu platumu attiecībā pret impulsu periodu. Vispārējā gadijumā, ja impulsu garums NETIEK MAINĪTS, resp. nenotiek šī modulēšana, par PWM nedrīkst ne ieminēties - tas nav korekti un un impulsu aizpildijums var būt jebkāds (no 0,0...1% līdz 99,...9%). Ja imulsa garums ir viena puse (50% aizpildijums), tad šādu impulsu sauc par meandru un nekādā gadijumā ne par 50%PWM (ja nenotiek iepriekš pieminētā modulācija)! Ar PWM apzīmē modulācijas darbību, nevis impulsa platumu! Jetijs Nu tagad ir normāli. Tas labi, ka izdevies atrisināt problēmu. JuutpaudisMaigcilveeks Man liekas, ar Tavu signatūru (parakstu) kaut kas nav kārtībā. Man liekas, ka vārdi: кто un где jāmaina vietām?. Jānis. Vēl par impulsiem. Pirms pāris nedēļām iznāca remontēt ciparu indikācijas ierīci (ts. DRO - Direct Read Out) leņķmēram. Leņķmēra devējs piestiprināts frēzmašīnas dalāmai galvai. Tā izšķiršanas spēja - 0,01deg., tātad galvas viens apgrieziens - 36000 impulsi. Darīšana bija ar impulsiem, kuru periods 7,2mS un šajā periodā impulsa garums 1/36000. Impulss tik īss attiecībā pret tā periodu, ka ar osciloskopu to nevar ieraudzīt. Lai tomēr to varētu fiksēt nācās izveidot impulsu paplašinātāju, kuru novietoju pirms osciļa ieejas. Kad ar paplašinātāju izstiepu impulsu līdz 1,0mS, strādāt kļuva viegli. Sakarā ar to, ka bija gan pozitīvi ejoši gan negatīvi ejoši impulsi nācās pielietot vēl pārslēdzamu signāla invertoru. Tātad mēdz būt arī ļoti īsi impulsi pie samērā gara to perioda. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Epis Janvāris 19, 2007 Share Janvāris 19, 2007 lai i kā ir ar to PWM. ja jau iesākām par signāliem tad šeit ir bilde no mana enkodera signālu dekodera ko es esu uzkodējis VHDL valodā un iekš FPGA loģikas max CLK signāla frekvence ir virs 200Mhz (tas ir teorētiskais manas FPGA mikrenes ātrums, protams, kad reāli tādu ātrumu dzīvē nevaig un pulkstens ies apmēram ar 16Mhz. šadien dabūju savu no ALMIKO pasūtīto FPGA plati un nākošnedēl kad salodēšu mikrenes, varēšu izmēģināt enkodera dekoder kodu dzīvē! Link to comment Share on other sites More sharing options...
krnls Janvāris 20, 2007 Share Janvāris 20, 2007 baranka tev... cik maksaas pie tevis uztaisiit keisu (peec maniem ieskatiem) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest EngineerJD Janvāris 22, 2007 Share Janvāris 22, 2007 Varbūt kāds var palīdzēt?. Meklēju aktīvu lodpastu (lodkusni). Pasta paredzēta misiņa sieta pielodēšanai pie misiņa detaļas (mikrofona galva). Patreiz lietoju:"Water Flow 2000" Water Soluble Paste Flux. Fry Technology(A Cookson Company). Pasta sāk beigties. Liekas, ka 'Fry Technology' šādu pastu vairs neražo. Atradu citu firmu: 'Oatey'. Tā piedāvā pastu: Water flushable flux for copper pipe. Sk: http://www.plumbersurplus.com/Prod/Oatey-3...)/13011/Cat/114 Sastāvā ietilpst: Virsmas aktīva viela, Inertas pildvielas, Trietanolamina hidrohlorids, Cinka hlorids, Amonija hlorids. Tātad vajadzīga aktīva lodpasta, kuru var izmazgāt ar ūdeni. Neaktīvās pastas uz kalifonija, spirta vai līdzīgas bāzes šoreiz neder. Ja kādam ir informācija par iespējām Latvijā, būšu pateicīgs. Jānis Link to comment Share on other sites More sharing options...
a_masiks Janvāris 23, 2007 Share Janvāris 23, 2007 Ja jālodē ar alvas vai alvas/svina lodi, tad labi der ФТКА - fļus dļa paiki aļumiņija - var nopirkt Latgalīte Ltd. Personīgi pārbaudīts - labs, mazgājas ar ūdeni, gaiši brūnā krāsā, vidēji agresīvs. Ja par švaku - tad lodējamo skābe - uz sālsskābes bāzes. Diezgan nikna, caurspīdīga, mazgājas ar ūdeni. Ja ir avārijas situācija un nav žēl sava deguna/plaušu/acu, tad var izlīdzēties ar tīru aspirīnu (acetilsalicilskābe). Mazgājas nost gan tikai ar spirtu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest EngineerJD Janvāris 23, 2007 Share Janvāris 23, 2007 a_masiks Paldies par atsaucību. Par 'Lodējamo skābi', vai precīzāk - cinka hlorīdu, ko var iegūt pats iemetot sālskābē cinku tik daudz, līdz notiek reakcija viss ir skaidrs. Šo iespēju lietoju jau no bērnības. Šoreiz tas nebūtu tas labākais. Manā gadijumā labāka būtu pasta. Par pieminēto ФТКА gan nezināju. Būšu Rīgā, tad tirdziņā varētu apskatīties. Tomēr faktiski meklēju flusu - pastu misiņam. Varbūt vari norādīt aptuvenu virzienu tirdziņā, kur skatīties -pie metāliztrādājumu tirgotājiem, pie elektroprecēm, vai pie elektronisko detaļu tirgotājiem. Jānis Link to comment Share on other sites More sharing options...
a_masiks Janvāris 23, 2007 Share Janvāris 23, 2007 Līdzīga ФТКА ir Ф59A, bet tā ir vairāk līdzīga šķidrai pastai. Abas nopērkamas Latgalītē pie radiolelektroniku stendiem kreisajā pusē no ieejas, vai arī pašā galā, stūrī pie skrūvēm. Pats darbā lietoju neagresīvo pastu MOB 39. Pazīstams džeks no Akaabel tirgoja. Maza tūbiņa uz 10Ls. Cik atceros, tad galdnieks, kas piedalījās Doma baznīcas ērģeļu restaurācijā teica: misiņa stabuļu lodēšanai tika izmantots kā kusnis aitu tauki! Es kādreiz pamēģināju aitu tauku ķimisko aizstājēju - stearīnskābi. Arī varen labi kaparu un misiņu lodē. Bet labi mazgājas nost gan tikai ar vaitspirtu vai benzīnu. Toties atdzisušā veidā - dielektriķis. Stearīna paštaisītās svecītes babulīši kādreiz pie Saktas tirgoja. Stearīns atdziestot veido kristālisku pārslu režģīti uz virsmas. Tā viņu viegli atpazīt. No viegli pieejamām pastām lakam var minēt Cynel-1. Jāsaka - sūds. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest EngineerJD Janvāris 24, 2007 Share Janvāris 24, 2007 a_masiks Paldies vēlreiz. Cerams, ka kautko atradīšu. Elektronisku ierīču lodēšanai es lietoju firmas "Kester" pastu (ja nepieciešms): Rosin paste flux SP-44. Pasta man liekas laba. Lieko pēc lodēšanas principā var netīrīt, tomēr izskata pēc to noņemu ar acetonu (pielietojot irbulīti ar vati). Par dažādu lodkušņu izgatavošanu (un citu ķīmiju) ir laba gāmata krievu val. (el.veidā): Skerzhik J. Recepturnij spravochnik dlja elektrotehnika 1971. To var atrast: http://dmitriks.narod.ru/books1/recept.djvu Ja kādam vajadzīga informācija par failu *.dvju pielietošanu, varu palīdzēt. Patreiz daudzas grāmatas internetā tiek piedāvātas šādā veidā. Jānis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Epis Janvāris 30, 2007 Share Janvāris 30, 2007 Tagat Tevalo.lv forumā elektronika, iet diskusīja par CNC un tur ir intrese vienam par tiem lētajiem kolektor motoriem un shēmiņām kā uztiasīt to draiveri. Zinu kad tev EngineerJD ir pieredze part tiem motoriem un zināšanas daudz vairāk nekā man (man intresē tikai soļinieki) ja tev gadās kāds brīvs laika brīdis tad aizej pamāci viņus tur Es jau teicu teicu kad šeit Boot.Lv ir daudz kas izdiskutēts, varētu būt kad šitajos 300 postos ir grūti atrast uzreiz to ko vaig (ja nelasa visu no paša sākuma! ) Par tiem servo draiveriem tad šeti CNC zonā viens dzeks jau ir uztaisījis AC servo driveri topiks saucās New sinusoidal AC servo drive development http://www.cnczone.com/forums/showthread.p...477&page=25 viņš tur plāno 100 tādus draiverus uztaisīt cena laikam kad būs zem 200$ jauda 1kw un tur būs PID algoritma parametri regulējami un visādi citi bonusi es šitam topikam sekoju līdz ļoti intresanti un itkā viņš ieliks PCB zīmējumu + komponenšu sarakstu, lai katrs kurš grib pats varētu uztaisīt plati. vienīgi par mikrenes programmu nekas nav zināms vai tā būs open sorce (laikam ka nē). Šitas draiveris viennozīmīgi būs labāks par UHU draiveri. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Valmet Februāris 5, 2007 Share Februāris 5, 2007 Epis, tu neesi atradis kur to polimērbetonu var nopirkt? Labprāt paekspermentētu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Februāris 5, 2007 Author Share Februāris 5, 2007 Mož kādam nepieciešami šādi savienotāji? : Lieta tāda, ka pasūtīju jamos, jo biju pazaudējis savus iepriekšējos. Protams, kā pasūtīju, tā nākamajā dienā atradās vecie. Tāpēc šos varu notirgot. Katrā ziņā jamie izskatās un performē labāk nekā mani pirmie, kam gumijas zvaigznīte pa vidu. Pie tam, šie pie stieņa tiek pievilkti ar divām skrūvēm nevis vienu. Vienā pusē caurumi priekš 1/4" collu motora ass, otrā pusē 8mm liels caurums. Šis man izmaksāja 62 eiro pa 4gab, ja ir interese varu atdot pa 30Ls. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Epis Februāris 5, 2007 Share Februāris 5, 2007 (labots) Epis, tu neesi atradis kur to polimērbetonu var nopirkt? Labprāt paekspermentētu. Lativjā es tā atradis neko vēl nēsu pēdējās nedēļas es tā vairs aktīvi nemeklēkju to matreālu jo atnāca mans FPGA dev.kits ar kura progrmmēšanu tagat nodarbojos, bet es sekoju līdzi CNC zonas foruma diskusījai par Polymer concrete tur viņi jau ir ļoti daudz infromāciju savākuši kā ko darīt, kur ko pirkt. Lativjā ir http://www.reichhold.com distributors kontakt info ir tajā com lapā attiecīgajā sadaļā vari mēģināt pats sakontaktēt un paintresēties (man tagat laika nav). Ir tāda vietējā firma Ritols http://www.ritols.lv/lv/22/ un viņiem ir itkā epoksīdi mājaslapā (pats nēsu tur bījis). Labots Februāris 5, 2007 - Epis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest ADEX Februāris 5, 2007 Share Februāris 5, 2007 Bābeles Zivtiņa vārdu "текстолит" pārtulkoja kā "the Textolite". Link to comment Share on other sites More sharing options...
imis Februāris 6, 2007 Share Februāris 6, 2007 Offtopiks, bet Jetij izskatās, ka smuks aparāts tur fonā dajoš vēl bildes Link to comment Share on other sites More sharing options...
jopciks Februāris 6, 2007 Share Februāris 6, 2007 imis- http://wwracing.lv/?id=galerija/galerija1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
imis Februāris 6, 2007 Share Februāris 6, 2007 Da nejau mocis, bet tas bmw Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Februāris 6, 2007 Author Share Februāris 6, 2007 http://foto.apollo.lv/albumi?where=1&keyword=jetijs Lūdzu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest EngineerJD Februāris 18, 2007 Share Februāris 18, 2007 smartdevil Savās piezīmēs nejauši uzdūros norādei, kas varētu būt atbilde uz Tavu jautājumu par дши -200-3-1. Apskaties: http://forum.rcdesign.ru/index.php?showtopic=23068&st=40 ziņojumu #48. Jānis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest speed-tuch Janvāris 27, 2008 Share Janvāris 27, 2008 CIK tie motori maksā?? :-? Link to comment Share on other sites More sharing options...
plaaaksteris Aprīlis 2, 2008 Share Aprīlis 2, 2008 jetijam!!! gribeeju pajautaat vai pie tevis var sho to izfreezeet? un kaadaas cenaas? aizsuutiitu Autocad failus apskatei vienu vakaru forumus izmantoju kaa lasaamvielu, un nonaacu pie secinaajuma ka man ar vajag 3D freezi, tavas foto ar freezi esmu izpeetiijis, to raseejumu gan man Solidworks never valjaa, gribeeju pavaicaat vai tev nav Autocad fails arii? es gan pats visu freezi neuzblieziishu, jo elektronikaa neko daudz nepaarzinu, pats taisiishu visu konstrukciju un elektroniku uzticeeshu vienam zinoshaakam cilveekam! tiesa gan freezes konstrueeshanu vairaak atstaashu uz vasaru, jo tagad pirmajaa vietaa diplomdarbs! jaa... nu cerams tu man izpaliidzeesi ar virtuaalu padomu, ja kautkad kautko jautaashu par freezeem? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Artixxx Jūlijs 20, 2008 Share Jūlijs 20, 2008 Gribēju jautāt kā notiek to motoriņu piegāde Link to comment Share on other sites More sharing options...
hazaa Novembris 8, 2008 Share Novembris 8, 2008 TO Jeti: meginaju tev uzsutit zinu Jetij, bet kaut ka nelavas man tas kompis tev to nosutit, vai ir iespejams uzzinat tavu nr vai uzvani man 29498000 ir paris jautajumi par CNC frezi... p.s. es varetu pieteikties pie tiem svaienojumiem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Decembris 12, 2008 Author Share Decembris 12, 2008 BTW, Man te uzradās viens piznesa plāniņš kam vajag sākuma kapitālu, tāpēc esmu izlēmis savu frēzmašīnu pārdot (nē, krīze vēl mani nav skārusi, pagaidām vismaz...). Ja nu kādam ir interese tad sūtiet PM'u. Ko ar šo aparātu var izdarīt? Reku pārispiemēri: + viss ko jau redzējāt šinī topikā. Vārdu sakot iespējas lielas un vienīgais ierobežojums ir iztēle Link to comment Share on other sites More sharing options...
cccv Decembris 29, 2008 Share Decembris 29, 2008 jetij kaads tev telefona nummurs? atsuuti Link to comment Share on other sites More sharing options...
zefiirs Janvāris 1, 2009 Share Janvāris 1, 2009 Pa cik tad domā pārdot.? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Janvāris 1, 2009 Author Share Janvāris 1, 2009 Jau aizrunāts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Artixxx Februāris 7, 2009 Share Februāris 7, 2009 Par cik pārdevi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jetijs Februāris 7, 2009 Author Share Februāris 7, 2009 (labots) Īstenībā nepārdevu, jo atjēdzos, ka vēl kādu laiku pašam vajadzēs. Cena bija 2.5k latu. Tagad taisu jaunu frēzgaldu tieši uz pārdošanu, tam būs ballscrew tipa bezluftes stieņi un sliežu sistēma. Tas ir labākais ko ko vien tirgū var dabūt. Vienkārši pagaidām vecā frēzmašīna būs nepieciešama, lai izveidotu pāris detaļas jaunajai. Taču interese bija ļoti liela un nedomāju, ka jauno galdu man būs problēma pārdot. Tikai jaunajam galdam cena būs lielāka, ņemot vērā uzlabojumus un to izmaksas. Kad būs gatavs, tad jau ziņošu. Labots Februāris 7, 2009 - Jetijs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!