Guest inx Ierakstīts Aprīlis 16, 2005 Share Ierakstīts Aprīlis 16, 2005 Sheit es defineeju dazhus nosaukumus, lai turpmaak vareetu skaidraak izprast manu "ideju algoritmiskos un dullos lidojumus" jeb teorijas. SPOGULJPLAKNE "Neredzama plakne", kas n dimensiju objektaa ir paraleela kaadai "redzamajai plaknei". Spoguljplaknee var atteeloties dati, kas ir defineeti "redzamajaa plaknee", bet viss ir preteejaa vierzienaa, ieskaitot elementu mainju vietaam. Tas ir: 12 -> 21 vai AB -> BA utt. Matemaatiskaas ziimes nemainaas uz preteejo, piem., miinus nepaarveershas par plusu un otraadi. Mainaas tikai to seciiba. Piem.: 31-3+12 (rezultaats - 40), bet spoguljplaknee tas atteelojas kaa 21+3-13 (rezultaats - 11). Divi kardinaali atshkjiriigi rezultaati, kurus var ieguut vienlaiciigi nevis seciigi. SPOGULJMATRICA Matrica, kas satur primaaraas matricas ("redzamaas plaknes") datu spoguljateelu. PARALEELAIS SPOGULJPROCESS Paraleelo procesu algoritma izpilde, kur vienlaiciigi tiek darbinaati divi preteeji (dazhaadi) procesi. Normaalaa gadiijumaa paraleelo procesu algoritms darbojas shaadi: VIENS process tiek sadliits vairaakos, kurus paraleeli izpilda viens vai vairaaki procesori. Visas darbiibas attiecas tikai un vieniigi uz apstraadaajamo procesu nevis veel uz kaadu citu (shajaa gadiijumaa - uz pilniigi preteeju). © Haldors Balodis, 2005 Jautaajumi? Ieteikumi? Apsveerumi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Aprīlis 16, 2005 Share Aprīlis 16, 2005 Ieteikums: Izdomaa vienreiz arii kaut ko noderiigu! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest GIGGS Aprīlis 16, 2005 Share Aprīlis 16, 2005 Man tikai interese - kur to visu tu doma pielietot? Vai tam ir kkada jega? Es tikpat labi varu teikt, ka pastavot udens rinkosanai dabaa, viss ko tu dzer - kads jau pirms tam ir dzeris Bet vai es no ta jutishos labak - nez? Un diez vai kads cits.. :? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Aprīlis 16, 2005 Share Aprīlis 16, 2005 Man skjiet, ka inx ar sho savu "izgudrojumu" cer paveikt 2 darbus reizee - izdara kaut kaadu darbiibu ar parasto matricu, un rezultaataa arii spoguljmatricai ir izdariita shii darbiiba. Tomeer - taa kaa shiis matricas ir viennoziimiigi saistiitas (bijekcija), tad, manupaat, nekas taads vis nenotiek... Whatever. Varbuut mees vienkaarshi esam par dumju, lai saprastu inx gjeniaalo domu gaajienu. Kas zin - mosh peec 50 gadiem par vinju maacis skolaas! Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Aprīlis 16, 2005 Share Aprīlis 16, 2005 Def: Paralēlas plaknes = plaknes, kas nešķeļas, t.i., tām nav kopīgu punktu /* Ja domājam Eiklīda telpā, tad 3D telpā caur punktu ārpus plaknes var novilkt tieši vienu šai plaknei paralēlu plakni */ Def: N-dimensiju objekts = N-dimensiju kortežs Manuprāt, neredzamā plakne ir viena no dotās plaknes spoguļplaknēm. "Spoguļošanās process" ir viena no bijekcijām. Ja plakni varam uztvert kā algebrisku grupu, tad tās spoguļplakne arī ir grupa, un bijekcija saglabā grupas īpašības: a*b=c f(a)*f(B)=f© f(a*B)=f© Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Aprīlis 16, 2005 Share Aprīlis 16, 2005 Hmm, kortežs - tātad N-dimensiju punkts (punkts kā ģeometrijas aksioma) N-dimensiju telpā... Vai ne? Jā. Mērķis jau nav uzzīmēt N-dimensiju automobīli, bet gan atrast modeli, kurā šo auto var ērti attēlot, piemēram, ar punktu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Aprīlis 16, 2005 Share Aprīlis 16, 2005 Spoguljplaknee var atteeloties dati, kas ir defineeti "redzamajaa plaknee" Ko nozīmē attēlot datus plaknē? darbinaati preteeji (dazhaadi) procesi Ko nozīmē darbināt pretēji procesus? Iesaku paņemt augstskolas algebras un/vai diskrētās matemātikas grāmatu palasīties standarta definīcijas/jēdzienus/aksiomas un savās definīcijas lietot tieši tos jēdzienus kā pamatu. Jo tad visiem būs skaidrs, ko tu ar tiem domā. Citādi, izsakoties ar saviem vārdiem, citiem ne vienmēr ir skaidrs, ko tu ar to biji domājis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 Spoguljplaknee var atteeloties dati, kas ir defineeti "redzamajaa plaknee" Ko nozīmē attēlot datus plaknē? Biju domaajis, ka shaadi izsakoties buus skaidraak, bet shkjiet, ka esmu tomeer pamaniijies sarezhgjiit. Nu, nekas! ATTEELOT datus plaknee noziimee: plakne jaauztver kaa matrica (vai kaa kaut kaada veida attieksme - nav jaabuut binaarai attieksmei), kur katrs matricas lauks vai, ja vieglaak saprast, kaadas attieksmes paaris (kortezhs) satur noteiktu veertiibu. Shii veertiiba var buut gan skaitlis, kaada aritmeetiska/matemaatiska ziime vai apziimeejums, kuram procesa izpildes laikaa ir prakstiska jeega (noziime). darbinaati preteeji (dazhaadi) procesi Ko nozīmē darbināt pretēji procesus? Iekavaas ir ielikts, ka shie procesi var buut arii dazhaadi, jo ne vienmeer kaada matemaatiska izteksme reversaa saglabaa taas pashas iipashiibas. Preteeji procesi ir, piem., matrichu reizinaajums AxB <> BxA vai, piemeeram, apveersto funkciju reekjinos vai atvasinaajumos (dazhaadi procesi). Vai skaidri izteicods? Iesaku paņemt augstskolas algebras un/vai diskrētās matemātikas grāmatu palasīties standarta definīcijas/jēdzienus/aksiomas un savās definīcijas lietot tieši tos jēdzienus kā pamatu. Jo tad visiem būs skaidrs, ko tu ar tiem domā. Citādi, izsakoties ar saviem vārdiem, citiem ne vienmēr ir skaidrs, ko tu ar to biji domājis. Redzi, man ir buutisks pretarguments: ES STRAADAAJU PIE JAUNAS TEORIJAS. Taatad, tas ir visnotalj logjiski, ja veidoju jaunas definiicijas/jeedzienus (teorija veel nav tik pilniiga, lai es defineetu aksiomas) nevis bakstiitos ar "standarta definīcijaam/jēdzieniem/aksiomaam" . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 plakne jaauztver kaa matrica (vai kaa kaut kaada veida attieksme - nav jaabuut binaarai attieksmei), kur katrs matricas lauks vai, ja vieglaak saprast, kaadas attieksmes paaris (kortezhs) satur noteiktu veertiibu. Kas tavā izpratnē ir attieksme (un bināra attieksme)? Kā tu izproti to, ka matricas lauks ir tas pats kas attieksmes pāris (iespējams šo varēšu saprast, ja atbildēsi uz iepriekšējo jautājumu) Iekavaas ir ielikts, ka shie procesi var buut arii dazhaadi, jo ne vienmeer kaada matemaatiska izteksme reversaa saglabaa taas pashas iipashiibas. Jautājums nebija par to, kas ir dažādi procesi. Bet par to - ko nozīmē darbināt procesu Redzi, man ir buutisks pretarguments: ES STRAADAAJU PIE JAUNAS TEORIJAS. Taatad, tas ir visnotalj logjiski, ja veidoju jaunas definiicijas/jeedzienus (teorija veel nav tik pilniiga, lai es defineetu aksiomas) nevis bakstiitos ar "standarta definīcijaam/jēdzieniem/aksiomaam" . Te nu tu maldies. Tas nekas, ka tu strāda pie savas teorijas. Bet jēdzienus ir jāizmanto visiem pazīstamus un saprotamus. Tak jebkurā teorijā, piemēram kautvai - klasiskajā mehānikā vs kvantu fizika - tās ir dažādas teorijas, bet tajās izmantoti vienādi jēdzieni, piem, ātrums/masa/utt, bet ar tiem tikai tiek veiktas savādākas darbības nekā vienā vai otrā teorijā (primitīvi izsakoties). Tāpēc, es jau tev nelieku balstīties uz "standarta" definīcijām vai aksiomām, bet gan izmantot pierastus apzīmējums (definīcijas), kautvai jēdzienu matricas / funkcija / attēlojums / u.c. tāda veida jēdzienus. Jo, manurpāt, tava spoguļplakne ir visparastākā funkcija - bijekcija. Tu tikai to piesaisti konkrētiem datiem, tb, uzrādi definīcijas apgabalu - kautkādas simboliskas izteiksmes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 ..Jo, manurpāt, tava spoguļplakne ir visparastākā funkcija - bijekcija. Tu tikai to piesaisti konkrētiem datiem, tb, uzrādi definīcijas apgabalu - kautkādas simboliskas izteiksmes. Redzi, es neteiktu, ka spoguljplakne ir funkcija. Tur ir biki vairaak. Tu luudzi paskaidrojumus, tos arii sanjeemi. Un... ja es neizsakos ar matemaatiskiem vispaarpienjemtiem terminiem, tas veel nenoziimee, ka man ir nepiecieshami kaut kaada veida paskaidrojumi vai ieteikumi pamaaciities matemaatiku. Saproti, es sheit ielieku kaut kaadas savas idejas, lai citus ieintereseetu, nevis taadeelj, lai kaads apsprieztu sheit izmantoto terminologjiju. Nenjem ljaunaa, bet diemzheel neesmu redzeejis no tavas puses meegjinaajumu konstruktiivi iedziljinaaties probleemaa. Bet konstruktiivi runaat par to, kas uz doto probleemu tieshi neattiecas... hmmm... tas tev ljoti labi sanaak. Atvaino, bet man ir radies shaads iespads. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 Nu piedod man, lūdzu, ja nespēju saprast tavu domu. Saproti es mēģinu, bet ar tiem jēdzieniem, kuriem tu skaidro, man nav ne jausmas, ko tu ar tiem domā. Vai arī gluži otrādāk - ir vairāki varianti, kurus tu varētu ar tiem domāt, bet kurš ir īstais.. Par to bijekciju. Tātad, kas ir bijekcija - tā ir funkcija, kas ir gan sirjekcija, gan injekcija. Tās īpašība ir, ja divu tās attēlojumu rezultāts ir viens un tas pats, tad dotais arguments arī bija viens un tas pats. T.i. Ja f(x1)=y un f(x2)=y, tad obligāti x1=x2. Un f(x) ir viennozīmīgi nosakāms. Tava spoguļplakne, ko dara? Apzīmēsim ar g(x)=y operāciju, kurā no plaknes x iegūst spoguļplakni y. Vai tad šim g(x) nepiemīt iepriekšminētās īpašības? Protams, bijekcijas atšķiras savā starpā ar īpašībām kā tās attēlo savus argumentus. Bet tieši ar tas tev būtu jādefinē precīzi, bet nevis nosaucot tās argumentus skanīgos vārdos par objektiem/plaknēm n-dimensijās. Cik saportu pašlaik, tās parametri ir matemātiskas izteiksmes, bet rezultātā izteiksmes mainīgo kārtība nemainās, bet pašu mainīgo pieraksta veids mainās spoguļattēlā (ar šo jābūt uzmanīgam! jo vienu un to pašu vērtību var pierakstīt dažādos veidos, tb. dažādos pieraksta veidos!) Tā ir? Ja jā, tad lūdzu nodefinē precīzi ar kādi objekti drīkst būt mainīgo/operatoru vietā. Tb ar kādiem ieejas datiem tu šo funkciju vēlies pielietot. Tā spoguļmatrica reāli izmantojot bijekciju ir visas tās z vērtības, kuriem g(x)=z (visām padotajām x vērtībām) Paralēlais spoguļprocess - pagaidām to neizprotu, jo nesaprotu, ko tu domā ar jēdzienu darbināt procesu (kas ir process tavā teorijā?). Kāpēc tu nevēlies izskaidrot savu domu ar visiem zināmiem jēdzieniem? Es saprotu, ka ir vēlme radīt, ko jaunu. Bet praktiski vienmēr to visu var balstīt uz jau esošajiem priekšstatiem. Un šis gadījums, manuprāt, ir noteikti tāds. Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 Skaidrībai prasās uzzināt, kādas operācijas mēs varam izmantot sākotnējā plaknē un vai šī plakne pēc šīm operācijām ir uzskatāma par grupu. Nākamais jautājums, vai šīs pašas operācijas ir definētas spoguļplaknē. [ja ne precīzi tās pašas, tad vismaz vai eksistē viennozīmīga funkcija]. Tālāk jānoskaidro, vai poguļplakne ir grupa pēc šīm spoguļoperācijām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 Vēl jau ir tāda lieta kā mainīgie: xyz - xy spoguļots ir yx - zyz. A ja šie mainīgie nav definēti, ko tad? (x,y,z - tie nav cipari, bet vienkārši simboli, mainīgā nosaukums). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 Vēl jau ir tāda lieta kā mainīgie: xyz - xy spoguļots ir yx - zyz. A ja šie mainīgie nav definēti, ko tad? (x,y,z - tie nav cipari, bet vienkārši simboli, mainīgā nosaukums). atziishos godiigi, par xyz es veel pilniibaa neesmu izdomaajis, jo esmu piekjeeries pie xyzt, kad izdomaashu peedeejo, tad vareeshu aprakstiit un pamatot ieprieksheejo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 Uz manu pēdējo jautājumu nebija obligāti atbildēt. Iepriekš biju to pašu vispārīgi prasījis: kāda ir tās tavas plaknes (funkcijas) definīcijas apgabals. Un nevajag uzreiz domāt, ka es par šīm tavām definīcijām ņirgājos, kas izskatās tagad pēc tavas atbildes. Vienkārši, saproti pats, gribu konkrēti un precīzi saprast, ko kas nozīmē. Un gan jau ne tikai es pats. Domāju arī tev pašam tas nāk par labu, ja uzrakstīsi šīs defīcijas precīzākā veidā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 Uz manu pēdējo jautājumu nebija obligāti atbildēt. Iepriekš biju to pašu vispārīgi prasījis: kāda ir tās tavas plaknes (funkcijas) definīcijas apgabals.Un nevajag uzreiz domāt, ka es par šīm tavām definīcijām ņirgājos, kas izskatās tagad pēc tavas atbildes. Nee, nee! Viss kaartiibaa! ES TIESHAAM NEESMU VEEL IZPRATIS/IZDOMAAJIS PAR DEF. APGAB. ! Es shiis lietas meegjinu izanalizeet citam algoritmam, bet pie spguljateeliem veel neesmu piekjeeries. Man ir doma izmantot xy = x1y1 = x2y2 = ... = xnyn plaknes telpaa, kur z -> t (t = laiks = attaalums starp plakneem). No t veertiibas tad buutu atkariigs, kuru no xnyn-tajaam spoguljplakneem izmanto. Bet nezinu, kas no shiis domas sanaaks. :? Vienkārši, saproti pats, gribu konkrēti un precīzi saprast, ko kas nozīmē. Un gan jau ne tikai es pats. Domāju arī tev pašam tas nāk par labu, ja uzrakstīsi šīs defīcijas precīzākā veidā. Taapeec jau es te metu savas idejas iekshaa, lai vareetu precizaak/preciizi izteikt savas teorijas. Esmu izbuuries cauri literatuuras un informaacijas kalniem. Idejas un teorijas man ir skaidras, bet ar visa jaunaa defineeshanu man veel ir probleemas, jo domas lido aatraak, kaa es to speeju citiem saprotamaa valodaa uzrakstiit. 8) Shaa topika peedeejie posti (peec maneejaas breekaashanas, ka gribu domas un konstruktiivu attieksmi) ir aarkaartiigi veertiigi prieksh manis. Paldies! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest bubu Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 ā, nu ja jau tā, tad atvainojos par saviem izteicieniem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest inx Aprīlis 17, 2005 Share Aprīlis 17, 2005 ā, nu ja jau tā, tad atvainojos par saviem izteicieniem neatvainojies! tavi argumenti ir pamatoti un veertiigi! viss tiek augstu noverteets. ja es burkshkju, tad tikai taadeelj, ka man ir uchuka daba - uz visiem burkshkjeet pec konstruktiiviem spriedumiem, a pac to ne visai ieveeroju. hehe... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Aprīlis 18, 2005 Share Aprīlis 18, 2005 Viss jau jauki, bet Tu joprojaam vareetu paskaidrot, ko Tu domaa ar "paraleelu procesu darbinaashanu". Vispaar, apskaidro visu par tiem "procesiem", luudzu! :roll: Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!