Jump to content

Assemblers


Recommended Posts

marrtins

Es tik īsti nesaprotu šo vēlmi laJ kāds (cits) kaut ko latviskotu. Tirgus tak ir tuvu nullei tik specifiskām lietām. Ja vēl kaut kādu pašu pamatu pamatgrāmatu pašiem sīkākajiem vēl varētu mēģināt komercializēt, bet ne jau specifiskās lietiņas. Turklāt, ja pats censonis nevar papildus iemācīties angļu, krievu un/vai vēl kādu svešvalodu, tad kā tas iemācīsies n-tās programmēšanas valodas? Kas viņam tulkos stackoverflow? :dntknw:

Link to post
Share on other sites
  • Replies 193
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • AndrisBB

    44

  • Raimonds1

    34

  • M_J

    20

  • Inspektors Caps

    14

Top Posters In This Topic

Popular Posts

Vēl labāk pašam uztaisīt savu CPU, tad viss būs skaidrs Man universitātē vajadzēja taisīt CPU uz FPGA. Uztaisiju kautko līdzīgu MIPS arhitektūrai tikai ar 16 22 instrukcijām. Reāli arī varēja ra

Es  esmu vecs un neaktuāls, bet es teikšu tā - ja grib saprast kā apmēram darbojas programmēšanas valodas , ļoti vēlams ir apgūt assembleru pat ja viņā nekad nekas netiks rakstīts. Manā laikā to vēl u

Nevaru stāstīt kam tas vajadzīgs un ko tieši tas dara, bet apmēram jau 2 gadus, ar nelielu pārtaukumu pa vidam, es un daži citi kolēģi strādājām pie viena projekta. Pagaidām gan izskatās ka tuvākājā l

Posted Images

AndrisBB

Tipiskajam programmētājam universitātē visdrīzāk pietiek ar vienu lekciju par tēmu - ka tāda lieta eksistē, kā to izmantot utt, nav jēgas tur rakstīt grāmatas vai nezin ko. Lektors sagatavo pāris materiālus, slidus un viss, domājams ka tādi eksistē.

Tiem kas mācās vairāk specializētas lietas - embedded, elektronikas vadību utt, var mazliet vairāk, varbūt kādu labaratorijas darbu Assamblerī, bet nu kautko tur baigi studēt ar nav jēgas. Ja vajadzēs vēlāk darbā, tad arī iemācīsies. Ja interesē dziļāk, tad grāmatu netrūkst.

Pārējo visu, pamatus utt var iemācīties ar C, C++, Rust vai jebkuru citu kompilējamu valodu.

Edited by AndrisBB
Link to post
Share on other sites
Raimonds1

https://www.la.lv/fizikas-rezultati-skolas-novedis-giboni-lielako-dalu-nacijas

Ja tāds materiāls skolniekiem būtu, tas jauki parādītu, kuriem jāmēģina to IT un/vai inženierzinātnes vispār mācīties. Kādas 10 pamattēmas, vienkārši laboratorijas darbiņi, kritēriji, vai saprot vai ne un uz priekšu.


https://www.delfi.lv/news/national/politics/triskart-sarucis-dabaszinatnu-eksamenu-kartotaju-skaits-vidusskolas.d?id=48732189

Link to post
Share on other sites
Jurkins
pirms 1 stundas , AndrisBB teica:

Programmētāji ko tādu ieraugot met krustus

Labi, ka neesmu programmētājs 😁.

Link to post
Share on other sites
Mateushs
1 hour ago, Raimonds1 said:

 

Fizikas zināšana neko negarantē. Tāpat kā matemātikas saprašana. Šie priekšmeti trenē smadzenes, bet negarantē gatavos inženierus. Piemēram pakaļ tālu nav jāiet. Bija tāda valsts PSRS. Tur skolā un augstskolās tika likts nopietns uzsvars uz fiziku. Taču tas negarantēja valstij labus inženierus; PSRS ražoja zemas kvalitātes automobiļus, zemūdenes, atomelektrostacijas, kuras sprāga u.t.t.

 

1 hour ago, Raimonds1 said:

Ja tāds materiāls skolniekiem būtu, tas jauki parādītu, kuriem jāmēģina to IT un/vai inženierzinātnes vispār mācīties.

 

 

Kaut ko skolā var pateikt, taču ne vienmēr cilvēka sekmes skolā parāda viņa spējas. Pareizāk sakot, katrs cilvēks attīstās individuāli; viens labāk mācās jau no paša sākuma, citam atkal var grūtāk klāties, taču pēc tam viņš pēkšņi veic izrāvienu u.t.t. Līdz ar to, manuprāt, izdarīt skolā secinājumus par to, vai kāds skolēns der inženierzinātnēm ne vienmēr ir iespējams. Kļūdas dēļ, zaļo gaismu var dot skolēnam, kurš tam nav gatavs, un kļūdaini izdarīt spriedumu par kāda nederību tam.

Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Garantē, negarantē, bet programmētājs-skolas fizikas eksāmena nelicējs un programmētājs-skolas fizikas eksāmena licējs tomēr ir divi diezgan atšķirīgi indivīdi.

Es neesmu programmētājs, nedaudz zinu pašus pamatus, tomēr kaut ko jau saprotu. Un logaritmu līmenī apmēram saprotu, kas kā darbojas un kādi tur uzdevumi jārisina.

 

Link to post
Share on other sites
AndrisBB

Fizikas/matemātikas zināšanai vai nezināšanai ar programēšanu sakars visai mazs. Ja neskaita kautkādas super nišas, kur risina fizikas problēmas, bet tur vairāk darbojas fiziķi, kuri māk programmēt, tāpat kā elektroniķi mēdz programmēt mikrokontrolierus.

Lai būtu daudzmaz veiksmīgs programmētājs - ir jābūt interesei par nozari un daudzmaz spējai loģiski domāt. Loģisko domāšanu skolā var patrenēt ar matemātiku/fiziku, bet tikpat labi līdzīgus rezultātus var panākt ar Sudoku risināšanu.

 

Tapēc daudz produktīvāk ir mēģināt audzināt skolēnus domāt loģiski, interesēties par tehniskām tēmām un saprast kā lietas darbojas, izveidot kautkādas lietas. nekā bezjēdzīgi kalt matemātikas vai fizikas formulas.

 

Es kad mācijos skolā man fizika/matemātika vienkārši padevās bez jebkādas īpašās mācīšanās, mājasdarbus nepildiju kā tādus, bet skolotāji vienkārši uz to pievēra acis, jo varēju vienkārši stundas laikā visu saprast un izdarīt vairāk kā citi, braucu uz fizikas olimpiādēm un vēl vinnēju pirmās vietas. Bet bij kas cītīgi mācijās formulas, cauriem vakariem pilnīja mājasdarbus, bet bez rezultātiem.

Pa lielam visdrīzāk tieši fizikas skolotāja bij panākumu atslēga, jo neuzspieda neko mācīties, vienkārši mācēja pareizi ieinteresēt. 

 

Mans secinājums ka vajag mēģināt ieinteresēt tos kuriem padodas, kam nepadodas, tiem pa lielam nav lemts. Piedāvāt visādas ārpus standarta stunda - kautko salodēt, kautko saskrūvēt vai vienkārši izjaukt. Kam interesēs, tie paši sāks rakties dziļāk.

Edited by AndrisBB
Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Nu, bet daļa no tiem programmētājiem pēc tam tomēr programmē visādas tehniskas iekārtas, ražošanas procesu vadību un tamlīdzīgi.


Vai arī darbojas vadības līmenī.

Link to post
Share on other sites
AndrisBB
Pirms 7 minūtēm , Raimonds1 teica:

programmē visādas tehniskas iekārtas, ražošanas procesu vadību un tamlīdzīgi.

Un kur tev tur matemātika vai fizika baigi vajadzīga? Drīzāk loģiskā domāšana.

Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Īsti nesapratu - programmējot  visādas tehniskas iekārtas un dažādu ražošanas procesu vadību, fizika un matemātika nav vajadzīga?

 

Link to post
Share on other sites
AndrisBB

Protams ka šis tas ir vajadzīgs, bet nu neko vairāk par pamatskolas zināšanām reti kad kāds pielieto.

Ja vajag risināt matemātikas problēmas, tad tam ir domāti matemātiķi, kuri to gadiem studē.

Edited by AndrisBB
Link to post
Share on other sites
AndrisBB

Un programmētāji parasti programmē tos skapjus? Vai tā ir specifiska specialitāte?

 

Maz jau ticams ka kāds ņems darbā RTU absolventu kurš pabeidzis "datorzinātnes", lai programmētu vadības skapjus? RTU ir programmas, kas apskata tieši to nozari, tur ir iekļauta elektronīka, fizika utt.

Maz ticams arī ka kāds kurš mācijies "Elektrotehnaloģiju Datorvadību", pieteiksies darbā lai rakstītu kodu jaunajai eVeselības sistēmai.

Tomēr dažādas profesijas, kautkas jau protams mazliet pārklājas.

Edited by AndrisBB
Link to post
Share on other sites
Mateushs
42 minutes ago, Raimonds1 said:

Īsti nesapratu - programmējot  visādas tehniskas iekārtas un dažādu ražošanas procesu vadību, fizika un matemātika nav vajadzīga?

 

 

Dažas reizes dzīvē pielietosi kādu formulu... 

Link to post
Share on other sites
pirms 2 stundām , Mateushs teica:

tika likts nopietns uzsvars uz fiziku. Taču tas negarantēja valstij labus inženierus; PSRS ražoja zemas kvalitātes automobiļus, zemūdenes, atomelektrostacijas, kuras sprāga u.t.t.

Nu gan. Tavas zināšanas ir sagrābstītas, pats tos laikus neesi piedzīvojis. Patiesībā bija daudz ļoti labu inženieru, problēmas bija citur:

 

pašā sociālisma iekārtā ar tās ideoloģiju;

pilnīgā vertikālās varas sistēmā;

triecienceltnēs un piecgades plānos;

sociālistiskajā sacensībā un stahanoviešu kustībā;

cīņā ar "pūstošo kapitālismu" - ameriku dogoņim i peredogoņem;

nu un viens no galvenajiem - aukstais karš un kosmosa apguve.

 

Šādi varētu turpināt vēl ilgi....

Edited by aoma
Link to post
Share on other sites
AndrisBB

Nezinu vai tagad kas īpaši mainijies, bet kad mācijos RTU, tad tiešām mācija ķīmiju, kautgan studēju telekomunikācijas, datorzinātnēs citiem ar man liekas ķīmiju mācija, pa lielam visur.

 

Pārāk jau nu lielus universālos kareivjus mēģināja sagatavot, bet beigās sanāk tā ka mācās visu, bet tolkam nezin neko, jo vēl izrādās pa vidam vajag strādāt, jo redz kas tas pa programmētāju, ja vēl nevar kādā kantorī paralēli php rakstīt :D

Man liekas katādu izšķerdību var atļauties tikai tad kad studentu vairāk nekā saprašānas. Bet ja jēdzīgu studentu jau tā maz un kāds tiešām zin ka vēlas darboties web nozarē, tad kāda mārutka pēc tērēt laiku uz ķīmiju, labāk tad padziļināti studēt to kas tiešām noderēs - visādus UI principus, datubāzes utt.

 

Link to post
Share on other sites
Mateushs
55 minutes ago, aoma said:

Šādi varētu turpināt vēl ilgi....

 

Jā, izdomāt var ilgi atrunas par to, kāpēc bija kā bija. Sliktam baletdejotājam rieksti traucē dejot.

 

Bez šaubām, PSRS (kā ikvienā valstī) bija spējīgi cilvēki, taču laikam jau tās kvalitātes nebija. Cilvēkiem (it īpaši tajos laikos dzīvojušiem) patīk radīt par PSRS izglītības sistēmu tādu iespaidu, it kā tur nu baigā kvalitāte bija, bet patiesībā tur diez gan bēdīgi bija, ja skatās pēc darbiem, pēc tajos laikos radītām lietām. Bija cilvēciskais faktors, taču nu pārāk bieži , kad runa ir par PSRS laiku feileriem, min cilvēcisko faktoru, partiju u.t.t.. Izskatās pēc standarta attaisnojuma.

Edited by Mateushs
Link to post
Share on other sites
pirms 3 stundām , AndrisBB teica:

sanāk tā ka mācās visu, bet tolkam nezin neko

Šeit nu es Tev nepiekritīšu: Vismaz vidējā izglītība ir jāapgūst ļoti plašā amplitūdā - lai jaunais cilvēks saprastu, uz kādiem vaļiem balstās pasaule, jeb viss tas, kas mums apkārt, it kā pierastas lietas, bet cik daudz pūļu ir prasījušas, lai mēs varētu dzīvot, tā kā dzīvojam. Studē lai tālāk katrs pēc savām interesēm.

 

pirms 2 stundām , Mateushs teica:

skatās pēc darbiem, pēc tajos laikos radītām lietām.

Nū, radīts tika daudz kas, bet tu jau mums esi īpašs...Pat mums te mazajā Latvijā netrūkst ģeniālu cilvēku, Pauls Stradiņš, Emīls Dārziņš, pirmie, kas vismaz man iešaujas prātā, bet tas saraksts ir itin garš.

Ok, es LU studēju autobūvi, tā arī nesanāca pastrādāt savā nozarē, bet nu iegūtās zināšanas ir palīdzējušas visā tālākajā mūžā.

Edited by aoma
Link to post
Share on other sites
pirms 4 stundām , AndrisBB teica:

Un programmētāji parasti programmē tos skapjus? Vai tā ir specifiska specialitāte?

 

Maz jau ticams ka kāds ņems darbā RTU absolventu kurš pabeidzis "datorzinātnes", lai programmētu vadības skapjus? RTU ir programmas, kas apskata tieši to nozari, tur ir iekļauta elektronīka, fizika utt.

Maz ticams arī ka kāds kurš mācijies "Elektrotehnaloģiju Datorvadību", pieteiksies darbā lai rakstītu kodu jaunajai eVeselības sistēmai.

Tomēr dažādas profesijas, kautkas jau protams mazliet pārklājas.

no sākuma copy& paste no līdzīga, tad dirš klāt papildinājumus vadībai.

Pēc tam koders sēž katru dienu un taisa dažādus labojumus/uzlabojumus, jo kad ir runa par lielu naudu, tad izpildītājam par pasūtītāja naudu jebkura kaprīze. kaut vai dāmas ar plikiem pupiem, kad viss ir kārtībā.

Katrā rūpnīcā ir savas prasības un specifikācija+ vēl atnāk mehāniķi, elektriķi un prasa kaut ko uzlabot, ko programmētāji izstrādē nemaz nevarēja iedomāties/paredzēt.

 

Tagad jau lēnā garā pārriet uz moduļveidīgiem kontroleriem un vadību, kur programmētājs ir gan ķīmiķis, gan fiziķis, gan arī teologs. Labāk samaksāt lielāku algu tam inženierim- orķestrim, nevis algot 2 darbiniekus vai meklēt ārpakalpojumu.

Link to post
Share on other sites
pirms 2 stundām , Mateushs teica:

Cilvēkiem (it īpaši tajos laikos dzīvojušiem) patīk radīt par PSRS izglītības sistēmu tādu iespaidu, it kā tur nu baigā kvalitāte bija

Kurš tev to saka? psrs izglītībā bija daudz melu.

Link to post
Share on other sites

50/50

diplomdarbu taisīju pēc 60.gadu grāmatas hidraulikā. jopta, fizika ir tā pati, tikai tagad modernas iekārtas

medicīna protams vēl senāk attīstījusies, bet progress kardioloģijā arī pēc staļina nāves sāka attīstīties.

ķīmija- novičok psrs laiku ķīmiķu veikums, bet sākums 1.pasaules karā.

Link to post
Share on other sites
e = d

Nu ja, un datori jau tikai Paskāla skaitļotāja modernizētas versijas.

Link to post
Share on other sites

kā tu domā, no kurienes ir radušies optimizācijas rīki?

kad vēl tavs kalkulators bija jaudīgāks par datoru, tad lai ietaupītu resursu, daudz kur izmantoja analītisko matemātiku. tas bija gan psrs, gan usa pusē

Edited by Murlo
Link to post
Share on other sites

tagad jau sāk attīstīties big data indžinierings. datu ir tik daudz, ka viss milzīgais apjoms aizkavē pārējos procesus. Sāk lauzt galvu, kā lai paātrina procesus.

Respektīvi resursu trūkums sāk atkal progresu dzīt uz priekš un izdomāt jaunus risinājumus

Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Ar to BIg Data bija tā. Kādā Ķīpsalas izstādē skatos - mācību iestāde piedāvā to Big Data programmu.

Nu, es tad nu tur painteresējos, kas un kā. Man nezin kāpēc bija tāds priekšstats, ka tas ir kaut kas TĀDS, nu, kur jāzin kaut kādas nozares pamati un tad nu to BIg Data kaut kā piemācās klāt.

Neka nebija, programma pēc skolas izglītības iegūšanas! Un nekādu prasību par jel ko eksaktu.

Link to post
Share on other sites

psrs kibernētika jau pašā sākumā iepalika no rietumiem par vairākiem gadiem, psrs 50to sākumā kibernētiku sauca par viltus zinātni.

Līdzīgi esot bijis ar ģenētiku, 30os veselu rindu ģenētiķu izšāva.

Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Vajag tomēr visā tajā vēsturiski-politiskajā jūklī atšķirt vienus procesus no otriem.

 

Ja reiz tomēr ir tāds satraukums, ka ar tiem eksaktajiem un ekonomiku ir problēma, tad pamatzināšanām būtu jābūt pieejamām par velti labi izstrādātos mācību materiālos.

 

Fizika, matemātika, programmēšanas pamati.

 

Link to post
Share on other sites
Mateushs
14 hours ago, Raimonds1 said:

Vajag tomēr visā tajā vēsturiski-politiskajā jūklī atšķirt vienus procesus no otriem.

 

Ja reiz tomēr ir tāds satraukums, ka ar tiem eksaktajiem un ekonomiku ir problēma, tad pamatzināšanām būtu jābūt pieejamām par velti labi izstrādātos mācību materiālos.

 

Fizika, matemātika, programmēšanas pamati.

 

 

Jautājums - kādā valodā jāapgūst programmēšanas pamati? 

Link to post
Share on other sites
AndrisBB

Domājams ka atkarīgs no vecuma, vietas un mērķa.

 

Ja kautkādā skolā bērniem klasē māca, tad visdrīzāk ka Python ir visreālākais variants, var padarīt to programmēšanu diezgan interesantu.

Cits stāsts ir ja sāk mācīties programmēšanu universitātē kautkādā "iegulto sistēmu" jomā, tad diezgan loģiski sākt ar C.

kautkam pa vidam - Datorzinātnēm utt pa lielam der jebkas, tas pats Pitons, Java, C++ (ja grib pamocīt studentus jau pašā sākumā).

Link to post
Share on other sites
Raimonds1

Apgūt vai neapgūt ir katra paša skolnieka un viņa vecāku izvēlē.

Materiāliem jābūt.

Gan par C, gan Assembler, gan citam valodām. Labiem, pārdomātiem materiāliem, kas izraisa interesi.

Link to post
Share on other sites
Mateushs
On 9/15/2020 at 1:19 PM, Raimonds1 said:

Apgūt vai neapgūt ir katra paša skolnieka un viņa vecāku izvēlē.

Materiāliem jābūt.

Gan par C, gan Assembler, gan citam valodām. Labiem, pārdomātiem materiāliem, kas izraisa interesi.

 

Materiāliem ir jābūt, bez šaubām. Un jābūt brīvā pieejā. Te laikam var runāt par to, lai valsts no savas kabatas apmaksātu šādu materiālu rašanos un brīvu pieeju visiem, kas grib studēt programmēšanu.

Link to post
Share on other sites
  • 1 month later...

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...

×
×
  • Create New...