Ronalds Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Ja par zeltu, tad jāpērk tikai un vienīgi fiziski aptaustāms zelta gabals. Bet nu tagadējā LV likumdošana (20% nodoklis pie pārdošanas) ir galīgi garām un padarījusi šo investīciju veidu diezgan neizdevīgu. Bet nu zelts jau ir dārgs, bet mazs izmēros - potenciāli viņu var pārdot pa kreiso vai citā valstī. 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Fiziskais zelts var pārdzīvot 100 paaudzes, 100 valsts un valūtu reformas. Pierādīts 5000 gadu laikā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 (labots) Pirms 18 minūtēm , rnxx teica: Kāpēc normāls elements? Tāpēc, ka tādu lietu kārtību ir izveidojuši sistēmas beneficiāri. pielabošu: un visi citi kā papagaiļi atkārto "ekonomikas guru" izteiktos apgalvojumus. Ja melus sāk bieži atkārtot, beigās pašam izliekas, ka tā ir patiesība. Labots Marts 21, 2019 - Jurkins 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 11 minūtēm , rnxx teica: Kāpēc normāls elements Viena no teorijām - jeb aitu cirpšanas teorija: Sākumā ir ekonomiskā izaugsme - procentu likmes zemas, ekonomika aug, biznesi attīstās, privātie pērk nekustamos īpašumus uz kredīta protams ka! (Aita audzē vilnu) Tālāk tiem kas ir pie varas vajag noslaukt naudu no zemākajiem slāņiem - un sākas krīze! Biznesi bankrotē un tiek pa kapeikām pārdoti, nekustamo īpašumu cenas nokrīt un tie kas nespēj kredītu maksāt ir spiesti pa kapeikām viņus pārdot un vēl paliek parādā! (tiek cirpta vilna) Principā tas tika novērots 2008/2009 gada krīzē LV! Kas pa lēto sapirka īpašumus, par kuriem cilvēki nevarēja maksāt kredītus? Es neapgalvoju ka tā ir absolūta patiesība, tik viena no teorijām! Tomēr fakts - no 2008 gada krīzes kungi izgāja ar pamatīgiem plusiem, bet tauta tika "apcirpta" 1 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ervie Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 13 minūtēm , Ronalds teica: Bet nu tagadējā LV likumdošana (20% nodoklis pie pārdošanas) ir galīgi garām citur apkārtnē ir kaut kā savādāk? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Nezinu kā ir citur! Bet piemēram no depozītu procentiem ir 10% nodoklis. Tā kā zelta gadījumā kā minimums nodoklis nav godīgs! (Bet nu kurš nodoklis ir godīgs....) 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
marrtins Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 27 minūtēm , Ronalds teica: Bet nu tagadējā LV likumdošana (20% nodoklis pie pārdošanas) No starpības starp pārdošanas cenu un pirkšanas cenu! Pirms 29 minūtēm , rnxx teica: Okei, lai būtu. Kāpēc normāls elements? Tas tači ir no tās pašas sērijas, ka inflācija ir "nepieciešama" un "normāla" 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Jā! 2x vairāk kā no bankas depozīta! Paldies kungiem! Link to comment Share on other sites More sharing options...
marrtins Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 12 minūtēm , Ronalds teica: Bet piemēram no depozītu procentiem ir 10% nodoklis. Toties depozīti nāk ar daudz lielāku risku. Pirms 3 minūtēm , Ronalds teica: Jā! 2x vairāk kā no bankas depozīta! Paldies kungiem! ASV parādzīmēm vispār nav income tax - vēl izdevīgāk! P.S. Kāds zin kā ar Latvijas valdības parādzīmēm un nodokļiem? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 7 minūtēm , marrtins teica: ASV parādzīmēm vispār nav income tax Tas gan jau ka ir iekš USA. Šaubos vai tas uz LV attiecas! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts marrtins Marts 21, 2019 Populārs ieraksts Share Marts 21, 2019 Var uzmesties par nelegālo imigrantu un legalizēties. Atceries: bet takš 0% Pirms 35 minūtēm , Ronalds teica: Tā kā zelta gadījumā kā minimums nodoklis nav godīgs! Vēl viens piemetinājums par 10% vs 20%. Šis arī parāda, kur valdība vēlas, lai tauta glabātu kādu brīvo EUR. Man secinājums automātā ir - jādara pretēji. 1 4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 22 minūtēm , marrtins teica: depozīti nāk ar daudz lielāku risku. Līdz 100k riska nav vispār. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 20 minūtēm , marrtins teica: Tas tači ir no tās pašas sērijas, ka inflācija ir "nepieciešama" un "normāla" Vispār būtu interesanti uzzināt pilno skaidrojumu vienam no ekonomikas pamatprocesiem, kā inflācija uztur, palīdz, regulē tos vai citus ekonomikas procesus. google piedāvā - why inflation ....is good, is bad, is important, is necesarry, exists, matters. https://www.investopedia.com/ask/answers/111414/how-can-inflation-be-good-economy.asp Many economists, businessmen, and politicians maintain that moderate inflation levels are needed to drive consumption--operating under the larger, overarching assumption that higher levels of spending are crucial for economic growth. The Federal Reserve typically targets an annual rate of inflation for the United States, believing that a slowly increasing price level keeps businesses profitable and prevents consumers from waiting for lower prices before making purchases. There are some, in fact, who believe that the primary function of inflation is to prevent deflation. Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 7 minūtēm , marrtins teica: Vēl viens piemetinājums par 10% vs 20%. Šis arī parāda, kur valdība vēlas, lai tauta glabātu kādu brīvo EUR. Man secinājums automātā ir - jādara pretēji. Tā izskatās. Piekrītu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
marrtins Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 (labots) Raimonds1, dažos vārdos, kā es redzu inflāciju. Ar to valdošie nošauj kā minimums divus zaķus - publons max tērē (max nodokļi) un neko nespēj uzkrāt (kāda jēga krāt ar -2-4% gadā, ja ne vairāk). Nav uzkrājumu - agrāk vai vēlāk būs parādi. Parāds - verdzība. Pirms 12 minūtēm , e = d teica: Līdz 100k riska nav vispār. Nav kamēr problēmas ir vienai, mazai bankai, ja tu runā par depozītu garantijas fondu. Līdzko visa sistēma sāks ļodzīties, arī šis garantijas fonds zaudē jēgu. Kāda jēga garantēt fiat naudiņas ar tādām pašām fiat naudiņām hiperinflācijas situācijā? Piekļuves ierobežošana banku kontiem arī ir reāla. Ja kāds atceras pirms pāris gadiem uz dažām dienām (vai vienu dienu tikai? hmm, neatceros ) nebija iespējams izņem naudu no bankomātiem? Reāls haoss. Bail-in likumi tiek bīdīti, jau notestēti Kirpā pirms pāris gadiem. Labots Marts 21, 2019 - marrtins 3 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Interesanta teorija: bagātnieks ceļ NĪ, NĪ cena aug un bagātnieks pārdod NĪ nabagam, kuru kreditē banka. Nopērk zeltu aka 2007 cenās. Krīze, zelta cena kāpj. Nabags bankrotē, NĪ cena krīt. Bagātnieks pārdod zeltu un nopērk NĪ lēti. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 (labots) Lai nebūtu inflācijas, algām un cenām jāatgriežas padomju laikos, kad cenu mierīgi iestrādā preces štancējamajā vai lejamajā formā, un algu apmēram tāpat. Inflācija pazūd. Un 50 gadus ražo vienu vaz 2107. greit saksess. Pirms 1 minūtes , rnxx teica: Interesanta teorija: bagātnieks ceļ NĪ, NĪ cena aug un bagātnieks pārdod NĪ nabagam, kuru kreditē banka. Nopērk zeltu aka 2007 cenās. Krīze, zelta cena kāpj. Nabags bankrotē, NĪ cena krīt. Bagātnieks pārdod zeltu un nopērk NĪ lēti. Tā nav teorija, tā prakse saucas "banku meitas uzņēmumi". Ektornet, salvus, utml. Zelta, tāpat kā dimanta cenas, ir tāds pats haips kā šitkoins. Nav neviena reāla iemesla, kāpēc zelts maksā tik, cik maksā, ja neskaita babuļu vēlmi apakrināties ar dzelteniem zvārgulīšiem. OK, zeltu lieto elektronikā, bet, ja to lieto tikai tur, cena būs zemāka. Labots Marts 21, 2019 - versatile Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 PSRS laikos bija inflācija, tās pašas auto un auto detaļu cenas. Oficiālās cenas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
marrtins Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 (labots) Pirms 4 minūtēm , versatile teica: Lai nebūtu inflācijas, algām un cenām jāatgriežas padomju laikos, kad cenu mierīgi iestrādā preces štancējamajā vai lejamajā formā, un algu apmēram tāpat. Inflācija pazūd. Un 50 gadus ražo vienu vaz 2107. greit saksess. Tā ir tieši tāda pati centralizētas varas izpausme, kā mākslīga inflācijas kontrole. Viens birokrāts izdomājis preces vērtību, bet te cits - naudas vērtību. Labots Marts 21, 2019 - marrtins Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 14 minūtēm , marrtins teica: Ja kāds atceras pirms pāris gadiem uz dažām dienām (vai vienu dienu tikai? hmm, neatceros ) nebija iespējams izņem naudu no bankomātiem? Neatceros. Proof? Vai plika tukšmuldēšana? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 (labots) Pirms 4 minūtēm , marrtins teica: mākslīga inflācijas kontrole Inflācijas kontrole ir sarežģīts mehānisms. Ja kāds sektors attīstās neporporcionāli ātri, teiksim, būvniecība 2007.ajā, aug pieprasījums pēc strādniekiem, aug algas. Aug algas, aug pakalpojuma cena. Pa ķēdīti tas uzdraivo augšā arī citas cenas, kur, pirmkārt, jākonkurē ar algu līmeni un otrkārt, ja dzīvokli maksā dārgāk uzcelt, tad to maksā dārgāk noirkt, tāpēc tie, kas grib nopirkt, meklēs veidus saņemt vairāk. Superstrauja izaugsme pateicoties vienam sektoram ir bīstama, tāpēc to sauc par burbuli. Viens vai otrs faktors, pieprasījums nokrīt, paliec ar nelikvīdu aktīvu un lielām saistībām. Tāpēc to spēku, kas draivo cenas augšā, mēģina kontrolēt. Ar nodokļiem, ar visu ko. Stagnācijas periodā otrādi - dod atbalstus ģimenēm, jauniešiem NĪ iegādei, ir valsts pasūtījumi, utt. Ja cenas turēt statiskas, statiskas paliek arī algas, kas nemotivē nekāda veida izaugsmi - realitātē, parādās sektori, kur pieprasījums pārsniedz pieprasījumu, plaukst melnais tirgus. kam to vajag? Labots Marts 21, 2019 - versatile Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 2 minūtēm , versatile teica: Inflācijas kontrole ir sarežģīts mehānisms. Ja kāds sektors attīstās neporporcionāli ātri, teiksim, būvniecība 2007.ajā, aug pieprasījums pēc strādniekiem, aug algas. Aug algas, Auga jau starpnieku darbinieku algas un to algas, kuri strādāja celtniecībā uz izstrādi, nododot kubus un kvadrātus. Tikko klientiem aptrūka naudas, algas tur izzuda, jauni klienti neradās. Lielā alga palika par 0 algā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Bija tāda smuka pasaka kaut kur baigi sen netā lasīta: Pieņemsim, ka eksistē pasaule, kurā dzīvo kaut kādi radījumi, kuriem nepieciešama dzīvošanas substance (vairāk neko nevajag), kas tiek ražota rūpnīcā, kurā strādā šie radījumi. Viņi saražo noteiktu daudzumu substances, kura maksā A naudas vienības, viņiem izmaksā B naudas vienības algā un C naudas vienības aiziet nodokļos (mazo, veco, slimo u.t.t. radījumu uzturēšanai). A = B + C. Apgrozībā ir A daudzums naudas vienību. Ļoti vienkāršoti pieņemam, ka rūpnīca un tās mehānismi ir mūžīgi un, vispār, jau pieņēmām, ka tur vajag tikai to substanci. Nu tad iet tie radījumi uz veikalu un pērk to substanci un viss griežas uz riņķi. Taču līdzko rūpnīcai uzrodas "buržuāziskais asinnsūcējs īpašnieks"? un daļu D naudas nobēdzina offšorā?, tā B + C < A un visu substanci vairs nopirkt nevar... emisija. Un tur arī inflācija. Kapitālismā nu nekādi bez tās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
marrtins Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 4 minūtēm , versatile teica: Inflācijas kontrole ir sarežģīts mehānisms. Tieši tāpēc nedrīkst pieļaut (vai kā minimums atbalstīt) dažu elitistu mēģinājumus kontrolēt jebkādus sarežģītus procesus (šajā gadījumā ekonomika), tas var darboties tikai īstermiņā un pašu kontrolētāju labklājībai. Ja runājam konkrēti par pirms krīzes NĪ burbuli, kas tad īsti to vairoja? Vai brīvā tirgus pieprasījums, vai tas bija faktors, dēļ kā strādniekiem cēlās algas un pa ķēdīti tālāk cenas? Pieprasījums bija, tas ir tiesa, bet jāskatās arī dēļ kā bija masīvs pieprasījums? Tas kā reiz bija jau tevis pieminētais centralizētās kontroles pasākums - sākot ar 2000-o sākumu samazināt likmes 1-2% un sākt dāļāt kredītus visiem, kas vien to paprasīja un burbuļa rezultāts nebija ilgi jāgaida. Tie bija tie paši centrālie baņķieri, kas radīja šādu burbuli un kas kontrolē inflāciju, vienlaicīgi ekonomikas studijās mācot, ka bez inflācijas jau nu ne kādi un, protams, tas viss ir jākontrolē 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rnxx Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Mašīnu cenai PSRS bija inflācija, man teica, ka bija. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 24 minūtēm , versatile teica: Zelta, tāpat kā dimanta cenas, ir tāds pats haips kā šitkoins. Nav neviena reāla iemesla, kāpēc zelts maksā tik, cik maksā Domāju, ka nē. Zeltu nevar saražot bezgalīgo daudzumos, viņš mums tāds diezgan ierobežots. Viņu arī nevar pa velti izrakt, vajag tos 30$ no kubikmetra. 1 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jurkins Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 3 minūtēm , marrtins teica: Tie bija tie paši centrālie baņķieri Var teikt, ka Reigans šādā veidā Padumjo Savienību nogāza. Link to comment Share on other sites More sharing options...
msp Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 1 stundu atpakaļ, Jurkins teica: Tāpēc, ka tādu lietu kārtību ir izveidojuši sistēmas beneficiāri. Īstenībā ļoti laba investīcija būtu nepiedalīties beneficiāru sistēmā. Neņemt kredītus, ieguldīt tikai saprotamā lietā, vēlams lokālā. Radīt kvalitatīvus produktus vai pakalpojumus. Kalpot klientam, nevis investoram. Ieguldīt tikai nopelnītus līdzekļus. Lai arīi veikli aritmētiķi ar saliktajām % likmēm mēģina pierādīt, ka šādi uzkrājumi / ieguldījumi strauji zaudē vērtību, un "ir jādzīvo šodien", jo galu galā "tu taču esi tā vērts" - dzīve regulāri pierāda pretējo. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
marrtins Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 25 minūtēm , e = d teica: Neatceros. Proof? Vai plika tukšmuldēšana? Mēģināšu atrast kādu saiti. Neatceros kad tieši tas bija, bet toreiz nevarēja izņemt naudu no ne vienas bankas bankomāta. Bankomāti strādāja un uz ekrāna bija kaut kāds paziņojums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 25 minūtēm , e = d teica: Neatceros. TAs bija gan SEB gan Swed, milzīgas rindas pie bankomātiem, pēc tam nedeva, baumas radīja lavīnas efektu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Ja runā par inflāciju, tad viss ir vienkārši! Nauda- tie ir apdrukāti papīrīši vai ieraksti datu bāzēs bez jebkāda reāla seguma! Un kungiem ir iespēja piedrukāt šo tik, cik vajag! Padomājiet - kāpēc praktiski visas valstis gadiem ilgi tērē vairāk, kā saņem nodokļos, saucas budžeta deficīts, bet mēs tā nevaram? Labi varam paņemt kredītu un kādu moment iztērēt vairāk kā mums ir, bet pēc tam būs jāatdod ar procentiem.... Vienkārši valstis (visas!!!) drukā klāt naudu un dēļ tā arī ir inflācija. 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
msp Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 1 minūtes , Ronalds teica: Vienkārši valstis (visas!!!) drukā klāt naudu un dēļ tā arī ir inflācija. Nuja, bet pamato emisiju ar ekonomikas izaugsmi. Pirmais, kurš iestājās par bezdeficīta budžetu bija Šķēle. Kas notika tālāk, mēs zinam. Sistēmai nepatīk finanšu neatkarība. Tas Latvijā.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Un no šā ir secinājums, ka krāt naudu ir bezjēdzīgi! Vislabākais piemērs - mūsu vecvecāki kur padomju laikā krāja rubļus, daži pat pāris desmitus tūkstošu bija sakrājuši. Bet te perestoika, rubļa devalvācija un par mūža iekrājumiem kurpju pāris sanāk..... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 4 minūtēm , Ronalds teica: Vienkārši valstis (visas!!!) drukā klāt naudu un dēļ tā arī ir inflācija. Jā, tas ir iemesls. Bet ne vienīgais. Link to comment Share on other sites More sharing options...
msp Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 23 minūtēm , Jurkins teica: Var teikt, ka Reigans šādā veidā Padumjo Savienību nogāza PSRS tika sakauta ar košļenēm un džinsiem, nevis ar baņķieriem un aviobāzes kreiseriem. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
versatile Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 15 minūtēm , jema teica: TAs bija gan SEB gan Swed, milzīgas rindas pie bankomātiem, pēc tam nedeva Nevis nedeva, bet aitas izņēma tukšus un džiforess sestdienā nespēja visus apbraukāt un uzpildīt. Dominā bija rinda pa pusi veikala. Lieki piebilst, ka visu nākamo nedēļu bija rindas pie iemaksas automātiem. Just now, Ronalds teica: mūsu vecvecāki kur padomju laikā krāja rubļus, daži pat pāris desmitus tūkstošu bija sakrājuši. Bet te perestoika, rubļa devalvācija Lietas sāka maksāt tik, cik tās maksā uztaisīt, nevis cik uz tām uzštancēts. ļavnie kapitālisci. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Nē! Vienīgais! Ja nauda netiktu piedrukāta, inflācijas nebūtu! Bet naudas piedrukāšana ir ērts veids kā izkāzt naudu no cilvēkiem. Atņemt viņiem iespēju uzkrāt vecumdienām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 1 minūtes , Ronalds teica: Nē! Vienīgais! Ja nauda netiktu piedrukāta, inflācijas nebūtu! Nē, nē. Inflācija notiek arī tad, ja naudu nedrukā, bet paceļ nodokļus. Piemēram. Link to comment Share on other sites More sharing options...
msp Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Pirms 1 minūtes , Ronalds teica: naudas piedrukāšana ir ērts veids kā izkāzt naudu no cilvēkiem Tā ir blakne. Baronam Keinsam bija citāds plāns šāda veida modelim. Strauja izaugsme 20.gs. nebūtu bijusi iespējama, ja nedrukātu klāt naudu. Jo nebūtu par ko būvēt, attīstīt un ražot, ja visai naudai būtu jābūt apsegtai ar zeltu. Tas tā vienkāršoti.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Marts 21, 2019 Share Marts 21, 2019 Vispār topiks sāk pārvērsties par spožo plāna metāla cepurīšu nēsātāju saietu. 1 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts