Mezavecis Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 pirms 8 stundām , Luke teica: Par tām dzelzbetona pārsedzēm šķiet, iepriekš bija radies nepareizs priekšstats, Priekšstats ir pareizs, jo ne jau problēma ir nolupušos betonos, bet gan tas, ka šādās pārsedzēs izurbt caurumu ir problēma, skaņas izolācija pakaļā, trubām un komunikācijām vieta ir tikai caurumos, kur tiec klāt tikai būvniecības sākumā. Turklāt bez ceļamkrāna šis pasākums nav iespējams, attiecīgi izmaksas uzaug pamatīgi. Ja mājai nav vairāk pa 2 stāviem, tad nesaprotu, priekš kam tādas vispār vajag. 2017.05.13. , 08:23, ronalds_ teica: Zinu vienu gadījumu kad mājas projekts Rīgā tika saskaņots apmēram gadu Māju būvēt Rīgā ir mazohisms Būvvalde un citas Rīgā iestādes nekalpo cilvēku vajadzībām Ja arī tiks uzbūvēts, tad garantēts kosmisks NĪ nodoklis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Maijs 15, 2017 Author Share Maijs 15, 2017 Pirms 57 minūtēm , ju teica: rezonatorus, kas lokāli noēdīs to diapazonu ap 30Hz. Tie 30Hz bija tikai piemērs. Apskatoties tajā Bauroc grafikā, var redzēt, ka šādam risinājumam "aiziet auzās" viss basa diapazons. Visticamāk sendvičam tikai no rīģipša un akmens vates ar basa diapazonu, iespējams, varētu būt vēl sliktāk.. Te arī parādās tā problēma, ka būvmateriālu ražotāji, ja vispār ieliek kādus datus par savu materiālu skaņas izolācijas īpašībām, tad visbiežāk tur parādās kaut kāds viens cipars, kas maz ko izsaka.. 1 stundu atpakaļ, Mezavecis teica: Turklāt bez ceļamkrāna šis pasākums nav iespējams Gāzbetona pārsegumiem jau arī laikam vajag ceļamkrānu.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 56 minūtēm , Mezavecis teica: ka šādās pārsedzēs izurbt caurumu ir problēma, skaņas izolācija pakaļā, trubām un komunikācijām vieta ir tikai caurumos, kur tiec klāt tikai būvniecības sākumā. Turklāt bez ceļamkrāna šis pasākums nav iespējams, Saliekamā dzelzsbetona pārsegums ir viens no labākajiem. Arī privātmājā, ja tik var atļauties, dārgāk būs par koka siju pārsegumu, protams. Un ar skaņas izolācijas veidošanu būs labāk. Kādas problēmas urbt betonā? Par ceļamkrānu, jā, bez tā neiztikt, var iegadīties, ka šaurības dēļ ceļamkrāna piekļūšana ir grūti iespējama, tad jāuztraucas, citādi, nevajag izvairīties no ceļamkrāna, tos pašus blokus celt, ceļamkrāns noder, paletes ar blokiem celt, var jau pa vienam blokam nēsāt, bet saliec izmaksas strādnieku darbam, arī būs lielas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 @vvvAr ko dzelzbetons ir labāks? Ar to, ka kanalizācijas otrā stāvā trubas jālaiž pa sienām un elektrības vadi jābāž velns sazin kur. Civilizētās valstīs visas komunikācijas liek ir starp pirmo un otro stāvu. Man mājās ir koka un metāla pārsedzes - neredzu iemeslu kaut ko citu likt, ja būtu jaunu būdu jābūvē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Maijs 15, 2017 Author Share Maijs 15, 2017 Pirms 1 minūtes , Mezavecis teica: Man mājās ir koka un metāla pārsedzes Koka pārsedzes negribu vairs principā. Man arī mājai tādas ir- var dzirdēt katru soli. Jā, protams, man tur celtnieki nolažojuši, un visu salikuši kā pagadās, un gan jau ne pēc tehnoloģijas, bet nevar jau galvot, ka citi celtnieki to pašu darbu varētu izdarīt labāk. Tāpēc domāju izmantot tādus risinājumus, kur pēc iespējas mazāk puikas ar līkām rokām var nočakarēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Just now, Mezavecis teica: Ar ko dzelzbetons ir labāks? Manai mājai arī koka siju pārsegums. Vibrē tās sijas, ja otrā stāvā pa grīdu palēkā. Dzelzsbetona pārsegumam tā nebūtu. Pats galvenais trūkums koka pārsegumam salīdzinājumā ar dzelzsbetona paneļu pārsegumu - mazāki laidumi. Optimāli koka sijas ir līdz 4,5 m, varbūt vēl 5 m, ja vairāk, tad jau koka pārsegums nav pamatots. Ir koka pārsegums vecajās mājās arī 6 m laidumiem, pat lielākiem, bet tur ir baigās sijas, gandrīz baļķi, tādus lietot - nejēgā dārgi. Ja ir mājā paredzētas plašas istabas, ar koka sijām pārsegt būs grūti. Pirms 8 minūtēm , Mezavecis teica: Civilizētās valstīs visas komunikācijas liek ir starp pirmo un otro stāvu. Nu nez. Šito nesaprotu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Es skatījos amerikāņu projektus un tie taisa pārsedzes veidojot koka kopnes un sanāk starp stāviem kaut kur 40cm liela sprauga, lai būtu vieta ventilācijas trubām. Var papildus salikt skaņas izolējošus materiālus. Un neviens par skaņas izolāciju nesūdzās. Padomju celtnēs ir betona varianti - tieši tur var dzirdēt, kā kaimiņš nopiržas. Just now, vvv teica: Nu nez. Šito nesaprotu. Es arī nesaprotu mūsu cilvēkus - uzbūvē būdu, uztaisa iekšējo apdari un tad domā, kur būs duša. Un tad sačakarē visu dizainu/ skaņas izolāciju velkot trubas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 1 minūtes , Mezavecis teica: Padomju celtnēs Nu gan. Kāpēc mūsdienās būvēt kā padomju celtnēs? Kādi bija standarta skaņas izolācijas risinājumi padomju celtnēs un kādi pieejami tagad - nakts pret dienu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 @vvv, nav svarīgi kāds ir būvniecības process, svarīgāk ir tas, kas notiks pēc tam un kā tiks panākts normāls mikroklimats, lai nebūtu jāperās ar rekupāciju un citiem sviestiem. Betonam baigi patīk uzsūkt mitrumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 5 minūtēm , Mezavecis teica: Es arī nesaprotu mūsu cilvēkus - uzbūvē būdu, uztaisa iekšējo apdari un tad domā, kur būs duša. Un tad sačakarē visu dizainu/ skaņas izolāciju velkot trubas. Tāpēc, ka trubu vilkšana galā ir celtnieka Vasjas rokās, kurš savelk tur, kur viņam pašam ienāk galvā. Uzprasi tēmas autoram. Vai viņš projekta stadijā paredzēs visas trubas, būs viņam ūdeņnieka sadaļa projektā, vēdināšanas sadaļa, apkures sadaļa... Pārsvarā privātmāju būvētāji aprobežojas ar arhitektūru, klāt kaut kāds minimums par konstrukcijām, lai tik būvvalde laiž cauri... nekādu risinājumu par komunikācijām projektos. Tā arī sanāk, ka trubas ir, kā Vasjam patīk, pareizi, nepareizi, bet pa lēto. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Didzis Maijs 15, 2017 Populārs ieraksts Share Maijs 15, 2017 Uztaisīt vienā mājā mūzikas klausāmo istabu un guļamistabu, lai gulētājam netraucē, tā ir neizpildāmā misija. Vieglāk sievu nomainīt, vai dzīvot vecpuiša dzīvi. Ja godīgi, tad nesaprotu šito iespringšanu par skaņa sizolāciju. Esmu dzimis un audzis klasiskā koka jaunsaimnieka būvētā stāvbūvē. Nedomāju, ka 1924 gadā kāds baigi domāja par skaņa sizolāciju, bet neatceros, ka būtu bijušas problēmas. Tagad dzīvoju mājā, kur daļa ir guļbūve, bet daļa gāzbetons un visur koka pārsegums. Nu nav problēmu, ka vienā mājas galā dzirdētu kā otrā nopiržas. Protams, ''diskotēku'' divpadsmitos naktī nerīkoju. Ir jāņem vērā, ka mājā dzīvo ģimene un tur laikam visa tā sāls. Jūs te spriežat kā vecpuiši, kuri grib ballītes rīkot, aliņus ar draugiem visu nakti sūkt, spiedzošas meienes spaidīt un lai sieva to visu guļamistabā nedzird. Protams, var skaņu istabu uztaisīt, visu uz amortizātoriem salikt un vates kalnus sienās sabāzt, tikai, cik tas izmaksās. Kad tāda nauda būs, tad vecums klāt un skaļa mūzika galīgi neinteresēs. 6 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Maijs 15, 2017 Author Share Maijs 15, 2017 Pirms 35 minūtēm , vvv teica: Vai viņš projekta stadijā paredzēs visas trubas, būs viņam ūdeņnieka sadaļa projektā, vēdināšanas sadaļa, apkures sadaļa... Mājā, kas jau tagad ir uzbūvēta, bija tā, ka (par laimi) bija vīriņš, kuram bija kaut kāda fiška kā un pa kurieni tās trubas varētu izvilkt, un to viņš arī veiksmīgi izdarīja. Šim projektam ventilācijas skursteņus abām vannas istabām un virtuvei iezīmēju jau pats savās skicēs, un rādās, ka arhitekts tās ir veiksmīgi pārlicis auto/archi vai kādā tur cadā. Par laimi man tur sanāk, ka abas vannas istabas būs viena virs otra, virtuve blakus vienai vannas istabai. Tā kā tas būtu salīdzinoši vienkārši. Par kanalizācijas cauruļu iezīmēšanu projektā vēl neesmu painteresējies, bet nu vismaz pašam apmēram ir skaidrs kā tur kas varētu iet. Par apkures radiatoru caurulēm- kaut kā neticu, ka arhitekts kaut ko zīmēs. Attiecībā uz vēdināšanas sadaļu- mans pirmais jautājums par to kā varētu veidot rekuperācijas sistēmu diezgan ātri beidzās bez konkrētas atbildes. Būs jāatkārto. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 7 minūtēm , Luke teica: Attiecībā uz vēdināšanas sadaļu- mans pirmais jautājums par to kā varētu veidot rekuperācijas sistēmu diezgan ātri beidzās bez konkrētas atbildes. Būs jāatkārto. Mīļuprāt tev atbildēšu. Tik būs tev bišķi jāpagaida. Tik iestāšos skolā, kur sagatavo ventilācijas speciālistus, pabeigšu to, tad būšu zinošs ventilācijas lietās un tad atbildēšu. Vecīt, sameklē ventilācijas speciālistu, uzdod viņam šo jautājumu, viņš atbildēs. Varbūt starp foruma biedriem ir kāds vēdināšanā izglītots, tik līdz šim te tēmā nav bijis. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 pirms 2 stundām , Mezavecis teica: lai nebūtu jāperās ar rekupāciju un citiem sviestiem. Ja mājai ir laba siltuma izolācija = nav šķirbu gaisa apmaiņai un nav vēlme turēt logus vaļā un apkurināt ielu, bez ventilācijas neiztikt! Un tas nekādi nav atkarīgs no sienu un vēl vairāk pārseguma materiāla! Koka pārsegums ir lēts, bet viņš šūpojas un skaņas izolācija viņam nekāda! Ja es tagad celtu 2stāvu māju, es liktu dzelzsbetona paneļus! Izurbt caurumu betonā - kur problēma? Perforators un SDS urbis= nav nekādu problēmu! Par ventilāciju - es pēc savas pieredzes varu teikt, ka vajag ierakt zemē cauruli gaisa sākotnējai uzsildīšanai, lai rekuperatorā nonāktu gaiss ar temperatūru >0 grādi. Savādāk rekuperatoram ir tendence aizsalt, tas tiek risināts apgādājot rekuperatoru ar 1 -2 kw elektrisko tenu - sanāk daļēji sildīt māju ar elektrību - izmaksas diezgan nelabas. Būvniecības laikā ierakt to trubu kaut vai blakus kanalizācijas caurulei (izlaižot karstu vannu kanalizācija silda zemi ) maksā kapeikas, es nožēloju ka neieliku... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Re - cilvēks dalās ar savu pieredzi https://gimenesmaja.wordpress.com/2017/01/04/cik-tur-bija-ara-gradu/ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Didzis Maijs 15, 2017 Populārs ieraksts Share Maijs 15, 2017 Nekā labāka par dabīgo ventilāciju vēl nav izdomāts. Rekuperācija ir dārgs un bezjēdzīgs pasākums. Tā izmaksā dārgāk par steru malkas vai dažiem maisiem brikešu, kuras nokurināsi vairāk sezonas laikā. Protams, ventilācijas ''speciālisti'' saststātīs pilnu galvu, jo darbu ta vajag un rekuperācijas sistēma suzstādīšana ir labs peļņa savots. Paprasi kādam mājas iīpašniekam, kuram rekuperācija uzstādīta pirms gadiem pieciem un uzzināsi patiesību, kā pēc tam pisās, jo sajāgas no tās nav ne saimniekam, ne ventilācijas ''speciālistiem''. Pienākošā gaisa caurule pa zemi ir kolosāls pelējuma sēnīšu avots. Tādu var varbūt uz katlatelpu padot, lai katlam ir gaiss ko dedzināt, bet ne jau dzīvojamajās istabās. Nu nevajag māju noblīvēt kā vakuma skapi un pēc tam štukot kā pirdienu ar godu izvadīt. Es nesen biju tādā mājā. Viss pēc fenšuj, siltumsūknis, rekuperācija, u.t.t. Skatos logiem apakšmalas appelējušas, bet es vēl neko. Paēdām pusdienas un kautkā neomulīgi, beigās saimniece saka, ka jātaisa logs, lai svaigs gaiss ienāk, viņa tā regulaŗi darot. Nu vot pasakiet man, nah** tad tā rekuperācija, par entajiem tūkstošiem, vajadzīga? 8 Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 3 minūtēm , Didzis teica: štukot kā pirdienu ar godu izvadīt. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 6 minūtēm , Didzis teica: Nu nevajag māju noblīvēt kā vakuma skapi un pēc tam štukot kā pirdienu ar godu izvadīt. Man diemžēl tā ir sanācis, ka nosiltinājām pirms gadi 10 vasaras māju (apšuva ar vati) un pakēšu logi. Vasarā po - attaisi logus, bet jā padzīvo pavasarī vai rudenī, tad i čau - svīst ciet un gaisa nav. Ventilācijas speciālisti ir daži bijuši, bet neko pārāk sakarīgu neesmu dzirdējis. Ja kādam ir kāds labs speciālists, labprāt dabūtu kontaktu. Pārdošanas menedžeri nevajag... P.S. Esmu izdomāji šogad uztaisīt ventilāciju caur vienu skursteņa brīvo cuku, tad jau manīs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 6 minūtēm , Racer teica: Ventilācijas speciālisti ir daži bijuši, bet neko pārāk sakarīgu neesmu dzirdējis. Man darbā tādi "speciālisti" uztaisīja rekuperāciju - katru dienu ir E1 errors un nekādas dokumentācijas. Teikšu godīgi - vislabākais speciālists ir Google. Jebkurai siltinātai mājai ir jābūt piespiedu ventilācijai un ja ir vēlme saglabāt sasiltināto siltumu - arī rekuperācijai. Izpildījums ir atkarīgs no paša naudīguma un spējām - ja ir viens, tad nevajag otru. http://ecorenovator.org/forum/conservation/891-diy-ventilation-heat-exchanger-15.html https://www.forumhouse.ru/threads/147709/ Pāris threadi, no kuriem smēlos idejas. Bet vispār internets ir pilns līdz lūpai ar visu, kas nepieciešams. Viss, kas nepieciešams ir telpa rekuperatoram (tie, kas liekās sienā ir neefektīvi un katastrofāli pārcenoti) un cauruļvadi. Tie, kam ir bēniņi var uzskatīt, ka ir veiksminieki. Pirms 26 minūtēm , Didzis teica: Nu vot pasakiet man, nah** tad tā rekuperācija, par entajiem tūkstošiem, vajadzīga? Tur ir tā pati problēma, kas sen sen ar granulu apkuri - dēļ tā, ka izplatītāji ir cirvji, cieš klients un vēl pārmaksā ne pa jokam. Bet beigās viss izrādās elemntāri līdz bezfilmai. Tas pats visās jomās - saules paneļi, saules kolektori. Visiem izplatītājiem un meņedžeriem ir viena doma - ja tu ietaupīsi 100Eur, tad 99 atdosi mums. Tā arī dzīvojam, biedri... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Racer Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Nu neticu, ka nav inženiera - ventilācijas speciālista. Vienkārši man paziņu lokā nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 59 minūtēm , ronalds_ teica: Koka pārsegums ir lēts, bet viņš šūpojas un skaņas izolācija viņam nekāda! Kas šūpojas - olas? Un kādu skaņas izolāciju vajag? Man liekas, ka tu vispār koka māju neesi redzējis vai tendē uz kaut kādu absolūto klusumu. Soļus dzirdēs ar vai bez betona. Ja mājās ir kāpnes bez aizveramām durvīm (turklāt ne lētajām) priekšā un pakaļā, tad nav jēgas kaut ko izolēt, jo tāpat var dzirdēt. Man betona grīda asocējas ar aukstumu un vilnas zeķēm. Kā reiz vakar biju mājā, kur ir siltā grīda ar to pašu betonu - kad nekurina, tā uzreiz salst kājas. Izņemot to, ka betons nedaudz vairāk skaņu izolē (ja biezu kārtu liek) un to, ka var plašākas telpas izveidot, nekādus citus labumus betonam neredzu. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 27 minūtēm , Didzis teica: Tā izmaksā dārgāk par steru malkas vai dažiem maisiem brikešu, kuras nokurināsi vairāk sezonas laikā. Tā ir. Man pazīstami stāstīja, izveidoja nopietnu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju, tas nebija dzīvojamā mājā, kaut kādā ražotnē, baigu naudu samaksāja, bet tas nekas, ar siltuma ietaupījumiem atmaksāsies... sākumā priecīgi... Pienāca, kad jāsāk mainīt filtri, apkopes izmaksas... Tieši tā arī iznāca - izdevumi lielāki par ietaupīto siltumu, nelietoja beigās to rekuperāciju nafig. Pirms 2 minūtēm , Mezavecis teica: Man betona grīda asocējas ar aukstumu un vilnas zeķēm. Mežaveci, nav jau runa par grīdu, bet par pārsegumu - nesošo konstrukciju. Pārsegums no saliekamā dzelzsbetona, pa virsu liec grīdas pīrāgu, kādu vēlies, koka dēļus uz lāgām, piemēram... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 4 minūtēm , vvv teica: Pienāca, kad jāsāk mainīt filtri, apkopes izmaksas... Tieši tā arī iznāca - izdevumi lielāki par ietaupīto siltumu, nelietoja beigās to rekuperāciju nafig. Nu, tā ir, kad neinteresējas par lietām un uzticas cilvēkiem - mūsu valstī tas neiet cauri. Filtrus uzražot pēc pasūtījuma nemaksā dārgi - pats sev uztaisīju putekļu savācēlu, lai apdares laikā būsu viss tīrs - ražotājs paprasīja 18Eur pat lielo filtra kaseti. Neminēšu, cik maksā filtrējošā iekārta būvniecības putekļiem, bet man summā ar saplākšān kasti un ssā nopirktu ventilatoru sanāca ap simtu. Protams, ja man būtu alga ap 2-3k un mātei pensija kā Bērziņam, es neiespringtu par cenām, bet noslēgtu līgumu ar firmu, kas visu uztaisa un ja kaut kas nestrādātu - ņemtu šos priekšā ar maksimālu sparu. Visā pasaulē rekuperācija strādā, bet pie mums, redz, nestrādā... Pirms 9 minūtēm , Mezavecis teica: Ja mājās ir kāpnes bez aizveramām durvīm (turklāt ne lētajām) priekšā un pakaļā, tad nav jēgas kaut ko izolēt, jo tāpat var dzirdēt. Šitais ir 100% taisnība - pats uz tā uzrāvos, bet nu jau mazliet pa vēlu... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 @vvvEs pieņemu, ka runa tomēr iet par monolītu pārsegumu, kas reizē kalp kā grīda un uz kura taupības nolūkos uzreiz klāj virsū laminātu/parketu, kam apakšā ir tikai 3-5mm materiāla, lai nepūst/negrab. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 (labots) 1 stundu atpakaļ, ronalds_ teica: Koka pārsegums ir lēts, bet viņš šūpojas un skaņas izolācija viņam nekāda! 50% taisnība - viss ir atkarīgs no konstrukcijām, to aprēķiniem un izmantotajiem risinājumiem. Man grīda sēž uz 75x250 sijām un nekas ne kustās ne vērpjās ne čīkst. Perimetra sijas 2. stāvam vispār 250x300mm lai ir tabili un smuki. Koka pārsegumam ir viena problēma, atrast plākšņu materiālu, kas būtu pietiekami stiprs, finansiāli izdevīgs un galvenais - neindētu iedzīvotājus. Labots Maijs 15, 2017 - Bruketajs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 @Bruketajs Jā, var piekrist. Mūsdienās uz daudz ko grēko - pirmkārt sijas uzlik par retu. Otrkārt, skaidu plate ir pa plānu. Atceros, ka nopērkot būdu, oriģināli pa visu bija 10mm skaidene, turklāt kāds vēl bija pamanījies flīzes uz tām uzdabūt ar izrietošām sekām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 2 minūtēm , Mezavecis teica: par monolītu pārsegumu, kas reizē kalp kā grīda Var jau izveidot nepareizu grīdas konstrukciju uz dzelzsbetona pārseguma un pēc tam visās bēdās vainot pārseguma konstrukciju. Pārsegums ir viena lieta, grīda ir cita lieta. Arī uz koka sijām var pamanīties grīdu samuģīt tādu, lai tā nebūtu komfortabla. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 8 minūtēm , Mezavecis teica: Jā, var piekrist. Mūsdienās uz daudz ko grēko - pirmkārt sijas uzlik par retu. Otrkārt, skaidu plate ir pa plānu. Atgriežamies pie nanis teiktā pirms kāda laika, ka celtniekus nevar droši uzskatīt par cilvēkiem un jāstāv ar koku blakus, lai projektā minētais tiktu ievērots par 100%. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pieļauju, ka būvvalde neapstiprinātu projektu ar 10mm osb uz grīdas, lai gan viss var notikt... Man summārais grīdas "sendvičs" bija 100mm - Plate, akustiskā izolācija, vēl plate un grīdas segums. Abas plates 25mm un starpa 50mm akust. vate. Mazliet jau nooptimizēju šo variantu, bet bez smagām sekām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Bruketajs, protams var uztaisī darbojošu rekuperācijas sistēmu, salikt saules bateijas, uzlikt vēja ģenerātoru, u.t.t. tikai, cik tas maksā. Ja nav kur naudu likt, tad protams daudzkur pasaulē to izmanto. Nu neatmaksājas rekuperācija, tāpat kā saules baterijas. Jo ventilācijas sistēma vienkāršāka, jo tā stabilāka, nepatērē enerģiju un praktiski nav jāapkalpo. Racer, tu esi uz pareizā ceļa. Vienkārša ventilācijas cuka blakus skurstenim atrisinās visas problēma. Jā, pa to izies gaisā daļa siltuma, bet lai pirdiena smaku aizvadītu, ir jāpatērē enerģija. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 1 minūtes , Didzis teica: tikai, cik tas maksā. Pareizie atslēgas vārdi. Bet te es tālāk neturpināšu - kam vajadzēs, tas atradīs un uztaisīs, bet kam nevajag, lai virina kaut vai logus. Pie reizes iesaku nopirkt nedārgu CO2 Arduino moduli un uztaisīt CO2 logeri telpā un pēc tam paskatīties cik ir cilvēkam vēlamais. Būs nepatīkams pārsteigums. Galu galā ir arī normatīvi gaisa apmaiņai dzīvojamās telpās un tos nodrošināt ar pasīvo ir samērā pagrūti, ja nav kā padomju laikā visur šķirbas - bet tad jau nav silti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Nav tiesa, pasīvā ventilācija ļoti labi darbojas. Jā, tagad modē izurbt sienā caurumu teiksim noi virtuves vai vannasistabas un to uzskatīt par pasīvo ventilāciju. Fufelis tas ir nevis ventilācija. Ventilācijas cukām jābūt blakus skurstenim un jāuziet virs jumta. Nevajag arī, lai logi un durvis kā vakumkamerai, bet ne jau kā krievulaiku kogiem, kad aizkari plīvoja. Visur ir kompromisa risinājumi un taisnība vienmēr kautkur pa vidu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
erny Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pilnīgi piekrītu didzim , ja kurinās ar malku vēl jo vairāk no sava meža tad rekuperācija atmaksājas ĻOTI ilgā laikā. Savukārt ja kurinies ar gāzi vai elektrību, tad atmaksājas pasākums kautkur 10 gados. Te nu lemt pašam - vajag to vai nē. Nepiekrītu,ka logiem jābūt ar spraugām lai tie zēģelētu, tāpat kā nepiekrītu ka ventilācija virinot ar roku logus ir adekvāts variants - tad arī parati rodas problēmas ar lieku mitrumu un kondensātu + pelējumu uz logiem. Vēl par gaisa ieplūdi - nepatīk, ka ieplūde caur zemi, pieslēdzam ieplūdi caur skursteņa ventilācijas cuku - ziemā kamēr kurinās krāsni ienākošais gaiss piesils un viss būs OK. P.S. Starp citu es esmu autors tam blogam, kur bija ielikta atsauce - divus gadus dzīvoju, lietoju rekuperatoru un nejūtu nekādu problēmu vai trūkumu. Kā arī aizmirsu ko nozīmē vēdināt logus, jo gaiss mājā ir svaigs visu gadu pat bez logu virināšanas. Jā un miklofloras trubās pagaidām nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 @Didzis, dabiskā ventilācija mūsdienu mājās neko labi nestrādā! Skursteņa cuka nodrošina kaut kādu nosūci, bet pieplūdes ta nav! Kā jau @Bruketajs raksta - vajag piespiedu ventilāciju ar nosūci un pieplūdi! Citu variantu nav! Runājot par rekuperatoru un atmaksāšanos pie malkas apkures - jā, par rekuperatoru cenu var daudz malkas nopirkt, bet te ir cita lieta - retāk jākurina un labāks mikroklimats mājā! Un runājot par izmaksām - var uztaisīt siltummaini no polikarbonāta loksnēm, Var nopirkt gatavu siltummaini. http://www.ebay.co.uk/itm/HEAT-RECOVERY-80-180m-Plate-exchanger-KWL-Exhaust-air-/141884154819?hash=item2108f463c3:m:mNwrqduR8EImYOrSP5VwuvQ Vajag tikai kasti un ventilatorus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Un par pelējumu tajā zemes trubā. Pelējumam vajag mitrumu, bet ziemā aukstais gaiss trubā sasilst. Līdz ar to kondensāts nerodas! Jā, vasarā gaisa dzesēšanai šo nevar lietot, tad gan būs kondensāts un pelējums. Bet ziemā nav problēmu, vismaz cik lasīts forumus, tad neviens nesūdzas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Luke Maijs 15, 2017 Author Share Maijs 15, 2017 pirms 1 stundas , erny teica: lietoju rekuperatoru Erny, man Tev tāds intīms jautājums- cik Tu sapiķoji par savu rekuperatoru, apmēram? T.i.- apmēram par kādiem cipariem vispār ir runa?? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Vot tas jau ir svarīgākais jautājums - cik samaksāji par rekuperatoru. Es pagājušovasar uztaisīju ghetto kolektoru no vecā krievu radiatora (bija tādi plāni skārda), ko ieliku saplākšņa kastē, nosiltinātā ar vates atgriezumiem - izmaksas aptuveni nekādas, bet 2 - 3 mēnešus man boilers nestrādāja no elektrības - -45Eur. Vot tā ir zaļā enerģija, kas atmaksājas. Ja es būtu nopircis SelSol, tad būtu jāpagaida 8 gadi, lai atmaksātos. Un tieši tas patss ar rekuperatoru. Jā, mans kolektors ir tāls no SelSol varianta, bet tas strādā un 100l boileri pāris reizes pacēla līdz ~90 grādiem (tāpēc šovasar būs 200l dump-load muca ar termovārstu, lai nesanāk šaize.) Nu un es nekurinu ar malku, bet ar granulām - ir pietiekama cenas starpība, lai padomātu, kā ietaupīt siltumu. Savukārt no pieredzes varu teikt, ka CO2 radikāli ietekmē pašsajūtu un atverot logu pāris reizes dienā, nekas prātīgs nesanāk. Kurš atceras skolas laiku, kad pēc katras stundas visi logi vaļā un telpā auksts, bet svaigs gaiss un kā bija učenes, kam sala un kuras nevēdināja un kā visi viņu stundās žāvājās un mocījās? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 (labots) Ronalds, ja pats taisīsi rekuperatora detaļas, patrs uzstādīsi un pats arī apkalposi, tad protams izmaksas būs ievērojami mazākas. Nu jā, savu darbu jau mēs neviens nevērtējam. Runa ir par parastu cilvēciņu, kurš no celtniecības un vēl jo vauirāk rekuperatoriem neko nesajēdz. Neticu, ka tādā variantā rekuperātors 10 gados atmaksāsies. Jūs man parādiet vienu ventilātoru, kurš tik ilgi izturēs griezties. Es nemaz nerunāju par moderno elektroniku, kura principā nedrīkst kalpot ilgāk par pieciem gadie, To nosaka modernais bizness. Kautkā meticās, ka remontēs rekuperatoru meistars pa piečuku. Remonts vismaz savu divu steru malkas vērtībai būs pielīdzināms un tad vienkāršāk to malku nokurināt, nevis māju piepāzt ar visādām trubām. Mājai, dabīgai ventilācijai, pilnīgi pietiek ar diviem ventilācijas skursteņiem. Ja runa par pieplūdi, tad nevajag likt plastmasas durvis ar blīvējumiem, bet normālas klasiskas koka durvis un savs gaisa daudzums tiks garām. Tāpat nevajag visu ietīt plēvēs. Es vispār tās plēves ciest nevaru. Gan jau kāda šīrbiņa būs durvīs uz paspārni, vai citur. Vārdu sakot, nebūvējit vakuma skapi, ber normālu māju un nekādu piespiedu ventilāciju nevajadzēs. Labots Maijs 15, 2017 - Didzis 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 15 minūtēm , Didzis teica: Runa ir par parastu cilvēciņu, kurš no celtniecības un vēl jo vauirāk rekuperatoriem neko nesajēdz. Es biju tādās domās, ka šeit esošie tādi nav - mēs taču protam lasīt un meklēt iekš Google. Un protams, es varu parēķināt arī darbu - pieņemam, ka tādam rekuperatoram aizies 2 dienas laika - sareizinam ar dienas algu un vienalga nesanāks tie cipari, ko maksā rūpniecisks. Nu un tiem, kas dienā pelna >100€ nav jādiskutē par mājas celtniecību - paņēmām hipotēku, nolīgām krutu firmu un uzcēlām pili ar visu jau gatavu. Šis viss ir vairāk domāts cilvēkam reālajam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Maijs 15, 2017 Share Maijs 15, 2017 Pirms 22 minūtēm , Bruketajs teica: Es pagājušovasar uztaisīju ghetto kolektoru no vecā krievu radiatora (bija tādi plāni skārda), ko ieliku saplākšņa kastē, nosiltinātā ar vates atgriezumiem - izmaksas aptuveni nekādas, bet 2 - 3 mēnešus man boilers nestrādāja no elektrības - -45Eur. Vot tā ir zaļā enerģija, kas atmaksājas. Ja es būtu nopircis SelSol, tad būtu jāpagaida 8 gadi, lai atmaksātos. Un tieši tas patss ar rekuperatoru. Jā, mans kolektors ir tāls no SelSol varianta, bet tas strādā un 100l boileri pāris reizes pacēla līdz ~90 grādiem (tāpēc šovasar būs 200l dump-load muca ar termovārstu, lai nesanāk šaize.) Izdomā vēl, ka tam visam piekombinēt vakuumu, un būs vēl labāk. Pirms 25 minūtēm , Bruketajs teica: Savukārt no pieredzes varu teikt, ka CO2 radikāli ietekmē pašsajūtu un atverot logu pāris reizes dienā, nekas prātīgs nesanāk. Kurš atceras skolas laiku, kad pēc katras stundas visi logi vaļā un telpā auksts, bet svaigs gaiss un kā bija učenes, kam sala un kuras nevēdināja un kā visi viņu stundās žāvājās un mocījās? Tieši tā, ir zināmas ērtības. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!