Jump to content

Arduino DIY projekti


AndrisBB
 Share

Recommended Posts

Tur arī nav nekāda de-bouncera.

Pagaidām pārāk agri par to domāt. Tas tik tāds proof-of-concept projekts un lai uzturētu skillu kautkādā līmenī.

 

Link to comment
Share on other sites

2021.12.28. , 15:20, Artanis teica:

P.S. Neredzu tavā shēmā nekādu de-bounce kapacitatoru pogām..?

 

 

Interesanti ka tīri no softwāres skatu punkta, Intel uz mātesplatēm kā referenci izmanto diezgan primitīvu de-bouncinga algoritmu, pa lielam to pašu ko autors tavā dokumentā iesaka. Kā reiz arī Zephyr. Domājams ka manām vajadzībām būs pietiekoši akurāts.

 

https://intel.github.io/ecfw-zephyr/reference/overview.html

 

https://github.com/intel/ecfw-zephyr/blob/master/app/peripheral_management/periphmgmt.c

 

Edited by AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Šodien salodēju un izrādās ka pat strādā.

Jāuztaisa tagad priekš baterijas lādēšanas, iespējams klons tam Sparkfun modulim un tad jāsaliek viss uz viena mazāka/kompaktāka PCB. (vai diviem)

 

 

 

IMG_20220103_120900.jpg

Link to comment
Share on other sites

  • 8 months later...

Tak pirmais ir matricas displejs, otrs 4 rindu simbolu.

 

Ja vajag izvadīt burtu/ciparu/kaut kādu simbolu infu, tad teorētiski jau var, bet ne jau pinus pārspraužot.

Edited by Jurkins
Link to comment
Share on other sites

labdien 

arduino uno regulēju apgriezienus 12v līdzstrāvas elektrodzinējam,kā varētu pārtaisīt lai regulētu 220v maiņstrāvas elektrodzinēju,pieslēdzu Thyristor AC switch taču spriegums neregulējas, pie izejas no arduino uno 0v izslēgts pie mazāka sprieguma palielināšanas parādās 220v un neregulējas,ko varētu labāk pielitot ,vai modifecēt Thyristor AC switch

 

https://www.robotop.lv/lv/relejs/637-thyristor-ac-switch-33v-5v-logic-ac-dc-ac-220v110v-5a.html

Link to comment
Share on other sites

Maiņstrāvas elektrodzinējam apgriezienus neregulē ar spriegumu.

edit: ja vien tas nav kolektormotors.

 

https://all-audio.pro/c9/img/fb3e6467e0b02e04fd0ac06805dd487a.jpg

 

p.s. nu, cilvēki mīļie, tas laikam ir moderni un inovatīvi absolūti nemēģināt iegūt pamatzināšanas.

Edited by Jurkins
Link to comment
Share on other sites

Tur ir pietiekoši daudz linki uz teoriju

Bet nu vispār pirms kautko taisīt uz 220, es drošivien izmantotu kādu simulātoru, kur var rakstīt Arduino kodu un kontrolēt piemēram AC moturu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

ir apkures granulu degļa  kontrolieris  uz arduino uno ,kuram bija pieslēgts deglis ar 12v ventilātoru,pašlaik ir nepieciešams pislēgt citu granulu degli kuram ir 220v elektrodzinējs

Link to comment
Share on other sites

Pirms 5 minūtēm , ivans39 teica:

ir apkures granulu degļa  kontrolieris  uz arduino uno ,kuram bija pieslēgts deglis ar 12v ventilātoru,pašlaik ir nepieciešams pislēgt citu granulu degli kuram ir 220v elektrodzinējs

Tad labāk pārtaisīt motora daļu uz 12 voltiem, varēs barot no akumulatora pa tiešo.

Link to comment
Share on other sites

Varbūt ka cilvēkam nemaz nav jāregulē asinhronais motors, bet motors ar "kucītēm". Tipa kā visādās urbjmašīnās. Tad tur nekādu frekvenčnieku būvēt nevajag. Pietiek ar simistoru regulatoru. Kādreiz, sen, Argusā tādu mazu regulatoriņu nopirku, pieriktēju optisko atsaisti un regulēju vienam tādam "kucīšu" motoram apgriezienus. Bet tas bija sen, tagad Argusa mājas lapā vairs to simistoru regulatoriņu nevaru atrast.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

šāds elektrodzinējs,un originālais kontrolieris  kurš ir noklājes,var redzēt izejas elementus kas ir vienādi gan granulu šneku ieslēgšanai ,gan ventilatora regulēšanai

1324760015_IMG_20221001_120847_8751.jpg

378008039_IMG_20221001_120836_7801.jpg

1326376303_IMG_20221001_120828_1951.jpg

684183551_IMG_20221001_120854_9291.jpg

Link to comment
Share on other sites

Seši jaudas tranzistori izejā - visticamākais, motoram trīs fāzes, katrai fāzei divi tranzistori, laikam tomēr jābūvē frekvenčnieks. 

Uzrakstīju - bet tad padomāju, ka varbūt viss nav tik viennozīmīgi. Varbūt tie seši tranzistori (vai nu kas tie 220-tajos korpusos arī būtu) ir priekš visas apkures sistēmas motoru saimniecības kopā. Tikpat labi tajos korpusos var būt arī simistori. Tas viss prasītu lielāku iedziļināšanos, tik nav tādas "sīkas vaļas".

Edited by M_J
Link to comment
Share on other sites

Cik sapratu, tie seši slēgalē visus šnekus arī. Un tas motors izskatās pēc tāda, kam pietiek ar simistoru. Neko nezinu par degļiem, bet uzdrošinos domāt, ka prasts ''leņķa'' regulators neregulēs apgriezienus gluži kā vajag un līdz ar to čakarēs katla darbību. Nezinu, mož i nē.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pag, man šķiet, ka zero-crossing  ''draiveri'' speciāli izmanto, lai tiristoru ieslēgtu brīdī, kad tikko spriegums izgājis caur nulli un netaisītu tīklā drazu vai lai piem. motoru neieslēgtu brīdī, kad spriegums ir 315 😁 volti. Tas nekādi neiet kopā ar regulēšanu.

 

p.s. līdzīgu zero-cross reiz izmantoju, lai rebira zāģi varētu normāli ieslēgt un šis nesistu automātu laukā.

 

Edited by Jurkins
Link to comment
Share on other sites

Pirms 37 minūtēm , ivans39 teica:

Nezināju šo saitu. Tagadējos pusvadītāju deficīta apstākļos nākas tos meklēt visās iespējamājās un neiespējamajās vietās. Dažas vietnes tiešām ir ar reālām precēm un noliktavām, dažas - vienkārši grāmatveži/starpnieki ar datoru un tabureti. Intereses pēc ielūkojos AVR mikrokontrolieru piedāvājumos. Ļoti jau nu atgādināja TME piedāvājumu. Apskatījos noliktavas atlikumus tiem kuriem <10 - praktiski sakrīt ar TME, ierēķinot dažu dienu nobīdi. Piegādes laiki tie paši. Atšķiras tikai cenas. Izlaižot preci caur šo saitu TME cenas jāreizina apmēram ar 1.45. Aizdomas, ka pasūtot caur šamējiem preces pienāks pa taisno no Polijas un TME iesaiņojumā.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , M_J teica:

Nezināju šo saitu. Tagadējos pusvadītāju deficīta apstākļos nākas tos meklēt visās iespējamājās un neiespējamajās vietās. Dažas vietnes tiešām ir ar reālām precēm un noliktavām, dažas - vienkārši grāmatveži/starpnieki ar datoru un tabureti. Intereses pēc ielūkojos AVR mikrokontrolieru piedāvājumos. Ļoti jau nu atgādināja TME piedāvājumu. Apskatījos noliktavas atlikumus tiem kuriem <10 - praktiski sakrīt ar TME, ierēķinot dažu dienu nobīdi. Piegādes laiki tie paši. Atšķiras tikai cenas. Izlaižot preci caur šo saitu TME cenas jāreizina apmēram ar 1.45. Aizdomas, ka pasūtot caur šamējiem preces pienāks pa taisno no Polijas un TME iesaiņojumā.

laikam tā arī ir,pasūtītajs displejs tādā iesaiņojumā

1829688715_IMG_20221001_134031_9061.jpg

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...

RPI PICO W

 

Negribēju taisīt jaunu tēmu - ar ko prātīgāk PICO W ko rakstīt vienkāršu?

 

Pulse counter ar http requestiem piem.

 

Aplūkoju variantus Arduino IDE vai MicroPython. 

Link to comment
Share on other sites

  • 1 year later...

Klusums visādu Arduino/RPi tēmā.

 

Aizvakar tuku pie Rock Pi S. Tur viņiem daudz un dažādi SBC. https://radxa.com/products

 

image.thumb.jpeg.f163b8fe91d88dd6cef7bf2ed990faff.jpeg

 

Diezgan kompakts izstādājums ar:

- Četru kodolu - Quad‑core Arm® Cortex®‑A35 64‑bit @ 1.0GHz

- Ethernetu

- USB

- USB OTG

- SD kartes slots

- Visi ierastie peripherāļi

 

-----------------------------------------

+ Manā konfigurācijā

-----------------------------------------

- 256MB RAM

- Ar 1GB NAND

- Bez Wi-Fi/BT

 

Kopā 23 amerikāņu bakši. Nav super lēti, bet diezgan laba cena priekš specenes.

Varētu būt ideāls SBC visādiem hobijprojektiem.

 

 

---------------------------------------------------------------------------------------------

 

Pagaidām novērotās "dīvainības".

 

Pa defaulto izmanto diezan nejēdzūgu baudrate seriālajai konsolei - 1500000, nevis standarta 115200 vai ko tamlīdzīgu.

Nākas pačakarēties, lai dabūtu minicom vai ko citu vispār strādāt ar tādu baudrate.

Uz MacOS vispār ar standarta minicom tā arī neizdevās dabūt neko vairāk par ķeburiem. Slinkums bij iedziļināties, kāds labvēlis bij jau pārkompilējis picocom, kas strādā.

Var jau pamainīt iekš u-boot parametriem uz ko standartveidīgāku, bet tad tas jādara katru reizi, kad noflešo jaunu OS uz kartes/NAND. Čakars.

 

 

Edited by AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

---------------------------------

Stock Ubuntu un Debian būtojas - kernels apmēram 3 sekundes + userspace apm. 5 sekundes.

Pārkompilējot custom Yocto/Poky - kernels iebūtojas 1.7sek + userspace 4 sekundes.

 

Ja 'patīrītu' kerneli vēl mazliet, tad iespējams varētu dabūt sistēmu līdz jūzerspeisam 1 - 1.5 sekundēs.

 

Spoiler

hoSRHOe9JUNG.jpg?o=1

 

1h4A8XaQr63i.jpg?o=1

 

0JfrMhfLasVw.jpg?o=1

 

Link to comment
Share on other sites

Šis izskatās vēl interesantāks izstrādājums. Duo variantā 2xRISC cores + 8081 MCU + 64MB RAM -> 5$

Pagaidām lētākais kas redzēts, kas var darbināt pilnvērtīgu Linux. https://milkv.io/duo

 

Duo-02_2048x2048.jpg?v=1691045832

Pietam RAM izskatās ir uz čipa. Ja pašam vajag integrēt kautkur, tad nav jāčakarējas vēl ar DDR celiņiem un lodēšanu uz PCB.

 

01_42277e92-3307-41e4-8126-61101467e3e3.

02_7595e6e3-129a-4a70-8569-b7d3a4391263.

 

 

 

 

Edited by AndrisBB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Create an account or sign in to comment

You need to be a member in order to leave a comment

Create an account

Sign up for a new account in our community. It's easy!

Register a new account

Sign in

Already have an account? Sign in here.

Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...