Jump to content

Elektromobīļa uzlādes stacijas Rīgā un tās apkārtnē.


Recommended Posts

Jebkura valsts nauda ir izvilkta no nodokļu maksātāju kabatām un to var novirzīt citiem mērķiem. Atbalstīt elektromobīļus ir pilnīgi garām. Ja jau tie, simts gados, nevarēja izkonkurēt iekšdedzes dzinēju autiņus, tad arī nevarēs. Nekas tak būtiski nav mainījies. Labi, elektronika inverteros jauna un nav kā elektrokāram jāsida šunta pretestības. Jauni magnēti un vieglāki motori, bet akumulatoru kā nav tā nav.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 221
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Didzis

    21

  • e = d

    22

  • kurmis

    14

  • pw1a

    18

Top Posters In This Topic

Atsevišķas valstis jau ir pasludinājušas termiņus: - 2050. gadā iekšdedzes dzinēji aiziet.

 

"Every single new car sold in the UK is likely to be a zero-emissions vehicle by 2050. Other countries and states who also signed the agreement include The Netherlands, Germany, Norway and one of the leading US states on sustainability, California. " http://www.autoexpress.co.uk/car-news/consumer-news/93701/all-new-cars-to-be-zero-emissions-vehicles-by-2050

Link to comment
Share on other sites

TheNamesJohn

Publiskās uzlādes stacijas piejamas - Alfa, Mols, Dole - vidēji ātrās uzlādes stacijas, CSDD Bauskas ielā, CSDD Motormuzejs - ātrās uzlādes stacijas. Pie Tērvetes dabas parka, Siguldā, Jūrmalā pie restorāna 36. līnija - vidēji ātrās.

Vidēji ātrajām stacijām nepieciešama autorizācijas karte (izņemot Jūrmalu). Pieteikties var te: http://ej.uz/7pvq

 

No marta arī pie CSDD ātrajām stacijām nepieciešama autorizācijas karte. To var noformēt iekš CSDD e-pakalpojumiem.

 

Svarīgi pieminēt, ka visās šajās stacijās uzlāde ir bezmaksas.

Link to comment
Share on other sites

Nekas nav bezmaksas un mēs visi samaksāsim par to, ka kāds nahaļavu lādēs savu autiņu. Nu kā var to nesaprast

Link to comment
Share on other sites

nu ieejot tajā linkā es neko bezmaksas neredzu..

  • 1. elektroenerģijas cena - Latvenergo noteiktais T1 PAMATA tarifs 0,1252 EUR/ kWh;
  • 2. uzlādes stacijas izmantošanas izmaksas 1,00 EUR/ stundā*, kas saistītas ar:
    • - iekārtas amortizāciju, uzturēšanu un attīstību;
    • - tirdzniecības darbībām saistītām izmaksām;
  • 3. pievienotās vērtības nodoklis - 21%.
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Diezgan daudz ko atrisinātu koncepta maiņa - vai lauķim jābrauc viss ceļs no saviem laukiem ar elektrotromobili, vai arī tas var atstāt savu elektro, gāzes vai dīzeļmobili dzelzceļa stacijā, aizbraukt līdz Rīgai un tur par konkurētpējīgu naudu dabūt kārtīgu elektrormobili uz dienu.

 

Un vēl - esat redzējuši pilsētās, kur ir gan dzelzceļš, gan autobusu satiksme konkurējošā kantora telpās otra kantora maršrutu sarakstu?

Link to comment
Share on other sites

TheNamesJohn

Neviens jau neklaigās - maksāšanas sistēma vēl nav iekļauta, brauciet lādējiet bezmaksas. Kādam par to elektrību jau ir jāmaksā, ko attiecīgais uzņēmums pats arī dara.

Link to comment
Share on other sites

Es tā aizdomājos un bilde palika skaidrāka. Principā elektro auto var izmantot pilsētās. Ja piemēram centrs pilns ar mašīnām un gaisā kūp traktortehnikas melnie dūmi, tad ir psc. Bet tajā pašā laikā traktortehnikas izplūdes gāzes uz šosejas 5l/100km ļoooti maz piesārņo. Vienīgi var padiskutēt par dzinēja lietderības koeficientu. Bet es jau neko jaunu nepateicu  :rus_roulette: 

Link to comment
Share on other sites

nevertell

 

 

Vispār jau var braukt ar gāzi pa tiešo. Nafig to dedzināt TEC, sūtīt pa garām pārvades līnijām ar zudumiem un būvēt dārgas uzlādes stacijas? Kamēr galveno daudzumu elektroenerģijasn iegūst sadedzinot gāzi vai ogles, par zaļo elektroauto nav ko runāt.

Elektroautomobilis spēj efektīvāk lietot enerģiju, kas ir iegūta no gāzes dedzināšanas, kā automobiļi, kas dzenās uz priekšu ar iekšdedzes dzinējiem. Šito apstrīdēt ir grūti. Kā arī, elektromobīlis ir stipri vienkāršāks aparāts, daudz mazāk mehānismi, kas neizbēgami lūzīs.

 

Neviens nesaka, ka elektroautomobiļi ir jauki un pūkaini. Bet tie ir efektīvāki nekā iekšdedzes auto, it īpaši pilsētās. 

 

Un īdēt jau mēs varam, ka patlaban elektrību iegūstam dedzinot paeolītisko pirdienu un pļūtu.  Bet turpmāko 40 gadu laikā līdz pat 50% no elektroenerģijas pasaulē tiks iegūts pa taisno no saules. 

 

Filosopiskais jautājums - no kurienes zeme saņem 100% no enerģijas ? Tas tā, runājot par tiem 'starpniekiem' un enerģijas zudumiem.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Neviens nesaka, ka elektroautomobiļi ir jauki un pūkaini. Bet tie ir efektīvāki nekā iekšdedzes auto, it īpaši pilsētās. 

 

naudas izteiksmē tādas tesla elektro patēriņš uz 100km ir maksā tikpat cik 3 gadus vecam dīzeļdzinējam- 4-5 eur.

Link to comment
Share on other sites

erglis4

Pacietieties nedaudz, jau p'ec nepilna gada saksies ERAF projekta realizacija par elektroautomobilju uzlades staciju izveidi visaa LV teritorijaa... jusu saruna mazliet neaugliga, ja nezinat so faktu...

Link to comment
Share on other sites

 

 

Staciju esamība neveicinās auto iegādi par patreizējām cenām.

 

veicinās uzņēmumiem ar autoparkiem. nu privātajiem tā, ja nekad rīgu nepamet un lādēt nahaļavu darbā var, tad varbūt kāds nepirks jaunu golfu, bet kādu e auto un uzlādes stacijas laukos ļaus arī pāris reizes gadā kaut kur tālāk aizbraukt.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Elektroautomobilis spēj efektīvāk lietot enerģiju, kas ir iegūta no gāzes dedzināšanas, kā automobiļi, kas dzenās uz priekšu ar iekšdedzes dzinējiem. Šito apstrīdēt ir grūti. Kā arī, elektromobīlis ir stipri vienkāršāks aparāts, daudz mazāk mehānismi, kas neizbēgami lūzīs.

Ēēē... no kurienes tāda pārliecība ? ja elektrostacijas tvaika turbīnu efektivitāte ir 56%  , tālāk pārvadē arī ir zudumi ... akumulātori arī ne tuvu nesaglabā visu enerģiju ko tiem piegādā lādējot... arī elektromotoram nav 100% lietderība ,,, vai augstāk minētajā apgalvojumā nav domāts plika elektromotora lietderības koeficients, kas tiešām ir augstāks kā iekšdedzes dzinējam ....

Link to comment
Share on other sites

nevertell

Un kāda ir energoefektivitāte iekšdedzes dzinējiem ?

 

https://deepblue.lib.umich.edu/bitstream/handle/2027.42/57640/mpapke_1.pdf?sequence=2&isAllowed=y

67. lpp. 

http://www.consumerenergycenter.org/transportation/consumer_tips/vehicle_energy_losses.html

 

Un, atsķirībā no elektro dzinēja, pilsētas satiksmē virzuļi tiek dzenāti šurpu turpu sastrēgumā. Sajūgs tiek bendēts, kārbas rati tiek kustināti katru reizi, kad vajag uzsākt braukt.

 

Un kāpēc gan neskatīties uz plika elektromotora + baterijas enerģijas zudumiem ? 

Parastā mašīnā jauda tiks zaudēta sajūgā, kārbā, pumpjos, elektromotoru var burtiski pa taisno pie riteņa līmēt klāt. 

 

Un jā, elektroģeneratora turbīnas nav pārāk efektīvas. Taču saules panaļi, lai arī nebūt nav perfekti, ražo enerģiju netērējot degvielu vispār. 

Link to comment
Share on other sites

Un jā, elektroģeneratora turbīnas nav pārāk efektīvas. Taču saules panaļi, lai arī nebūt nav perfekti, ražo enerģiju netērējot degvielu vispār. 

 

kaut kur lasīju, ka tie paneļi ir baigais aplauziens, aizņem pārāk daudz vietas attiecībā pret saražoto enerģiju, vai kaut kas uz to pusi, ka reāli bez subsīdijām viņi nespēj izdzīvot.

ātrs aprēķins ar no pirksta izzīstiem datiem, visi droši var labot nepilnības.

 

vidēji eiropā cilvēks patērē 125kwh mēnesī. vienā dzīvoklī dzīvo 2.5 cilvēki. manā deviņstāvenē ir 72 dzīvokļi 2 kāpņutelpās. tas ir 22 464 kwh mēnesī uz ēku, jeb 62.4 kw patēriņš 24/7. labākie paneļi dod ārā ~300 vatus un izmērs ir apmēram 1.5x1.5m no tā izriet, ka vienai daudzstāvenei vajag ap 200 paneļiem, kas ir 450 kvadrātmetri, ja panelis spēj dod ārā 24/7, bet viņš nespēj, cik lasu maksimumu dzen ārā tikai 5 stundas, takā vajag 1000 m2 es domāju ar tiem paneļiem, lai pabarotu, un tas ir vesels futbola laukums vienai deviņstāvenei ar 2 kāpņutelpām, nez cik futbola laukumus vajag lai pabarotu pļavniekus, vai imantu?

Labots - Guest
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

 

 

vidēji eiropā cilvēks patērē 125kwh mēnesī. vienā dzīvoklī dzīvo 2.5 cilvēki. manā deviņstāvenē ir 72 dzīvokļi 2 kāpņutelpās.

Vidēji Eiropā cilvēki nedzīvo deviņstāvenēs, tā tāda A-Eiropas greznība :D

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Pag, VDR taču apbūve bija dikti līdzīga! Tur tak tie paši sovjeti bija!

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Tad to ar var pieskaitīt pie A-Eiropas, apskatot Leipzig no augšas dažas padomjustila daudzstāvenes var manīt

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

Pilna Eiropa ar daudzstāvenēm, nedzīvo jau tur tikai inženieri un zobārsti. Ņemot vērā masveida tautu staigāšanu, tad nāksies būvēt vēl vairāk.

 

 

Taču saules panaļi, lai arī nebūt nav perfekti, ražo enerģiju netērējot degvielu vispār. 

Paneļiem jātaisa arī apkopes. Tā ka būs arī sava veida pašpatēriņš. Maz arī tādu pašlaik (jo vēl dārgāki), kas strādā vienkārši no gaismas, vairumam pašlaik vajag tiešu sauli.

Ja tur kāds neatklās kaut ko ģeniālu, nekāda baigās perspektīva tur nav.

 

Ironiski jau arī tas, ka lielākā daļa tiek saražota Ķīnā, izmantojot ar oglēm un atomiem saražotu enerģiju. Vienkārši Eiropa atradusi veidu, kā tos dūmus dabūt no sevis prom.

Turpat ražot arī akumulatorus un visu pārējo, kas nepieciešamas "zaļajai" enerģijai un auto.

 

Un vienā brīdī jautrība beigsies, kad lielākā daļa pārkāps uz elektroauto. Latvijā pat pietiks ar 10%, kad beigsies sabiedriskās joslas un stāvvietu labumi.

 

Labāk būtu attīstījuši elektrisko, automatizēto sabiedrisko transportu, kaut kādas nelielus vagonus (uz sliedēm), kas iet ik pa minūtei.

Link to comment
Share on other sites

Ronalds

 

 

Taču saules panaļi, lai arī nebūt nav perfekti, ražo enerģiju netērējot degvielu vispār. 

 

Nu nu! Saules paneļu ražošana ir ļoti energoietilpīga! Nevajag arī par utilizāciju aizmirst! Bez tam lietderības koeficients viņiem ir niecīgs ( neda6dz virs 10%) un ar laiku efektivitāte zūd! Kaut kur lasīju par pētījumu ka saules paneļi savā darba mūža laikā nespēj saražot tik daudz enerģijas, cik iztērēts viņu ražošanai, transportēšanai un utilizācijai! 


Tad jau koncentrācijas stacijas ir perspektīvākas (ar spoguļiem savāc saules starus un vāra ūdeni, tvaiks griež turbīnas) - lietderības koeficients krietni lielāks un stacijas lētākas! Bet arī ir nopietnas problēmas - tuksnešos kur daudz saules nav ūdens turbīnu dzesēšanai un smilšu vētras nomatē, sabojā spoguļus.


 

 

Un kāpēc gan neskatīties uz plika elektromotora + baterijas enerģijas zudumiem ? 

 

Tāpēc ka elektrība, jeb enerģija nerodas aķos bet kaut kur ir jāsaražo un jānogādā patērētājam! Kamēr ap 80% enerģijas cilvēce iegūs no fosīlā kurināmā - elektromobilis tāda ākstīšanās vien ir!

Link to comment
Share on other sites

Fosilo kurināmo ir laiks aizmirst. Parīzē visas valstis parakstīja nodomu protokolu par atteikšanos nop fosilajiem. VISAS !

Link to comment
Share on other sites

Te ir tikai viens piemērs, kur viens amerikāņu zinātnieks ir sarēķinājis visu pa punktiem - http://www.scientificamerican.com/article/how-to-power-the-world/

Un tas ir ar šodienas tehnoloģijām. Uz  to laiku arī kodolsintēzi varētu piešķilt (karsto, aukstā lai paliek fantastikas romāniem) un arī visas citas tehnoloģijas būs daudz attīstītākas.

Link to comment
Share on other sites

deMarco

Ko jūs te varat cepties? Ir pilnīgi skaidrs, ka agrāk vai vēlāk pasaulei jāpāriet uz atjaunojamiem energoresursiem. Cita ceļa vienkārši nav... Un jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo visiem labāk!

Saules paneļu efektivitāte jau labu laiku ir virs 20% (manuprāt jaunākie SolarCity paneļi ir ar 24% efektivitāti). Ja tas būtu tik neizdevīgi, tad SolarCity biznesa modelis štatos nemaz nevarētu darboties. Iesaku papētīt sīkāk....

Problēma ar fosilo kurināmo ir tā, ka tas faktiski tiek nenormāli subsidēts no valsts. Ja mēs paņemtu lietas pēc būtības un pieskaitītu fosilo kurināmo izmaksām tā radītos zaudējumus, aina būtu pilnīgi cita...

Problēma, ka šobrīd fosilo energoresursu izmantošana rada milzīgus zaudējumus tautsaimniecībai (cilvēku veselība, vides pakalpojumi, dabas daudzveidības mazināšanās un dabas katastrofas) par ko tiešā veidā neviens nemaksā.

 

Līdzīgi kā es ar saviem nodokļiem maksāju par smēķētāju un alkoholiķu ārstēšanu. Vai arī atomenerģijas aizstāvji skalo prātus, ka tā esot baigi lēta. Tikai kur iekļautas izmaksas visu saražoto draņķu glabāšanai 200 000 gadu vai arī avārija seku likvidācijai, ja kas noiet griezi? Kurš šobŗīd apmaksā Fukušimas avārijas seku likvidāciju un kompensācijas?  NAFIG man to?

 

Arī elektroauto akumulatoru dzīves ilgums ir ļoti Ok - variet paskatīties Youtube kanālu Byorn Nyland no Norvēģijas - viņš ar Tesla S ir nobraucis pāri par 200K km un bateriju degradācija pēc 100K km bija ap 4%... Manuprāt pat ļoti OK.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Tā atjaunojamo subsidēšana arī ir tāds divējādi skatāms jautājums - no vienas puses, tev tas parādas rēķinā, no otras - ja jāpeiamksa 0,1 vai 0,2 eirocenti pie kWh klāt par to, lai te, Latvijā uz vietas vietējie iegūtu pieredzi par biogāzes koģenerāciju, cik tā efektīva, kur tādas jābūve, cik tuvu siltuma patērētājiem, vai der siltākās Vācijas gatavie projekti utt, tad kāpēc gan ne.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Saules paneļu efektivitāte jau labu laiku ir virs 20%

tikai nevajag aizmirst, ka paneļi noput, paliek netīri, putni aptaisa etc utt. tad viņu efektivitāte krītas dramatiski...viņu apkopšanas izmaksas nav mazas + cik tad tā saule ir pie mums ?

Link to comment
Share on other sites

Vajag arī saprast, ka Saules enerģija ir epizodiska, parasti arī visvairāk ne tajās pīķa stundās. Saule arī ne vienmēr spīd. Pašlaik arī liela daļa Saules paneļu strādā tikai pie tiešas Saules gaismas.

Var kombinēt ar vēju, bet tas arī ne vienmēr pūš.

Paliek tipa "zaļais" ūdens. Bet tur atkal ainava jābojā, lai sasniegtu kaut cik sakarīgas jaudas. Dažās vietās Pasaulē nav pat tik daudz cik Latvijā pieejami ūdens resursi.

Varētu jau kaut kur akumulēt (ar ievērojamiem zuto pa dienu vai vēja laikā saražoto. Pirmā ideja - akumulatori, bet cik tas atkal "zaļi"?

Var ražot ūdeņradi, un pēc tam, pēc vajadzības no tā atkal elektrību. Ūdeņraža-elektrības ģeneratori ir ļoti dārgi. Pašu ūdeņradi arī nav īpaši droši uzglabāt. 

Var atrast kādu dabisku ieleju, kurā sapumpēt pa dienu ūdeni, pa nakti vai pīķa stundās laist nost. Atkal jau kāds bļaus par ainavas bojāšanu.

 

Jā, Saules saražotā elektrība varētu būt risinājums, bet, iespējams, cilvēkam vajadzētu tad šim ciklam pielāgoties, t.i. lietot elektrību arī tikai tad, ka tā Saule spīd.

Vajadzētu arī meklēt pēc iespējas risinājums, ka nebraukt ikdienā nežēlīgus gaisa gabalus. Apdomāt, kas tiešām ir nepieciešams, kas nav, t.i. neražot visādu liekas lietas, kas tiešām nav nepieciešmas, bet vienkārši ir stilīgas vai tml.

Link to comment
Share on other sites

 

 

veicinās uzņēmumiem ar autoparkiem. nu privātajiem tā, ja nekad rīgu nepamet un lādēt nahaļavu darbā var, tad varbūt kāds nepirks jaunu golfu, bet kādu e auto un uzlādes stacijas laukos ļaus arī pāris reizes gadā kaut kur tālāk aizbraukt.

 

Ja pieslēdzam loģiku, tad:

 

1) uzņēmumu auto parasti tiek ekspluatēti diezgan intensīvi un uzlādēm dienas laikā nevienam nav laika. Piemēram, aģenta brauciens uz Liepāju, pie Saldus lādējam?

2) Golfs maksā 2x lētāk par golfveidīgu elektroauto. Ko izvēlēsies privātie? 

3) ātrās stacijas ir kaitīgas akumulatoriem, un ir rekomendēts tās izmantot reti, tātad izņemuma gadījumos.

 

Jāsecina, ka tīkla uzbūve ir laba lieta, bet tas nebūs starta šāviens e-auto iegādes bumam.

Link to comment
Share on other sites

Āfrikas tuksnesī ir lielas problēmas ar putekļiem , kuri nepārtraukti nosēžas uz saules baterijām. Lietus tur nav un putekļi netiek noskaloti. Nav arī nekādas iespējas to enerģiju pārvadīt līdz Eiropai. Līnijas pārāk garas un zudumi tajās tik lieli, ka pasākums nav rentabls. Savukārt saules enerģija pie mums ir utopija. Kur tad tā saule ir? No septembra līdz martam pilnīg smiers. Ir man eksperimentāla saules baterija un zinu ko runāju.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

 

 

ka Saules enerģija ir epizodiska,

 

izlasi to rakstu #164 punktā. Tur nav vienkārši pliki samesti cipari, lai sanāk nepieciešamā enerģijas summa. Ir tieši tāpēc izskatīti dažādi ģenerēšanas varianti, no kuriem katrs strādā atsevišķos laika posmos.

Un kā liekās enerģijas uzkrāšanu piedāvā izmantot ūdeņraža ražošanu priekš degvielas šūnām.

Patiesībā ir simtiem dažādu veidu izdomāti, kā gan uzkrāt enerģiju, gan automatizēt transporta plūsmas un transportlīdzekļu izmantošanu, utml..

Pateicoties sasniegtajām mūsdienu datoru milzu skaitļošanas jaudām ir iespējams modelēt , projektēt un virtuāli pārbaudīt lietas un procesus, kas vēl pirms divdesmit gadiem šķita pilnīga fantastika.

Lielākā problēma ar straujo eksponenciālo attīstību ir cilvēki - tiem domāšanas veids nespēj tikt līdz un parasti pamatmasai atpaliek no mūsdienu realitātes par tiem pašiem 20 gadiem. Kur nu vēl padomāt 20 gadus uz priekšu.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Un kā liekās enerģijas uzkrāšanu piedāvā izmantot ūdeņraža ražošanu priekš degvielas šūnām.

Es jau rakstīju, tas ir dārgi, pat ļoti, tur pašlaik izmaksas vienai privātmājai salīdzināmas ar vismaz vienu Teslas auto.

 

 

 

Lielākā problēma ar straujo eksponenciālo attīstību ir cilvēki - tiem domāšanas veids nespēj tikt līdz un parasti pamatmasai atpaliek no mūsdienu realitātes par tiem pašiem 20 gadiem. Kur nu vēl padomāt 20 gadus uz priekšu.

Lielākā problēma ir tā, ka mēs domājam - kur raut enerģiju - nevis par to - kā pēc iespējas atteikties no šādas enerģijas tērēšanas, kāda tā ir tagad. Un es nerunāju par LED spuldžu saskrūvēšanu visur kur var un nevar. 

Link to comment
Share on other sites

jūs tā domājiet. Nevis tie, kas plāno kā pāriet no fosilā uz atjaunojamo enerģiju :).

Ūdeņraža ražošana ir plānota lielajās saules paneļu fermās laikā, kad traki spīd un nav tik liela pieprasījuma. Rūpnieciskos mērogos. viena teslas auto izmaksas tur ir štrunts.

Link to comment
Share on other sites

Retrospektīvi skatoties būtu interesanti uzzināt ko teica, kad tikko sāk iegūt ogles, nafu, gāzi, neticu, ka toreiz vairuma nebija līdzīgas domās, ka iegūt, pārstrādāt, piegādāt ir šausmīgi sarežģiti un nelietderīgi salīdzinot ar malkas vai kazu pļeku dedzināšanu. Šodienai naftas un gāzes vadi pāri visam kontintenam  vai piegādes apkārt puspasaulei ir pašsaprotami. Noteikti toriez ar bija Antiņi, kas tupēja uz sildmūrīša un bubināja ko tie dullie rok caurļes zemē. Liela daļa aktīvistu visticamāk nepiedzīvos brīdi, kad fosilais kurināmais beigsies pilnībā, tāpēc var ar putām uz lūpām cīnīties, ka esošā lietu kārtība uz zemes ir vienīgā pareizā un viss īstais ir izgudrots pirms ap viņu piedzimšanas laiku. Pirms nāves varēs gūt pēdējo pašapliecinājumu, redz man bij taisnība, nekur viņi nav aizbēguši no mana iecienītā enerģijas avota.

Patīkami, ka cilvēki, ka man ne naudas ne pārliecības iegādātie auto spēj novest diskusiju tik tālu, kuru iesāka bagāts apmierināts elektro auto lietotājs.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

 

 

pasaulei jāpāriet uz atjaunojamiem energoresursiem

vispār jau pareizi ir atjaunīgie nevis atjaunojamie. Pamatojums - viņi atjaunojas paši nevis kāds to dara. 

Link to comment
Share on other sites

domāšanas veids nespēj tikt līdz un parasti pamatmasai atpaliek no mūsdienu realitātes par tiem pašiem 20 gadiem. Kur nu vēl padomāt 20 gadus uz priekšu.

Visu nosaka nauda un ekonomiskais pamatojums, nevis cilvēku domāšana. Concorde lidmašīnu uztaisīja vairāk kā pirms divdesmit gadiem. Nu kruts lidaparāts arī mūsdienās, bet kur palika? Ametikāņi arī krutākos atspoles kosmosa kuģus uztaisīja, kur tie ir? Labi sadzīviskākas lietas, vinkel motori autiņos-kur tie palika? Viss nobeidzās dabīgā ceļā, jo dārgi. Ne viss jaunākais un progresīvais ieiet tautas patēriņā. Paskat tagad, kā nometa naftas cenas, tā lielākā daļa alternatīvās enerģijas projektu cieš bankrotu. Mums protams stāsta, ka naftas ir maz, bet īstenībā arābiem un krieviem to nav kur likt un slānekļa naftas ir tik daudz, ka, lai bremzētu tās ieguvi, kāreiz cenu naftai nometa. Ja par mantām, ko izmantojam ikdienā, tad mobilos telefonus vai planšetdatorus nu nemaz nevajadzēja subsidēt. Mobiļņikus lieto lielākā daļa pensionāru, kāda tur 20 gadu bremze. Tie momentāli iekaroja lietotājus un bez kādas īpašas reklāmas. Būs elektroautiņš lētāks par parasto un viss notiksies pats no sevis. 

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

Ziepes ir tādas, ka dēļ spēcīga lobija, lasi korupcijas, šo elektrolietu izbīdīs ar likumu, līdzīgi kā energoefektīvās spuldzes, kurām nebija ekonomiska pamatojuma eksistēt.

 

Norvēģu biedrs laimīgs, jo auto iegāde ir subsidēta, tāpēc var pamēģināt kaut ko jaunu, rutīnas novēršanai.

Labots - kurmis
Link to comment
Share on other sites

deMarco

 

 

Visu nosaka nauda un ekonomiskais pamatojums, nevis cilvēku domāšana. Concorde lidmašīnu uztaisīja vairāk kā pirms divdesmit gadiem. Nu kruts lidaparāts arī mūsdienās, bet kur palika? Ametikāņi arī krutākos atspoles kosmosa kuģus uztaisīja, kur tie ir? Labi sadzīviskākas lietas, vinkel motori autiņos-kur tie palika? Viss nobeidzās dabīgā ceļā, jo dārgi. Ne viss jaunākais un progresīvais ieiet tautas patēriņā. Paskat tagad, kā nometa naftas cenas, tā lielākā daļa alternatīvās enerģijas projektu cieš bankrotu. Mums protams stāsta, ka naftas ir maz, bet īstenībā arābiem un krieviem to nav kur likt un slānekļa naftas ir tik daudz, ka, lai bremzētu tās ieguvi, kāreiz cenu naftai nometa. Ja par mantām, ko izmantojam ikdienā, tad mobilos telefonus vai planšetdatorus nu nemaz nevajadzēja subsidēt. Mobiļņikus lieto lielākā daļa pensionāru, kāda tur 20 gadu bremze. Tie momentāli iekaroja lietotājus un bez kādas īpašas reklāmas. Būs elektroautiņš lētāks par parasto un viss notiksies pats no sevis.

 

Naftas (ogļu u.c. ogļūdeņražu) laikmets beigsies ne jau tāpēc, ka visi tiks iztērēti. Arī akmens laikmets nebeidzās tāpēc, ka beidzās akmeņi...

Elementārā patiesība ir tāda, ka mēs kā civilizācija un planētas ekosistēma nevaram atļauties tos lietot ilgtermiņā. Sekas būs katastrofālas (tai skaitā cilvēcei). Vienīgais pareizais ceļš ir nonākt pie ilgtspējīgas saimniekošanas (šajā kontekstā enerģijas ieguves un izmantošanas).

Nav jāsubsidē eko lietas; vajag vienkārši fosilajiem resursiem cenai pieskaitīt izmaksas par radītiem zaudējumiem... Un viss atrisināsies pats par sevis.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

nevertell

 

 

Nav jāsubsidē eko lietas; vajag vienkārši fosilajiem resursiem cenai pieskaitīt izmaksas par radītiem zaudējumiem... Un viss atrisināsies pats par sevis.
 

Vajag tik arī piespiest iekasētājus tērēt to naudu lai radītie zaudējumi tiktu segti, nevis lai iešņāptu V8 lendroveru.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...