Jump to content

Augstskola, RTU. Lūdzu padomu studiju programmas izvēlei


Twinpeaks
 Share

Recommended Posts

Sveiki!

 

Izlēmu beidzot uzsākt studijas augstskolā no septembra. Neesmu vairs svaigs vidusskolas absolvents, jo pēdējos pāris gadus aktīvi siroju pa austrumeiropišu iecienītākajiem vergtūrisma galamēŗkiem, un 4 gadus, 2 dažādus darbus vēlāk (operators injection-molding plastikas rūpnīcā Anglijā un kurjers Norvēģijā), sapratu, ka vēlos kaut ko mazliet vairāk no savas darba dzīves. 

 

Plika programmēšana nekad nav bijusi mana kaislība, bet man patīk kontrolēt dzelžus. Brīvajā laikā ķēpājos ar arduino platformu, bet fantazēju kaut kad tuvākajā nākotnē pieķerties kaut kam nopietnākam (iespējams tad, kad vairs nestrādāšu 10h+ dienā). Interesē vadības sistēmas (pareizi pārtulkoju? control systems?), iegultās sistēmas, robotika.

 

Pašlaik metu acis uz 3 studiju programām - Mehatronika , "Elektronika un mobīlie sakari"  un "Automātika un datortehnka" 

3 dažādas fakulitātes, 3 dažādas studiju programmas. It kā, ja studiju programma būtu grāmata un priekšmetu saraksts tās satura rādītājs, tad liekas, ka visinteresantāk būtu lasīt mehatroniku. Un te arī slēpjas mana problēma - jāizvēlas grāmata, kuru būs jālasa 4 gadus, reāli zinot tikai nosaukumu un čapteru virsrakstus.

 

Viens liels mīnuss Mehatronikas studiju programmai laikam ir tas, ka, cik es papētiju, dažkārt sanāk skraidīt no Ķīpsalas uz Teiku. Elektronika jaunās telpās Ķīpsalā, bet tas  jau ir tāds ārkārtīgi virspusējs pluss. Uuuuun Automātika ir zem DITF fakulitātes jumta, tātad vienā ēkā ar robotikas klubu, kurā plānoju ņemt dalību. Par elektroniku esmu uz lielas jautājumzīmes, ir interese par to. Jau skolas laikos oma un kirhova likumi bija daudz daudz saistošāki nekā F=mxa. RF dizains, firmwāres rakstīšana skan seksīgi, bet tikai uz papīra, jo, protams, ir tikai tāda ļoti virspusīga saprašana par tām štellēm.

It kā saprotu, ka studiju programmai īsti nav noteicošā loma tālākajā karjerā, svarīgākais ir prasmes, bet vēlos izvēlēties kaut ko, kas dos man maksimālu labumu pēc šiem 4 gadiem.

 

Varbūt kāds zinošs/pieredzējis cilvēks var padalīties ar savu viedokli? Kura fakulitāte ir labākā un kāpēc? Paldies!

Edited by Twinpeaks
Link to comment
Share on other sites

Tikai atceries ka pirmajos kursos būs daudz vispārīgu priekšmetu (augstakā matemātika, statistika utt..) Reāli pa tēmu būs no kāda otrā kursa beigām.

 

Bet macīties vajag.

Edited by Slaids
Link to comment
Share on other sites

Mehatronikai varētu būt lielākas perspektīvas un tā arī faktiski ideāli atbilst iegultajām sistēmām un robotikai. Tuvākajā nākotnē dažnedažādi roboti rullēs visās iespējamās sfērās.

Elektronika un Mobilie sakari ir daudz specializētāks virziens. Faktiski prasās to studēt tālāk un pēc tam jāmeklē darbs ļoti specializētos kantoros ārpus LV.

Tas pēdējais variants - nu tāds diplomēts IT sistēmu inženieris, kura diplomam maza vērtība. Tad jau labāk dajebko humanitāru papīra dēļ un Cisco vai tml. sertifikāciju pašmācības ceļā.

Link to comment
Share on other sites

Atvainojos, Kirhofs. Vispār tagad nācās ielūkoties wiki, seja diemžēl nebija fizikas klasē pie sienas.

 

Ar to es gribēju pateikt to, ka fizikas mehānikas puse man nekad īsti nesaistīja. Nebija tā, ka būtu baigās problēmas, vienkārši nelikās interesanta. Un par cik mehatronika ir realizēta caur mašīnbūves faukulitāti, ir daudz jo daudz mehānikas priekšmetu (sākot ar statiku/dinamiku). Bet, ja es noriju tos, programmas saturs liekas diezgan tīkams. Kaut kas no visa.

 

No otras puses, elektronikas programma izskatās ļoti dziļa, tāds kārtīgs pamatu primer, vismaz teorijas ziņā.

 

Katrā ziņā, paldies par atbildēm, vismaz rosina domāšanu un pamāca vēsturisku personību uzvārdu pareizrakstību.

Link to comment
Share on other sites

Ja vēl esi UK, tad piesakies turpat, būs jāmācās mazāk ekanomikas un politiskās sistēmas un vairāk laika atliks priekšmetiem specialitātē.

Link to comment
Share on other sites

Es ieteiktu EEF "Elektrotehnolo'giju datorvad'ibu"  lieli un mazi dzelži + kodēšana ... pats pabeidzu -> man patika laboratorijas ar aprīkojumu kur varēja ņemties un atīstīties savā nodabā, ja kāds no mācībspēkiem paņem tevi aizgādībā

 

bet kā jau dažs minēja 1. un 2. kurss standarta priekšmeti (matemātika fizika ķīmija utt )90% nesaistīti ar studiju virzienu visās programmās

Link to comment
Share on other sites

Ja es būtu pacenties un dabūjis 90+% visos vidusskolas eksāmenos, tad šaubu nebūtu, studētu kādā no 'labajām' UK augstskolām. Ar savu reālo situāciju, ņemt to valdības aizdevumu 27k mārciņu apmērā + stresot par part-time darbiem, lai savilktu galus izdzīvošanai... īsti nevelk. 

 

Rīgā man dzīvo radinieki, kas ir gatavi dzīvoklī vienu istabu izbrīvēt priekš studenta = nav jāmaksā par īri. Anglijā nodzīvoju 2 gadus, visas izmaksas zināmas. maksātu kā minimums 320+ mārciņas mēnesī par istabu imigranu pilsētā + tranporta biļeti, kačalku (ok, treniņi un kačakas toč ir lētāki nekā Latvijā). Ar nekvalificētu pusslodzes darbu(teiksim 20h/week) varbūt var saskrāpēt 600 mārciņas mēnesī. Nekāda baigā dzīve jau neiznāk + stress par to, kas notiek, kad darbs tiek pazaudēts. Latvijā man ir ģimene, kas var mani atbalstīt, bet ne tik lielā mērā, lai segtu dārgas īres maksas.

 

un man ir meitene, kas arī atgriežas Latvijā, lai studētu.

 

Par tiem standarta priekšmetiem - tas ir normāli, tā ir visur. Anglijā laikam saucas 'foundation year' daudzās augstskolās, drošvien atskaitot tās elītās, tur drošvien uzskata, kad jau visu rubij.

 

 

Gunxx, es atceros, kad esmu youtube redzējis video no tās fakulitātes. Ganjau kļūdos, bet radās priekšstats, ka trennē Latvenergo darbiniekus. Enerģētikas joma man tiešām galīgi neinteresē.

Edited by Twinpeaks
Link to comment
Share on other sites

Prieks ka tu esi saņēmies un dodies uz Latviju, veiksmi tev, bet nevajag jau arī dramatizēt situāciju ar UK augstskolām. Visdrīzāk vienkārši gribas uz LV, man arī šad tad tāda doma uznāk.

Domāju ka neesi kārtīgi izpētijis ko universitātes prasa no studentiem 'reālā' dzīvē un kādu finansiālo atbalstu vari saņemt. Tākā jau esi "mature student", tad nevienam neinteresē kādas tev bij sekmes vidusskolā, kad es iestājos, tad man nekādus pierādījumus un dokumentus neprasija, pietika ar vienu interviju.

Arī tas aizdevums nav tik melns kā viņu mālē, tev tak neviens neprasa to naudu atdot, kamēr neesi sasniedzis attiecīgu ienākumu līmeni. Plus, ja tu te esi dzīvojis pirmstam, tad vari dabūt naudu dzīvošanai, kas ir apmēram 23k kamēr macies. Tākā es arī strādāju kamēr mācos, tikmēr neko no tās naudas nemaz neesu iztērējis, nevaru izdomāt ko lai nopērk :D   

Edited by AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

 

 

Gunxx, es atceros, kad esmu youtube redzejis video no tas fakulitates. Ganjau kludos, bet radas prieksstats, ka trenne Latvenergo darbiniekus. Energetikas joma man tiesam galigi neinterese.


Mhm... kludies. Busi skatijies sizetu par piedzinniekiem vai energetikiem, kas nemas ar MW dzinejiem un kV linijam :)

datorvadibas kurss -> industriala elektronika + dzelzu programmesana

Lai ari kuru programmu izvelies prieks ka skaties uz LV pusi....  katra zina ari LV var iegut labu izglitibu (ja pats ar slapju "pak..lu" strada un atisties)
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB, tas tiesa. pētījis īsti neesmu. Zinu tikai to, ka var paņemt aizdevumu studiju maksai, kas jāsāk atmaksāt, kad ienākumi sasniedz x apjomu, Par finansiālu atbalstu... liekas, ka maģiskais skaitlis ir 3 gadi. Pēc 3 nodzīvotiem gadiem var saņemt tos pašus finansiālos atbalstus, ko vietējie. Iespējams kļūdos. Man tikai 2.

 

Par mature student statusu arī nezināju, biju dzirdējis frāzi, bet, ka tas sākas no 21 gada, nevis no 30-40+, uzzināju tikai tagad.

 

 

Gunxx, ok, kļūdijos. Ielūkojos studiju programā. Īstenībā tā satur vairāk lietas no tā, ar ko gribētu darboties nākotnē. Tagad jālauza galva, sliecos uz mehatroniku vai tavu ieteikumu.

Link to comment
Share on other sites

ar to "aukstāko" izglītību Latvijā varēsi nopelnīt kādi 300ls mēnesī,  ja vispār paveiksies atrast darbu specialitātē

pēc LU beigšanas man piedāvāja "lielisku iespēja" aptuveni tik daudz nopelnīt  :wtf2:

Edited by MarisO
Link to comment
Share on other sites

Arī varu ieteikt Elektrotehnoloģiju datorvadību. Pats pabeidzu pagājušajā gadā, bet cik dzirdēju, šobrīd pirmkursnieki jau ņemās ar Arduino, mēs to darījām tikai 3. kursā. Tur viss ļoti attīstās. Ja pats gribēsi mācīties, tad ir mācībspēki, kas var paskaidrot to, kas interesē. nenožēloju, ka tur izmācījos. Cik zinu, visi kursabiedri strādā vairāk vai mazāk savā nozarē, kas jau ir rādītājs.

Iemāca daudz ko, gan mikroelektroniku, gan releju shēmas, gan visu pārējo.. Izvēlēties novirzienu jau ir paša ziņā :)

Link to comment
Share on other sites

 

 

ar to "aukstāko" izglītību Latvijā varēsi nopelnīt kādi 300ls mēnesī, ja vispār paveiksies atrast darbu specialitātē  :wtf2:

 

Atradu darbu ar LV izglītību... alga lielāka par 300Ls

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Neticās ka visas tās universitātes tiešām sākušas strādāt. Varu salīgt ka veljoprojām mācību programmā lekciju skaitu piedzen pasniedzēju algām.

Ne jau no tās izglītības (kartona) darbs rasies. Neenu var pagadīties kautkur tikt kādā haļavā, bet tas tikpat iespējams arī bez tā papīra.  Un izķērnāt 4 gadus no savas dzīves, tikai lai parazītiem algas maksātu.... nu nafig.

Labāk sēdi mājās un mācies. Ne arduino ne raspberry nemaksā miljonu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

viņi dabon vairāk naudas tās bietes rušinot !

mūsdienās cilvēka "vērtība" ir proporcionāla naudas apjomam, ko viņš dabon


 

 

Labāk sēdi mājās un mācies
 

 

mājas nevienam nenākas kodēt paskālī 4 gadus.   kāda laika izniekošana 4 gadus kodējot paskālī !

tur vēl bija kautkādas "oracle formas", kuras , protams,  ir tikpat bezjēdzīgas

labāk būtu VIM studēt !  tas vismaz ir kautkas praktiski lietojams

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

mājas nevienam nenākas kodēt paskālī 4 gadus.   kāda laika izniekošana 4 gadus kodējot paskālī ! tur vēl bija kautkādas "oracle formas", kuras , protams,  ir tikpat bezjēdzīgas labāk būtu VIM studēt !  tas vismaz ir kautkas praktiski lietojams
 

 

Iepazīsties ar esošo LU mācību programmu, kas ir akreditēta līdz 2020. gadam. Nav vairs nekādi paskāļi. Patlaban esmu tavā laimes zemē, ir sanācis pagaršot gan pašmāju augstāko izglītību, gan to, ko te pasniedz. LU būs augstāks līmenis kā vidējā UK universitātē. 

 

Un makpetona ņuņņāšana par to, cik nevajadzīga ir universitāte, atgādina 9. klases absolvētajus, kas stāsta, ka viņiem tāpat matemātiku dzīvē nekur nevajadzēšot. 

Tas ir nenoliedzams fakts, ka visu, ko pasniedz universitātē, var apgūt pats. Un jā, pirmie gadi ir pārsvarā fufelis, un tie ir domāti tiem, kas par datoru ir tikai dzirdējuši. Bet labāk, ka tiem pirmziemniekiem māca pamatus, nekā ka viņi iet frīlansot brīvsolī. Esmu lasījis neuniversitātes cilvēku kodu- dažam sanāk, dažam ieteicu mainīt profesiju.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Un izķērnāt 4 gadus no savas dzīves, tikai lai parazītiem algas maksātu.... nu nafig. Labāk sēdi mājās un mācies. Ne arduino ne raspberry nemaksā miljonu.
 

 

nu jau krietni vairāk kā 4 gadus no betona šitādi teksti nāk.

kādi panākumi pašizglītībai?

Link to comment
Share on other sites

usver, nu padomā, divi varianti:

A) Ieguldīt naudu 4 gadu "studijās", kuras nu jau maksā krietni vairāk nekā "kādreiz", un sēdēt bez darba, vai uz minimālo+100€.

B) Ieguldīt niecīgu summu un pašam iziet cauri OpenWRT/Arduino/programmēšanas_valodai/PLC, UN sēdēt uz haltūrām, VAI minimālo+100€.

IMHO ir tikai šie 2 varianti, un abos ir iespēja palikt bez pastāvīga darba. Tikai B variantā teu nav kredīc. Dēļ tā ka tu esi pabeidzis kaukādu "auKstskolu", tās darbviets takš vairāk nerodās! Vai arī kā Tu to iedomājies? Kāds uzņēmējs skaita cik studentu pabeiguši augstskolas, un pēc tā veic aprēķinus jauna ceha/ofisa būvēšanai, vai ražošanas uzsākšanai?

Mani panākumi? Nu, es protu sataisīt tīklus un kompjus pa lēto*, kas arī ir tas pieprasītais. Bet darba maz. Un ne jau papīra dēļ. Darba galdam nomainīt frekvenčnieku un pārvilkt itāļu nepievilktās klemmes tev neiemācīs ne1 augstskola. Izvērtēt routeri ofisam un izvēlēties starp FreeNAS vai pilnu Linux/BSD - kurā augstskolā iemācīs? Davaj uzreiz nosauc, nu lai es zinu kur kļūdos!

Vislielākā problēma ir "pusvadītāju" galvās. Viņi kautko čakarējas paši, nevis izvērtē kas ir pareizi. Vai kā Beefs - prasa šajā forumā, par tīkliem! :D

Bet nu tā jau ir tēma atsevišķā topikā.

 

* - Ar to es nedomāju uzlikt 13 anteņu WR1042ND uz 3stāvu viesnīcu/ofisu :)

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Jāsāk jau ar to ka visas tevis uzskaitītās darbības nav augstskolas līmenis, drīzāk tehnikums/koledža. Inžinieris  Inženieris vs tehniķis

Edited by AndrisBB
  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

 

 

A) Ieguldīt naudu 4 gadu "studijās", kuras nu jau maksā krietni vairāk nekā "kādreiz", un sēdēt bez darba, vai uz minimālo+100€.

Slabo tikt budžetā ?  

Link to comment
Share on other sites

 

 

Jāsāk jau ar to ka visas tevis uzskaitītās darbības nav augstskolas līmenis, drīzāk tehnikums/koledža

Tādā gadijumā šo augstkolu līmenis ir pamatskola, ar padziļinātu teoriju (xyu zīmēšanu).

 

 

 

Slabo tikt budžetā ?

Un tie daudzie budžetnieki-absolventi kur strādā?

Neesi pamanijis ka bez tiem maksātājiem augstskolas būtu jāslēdz?

Diezgan švaka jums izpratne par lietām. Kas jums ir pa diplomiem?

Link to comment
Share on other sites

RTU : Telekomunikācijas (2006)

University of West of England : BSc Computer Systems Integration (2015)

University of West of England/University of Bristol : MSc Real-Time Computing (procesā)

Edited by AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

 

 

Neesi pamanijis ka bez tiem maksātājiem augstskolas būtu jāslēdz?

Būtu laba atmazka, ja būtu studējis par maksu, bet tu tak pat to neesi darījis, ne?

Link to comment
Share on other sites

Varu mazliet padalīties ar savu pieredzi. Pats esmu pabeidzis augstāk minēto programmu "Automātika un datortehnika" bakalauru, tagad studēju šajā pašā programmā maģistratūrā. Varu teikt tā - koks ar diviem galiem.

No vienas puses - ja ceri daudz kā interesanta iemācīties, var nākties vilties. Daudzi pasniedzēji ir pensijas vecuma akadēmiķi ar stagnējušu domāšanu, kuriem ar reālo industriju ir bijis maz sakara, bet vairāk ticis spiests uz zinātni. Un ar zinātni Latvijā ir kā ir. Arī ar universitātē pieejamo bāzi ir dažādi - ir gan taisīti laboratorijas darbi ar 50to gadu kondensatoriem, gan programmēti mūsdienīgi roboti.

No otras - būs papīrs, kamēr studē, būs studenta statuss, attiecīgi visādas atlaides, iespēja tikt interesantās praksēs utt. Universitātē iemācīs pamatus - matemātiku, fiziku, elektrotehniku un pavisam nedaudz programmēšanu uc. interesantās lietas, tās būs jāmācās pašam. Kā jau minēja, tas pats Arduino tik dārgi nemaz nemaksā. Var kodēt pa vakariem un brīvajās dienās, kuru starp citu nemaz nav tik maz. Lekcijas un nodarbības kādas 3-4 dienas atkarībā no semestra, kuras visas nav pat pilnas. 2. kursā sāku paralēli mācībām strādāt uz pusslodzi, darbs bija normālajā laikā. Tagad no darba aizgāju un esmu interesantā praksē, kurā tiku caur RTU Attīstības fondu. Dažas garlaicīgās lekcijas gan sanāca nokavēt un vēl joprojām sanāk, bet bakalauru pabeidzu visus semestrus noturoties stundentu topā, kuri saņem stipendijas. 

Rezumē - iesaku studēt un nebīties no matemātikas, fizikas utt. Ar attiecīgo programmētāja loģisko domāšanu kaut ar 3. reizi visu var nokārtot. Neatsverami ir studiju laikā satiktie cilvēki un tādējādi iegūtie kontakti, pats šādi, caur grupasbiedru dabūju vienu no darbiem. Galvenais, vajag gribēt mācīties un tad jau izdosies.

Lai veicas!

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ja DITF, tad drošvien iestātos "Intelektuālas robotizētas sistēmas".

 

Aprīlī būs atvērto durvju diena, būs jāizstaigā un jāparunā ar cilvēkiem.

Link to comment
Share on other sites

 

 

tad drošvien iestātos "Intelektuālas robotizētas sistēmas".

Iestājies labāk kvazistacionārajā mākoņošanā!

Link to comment
Share on other sites

Ja autors vēl apsver domu par pieteikšanos UK universitātē, tad ir jauni noteikumi, lai saņemtu Maintanence Loan, ja paspēj vēl pieteikties līdz rītdienai, tad viss pa vecam.

EU nationals: Currently, new students in 2016/17 must prove they have been living in the UK for three years before their course start date in order to get 
living cost support from Student Finance England.
Close this popup
From 25 March 2016 this will change to five years. Applications from EU nationals for finance submitted after midnight on 24 March 2016 will be assessed 
for eligibility based on them proving five years’ residency within the UK.
Edited by AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...

 

 

Un tie daudzie budžetnieki-absolventi kur strādā? Neesi pamanijis ka bez tiem maksātājiem augstskolas būtu jāslēdz? Diezgan švaka jums izpratne par lietām. Kas jums ir pa diplomiem?
 

 

Cik atceros EEF un ETF, lielākā daļa DITF programmu ir 100% budžeta. 

 

Autoram-paskaties uz EEF, tā tehniski pašlaik ir vislabāk nodrošinātā fakultāte, piesaista arī visvairāk naudas gan ārzemju projektus (sagadīšanās dēļ RTU rektors ir no tās fakultātes...) Pirmajā kursā tur jau var sēdēt cik gribi svaigi uzceltā pa Latvenergo naudu laboratorijā, lodēt un programmēt arduino. Ir kaut kādi industriālie roboti iepirkti un jauna studiju programma - adaptronika. 

Link to comment
Share on other sites

Create an account or sign in to comment

You need to be a member in order to leave a comment

Create an account

Sign up for a new account in our community. It's easy!

Register a new account

Sign in

Already have an account? Sign in here.

Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...