gatis4 Ierakstīts Februāris 24, 2016 Share Ierakstīts Februāris 24, 2016 Sveiciens! Vai kādam ir bijusi pieredze ar AGB ražotajiem apkures katliem? http://agb.lv/iekartas/sadzives-iekartas/ Tajos tiek atdalīta kurtuves un siltummaiņa funkcija (atšķirībā no čuguna apkures katliem, e.g. Viadrus U22). Kurtuvē liela temperatūra, kārtīgi sadeg. Vēl nezinu, vai ir sekundārā gaisa padeve. Par siltummaini ražotājs apgalvo, ka dūms tiekot nodzesēts līdz 200 grādiem. Vienīgi katls nenodrošina kurināmā (degvielas) dozēšanu (kā to dara granulu un gāzģenerācijas katli). Ar ko šis katls būtu labāks par gāzģenerācijas katliem? Tiek apgalvots, ka gāzģenerācijas katls (ja nav no ņeržas), izdegot ātri (2 gadi..?). Kādas atsauksmes ir par vietējā ražojuma gāzģenerācijas katliem (esot Ogrē Ozols&Dēli labi katli)? Vai kāds ir pats konstruējis katlu, kam kurtuve oderēta? Katls tiktu kurināts uz pilnu klapi, sildītu ūdens akumulatoru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 24, 2016 Share Februāris 24, 2016 (labots) Un cik tam katlam cena? Sarēķini pats vai šāds katls ir izdevīgs, ja salīdzina ar čuguna malkas katlu! Esmu šajā forumā, citā topikā rēķinājis. Vismaz man iznāk, ka malkas ekonomija (apmēram 20% salīdzinot gāzģenerācijas ar čuguna) neatsver krietni lielāko cenu un krietni īsāko darba mūžu. Katrā ziņā visi, kuriem ir čuguna malkas katli ir ar viņiem apmierināti - ilgi kalpo, var dedzināt visu, kas deg. Es ņemtu viadrusu un neeksperimentētu. Labots Februāris 24, 2016 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 24, 2016 Share Februāris 24, 2016 Kur tu tos 20% visu laiku izrauj? Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Februāris 24, 2016 Share Februāris 24, 2016 Kaut vai cik tie %... Pagājušogad malku nopirku par ~300EUR, šogad par 420EUR... Kas šeit ko taupīt vai ekonomēt, ņem tikai kurini katru trešo, ceturto utml. dienu un nemeklējam problēmas... Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 24, 2016 Share Februāris 24, 2016 Kur tu tos 20% visu laiku izrauj? Tikko apskatījos intereses pēc sava čuguna katla (Attack) oficiālo lietderības koeficientu ražotāja mājas lapā - 78 - 82 %. Tā paša ražotāja gāzģenerācijas tērauda katls - 90,3 %. Var jau būt, ka pats štruntīgākais (pēc lietderības koeficienta) malkas čugunnieks un pats labākais (pēc lietderības koeficienta) gāzģenerācijas katls salīdzinot dos tos 20 %, bet tā, cik es esmu lasījis, piemin starpību 10 - 15 %. Apskatījos Attack cenas, aptuveni divas reizes dārgāks ir gāzģenerācijas katls par čugunnieku. Ietaupījums uz lietderības koeficienta rēķina parādās pēc vairākiem gadiem, bet tad jau jāsāk salīdzināt šo katlu kalpošanas ilgums, investīcija labākā lietderības koeficientā aiziet plusos, bet dārgā katla mūžs beidzas, jāpērk atkal jauns katls, toties čugunnieks vēl vairākus gadus nokalpos. Katrā ziņā visi, kuriem ir čuguna malkas katli ir ar viņiem apmierināti - ilgi kalpo, var dedzināt visu, kas deg. Absolūta taisnība. Bez bažām var dedzināt visu, kas deg. Kā tāds papildus atkritumu konteiners priekš degošām lietām, saprāta robežās, protams. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Februāris 24, 2016 Share Februāris 24, 2016 Colas pudeles dedzini? Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 24, 2016 Share Februāris 24, 2016 jema, ne taču. Mums ciemā ir Ekokaste, kur PET pudeles mest, ļoti apzinīgi visas pudeles vedu uz to kasti. Kādreiz saskrien pavairāk visādi kartona iepakojumi, tos sadedzinu... Bet tas stāsts par to, ka katlam pāri nenodarīsi, kurināšanas procesu nesačakarēsi... Lielākais pluss šajā ziņā - var dedzināt akmeņogles. Pirmos gadus, kad vēl nebija akumulatoru, lielākā salā uz nakti metu katlā akmeņogles, akmeņoglēm degšanas laiks ilgāks, kad izdeg, vēl ilgi ogles sarkanas, nenodziest tik drīz, ar malku vien būtu jāceļas nakts vidū kurināt, citādi māja atdzistu pamatīgi. Nezinu, kā ir tagad, toreiz akmeņogles, bija viens no lētākajiem kurināmajiem, pat ar malku salīdzināms. Tik netīrība liela ar akmeņoglēm. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Februāris 24, 2016 Share Februāris 24, 2016 Ogles ir labāk, bet nu tie izdedži, nav pat kur viņus bāzt un ogles ļoti bieži bija zemas kvalitātes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 24, 2016 Share Februāris 24, 2016 Padomju laikos, liela daļa, kam mājās bija centrālā apkure, kurināja ogles. Akmeņogles bija stipri lētas, mājas ne tuvu nebija tik siltumizolētas, kā tagad, kurināt vajadzēja daudz, ja gribēji siltumu. Tas bija raksturīgi, ciematos un mazpilsētās grantētās ielas nobērtas ar izdedžiem, ko tuvējo māju iedzīvotāji sabēruši. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
gatis4 Februāris 25, 2016 Author Share Februāris 25, 2016 (labots) Paldies par viedokli! šāds katls ir izdevīgs Tāds arī ir mērķis. Vienīgi cik saprotu 80% čuguna katlam ir max jauda. Neesmu mērījis, bet tiecos ticēt, ka tie ir optimistiski cipari (tad gan ir jāapšauba arī gāzģenerācijas katlu ciparus..?). Vai kādam ir sanācis reālo kalta "energy output" sākot ar palaišanu līdz pat max piedzītiem akumulatoriem izmērīt? Var laikam likt siltumskaitītāju, vai arī rēķināt no "cik ilgā laikā noteiktu ūdens daudzumu piesildīs"? Principi, ko meklēju apkures katla konstrukcijā ir karsta liesma, izolēta degkamera, sekundārā (dūmu) degšana. Un efektīvs siltummainis (!). 10 sekciju Viadrus katlu kurinu uz pilnu klapi. Skaties uz skursteni. Dūmi, ko redzi, ir nesadegusi degviela. Jo tumšāki dūmi, jo vairāk degkamerā trūkst skābekļa. Attiecīgi vairāk izkūp gaisā. BET viss sadeg tikai pie temperatūras virs 550 grādiem (dūmgāzu degšanas temperatūra). Čuguna katla konstrukcija ir vietas taupīšana - tiek apvienota degkamera un siltummainis. Liesma uzreiz tiek dzesēta. Pietiekamas temp. tiek sasniegtas tikai īsu brīdi. Bet skābekļa nepietiek. Lai sadegtu dūmgāzes, nepieciešama temp+skābeklis+laiks (tātad vajag garu degšanas kanālu). Izmērīju pilnā cukā kurināmam katlam dūmgāzu temp.uzreiz aiz katla. 500 grādi! Tātad neefektīvs siltummainis. Es varu pielāpīties: - Papildus siltummainis aiz katla. - Izoderēt Viadrus kurtuvi. - Mēģināt iemakarēt sekundārā gaisa padevi. (Vai kāds ir mēģinājis daļu dūmgāzu atkārtoti iepumpēt katlā (kā dara seļarkas katliem, vai dīzeļa dzinējā)? ) Izoderēšanu pamēģināju. Kurtuves sienas un apakšu izliku ar keramisko vati. Un karstumizt.betona plāksnēm (pirku Keramservisā). Rezultāts - plāksnes visu kurināšanas laiku spīdēja, patstāvīgi bija liela karstu ogļu kaudze, malka (arī mitrāka) labi sadega. Katls ātrāk uzvārījās. Secināju, ka sasniedzu pilnīgāku sadegšanu. Bet papildus siltummainis aiz katla tad ir obligāts. Bet pirms sākt mainīt katla konstrukciju, vēlos noskaidrot jau pieejamās gatavās alternatīvas. Labots Februāris 25, 2016 - gatis4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
jacobs Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Vēl viens ne mazsvarīgs aspekts, ko nereti aizmirst... Lietojot atbilstošus akumulatorus, katla jauda par lielu nebūs, taču palielinās kurtuves izmēri... Ja es varu lietot 85cm garu malku, metot to reti klāt..., tad man žēl tos, kuri operē ar 35cm pagalēm... Nemaz nerunākot par lieko darbu, kurināmo sagatavojot... Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Protams, ka lietderība ir dota tīram katlam un šeit parādās čuguna katlu lielākā sāpe, ribas, kuras ir grūti, neiespējami uzturēt tīras. Ja gribās noteikt lietderību, atslēdz lielo loku un boileri, vai neaizmirst pieskaitīt patēriņam, piefiksē akumulatora temperatūru, vēlams, lai būtu termometri augšdaļā un apakšdaļā, sver malku un kurina līdz akumulators "pilns". Finālā fizikas uzdevums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
gatis4 Februāris 25, 2016 Author Share Februāris 25, 2016 katla jauda par lielu nebūs Pilnīgi piekrītu. Mazs katls, "dušī" degšanu (bez aķiem), knapi deg, katls "tek"... Kāda efektivitāte čuguna/tērauda katlam? 40%? Pagaidām pagale ir lētākais kurināmais. Bet tas neattaisno man pašreiz uzstādīto risinājumu, kur izmetu skurstenī daļu enerģijas (šajā tekstā minētie efektivitātes rādījumi ir tikai minējums - jautājums, vai kāds ir mērījis reālās kilovatstundas vēl arvien ir aktuāls). lietderība ir dota tīram katlam Kurinu čuguna katlu uz max jaudu (neierobežojot gaisa padevi). Uz katla nosēžas tikai sausi sodrēji, ko viegli noberzt (tīru ~ reizi mēnesī, procedūra aizņem 5min). Bet tas vienalga nerisina čugunnieka oriģinālo problēmu.. Vai kāds ir redzējis AGB ražoto katlu darbībā? Ir kādas atsaukmes? http://agb.lv/iekart...zives-iekartas/ Ar ko tas ir labāks par gāzģenerācijas katlu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) Labdien, mani sauc Smii un man ir gāzģenerators, Dakon Gasogen 24. Pirkts nejauns, no ss.lv, par 150 eiro (plus 80 par transportu un ~100 par jaunām ņeržas restēm, blīvējumiem, ventilatora mikroslēdzi un vēl šādiem tādiem remontiem/uzlabojumiem). Labās cenas pamatā ir fakts, ka pārdevējs iekārtu bija ieguvis bez maksas un īsti nebija sapratis, kas tas ir. Kurinājis kā plītiņu ar atvērtu dūmu bypass, bez veltilatora, degkameru izmatnojot kā pelnu krātuvi un sūrojās, ka ne sūda nesilda. Nācās nopirkt šādas tādas trūkstošas/salauztas detaļas un savest kārtībā vadības bloku, kur kaut ko bija ķīmiķojušas kādas nerātnas rociņas. Katlam pēc ražošanas datuma spriežot ir ~15 gadi bet par spīti stereotipiem, izdedzis viņš vēl nav. Konstrukcija būvēta no 6-8 mm tērauda. Pirmais īpašnieks ir mainījis ventilatoru kaut kad. Nedaudz izdedzis liesmu slāpētājs, bet tā ir maināma detaļa. Teorētiski to var nomainīt pret keramikas detaļu no jaunāka modeļa. Par efektivitāti man ir grūti spriest, es aprēķinus neesmu veicis. Tā kā tiek lietots siltuma akumulators, katls iestatīts tā, lai darbotos ar maksimālo jaudu. Katls slāpēts tiek tikai tad, ja temperatūra pārsniedz 90 grādus (Šo var regulēt no 85 līdz 95 robežās, tiek izslēgts ventilators un aizkrīt gaisa klape). Mazā loka termostats atveras pie 70 grādiem. Katla sūknis ieslēdzas/izslēdzas pie 65 grādim (regulējams) ventilators pie 55 grādiem (regulējams). Domāju vēl pielikt taimeri ventilatora iekurināšanas režīmam (temperatūrai līdz 55 grādiem) - tikai jāatrod kāda veca mikroviļņu krāsns kā donors. Citādi tagad šis režīms jāslēdz ārā ar roku. Uzstādot katlu, lai dabūtu papildus siltumu, izlaidu viņu cauri vecajam plīts sildmūrim. Te reizē ir ieguvums un gļuks. Ieguvums ir papildus siltums darbnīcas telpā, gļuks ir sūdīgāka vilkme. Katla darbību tas neietekmē, jo ir ventilators, bet malkas kameras durvis gan darbības laikā labāk nevērt, jo tad skurstenis netiek galā ar dūmiem. Vasarā šo lietu domāju pārbūvēt un atbilstoši instrukcijai vai no ielaist pa taisno skurstenī, vai nu uztaisīt dūmvada bypass uz skursteni. Skurstenis 20x30 cm, 11-12 metrus augsts, ķieģeļu, bez čaulas. Pavasarī saukšu skursteņslauķi un skatīsimies, kā viņš izskatās. Pagaidām nekāda svīšana un pleķi nav novēroti. Katla darbība: Apakšā ir degkamera, virs kuras keramiska sprausla ar čuguna gaisa padeves tuneļiem un nerūsošā tērauda restēm. Uz sprauslas krājas ogles, virs oglēm malka vai briketes. ventilators padod gaisu uz sprauslu un malkas krātuvi, novirzot dūmgāzes cauri oglēm un sprauslai, kur, saņemot papildus gaisu no sprauslas, dūmgāzes tiek sadedzinātas. Gaisa padeve sprauslai un malkas kamerai regulējas atsevišķi. Tālāk liesma tiek noslāpēta, sadalot vilkmi cauri ~16 atsevišķiem tuneļiem un nonāk izplūdes dzeses kamerā aiz apkures katla. Tur CO2, tvaiks un nesadegušās dūmgāzes strauji atdziest, veidojot papildus vilkmi degkamerā un ieplūst skurstenī (manā gadījumā sildmūrī un pēc tam skurstenī). Visa šī aprakstītā parikte (izņemot izplūdes dzeses kameru, kas silda katlu telpu) ir ievietota ~100 litru ūdens termosā, kas savukārt ietīts stikla vatē. Katla automātika ieslēdz / izslēdz sūkni un ventilatoru - tur ir kādi 5 kondensācijas termostati, kas ieslēdz/ izslēdz relejus trīs ķēdēs, pārkaršanas aizsardzībai, temperatūru minimumiem, maksimumiem, utt. Viss diezgan vienkārši. Katla mīnusi: Lietošanas čakars. Lai katls normālu kurtos, apakšā jābūt pamatīgai kaudzei kvēlojošu ogļu. Tas nozīmē, ka vispirms jāieliek pusklēpis sausas smalkas malkas un jānokurina līdz oglēm (20-40 minūtes laika, atkarībā no malkas smalkuma). Tikai tad uz šīm oglēm kraujam malku / briketes. Ātrais variants, ja nav laika, bet gribās nokurināt pilnu kurtuvi - var izmanto grila ogles. Ieberam kaudzi ogļu, nolejam ar degšķidrumu, šķiļam klāt, kraujam virsū kurināmo. Tas ir dārgi, bet darbojas, kad ārā -20, akumulators auksts un pēc pusstundas jābūt darbā. Es, ja akumulators auksts. no rīta parasti no rīta iemetu 1 paku brikešu, iekura kubiņu un dodos prom - un kārtīgi kurinu vakarā. Ja es piekrautu pilnu kurtuvi, liesma nebūtu degkamerā, bet gan malkas krātuvē - attiecīgi katls dūmotu, darbotos neefektīvi, var šķaudīt, utt. Sieviete šādu katlu iekurt nav spējīga, ja vien viņai nav C kategorijas tiesības, prasme apieties ar traktortehniku, vai cits, līdzvērtīgs skils. Pelni. Nav tādas noteiktas pelnu savākšanas vietas - tie krājās gan malkas kamerā, gan degkamerā, gan dzeses kamerā. Rezultātā tīrīšana ir pamatīgs čakars, viss put, visas virsmas katla telpā ir noklātas ar vienmērīgu pelnu kārtu. Regulācija. Katram malkas veidam un izmēram, kā arī kuršanās stadijai ir nepieciešama sava gaisa padeves regulācija, tikai tā iespējams panākt maksimālo efektivitāti, lai sadegtu visas dūmgāzes. Iekurināšani vajag vairāk primārā gaisa, Smalkai sausai malkai vairāk sekundārā utt. Tāpat nestandarta izmēra malka krautuvē veido tukšumus un tiltiņus. Empīriski esmu izpētījis, ka ideālā malka šādam katlam ir briketes. Sausas, blīvas, netaisa tiltiņus, vienreiz noregulē gaidsu un viss. Katla plusi Cena Ja jauns šāds katls maksā ap 3-4 tūkstošiem, tad pateicoties mīnusiem otrreizējā tirgū viņi ir ļoti lēti. Protams,var uzrauties uz izdegušu eksemplāru, bet man paveicās. Lietots šāds katls noteikti būs lētāks par lietotu čugunnieku. Ja gāzģenerators pirkts labs un dārgs (modeļi, kas maksā 10 000, draudziņš tādu nopirka) tad visi augstākminētie mīnusi atkrīt. Kurini ar ko gribi un kā gribi, katlu iekurina karstā gaisa fēns, gaisa padeve regulējas automātiski atbilstoši skursteņa lambda zondes un temperatūras sensoru rādījumiem, pelni tiek savākti automātiski. Rezultātā iemet katlā veco kalošu un pāris pet pudeles, dūmu nekādu, bet māja silta nedēļu Ja runājam par manu katlu, tad, man subjektīvi šķiet, ka viņš patērē jūtami mazāk malkas, nekā tas parastais tērauda apkures katls, kas bija mājā, kuru es īrēju pērn, kamēr savu māju vēl nebiju izremontējis. Bet tur nebija akumulatora, un, iespējams, bija vēl sūdīgāks siltinājums. Platība bija līdzīga, mēnesī tika tērēta 1,5 tonna brikešu. Tagad, ja kurinātu ar briketēm man aizietu ap 600kg tādā mēnesī kā februāris (kurinu ar malku, koka būvgružiem, dedzināšanai derīgiem atkritumiem, visādiem celmiem, logu rāmjiem, mēbeļu atliekām, rezervē stāv pāris brikešu pakas, ja pēkšņi uznāk mīnusi - tas viss akcijas "iztīri šķūni no mēsliem" ietvaros) Izņemot pelnu izvākšanu, citi tīrīšanas pasākumi nav jāveic. Instrukcija pat rekomendē neko netīrīt, definējot nosēdumus malkas krātuvē kā aizsargkārtu, kas pasargā katlu no skābēm utt. Laiku pa laikam izbraucu metāla birsti cauri liesmu slāpētāja dūmejām (kur īstenībā nekas nesakrājas) un viss. * * * Manā gadījumā ar radiatoriem tiek apsildīti ~100m2 plus vēl daļā pirmā stāva tiek apsildīta ar parazītsiltumu no paša katla un viņam blakus esošā sildmūra. Māja 100 gadīga koka karkasene, siltinājums - pagaidām vēl tikai 100-gadīgas analogās skaidas 10cm biezumā bēniņos Noteikti kaut kad apkuri manā mājā nodrošinās granulnieks - pirmkārt jau tādēļ, ka šobrīd visa māja apdzīvota un apkurināta netiek. Ja būtu jāapkurina viss pirmais stāvs, tad ar esošo katlu būtu par īsu. Tāpat arī kurinātāja amats patērē laiku (te gan glābj briketes, kas kurās pietiekami ilgi, lai nebūtu jāmet klāt papildinājumi. Kurinot ar veciem naglainiem dēļiem, tie diezgan ātri izkurās, un regulāri kurtuve jāpapildiena, attiecīgi piša, ko var atļauties vien laiskās brīvdienās) Kad sakrāšu naudu granulniekam, Varbūt atstāšu šo rezervei, vai varbūt pārdošu, jo iekārta patiesībā ir ok, konstrukcija laba un stāvoklis nav slikts ne vizuāli ne tehniski. Labots Februāris 25, 2016 - Smii 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Tikko apskatījos intereses pēc sava čuguna katla (Attack) oficiālo lietderības koeficientu ražotāja mājas lapā - 78 - 82 %. Tā paša ražotāja gāzģenerācijas tērauda katls - 90,3 % Problēma ir tur, ka precīzi malkas katla lietderības koeficientu nemaz nevar noteikt - pirmkārt jau tāpēc ka kurināmais (malka) ir pārāk dažāds. Piemēram viadrus sola lietderības koeficientu 75 -80% - kaut konstrukcija viņam ir praktiski tāda pati kā Attack. Domāju ka šo nosaka ražotāja nekaunība - pēc principa kurš sola vairāk! Krievu forumā lasīju, ka čuguna katla formu ierobežo čuguna liešanas tehnoloģija - nevar atliet jebkuras formas sekciju, līdz ar to visi čuguna katli ir praktiski vienādi un līdz ar to arī lietderības koeficients viņiem neatšķiras. Vēl tauta bija izpētījusi, ka lietderības koeficientu 80% var sasniegt tikai kurinot ar labām oglēm (oglēm liesma īsāka) un arī tad praktiski jāstāv klāt katlam, jārušina ogles, regulāri pa druskai jāpiemet klāt, jāregulē gaisa padeve. Ar malku čugunniekam reālais lietderības koeficients ir 60 - 70%. Bet domāju ka arī gāzģnerācijas katla reālais lietderības koeficients nekādi nebūs 90%! Šāds lietderības koeficients ir gāzes katliem kur ideāls kurināmais, nav darvas, pelnu un citas drazas! Reāli dzīvē tas varētu būt ap 80%. No šejienes arī 20% starpība. Ja gāzģenerators pirkts labs un dārgs (modeļi, kas maksā 10 000, draudziņš tādu nopirka) Nu ja nauda spiež kabatu.... Pirkt malkas katlu pa šādu cenu ir pilnīgs neprāts! Ta jau labāk labdarībai noziedot. Bet tas vienalga nerisina čugunnieka oriģinālo problēmu.. Kāda tad ir tā oriģinālā problēma? Ja liels malkas patēriņš tad visticamākais pie vainas mājas siltinājums. Pirmām kārtām jau logi un bēniņu/mansarda siltinājums. It īpaši mansarda, jo kvalitatīvi nosiltināt slīpos griestu ir dārgi un sarežģīti - tur bieži ir nohaltūrēts...... Ja būtu jāapkurina viss pirmais stāvs, tad ar esošo katlu būtu par īsu. Tas ir tāpēc, ka tev siltinājums mājai nekāds! Te pirmkārt jāiegulda nauda normālā siltinājumā nevis apkures katlos! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) Tas ir tāpēc, ka tev siltinājums mājai nekāds! Te pirmkārt jāiegulda nauda normālā siltinājumā nevis apkures katlos! Un es to zinu nu nevar vienā rāvienā uztaisīt kosmētiku, ievilkt apkuri un vēl visu nosiltināt viss tiek darīts palēnām, pakāpeniski un bez kredītiem, izejot no loģiskām prioritātēm -> (x) lai mājā ir ūdens (x) lai var mājā pakakāt (x) jumta nomaiņa (x) lai var mājā nomazgāties (x) lai mājā var normāli uztaisīt ēst (x) vadi (x) basic kosmētika apdzīvotajās telpās (x) logu nomaiņa (x) centrālā apkure, lai nav jākurina 3 apšaubāmas krāsnis un vienalga jāstaigā 2 džemperos ( ) siltinājums ( ) kosmētika vēl veselai kaudzei telpu ( ) otra vannas istaba, lai kakāt var netraucēti ( ) granulnieks, lai nav jākačigarē (un čaula skurstenī, iespējams) ( ) kārtīgs žogs uz kaimiņu teritoriju, lai nav uz to bomžatņiku jāskatās ( ) fasādes remonts, lai paša māja neizskatās pēc bomžatņika ( ) bruģis, lai teritorija neizskatās pēc bomžatņika ( ) vārtu automātika, lai nav jāskraida un jāgramstās gar ledainām piekaramajām atslēgām ( ) videonovērošana čigānu snapšotiem ( ) kosmētika pa otram lāgam ( ) miljons citu darbu. Nu ja nauda spiež kabatu.... Pirkt malkas katlu pa šādu cenu ir pilnīgs neprāts! Ta jau labāk labdarībai noziedot. Stāsts ir par pilnīgi jaunu "pasīvo" māju, kur šis katls, pēc īpašnieka teiktā, reizi nedēļā ir 1x jāpiekrauj ar malku, kas tiek iegūta bez maksas no sadarbības partneru galdniecībām, tb apkures izmaksas ir tik, cik samaksāt par kurināmā transportēšanu. Katlam esot 10 gadu garantija. No vienas puses tas tiešām ir variants uz cienītāju, no otras atkal - a kādas šādā gadījumā ir alternatīvas? Nospļauties uz bezmaksas malku un pirkt granulas, tikai tāpēc, ka katls varbūt būs lētāks? Ietaupīt naudu, Nepirkt gāzģeneratoru par 10000, kam tiešām ir tā 90+% efektivitāte, bet pirkt čugunnieku ar 60% un kurināt, metot visu dienu klāt malku un gaidot, kad tās 2 tonnas ūdens beidzot uzsils? Jo viņam tas katls aprēķināts tā, lai ar vienu ielādi tās 2 tonnas arī uzsildītu un nebūtu lieki jāsatraucās. Labots Februāris 25, 2016 - Smii 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Nu man ir puspasīvā mājā, ja tā var teikt. Es nekad, pat vislielākajā salā neesmu kurinājis vairāk par 1x diennaktī. Parastais režīms 1x pa divām dienām. Ja siltinājums vēl labāks - nopērkam lielu čuguna katlu, lielu aķi un kurinām 1x pa 3-4 dienām. Nedomāju ka baigais čakars. Par to 10 gadu garantiju - pirmkārt liels jautājums vai pat pēc 5 gadi būs kam viņu uzprasīt un ja pat arī būs (firma nebūs likvidējusies) visticamākais defekta iemesls būs nepareiza ekspluatācija/ dabiskais nolietojums uz ko garantija neattiecas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Tie vācieši tos katlus ražo pasen. Tagad uz sitienu nevaru atcerēties nosaukumu. Čuguna katls, kas ar vienu piekraušanu spētu uzsildīt 2 tonnas ūdens, aizņemtu pusi no garāžas, manuprāt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Piemēram viadrus sola lietderības koeficientu 75 -80% - kaut konstrukcija viņam ir praktiski tāda pati kā Attack. Viadrus ir savādāka konstrukcija. Attack (tas, kas man) ir tāda konstrukcija kā Sime, Junkers čuguna katlam. Ir jau ražotājiem dažādi čugunnieki, tam pašam Attack ir arī citadas konstrukcijas čuguna katls. Tā konstrukcija, kas man, par to dzirdēju, tā tiek ražota tikai Itālijā pie Sime, un visiem pārējiem ir viņu čuguna elementi, attiecīgi uzraksti tik katra ražotāja gadījumā. Smii labi sarakstīja par prioritātēm. Viss pareizi par gāzģenerācijas katliem. Tas ir progresīvāks variants. No lietderības koeficienta viedokļa noteikti. Ja pie mums malka maksātu dārgi, tas ietaupījums kurinot gāzģenerācijas katlu salīdzinājumā ar čuguna katla kurināšanu būtu ievērojams. Ja ir kā tagad, pirkt dārgos vācu gāzģenerācijas katlus - stipri jāparēķina, vai ir vērts, vai atmaksāsies. Ar čuguna katlu viss ir vienkārši, tups bezgala tas čugunnieks, nav jāpieslēdz elektrībai, praktiski nav nekādu smalku lietu, kas var iziet no ierindas. Te redzu lielu priekšrocību. Apskatīsim manu variantu - slikti siltināta māja. Tikai lietderības koeficientus ņemot vērā. Samainot savu čugunnieku pret gāzģenerācijas katlu, tā rupji, es gadā ietaupītu 100 €. Manā gadījumā izdevīgums no gāzģenerācijas katla sāktos pēc desmit gadiem. Bet tagad apskatam biedra ronalds_ variantu - ļoti labi siltināta māja (puspasīvā māja, kā viņš pats saka). Viņam tas ietaupījums gadā pavisam niecīgs, ja viņš sev uzliek gāzģenerācijas katlu čugunnieka vietā, nezinu, daži desmiti eiro, teiksim 50 €. Tad viņam gāzģenerācijas katls sāktu atmaksāties vispār kaut kad pēc divdesmit gadiem. Galīgi nav vērts. Nu protams, nevaram jau zināt, cik maksās malka nākotnē, bet pie pašreizējām malkas cenām, kādas ir pie mums, izdevīgāk ir neiespringt par tiem 15 %. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Tad viņam gāzģenerācijas katls sāktu atmaksāties vispār kaut kad pēc divdesmit gadiem. Domājams ka arī šo sezonu iztērēšu ne vairāk kā 10 steri malkas. jeb 300 EUR. Ekonomējot 30 - 60 eur sezonā nekādi nevar atpelnīt katlu cenas starpību! Pēc 20 gadiem gāzģenerācijas katls būtu jau reizes divas nomainīts. Viņiem darba mūžu lēš ap 10 gadi. Čugunniekam - ap 20 gadi. Praktiski nevienam neatmaksājas likt gāzģenerācijas katlu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
gatis4 Februāris 25, 2016 Author Share Februāris 25, 2016 (labots) Labdien, mani sauc Smii un man ir gāzģenerators Paldies par izsmeļošu aprakstu! Manuprāt ļoti noderīgs info! Respect. P.S. http://www.uzbuve.lv izskatās interesants webs. Par Bet tas vienalga nerisina čugunnieka oriģinālo problēmu lūdzu skatīt Čuguna katla konstrukcija ir vietas taupīšana - tiek apvienota degkamera un siltummainis. Turpinu meklēt cilvēkus ar pieredzi AGB vai līdzīgas konstrukcijas paštaisītu katlu ekspluatācijā. Jau iepriekš paldies! Labots Februāris 25, 2016 - gatis4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) Re kur, iedvesmai, mikroviļņu biomasas gazifikators no biedra @jetijs Jo, runājot par gāzģenerācijas katliem, man patīk tā ideja, ko izmanto automašīnās ar malkas gāzes ģeneratoriem. TB uzbūvē atsevišķi gāzes ģenerācijas kameru, uzliec filtrus un baro izfiltrētās dūmgāzes parastā gāzes apkures katlā. Būs 90+% efektivitāte neiztērējot 10 000 Labots Februāris 25, 2016 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Čuguna katla konstrukcija ir vietas taupīšana - tiek apvienota degkamera un siltummainis. Un kas par to? Es tur nekādu īpašu problēmu nesaskatu - dūmi no manējā katla, kad tas ir iekurējies praktiski nav redzami - palīdz sekundārā gaisa padeve caur durtiņām. Netīrumi uz siltummaiņa un skurstenī krājas minimāli. Vienīgā problēma ir īss siltummainis, malkai garas liesmas, dēļ tā daļa siltuma aizplūst skurstenī. Par to AGB - es neatradu cik viņš maksā. Katrā ziņā viņam noteikti būs mazāks kalpošanas laiks kā čuguna katlam, jo siltummainis ar laiku "izdegs", kā tas notiek ar visiem tērauda katliem. Ja viņš maksā apmēram tik pat kā čuggunnieks, var padomāt, savādāk labāk ir pirkt pārbaudītas vērtības nevis taisīt dārgus eksperimentus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Čuguna katls, kas ar vienu piekraušanu spētu uzsildīt 2 tonnas ūdens, aizņemtu pusi no garāžas, manuprāt. Nē, nē, pie vienādas jaudas čugunnieks būs kompaktāks izmēros par gāzģenerācijas katlu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) A cik kWh vajag lai uzsildītu 2000 litrus ūdens no 20 līdz 90 grādiem? Droši vien ir kāda vienkārša formula, lai to aprēķinātu... slinkums meklēt Labots Februāris 25, 2016 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Ūdens īpatnējā siltumietilpība ir 4200 J/(kg⋅K) One joule is equal to 2.777778e-7 kilowatt-hours 2000 (kg) * 70 (grādi) * 4200= 588000000 J jeb 163,3(3) Khw. Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Siltuma daudzums ir vielas masa reiz vielas īpatnējā siltumietilpība reiz iekavas vaļā vielas beigu temperatūra mīnus vielas sākuma temperatūra iekavas ciet. O, ronalds_ pasteidzās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) Tātad ideālos apstākļos ar 100% efektivitāti 40kW katlam 2t akumulatora uzsildīšanai būtu nepieciešamas 4 stundas... efektivitātes kritums pievieno šim laika periodam attiecīgu koeficientu. Te arī iesaistās gan katla efektivitāte, gan malkas sausums, gan arī kaut kādi siltuma zudumi akumulatoram / maģistrālei. Labots Februāris 25, 2016 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 ronalds_, precīzi saskaitīji? Tad rēķini 32 kW katls jākurina 5 stundas. Smii, jā. Tā aptuveni. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) Attiecīgi, jo zemāka efektivitāte, jo ilgāk jākurina, jo vairāk aiziet malkas, tad vēl degšanas ātrums, cik džouli/kalorijas/vati tiek iegūti laika periodā no pagales / briketes atkarībā no blīvuma, sausuma, izmēra, dizaina uttttttttttt Labots Februāris 25, 2016 - Smii Link to comment Share on other sites More sharing options...
vvv Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 Smii, nesarežģīsim. Tur ir daudz parametru, kas jāsalāgo. Kaut vai atbilstoši cauruļu diametri, atbilstoši sūkņi... tas tikai posmā starp katlu un akumulatoriem. Tad vēl atbilstošs skurstenis, tur arī ir formulas, parastas jaudas katlam optimāli būs viens skursteņa diametrs (skursteņa augstums arī jāvērtē), lielas jaudas katlam, cits diametrs... te gribas aizrādīt visiem, kas saka - ja akumulatori, tad, jo lielāks, jo labāk, nav gluži pareizi, visam jābūt salāgotam, tikai tad izspiedīsi maksimumu. Kopumā ņemot, lietas, kas saistās ar apkuri prasa nopietnas zināšanas, spečuki skolas beidz, tač ne jau tajās skolās palasa boot.lv foruma tēmas par apkuri un visi uzreiz gudri, var kārtot eksāmenus un svinēt izlaidumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 25, 2016 Share Februāris 25, 2016 (labots) Es visu salāgoju primāri vērtējot savas finanšu iespējas, tad attiecīgo komponenšu pieejamību, trešā prioritāte bija uzlabojumu / izmaiņu iespējas iespējamo kļūmju gadījumā. Kaut kādi aprēķini? Tikai no sērijas "Gan jau 25kW būs gana" un "cerams ar 800litriem pietiks". Vienīgais ko parīķināju rūpīgāk, bija izplešanās trauka lielums, bet arī to beigās nopirku 100 litru tilpuma vietējā šrotā par 7 eiro, nevis aprēķināto 150 litru un jaunu par 20x lielāku cenu veikalā. Un neko, viss ir kārtībā. Kad sāks tecēt, tiks nomainīts. Spiediens sistēmā tiek uzturēts 1-2 atmosfēru robežās, atkarībā no siltumnesēja temperatūras, līdz ar to riski nav lieli. Tomēr neraugoties uz to, ka sistēma varbūt vizuāli neizskatās labi, ir savākta no ss.lv un lūžņu šrotā piejamajiem materiāliem, turklāt tai ir šādi tādi nebūtiski gļuki, tā darbojas, mājā ir silti un kurināmā patēriņš ir pieņemams, pat neraugoties uz slikto siltinājumu. Piemēram, caurules uz akumulatoru tā arī pilnībā neesmu nosiltinājis, arī istabas termostats parādījās nesen. Būs jāpārbūvē skursteņa izvads, vēl šādi tādi nieki. Bet tā kā visu esmu taisījis pats un sev, stresa nav. Tiesa gan nevienam citam, par naudu, šādu sistēmu nebūvētu, jo zinu, ka būtu 1001 pretenzija, neraugoties uz zemajām materiālu izmaksām. Tāpat arī izveicot šo visu pašam top skaidrs, kādēļ profesionāli būvēta apkures sistēma ir tik dārga. Tādēļ, ka materiāli maksā dārgi, tādēļ, ka tas ir čakars un ir augsts riska potenciāls, ka kaut kur kaut kas nedarbosies un nāksies pārtaisīt uz sava rēķina. Ja man būtu neierobežotas finanšu iespējas, es apkrautu māju ar saules baterejām, kolektoriem, vēja ģeneratoriem, ieurbtu vertikālo zemes siltumsūkni un dzīvotu cepuri kuldams Labots Februāris 25, 2016 - Smii 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!