Jump to content

Atbilde uz jautājumu: "Kādu algu jūs gribētu saņemt?" programmētāja darbam Rīgā


wish
 Share

Recommended Posts

Sveiki, pašlaik nedzīvoju Rīgā, bet meklēju darbu, un šis jautājums mani vienmēr mulsina..

Konkrēti par programmētāja darbu ASP.NET / C#. Ir darba pieredze šai virzienā, ir maģistrs kabatā. Strādāju citā pilsētā, bet algas šeit ļoti atšķiras no Rīgas algām, tādēļ nezinu ko atbildēt.

Neko personisku (kur tagad dzīvoju u.t.t.) nejautāt.

 

 

Ko man atbildēt?

 

Link to comment
Share on other sites

 

 

un šis jautājums mani vienmēr mulsina..

Ja algu nevēlies saņemt, tad saki, ka strādāsi par brīvu.

Ja vēlies saņemt algu, bet nevēlies saukt skaitļus, vari teikt "minimālo", "prezidenta", "2/3 no deputāta" utt.

Link to comment
Share on other sites

Ir darba pieredze šai virzienā, ir maģistrs kabatā.

600..800Ls tā pieticīgi junior tipa, ja kaut kāda pieredze ir un muļķības nedari. attiecīgi kaut kādi 900 .. 1200 EUR, ja neesi pavisam jauniņais. Ja ļoti daudz ko proti - vairāk.

Ļoti atkarīgs no tā, kā tevi pozicionē - kā vecāko, kā junior, cik gadus darbojies uz pilnu laiku, cik naudīgā uzņēmumā piesakies, cik lielā uzņēmumā .. http://www.likeit.lv/jobs/programming/?category=10

 

Kādas algas reāli saņem .NET developeri?

visi vienādas, ziniet :D

 

Absolūti bezjēdzīgi prasīt, nezinot tavu pozīciju - junior, senior, gadu pieredzi, firmu pieredzi, projektu pieredzi .. paprasi, vai 1200 EUR var dabūt un ja jā, tad ņem ciet. Ja nebūs ar mieru - paši pateiks, cik var piedāvāt. Sākumam derēs, pēc tam vari sākt staigāt pa citām intervijām, ja neapmierina alga un izskatās, ka citur vairāk būs.

Izlasīsi "2000 uz papīra". Ko tālāk?

kam interesē, cik ir uz papīra? man jau liekas, ka tādas detaļas tikai grāmatvežus var interesēt, visiem pārējiem tikai uz rokas ir aktuāli.

Link to comment
Share on other sites

vienkārši šodien pazvanījā un uzbāzās ar vairākiem darba piedāvājumiem. Nezinu, kur mani atrada, neesmu postojis CV nekur. Kad prasīja, par kādu algu es būtu gatavs iet strādāt, atbildēju: "Vismaz 1000 uz rokas", tad tā uzreiz atbildēja - darba devēji ir gatavi maksāt kādu summu nosauksi ( :shok:). Pie sevis nodomāju, damn, pa maz pateicu. Bet nu tas, ko runā pa telefonu jau nenozīmē daudz tik un tā.. Jāpiebilst arī - ja es tieku strādāt Rīgā, es pārvācos tur, t.i., jāmeklē kur dzīvot un cik tas izmaksās u.t.t.

Link to comment
Share on other sites

darba devēji ir gatavi maksāt

 

atslēgas vārds - darba devēji. nevis "mēs".

Šitie zvanītāji (hedhanteri) bieži vien ir tāda suga, kas dzīvo no programmētāju meklēšanas. Iešana pie viņiem - laika šķiešana, uzdos stulbus, vispārīgus jautājumus un efekta uz reālo kantori, kuram viņi tevi tēmā, absolūti nekāda. Tik žmiegsies līdz pēdējam, lai tikai nebūtu priekšlaicīgi jātklāj mērķa kantora nosaukums.

 

Atrodi labāk konkrētu IT kantori, kam vajag darbiniekus aizej uz konkrētu interviju pie reālā kantora. Savādāk šitie hedhanteri tevi piesolīs mega-ūber-super-senior-programmētāja vietai, lai tikai vairāk naudiņas paši dabūtu - tas nekas, ka reālais kantoris, kam darbinieku vajag, galīgi tā nedomās un nesteigsies 5 štukas uz rokas maksāt kā hedhanteri neko necērtot safleitējuši, lai tikai tevi pierunātu kaut kur pieteikties.

Vari uzdot elementārus jautājumus - nu ko tur tajā darbā reāli izmanto ar .NETu - JUnit vai arī NUnit? Pēc atbildes sapratīsi, kas par fruktiem tev zvana.

Atbilde, visticamāk, būs "pajautāsiet uz vietas", kas nozīmē, ka cilvēkiem nav sapratnes, kas tajā darbā vajadzīgs, tikai 1) jāatrod 10 programmētāji 2) jāsarunā viņiem intervija, vai labāk divas -vienu bezjēdzīgu pie hedhanteriem, otru īstajā IT kantorī 3) jādabūn nauda par cenšanos, kad kāds no viņiem kaut aptuveni atbilst tam, ko kantoris meklē.

10x labāks rezultāts būs, ja pats palasīsi sludinājumus un pieteiksies, nevis gaidīsi, ka hedhanteris, kurš Java no Javascript neatšķir, garantēs tev sapņu darbu par super algu tavā specialitātē. LinkedIn piereģistrējies un savu CV ieliec un paslavē, sludinājumus lasi, ej uz intervijām dažādās vietās, ja gribi atrast darbu Rīgā. Tad arī sanāks :)

Link to comment
Share on other sites

True dat! Izklausījās precīzi tā, kā tu aprakstīji. Nu re, vēl viens labs tips no šī topika man. Esmu iesūtījis CV vienā solīdā kantorī. Kamēr nesaņemšu atbildi no tiem, tikmēr pie citiem neiešu. Tādu kļūdu vienreiz izdarīju un tagad esmu tur kur esmu ar saviem 550 uz rokas :(

Edited by wish
Link to comment
Share on other sites

Labāk divos vismaz iesūti, gaidīšana lai paralelizējas :)

Man 2 tā atteica (projektā izmaiņas, blablabla, gaidiet 2 mēnešus, tad varbūtvarbūt..), tiku trešajā un izrādījās ļoti labs iesākums. Tā dabūju apstiprinājumu, sāku īrēt istabiņu pie pensionāres un sāku strādāt Rīgā.

Link to comment
Share on other sites

Būtu gājis uz pārrunām, bet par cik neesmu Rīgā, sarunājām skype call. Bet par LinkedIn. Šitie kantori, manuprāt, tur arī meklē. Ir bijuši piedāvājumi arī pirms tam caur turieni.

 

Doma saitam laba, bet vienmēr, kad es tur kaut ko gribu palabot, pēc desmitā soļa  :wacko2: man jau piebesī un atmetu ar roku...

Link to comment
Share on other sites

 

 

kam interesē, cik ir uz papīra? man jau liekas, ka tādas detaļas tikai grāmatvežus var interesēt, visiem pārējiem tikai uz rokas ir aktuāli.
 

nu tas interesē tos, kam svarīgi lai ienākumi ir legāli, lai var iet bezdarbniekos, ņemt kredītus vai kaut vai veikalā paņemt TV uz nomaksu, savādāk uz rokas 1500 EUR a uz papīra sūds un 0 sociālo garantiju. nevar ne dekrētā iet, ne normāli aiziet no darba un atpūsties pāris mēnešus.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

kroop, nejauc klāt te beztēmā aplokšņu algas. Te visi zina, cik alga ir uz papīra? Stipri šaubos. Un nevajag arī. Bet cik kontā ieripo - visi zina. Par pārējo grāmatveži lai interesējas.

Lietotājam pietiek ar to, ka zina neto algu+ zina, ka alga baltā. Punkts.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

ja normaals recruit kantoris

Ar uzsvaru JA. 

P.S.atvainojos ,ka nerakstu piemēru eiro.

Arī gadus 4 atpakļ caur šitādīem kantonier meklēju strādniekus. Nu inafig. Līgumu tolaik noslēdzu par samaksu 148 kronas par stundu. Reāli strādnieks saņēma 59 kromas! (labi bija piemaksa par ceļu ).

Darba ateve protamas atiecīga asmaksai ko cilēks saņem.

 Bet tā lai šitās stapniek firmas labāk sūkā savu līko.

Link to comment
Share on other sites

nejauc vergturus ar headhunteriem?

 

2. variantā tu kā darba devējs slēdz līgumu ar to cilvēku, kuru atrod headhunteri, un kaut kāda komisija headhunteriem, 1. variantā tu īrē darbaspēku no vergturiem, maksā vergturiem, vergturi tālāk paši visu ar saviem vergiem risina.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Par pārējo grāmatveži lai interesējas.

Ar šādu pieeju pārmaksāto IIN neatgūsi.

 

+ja developeris no papīra cipara nevar sarēķināt rokas ciparu, tad par developeri strādāt būs grūti.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Ja nebūs ar mieru - paši pateiks, cik var piedāvāt.

Pēc manas nesenās pieredzes - tas tā nestrādā :D

 

 

 

kam interesē, cik ir uz papīra? man jau liekas, ka tādas detaļas tikai grāmatvežus var interesēt, visiem pārējiem tikai uz rokas ir aktuāli.

Pilnīgas muļķības. Neesmu grāmatvedis, bet mani *interesē* arī cipars uz papīra. Vairāk gan no tāda viedokļa, ka līgumā gribu redzēt bruto ciparu, nevis neto ciparu, ko dažā labā uzņēmumā uzskata par likumīgu norādīt.

 

 

 

Šitie zvanītāji (hedhanteri) bieži vien ir tāda suga, kas dzīvo no programmētāju meklēšanas. Iešana pie viņiem - laika šķiešana, uzdos stulbus, vispārīgus jautājumus un efekta uz reālo kantori, kuram viņi tevi tēmā, absolūti nekāda. Tik žmiegsies līdz pēdējam, lai tikai nebūtu priekšlaicīgi jātklāj mērķa kantora nosaukums.

Un atkal - muļķības. Man gan nosaukumu nepateica, bet gana precīzi aprakstīja, lai rastos nojausma. Nu jā, savu darbu viņi galu galā padarīja - i darba devējam labi, i man kā jaunajam darbiniekam.

 

 

 

Atbilde, visticamāk, būs "pajautāsiet uz vietas", kas nozīmē, ka cilvēkiem nav sapratnes, kas tajā darbā vajadzīgs, (..)

Man puslīdz normāli arī atbildēja intervijā klatienē. Cik tas atbilda patiesībai - tas jau ir cits jautājums. Kad uzņēmumā par to runāju, tad vīri savā starpā pasmējās "klau, tev vajadzētu viņai vēlreiz izstāstīt, ko mēs meklējam" :)

 

 

 

+ja developeris no papīra cipara nevar sarēķināt rokas ciparu, tad par developeri strādāt būs grūti.

Zini, patiesībā nav nemaz tik viegli tā fiksi sarēķināt ;) Šogad pildīju deklarāciju par pēdējiem 4 gadiem, diezgan daudz laika nācās pavadīt excelī, lai no neto dabūtu puslīdz ticamu bruto par 2011. gadu. Toreiz man 12 mēnešu laikā gandrīz katru mēnesi kontā ienācās cits, lai arī pēc līguma bruto cipars togad mainījās vien 3x. Ja neko nejaucu, tad beigās gan paliku pie 0.8 santīmu kļūdas par visu gadu - good enough.


Tādu kļūdu vienreiz izdarīju un tagad esmu tur kur esmu ar saviem 550 uz rokas :(

Kad prasīja, par kādu algu es būtu gatavs iet strādāt, atbildēju: "Vismaz 1000 uz rokas", (..). Pie sevis nodomāju, damn, pa maz pateicu.

 

    Normāla pieeja - ja nevēlies mainīt darbu (t.i., esi apmierināts ar pašreizējo darbu, apstākļiem, atalgojumu), tad potenciālajam darba devējam nosauc daudz lielāku ciparu nekā tev ir tagad. Ja piekritīs - labi, dabūsi labāku algu, pamainīsi apstākļus (īpaši svarīgi, ja ir sākusies rutīna), mazliet "sapurināsi" sevi, kaut kāda izaugsme karjerā utt. Ja nepiekritīs - arī labi, zaudējis tak neko nebūsi.

   Pēc pāris gadiem to var atkārtot - atkal nosaukt kādam daudz lielāku ciparu.

   Kaut kādā brīdī +100% gan būs paskarbi, t.i., sāksies gana lieli cipari, lai arī +20% būtu vērā ņemams pieaugums (vai arī būs gana labs darbs un atalgojums, lai arī par +100% nebūtu vēlmes mainīt darba vietu). Ja ekonomiku mācījies, tad varbūt zini, ka pārāk liels algas kāpums arī nav veselīgs - ar naudu tomēr ir jāmācās apieties, bet pārāk liels algas pieaugums šo mācīšanos it nemaz neveicina ;) Pagaidām gan no 550 uz 1000 ir OK kāpums, vēl jo vairāk - ja plānojas pārvākties uz Rīgu.

   Vēl kas - ja darbinieks ir vērtīgs, tad normāls darba devējs nereti ir gatavs arī palielināt algu. Pats esmu saskāries gan ar vērā ņemamiem "random" pielikumiem (t.i., vienkārši pēc darba devēja iniciatīvas palielināta alga), gan ar pielikumiem laikā, kad sāk klīst baumas, ka domāju sākt skatīties apkārt, gan arī ar pielikumu laikā, kad strādāju burtiski pēdējo mēnesi. Ja tomēr darba devējs nav ar mieru palielināt algu, tad ir divi varianti - vai nu neesi gana vērtīgs darbinieks, vai arī konkrētais darba devējs nav gana vērtīgs. Nu labi, trīs varianti - konkrētajā brīdī finansiālas darbas "problēmas", bet nu labā vietā šādu variantu nav pārāk grūti atpazīt.

 

Ja par īres cenām, tad ir vērts paskatīties mājokļus arī blakus Rīgai. Pats pirms gadiem 5 ievācos salīdzinoši plašā dzīvoklī Baložos - 140 Ls/mēn par 67m² divistabnieku jaunajā projektā. Trīs gadus tur nodzīvojām, burvīga vieta :)

 

Transporta ziņā ir varianti - sabiedriskais, privātais auto vai velo. Ar velo izbraukāt Rīgu var gana labi, IT jomas darbiniekiem velo parasti arī ir kur nolikt. Nu ja tuvu darbam, tad var iet kājām, var ar skritulenēm.

 

 

Doma saitam laba, bet vienmēr, kad es tur kaut ko gribu palabot, pēc desmitā soļa :wacko2: man jau piebesī un atmetu ar roku...

 

Nav tas linkedin TIK sarežģīts… Darbā pēc 10. soļa arī atmet visam ar roku? Tad gan 550 varētu būt adekvāts atalgojums :crazy: :crazy:;)

Link to comment
Share on other sites

 

 

Kaut kādā brīdī +100% gan būs paskarbi, t.i., sāksies gana lieli cipari, lai arī +20% būtu vērā ņemams pieaugums

Pirms pāris gadiem runāju ar pieredzējušu darbinieku, kurš izteicās, ka darbu mainīt ir jēga tikai pie +100%.

Link to comment
Share on other sites

Ja darba vieta nav īstā, tad ir jēga mainīt darbu kaut par zemāku atalgojumu. Negatīvu stresu (sačakarētu veselību) un izniekotu laiku nevar ar naudu kompensēt.

 

Spriežot pēc #1 posta apraksta un izrietošās pieredzes, nekādiem tūkstošiem nevar cerēt, lai arī maģistrs kabatā. Daudz vērtīgāk ir salistēt sarakstu, ko ar to .NET prot programmēt un ar ko bijusi darīšana. ASP.NET ir tikai viens virziens, un, ja, tēmas autors ir tikai nodarbojies ar ASP lapiņu cepināšanu, tad diemžēl ir krietni par īsu priekš seniora un attiecīgas algas kā programmētājs. Citos darbos, kā piemēram, makulatūras (lasīt: tehniskās dokumentācijas) ģenerēšana, varētu veikties labāk.

 

P.S. Jebkurus piedāvājumus saistībā ar ASP uzreiz noraidu, jo nekas garlaicīgāks par to iekš .NET nevar būt. 

Link to comment
Share on other sites

VIL, katram savs. Ja tie +20% ļauj reizi gadā bez raizēm nomainīt auto uz tīri sakarīgu, tad kāpēc ne? Labāk sūnot vienā vietā un gaidīt, kad kāds piedāvās esošo 2-3k vietā 4-6k? Sūno vien :)

Bet jāpiekrīt Mezaveca "P.S." par garlaicību. Kaut kādā brīdī alga vairs nav primārais. Daudz svarīgāks ir viss pārējais, kas nāk komplektā. Kā viens radinieks izteicās - ja jūti, ka izaugsme apstājusies, tad laiks ar steigu mainīt darbu.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Neesmu grāmatvedis, bet mani *interesē* arī cipars uz papīra.

tu viņu tiešām atceries no galvas katrai darbavietai arī mēnesi pēc darba maiņas? Vienkārši tāpat, nepildot nekādas atskaites, neko? Priekš kam?

 

Man puslīdz normāli arī atbildēja intervijā klatienē. Cik tas atbilda patiesībai - tas jau ir cits jautājums. Kad uzņēmumā par to runāju, tad vīri savā starpā pasmējās "klau, tev vajadzētu viņai vēlreiz izstāstīt, ko mēs meklējam"

 

Un tātad bija hedhanteru kantora pasēdēšanā kaut kāda pievienotā vērtība, ko nevarēja izrunāt pa telefonu?

Nu forši, ka tev arī mazliet cits profils derēja. Mani kā pārliecinātu PHP un Java programmētāju mēģināja bīdīt uz analītiķa vakanci iekš .NET. Johaidī, es tikai reālajā IT kantora intervijā uzzināju, ko viņiem īsti vajag un ka java (mana aktuālā darbavieta) viņiem nav paredzēta kā tāda (Plivna tur vēl sēdēja intervijā). Nonācām pie secinājuma, ka tas nav mans lauciņš.

Bet HR autsorsētais kantoris pirms tam savā intervijā uzdeva stulbus jautājumus no sērijas "pastāstiet par sevi" un "vai jums ir pieredze vadošā darbā". Par to arī ir cepiens - es max pāris stundu laikā varu smalki izstāstīt adekvātam pieaugušajam cilvēcīgā, saprotamā valodā visus principus, kas būtu jāzina, meklējot cilvēkus un kādas tur ir apakšnozares - ka nav visi "datoriķi" vienādi. Atliktu nopratināt katru konkrēto klientu par vajadzībām, lai varētu tās nodot eventuālajam speciālistam.

Man ir zvanījis nepazīstams puisis no HR kantora kādus mēnešus pēc intervijas kā "krutākajam speciālistam vienā kampaņā", jautājot kaut ko par Android un plānoto atalgojumu, ko intervijā vajadzētu tādam speciālistam. Tas vien jau norāda par līmeni un spēju pašiem noorientēties. :D

 

Jo labāks kantoris, jo fiksāk nopratinās klientu un nokalibrēsies uz specifiku (junior, senior, Java/Javascript, - KO īsti darīs, ar kādiem freimvorkiem, kas ir un kas nav alternatīva CV), izlasīs tavu LinkedIn, uzdos pāris svarīgākos principiālos jautājumus pa telefonu, pajautās "vai esat ieinteresēts" un pie zaļās  gaismas nostums uz reālo kantori. Kas TIEŠI TĀPAT arī notiek. Un vajadzības gadījumā pa vidu pārjautās reālajam kantorim to, ko gribi zināt. Tik grūti uzdot jautājumu "jūs esat ar mieru atteikties no programmēšanas un pāriet uz papīra darbiem" programmētājam? Tik grūti ir pajautāt, "vai jūs gribētu programmēt ASP?" dotnet programmētājam, pat ja tas viss ir "kodēšana"?

 

Es saprotu, ka katram sava maizīte jāpelna, bet pievienotā vērtība no iešanas pie hedhanteriem MAN vienmēr ir bijusi apaļa nulle (un daļēji maldinoša, kā tavā gadījumā). Labākais, ko HR var izdarīt, ir paši nokalibrēties un piezvanīt un uzdot svarīgākos jautājumus. Ja ir vakance - 3x lai HR kantoris padomā, vai no papildus intervijas klātienē ir kāda jēga, ja pievienotā vērtība ir minimāla. Visi labākie gadījumi ir bijuši bez čakarēšanās ar hedhanteru kantori, visus principiālos jautājumus noskaidrojot uzreiz un ātrāk ierodoties pie reālajiem IT cilvēkiem. Izfiltrēt pēc atslēgas vārdiem visi var, un ja ar to HR kompetence beidzas, tad nav ko lieki tērēt savu un citu laiku.

 

Pirms pāris gadiem runāju ar pieredzējušu darbinieku, kurš izteicās, ka darbu mainīt ir jēga tikai pie +100%.

Nu ja ir sasniegti griesti un ir gatavība sēdēt visu mūžu komforta zonā un gaidīt tik pensiju, tad jā - faktiski nekur citur nepiedāvās 100%, līdz ar to sēdēs mūžīgi vienā vietā. 

Bet pārējiem taustāmu bonusu esamība, lieka štuka pie algas vai citi labumi liekas gana vilinoši. Pat ja tas nav 100% pieaugums.

Katram savs.

Edited by usver
Link to comment
Share on other sites

Runājot par personāla atlases kantoriem, mana māsa meklēja darbu par grāmatvedi, un tas kantoris uzņēmamumam atrada 2 kandidātus, viena no tiem - mana māsa. Kad tika strādāt par grāmatvedi, viņa redzēja, kadu piķi šitie personāla atlases kantori plēš - 3000 eur par katru kandidātu...  :whistle2:

Link to comment
Share on other sites

 

 

tu viņu tiešām atceries no galvas katrai darbavietai?

Nē, bet es arī neto algu neatceros katrai darba vietai - arī tādai, kurā nostrādāti vairāki gadi. Ja dzīvo "no algas līdz algai" un pēdējo nedēļu pirms algas reglāri dzīvo no aizņēmumiem, tad, protams, nav daudz variantu, to savu neto ciparu ir jāzina… Bet nu man tāda situācija beidzās ap to laiku, kad aizgāju no pirmās Rīgas darba vietas, kur darba devējs sāka nopietni maksāt algu izmaksu (pēdējā darba dienā palika man parādā ~2 pilnas slodzes mēnešalgu ciparu; neatminos gan, vai toreiz strādāju pilnu slodzi, t.i., faktiski varētu būt arī 3 mēnešu reālo algu). Un, kā jau teicu, mani vairāk interesē, lai līgumā būtu norādīta nevis neto, bet bruto alga, iemeslu tam netrūkst, pārītis tepat topikā ir minēti. Tālāk jau algu salīdzināšanu var veikt pēc principa "x > y", kur ir pilnīgi vienalga, vai x un y abi ir neto, vai arī abī ir bruto.

 

Par headhunteriem - pa lielam jau es visu noskaidroju caur pašiem headhunteriem, nekādas dižās muļķības viņi man nesastāstīja. Samuldējās par niansēm, bet tās jebkurā gadījumā gadu gaitā mainās - arī tad, ja sēdi (tb reāli strādā, nevis truli sēdi) vienā darba vietā. Freimworki? Da nu tevi, slabo apgūt kaut ko jaunu? :D Bija man, zinies, viena intervija ar uzņēmuma pārstāvjiem - vispirms ar HR, pēc tam ar koderi. Tak tur jautājumi tiešām bija "par freimworku" (precīzāk - par valodu). Jutos nevis kā darba intervijā, bet kā skolas eksāmenā. Ja pirms tam siekala tecēja par darbu tajā kantorī, tad pēc tās intervijas sākās nopietnas pārdomas. Daudz vērtīgākas manā uztverē ir intervijas, kur liek "pastrādāt" ar reālām problēmām, piedāvāt tām risinājumus. Attiecīgi gan pats redzi, ar kādām lietām kantoris saskarās, gan saproti, ka intervētājs "rubī fišku", gan arī tevī var novērtēt nevis freimworkā esošo klašu nosaukumu zināšanas, bet tavu domāšanas veidu, spēju risināt kā vienkāršākas, tā sarežģītākas problēmas. Grozies kā gribi, bet tāda normāla intervija nereti var ievilkties uz vairākām stundām. Ja no 200 gribētājiem labi ja viens ir kaut cik spējīgs, tad pārējie 199 ir lieka laika šķiešana. Nu vot headhunteru uzdevums ir savu iespēju robežās tos 199 atsijāt.


 

 

Kad tika strādāt par grāmatvedi, viņa redzēja, kadu piķi šitie personāla atlases kantori plēš - 3000 eur par katru kandidātu... :whistle2:

"Plēš" ne tikai par piemērota kandidāta atrašanu, bet arī par nepiemērotu kandidātu atsijāšanu. Ļoti iespējams, ka patstāvīga kandidātu atlase darba devējam izmaksātu krietni vairāk kā tos €3000. It īpaši, ja tiek meklēti speciālisti (un speciālistu, kas būtu gatavi mainīt darbu, valstī ir maz), nevis zaļi studentiņi.

 

p.s. headhunteri uz mani notērēja vairāk kā pusgadu… Tā ka tas process headhunteriem ne vienmēr ir "ātrs un vienkāršs" ;)

Link to comment
Share on other sites

 

 

Da nu tevi, slabo apgūt kaut ko jaunu? :D
 

nemaz ne tik senā intervijā C.T.Co paziņoja, ka "tā kā konkrēto freimvorku neprotat, tad varam piedāvāt tikai zem 1k Ls algu..". Objektīvi arī saprotu, ka 2 gadus tobrīd biju ieguldījis androīdos, 3 pilna laika gadus - Java nišas freimvorkā, un ja kantoris bez vajadzīgā pieredzes skatās kā uz pilnīgu iesācēju, tad ko padarīs - aizgāju citur :)


 

 

Nu vot headhunteru uzdevums ir savu iespēju robežās tos 199 atsijāt.
 

Neviens negaida no hedhanteriem, ka tie atfiltrēts tikai 1 - drīzāk 10 aizsūtīs, kam kaut kāda pēc iespējas lielāka atbilstoša pieredze ir un keivordi pareizie, bet darba devējs pēc tam pats pateiks, kurš īsti der :)

Link to comment
Share on other sites

Labs jautājums, kā viņi spēj vispār atrast darbiniekus? :) Tik pat labi sanāk, ka slaists, kas izmocījis kantorim vajadzīgo freimworku, iepriekšējās darba vietās laidis gurķi, neko citu nav iemācījies, ir priviliģētāks un var saņemt lielākus bonusus. 

 

 

C.T.Co paziņoja, ka "tā kā konkrēto freimvorku neprotat, tad varam piedāvāt tikai zem 1k Ls algu

 

 

Vispār iepriekšējās darba vietās ir sanācis, ka projvads un personāla atlases specs stāsta vienu, bet reāli jādara kaut kas cits. Paveicas, ka tas "cits" patīk, pretējā gadījumā vilšanās. LV tiešām dažiem zem programmētāja bieži vien pabāztas vēl vairākas profesijas (sistēmanalītiķis, projektu vadītājs utt.) un obligāti jāizrunā intervijā par nākotnes pienākumiem, lai saprastu, uz kuru pusi vējš pūš. 

 

VIL no noteikti atceras programmētāja vakanci, kur patiesībā nevajadzēja nemaz programmētāju, tā kā lielie uzņēmumi arī grēko.

Link to comment
Share on other sites

nu prasītais freimvorks bija populārs un pazīstams - GWT, taču biju pavadījis 3 gadus, strādājot ar citiem, ko vajadzēja apgūt no nulles (Hibernate + pašbrūvēts augstāka līmeņa GWT-bāzēts + vēl viens specifisks XML/XSLT-bāzēts).

 

Tā kā viņu acīs biju tikai analogs ierindas studentam un mana Android specializācija viņiem nenoderēja principā (piesaistītais speciālists bija pārsteigts par Android pieredzi un pat master sertifikātu tajā), tad labi vien bija, ka nenonācu tajā kantorī, bet bija iespēja darboties ar unikālākiem projektiem :) Studentiem par atbilstošu algu gan tur ļoti laba iespēja papraktizēties, kā arī pāriet no citiem Java kantoriem uz turieni. Ne man - man tāda sabojāta karjera ar nišas darbiem, bez X gadu standarta pieredzes standarta freimvorkos :)

Link to comment
Share on other sites

 

 

LV tiešām dažiem zem programmētāja bieži vien pabāztas vēl vairākas profesijas (sistēmanalītiķis, projektu vadītājs utt.) un obligāti jāizrunā intervijā par nākotnes pienākumiem, lai saprastu, uz kuru pusi vējš pūš.

Nav jau tā, ka tas vienmēr ir slikti. Protams, ja gribas palikt par "pliku programmētāju" visus 40-50 gadus, tad tās "papildus profesijas" ir apgrūtinājums. Bet ir arī developeri (nevis programmētāji), kam plika programmēšana nešķiet interesanta. Un visas tās papildus zināšanas lieliski noder arī kaut vai tāpēc, lai varētu rakstīt kodu, kurš ne tikai tagad kaut kā nebūt spēj iziet testus, bet lieliski strādātu arī pēc 2-3 gadiem, kuru laikā projekts nemitīgi ik dienas ir ticis attīstīsts un pielāgots dažādu klientu pretrunīgajām prasībām.

 

 

 

Tā kā viņu acīs biju tikai analogs ierindas studentam un mana Android specializācija viņiem nenoderēja principā (..)

Nu nez, man šķiet pilnīgi normāli, ja developeri pieņem darbā *bez* pieredzes konkrētā freimworkā, jomā vai vēl kā. Pārbaudes laiks ir gana ilgs, lai varētu novērtēt, vai konkrētajam tipam "fiška rubī" un spēs normāli iebraukt ikdienas dabos, vai tomēr tur nekas labs nevar sanākt. Tieši tāpēc man arī patīk, ja intervijā prasa nevis "kā šajā freimworkā izdarīt šito", bet "dota problēma x, kā tu to risinātu?" - tas parāda nevis sausas zināšanas, bet uz ko reāli cilvēks, kurš saskāries ar pilnīgi jaunu challenge, spēj to izprast un tikt ar to galā. Ja spēj tikt galā vai vismaz domu gājiens strādā pareizajā virzienā, tātad fišku rubī un 2-3 mēnešu laikā spēs produktīvi strādāt. No "ierindas studenta", protams, ko tādu būtu muļķīgi gaidīt.

Link to comment
Share on other sites

binary

Tām papildus profesijām vienmēr nāk līdz bonuss - dokumentācijas rakstīšana un jo krutāks esi, jo vairāk daudz un dažādi papīri jāraksta. Ir labi zināt, kā tos papīrus rakstīt, bet es nevarētu 20% laika programmēt, bet pārējos 80% dirnēt pie MS Word un taisīt tehniskos dokumentus uz vairākiem simtiem lapu un fantazēt, kā tā funkcionalitāte teorētiski varētu darboties. Visiem projvadiem un it sevišķi sistēmanalītiķiem tas ir pamatdarbs.

 

Protams, par to daudz vairāk maksā, bet ja darbs ar gariem zobiem jādara, labāk palikt pie programmēšanas.

Link to comment
Share on other sites

Nu nav jau tā, ka vienmēr tie "birokrātiskie bonusi" nāk līdzi ;) Ir projekti, kam tās baisās dokumentācijas nav nepieciešamas. Ir uzņēmumi, kuros dokumentāciju raksta konkrēts cilvēks. Tas, uz ko vēlējos norādīt, ir - plikam programmētājam saprašanas un teikšanas ir tīri tik daudz, cik nepieciešams konkrēta uzdevuma izpildīšanai. Tas, ko dod pieredze "papildus profesijās" - spēja skatīties uz projektiem daudz plašākā mērogā, zināt, ko klientiem reāli vajag un kā viņi pielieto to produktu, ietekmēt projektu arhitektūru, ietekmēt projektu fīčas utt. Un, protams, spēja tos projektus izstrādāt tā, lai tie strādātu ātri un bez kļūdām arī pēc neskaitāmām izmaiņām. Ja paveicas, tad, būdams developeris, kurš klientu nekad nav redzējis un nekad neredzēs (ar to lai nodarbojas citi cilvēki), vari mainīt ja ne gluži klienta prasības pret gala produktu, tad vismaz to, kādus risinājumus kāds "tur, augšā" piedāvā klientam. Un tas nebūt nenozīmē, ka tev ir jāraksta speceni, jāstrādā par projvadu, jādodas biznesa pusdienās uz Kanāriju salām vai jānodarbojas ar citām blakus lietām.

Link to comment
Share on other sites

Create an account or sign in to comment

You need to be a member in order to leave a comment

Create an account

Sign up for a new account in our community. It's easy!

Register a new account

Sign in

Already have an account? Sign in here.

Sign In Now
 Share

×
×
  • Create New...