Jump to content

Rekuperators - vilšanās.


Ronalds
 Share

Recommended Posts

Pirms 40 minūtēm , Jurkins teica:

Bet istabā un ārā gan spiediens neatšķiras.  Tad atverot durvis būtu tas pats efekts kā pārdurot auto riepu.

Es ar nejūtos fiziķis, lai izskaidrotu, bet, ja neatšķiras spiediens, uz kāda pamata atverot durvis/logu notiek pietiekami strauja gaisa apmaiņa?
Piemēram https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1876610215019207 te gan protams, konkrēta tipa mājas apskatītas

Labots - maize
Link to comment
Share on other sites

versatile

Man ar bija doma, ka nah aranetu, var tak "pa lēto" uzlodēt savu. Nu, kas tad tur, tipa, viss pāris eur, saliek kopā un aidā.

Aha, šas. Ja grib ar e-ink displeju, normālu sensoru, utt, tad zem 100 eur vismaz pirms 2 gadiem iespēju ielīst nemaz nebija - un tad tā ir vadu čupa kanalizācijas caurulē vai pusdienu kastītē uz galda. Ja gribas to smuki, tad jātaisa custom PCB, jādrukā korpuss, utt - kas arī katrs par sevi nav dārgi, bet kopā sanāk.

itogo ir aranet.

Pirms 1 minūtes , maize teica:

z kāda pamata atverot durvis/logu notiek pietiekami strauja gaisa apmaiņa?

delta t

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Vasarnieks
pirms 2 stundām , binary teica:

drīzāk vēja kastes dēļ mājai jumtu noraus, nevis māju caur rekuperatoru aizpūtīs.

Ne tā biju domājis. Pie laba vēja, man skaidbetona mājai ar jauniem logiem un durvīm pa dabīgās ventilācijas cukām tā velk, ka biju spiests ierīkot skrūvējamos difuzorus skurstenī, lai visu siltumu neaizpūš. :D

Link to comment
Share on other sites

Pirms 55 minūtēm , versatile teica:

delta t

Tieši tā.

Atverot logu/durvis, ļoti labi var just, kā augšā siltais gaiss iet ārā, apakšā aukstais iekšā. Var ar sveci pārbaudīt.

Labots - Jurkins
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 17 minūtēm , Vasarnieks teica:

lai visu siltumu neaizpūš

Nu tādā ziņā man te arī citu šķirbu netrūkst.

https://ventall.ua/wp-content/uploads/2015/11/prana.gif

Ārā gaiss iet pa tām spraugām pa perimetru. Tās var aizvērt, tikai tad rekuperatoru jāizslēdz.

 

Pienākošo gaisu laikam nevar nobloķēt (lai gan nezinu, varbūt to spraugu aizvēršana nobloķē arī pienākošo). Kaut kur redzēju "pretvēja plāksni/vāku", varbūt tā kaut ko palīdz. Līdzīga šai - https://casatehnica.ro/en/sisteme-ventilatie/770-windproofcoverforprana150metal.html

Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , binary teica:

Aliexpress? Jau tiek lietots? Mērījumi kaut cik sakrīt ar citiem?

Vēl brauc. Īsti nav ar ko mērījumus salīdzināt. Bet esot viens no labākajiem budžeta klases.

Link to comment
Share on other sites

pirms 19 stundām , Jurkins teica:

Vispār baigi interesanti. 21.1-15.3=5.8 un 17.5-9.6=7.9.

Šodien visu dienu "baigi interesanti" - ienākošajam delta vismaz 2x lielāka nekā izejošajam. Šobrīd - 5.2 vs 11.8.

image.png.f7cb2a9760fe6fd6954eb5a1c75e59d4.png

Link to comment
Share on other sites

Tie visi mazie ir galīga draza. darbā biju saskāries ar klientu kas izterēja 3stabus lai tos saliku, rezultāts tāds ka var lietot tikai kautkādā ofisā, ja gribi guļam istabā tad jagriež nost uz ~50% un tā pat var naktī dzirdēt.

Tad nāca kronis ka paņēma Fluke un nomērija ko tad īsti tie sasniedz pie puses apgriezienu. NEKO, gaiss tā pat draņķīgs un tas nespēj apmainīt to diviem cilvēkiem atrodoties telpā tikai guļot.


Rezultātā izmeta to visu herņu ārā un savilka kartīgus gaisa vadus ar fancoiliem un kārtīgu iekārtu arpusē

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , Laxe teica:

ja gribi guļam istabā tad jagriež nost uz ~50% un tā pat var naktī dzirdēt.

Nu es jau rakstīju - 2. ātrumu īsti nedzird, 3. ir dzirdams. Kopā 10 ātrumi. Tā ka es teiktu, ka nevis 50%, bet vēl mazāk.

Vai tas traucē gulēt? Grūti pateikt. Ir, kam traucē, un ir, kam netraucē.

 

Pirms 6 minūtēm , Laxe teica:

gaiss tā pat draņķīgs un tas nespēj apmainīt to diviem cilvēkiem atrodoties telpā tikai guļot.

Šodien dienas pirmajā pusē mājās bijām divi pieaugušie, prana strādāja 3. ātrumā, pagāja kādas 2-3 stundas, kamēr CO2 uzkāpa līdz 1000. Kad pranas nebija, tad, šķiet, tam pietika ar 10-15 minūtēm.

 

Pirms 3 minūtēm , Laxe teica:

Rezultātā izmeta to visu herņu ārā un savilka kartīgus gaisa vadus ar fancoiliem un kārtīgu iekārtu arpusē

Malacis. Es gan teiktu, ka "kārtīga iekārta ārpusē" ir galīga draza. Reiz, ejot garām kaimiņu mājām, sapratu, ka sev neko tādu noteikti nevēlos. Pagalmā, kur tiek pavadīts gana daudz laika, arī bez tā trokšņu netrūkst :crazy:

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 34 minūtēm , binary teica:

Šodien visu dienu "baigi interesanti" - ienākošajam delta vismaz 2x lielāka nekā izejošajam. Šobrīd - 5.2 vs 11.8.

image.png.f7cb2a9760fe6fd6954eb5a1c75e59d4.png

Prana rekuperatoriem ir maniti elektriskie piesildītāji. Tas 13.4->25.2 pacēlums izskatas pēc piesildīšanas ar elektrību vai arī gļuks mērot t. 

Patēriņš līdz 68w pēc tā ož:

"Funkcija «Papildus mini uzsildīšana» * +"

Labots - dzincha
Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , Jurkins teica:

Tieši tā.

pirms 5 stundām , versatile teica:

delta t

Sanāk, ka noslēgtā traukā(istabā) sildot(apkure) gāzi(gaisu)  tās "vēlme" izlauzties ir tikai Δt  un ar spiedienu  nav nekāda saistība?
 

Link to comment
Share on other sites

@maize, Tev pilnīga taisnība par fiziku.

Parasta istaba nav īsti noslēgts trauks. Tīri teorētiski jā, bet praktiski nezin vai atmosfēras spiediens istabā atšķiras no tā paša ārā. Katrā gadījumā nezin vai par tādu lielumu, kas būtu ņemams vērā. Jā, nu būtu interesanti pamērīt. Kādreiz bija atmosfēras spiediena mērītājs.

 

Katrā gadījumā nu nezin vai no vienas vienības siltā istabas gaisa var paņemt tik siltuma, lai uzsildītu divas vienības āra gaisa. Nez vai tur i mitrums i spiediens palīdzētu.

Labots - Jurkins
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , dzincha teica:

Prana rekuperatoriem ir maniti elektriskie piesildītāji. Tas 13.4->25.2 pacēlums izskatas pēc piesildīšanas ar elektrību vai arī gļuks mērot t. 

Viņš to elektrisko pieslēdzot tīri tik daudz, lai ziemā cīnītos ar kondensāta aizsalšanu. Man šobrīd viņam nav ieslēgts ziemas režīms, temperatūra arī nav "zem nulles", nevajadzētu viņam to sildītāju izmantot. Turklāt man ir uzlikts manuālais režīms, varu to sildītāju manuāli ieslēgt vai izslēgt.

 

Eksperimenta pēc ieslēdzu, ienākošā gaisa temperatūra lēnām kāpj. Šobrīd izejošais 22.4, ienākošais 24.4 (un turpina kāpt).

3 minūtes vēlāk - 22.7 izejošais, 26.2 ienākošais.

Interesanti… Kad sildītājs ieslēgts, tad silta ne tikai ienākošo. Izejošais arī iekšā ir 22.7, ārā 22.9.

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Nu galvenais, lai pilda savu uzdevumu, lai ir svaigs gaiss istabā un ietaupīts siltums un saimnieks apmierināts.

 

Bet...:(. Ja pie āra gaisa 13.4 izejošais ir 21.5... piedodiet, par kādu lietderības koeficientu ražotājs te mēģina ietrīt. Man ir pamatotas šaubas.

Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , Jurkins teica:

@maize, Tev pilnīga taisnība par fiziku.

Parasta istaba nav īsti noslēgts trauks. Tīri teorētiski jā, bet praktiski nezin vai atmosfēras spiediens istabā atšķiras no tā paša ārā. Katrā gadījumā nezin vai par tādu lielumu, kas būtu ņemams vērā. Jā, nu būtu interesanti pamērīt. Kādreiz bija atmosfēras spiediena mērītājs.

 

Katrā gadījumā nu nezin vai no vienas vienības siltā istabas gaisa var paņemt tik siltuma, lai uzsildītu divas vienības āra gaisa. Nez vai tur i mitrums i spiediens palīdzētu.

 

Daudzi mēģina ar ventilāciju un gaisa pieplūdi uztaisīt tā ka ieplūst telpās un koridorī izvelk. speciāli taisa durvis ar 3cm spraugu apaksā. bet nēsmu nekad dzivē testējis lai daudz spriestu. domāju ka teorētiski vajadzētu būt labi un lēti

Link to comment
Share on other sites

Pirms 50 minūtēm , Jurkins teica:

Bet...:(. Ja pie āra gaisa 13.4 izejošais ir 21.5... piedodiet, par kādu lietderības koeficientu ražotājs te mēģina ietrīt. Man ir pamatotas šaubas.

Tak uz deltu skaties, >5 grādi izejošajam. Ienākošais no tiem 13.4 tika uzsildīts līdz teju istabas temperatūrai, delta ~12 grādi.

Alternatīva (bez rekuperatora) - laist iekšā nevis 25.2, bet 13.4.

Jebšu saki, ka tos āra 13.4 vajadzēja uzsildīt līdz 40 grādiem, lai tikai izejošajam deltu palielinātu? Tas kaut kā nešķiet reāli ar "pasīvajiem" paņēmieniem (t.i., truli dzenot gaisu caur siltummaini).

 

Ar kamīnkrāsns apkuri diemžēl tā ir realitāte - pie griestiem kurināšanas laikā gaiss ir krietni karstāks nekā "istabā", attiecīgi arī pēc iziešanas cauri rekuperatoram tas būs siltāks nekā būtu ar citiem apkures veidiem.

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Nē! Skaties uz to, ka no izejošā gaisa tiek paņemts tikai siltuma daudzums (26.7-21.5), bet siltuma daudzums (21.5-13.4) tiek pazaudēts. Viss. Tas arī visu izsaka.

Labots - Jurkins
Link to comment
Share on other sites

Pirms 4 minūtēm , Jurkins teica:

Viss. Tas arī visu izsaka.

Nē, visu tas neizsaka. Tas izsaka tikai kaut kādu daļu.

 

Otru daļu izsaka tas, ka ar izejošo siltumu tiek uzsildīts pienākošais gaiss līdz teju telpas temperatūrai. To ienākošo gaisu vairs nav jāsilda "no nulles", izmantojot kaut kādus nebūt sildītājus. Ir tak atšķirība, vai to ienākošo jāuzsilda par 2 grādiem vai par 12 grādiem. Jebšu tomēr paliksi pie sava un teiksi, ka "izejošais 21, viss zaudēts, nav nekādas jēgas (nav atšķirības, vai jāuzsilda par 2 vai par 12), viss"?

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Kas zina, varbūt nāks ziema ar sausu gaisu un deltas būs pavisam citas - varbūt ienākošajam delta t būs nevis 2x lielāka kā tagad, bet 2x mazāka nekā izejošajam.

Link to comment
Share on other sites

Nu redzi, mēs varam rekuperatora darbību sadalīt divos posmos.

1. Paņemtais siltuma daudzums no izejošā gaisa.

2. Ienākošajam gaisam piešķirtais siltuma daudzums.

Otro pagaidām aizmirstam. Bet no pirmā rekuperators paņem :

26.7-13.4 = 13.3   13.3 = 100%

26.7-21.5 = 5.2     5.2 = x %

x = 5.5*100/13.3 = 39%

ok, neņemam vērā tos mitruma procentus, bet čujs saka, ka tur nebūs *2. Šajā gadījumā uzticos čujam.

No izejošā gaisa tiek paņemti tikai 39% siltuma, ko var atdot ieplūstošajam gaisam. Pārējais aiziet "gaisā".

 

Ideāls rekuperators:

izejošais 26.7... 13.4

ieejošais 13.4... 26.7

Tie ir 100% lietderības koeficients.

Labots - Jurkins
Link to comment
Share on other sites

versatile
pirms 6 stundām , maize teica:

noslēgtā traukā(istabā)

Ja Tu no istabas uz ārtelpām ej caur funkcionējošām gaisa slūžām un lai izlīdzinātu spiediena starpību?

Ja ne, tad nevar runāt par slēgtu trauku.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Pirms 4 minūtēm , versatile teica:

Ja ne, tad nevar runāt par slēgtu trauku.

Īstenībā interesanta lieta. Man šķiet, ka velk uz fizikas olimpiādes uzdevumu 😁. Ja grib tā čotka. Bet domāju, ka sadzīves līmenim pilnīgi pietiek ar čuja precizitāti.

Link to comment
Share on other sites

versatile

Es domāju, ka spiediena starpība, lokāla, visdrīzāk ir - ja nebūtu, tad visā pasaulē būtu konstants gaisa spiediens. Bet nav.

Tai pat laikā - ja durvis turas ciet, un tās var viegli atvērt, tad pamata par nozīmīgu spiedienu starpību runāt nav.

Domāju, ka pasaulē jau kāds šo ir pētījis.

Bet nu... domāju, ka viss efekts būs statistiskās kļūdas diapazonā.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Pirms 1 minūtes , versatile teica:

Bet nu... domāju, ka viss efekts būs statistiskās kļūdas diapazonā.

Nu es jau par to pašu.

 

Starp citu. Ņemot vērā to, ka atmosfēras spiediens tomēr mainās - nu piemēram Limbažos ir 763 mm Hg(anticiklons) un Talsos 753 mm Hg(ciklons), tad uzbūvējot cauruli no Limbažiem uz Talsiem teorētiski varētu dabūt ahujiķelno gaisa plūsmu pa to cauruli == ahujiķeļno elektrību (ieliekam ģeneratoru). Un tamlīdzīgi projekti ir. Neesmu interesējies kāpēc nav realizēti.

 

Labots - Jurkins
Link to comment
Share on other sites

pirms 6 stundām , Jurkins teica:

.. Kādreiz bija atmosfēras spiediena mērītājs..

Aranet4 gadžetā ir iebūvēts. Mērvienības pēc izvēles - hPa, mmHg, inHg, atm, psi. Papagaiļi gan, diemžēl, nav.. :fie:

Link to comment
Share on other sites

pirms 8 stundām , Jurkins teica:

ok, neņemam vērā tos mitruma procentus, bet čujs saka, ka tur nebūs *2. Šajā gadījumā uzticos čujam.

Es gan nezinu, kāds tur ārā ir/bija gaisa mitrums, bet pie 13.4 grādiem 65% mitrums ir 6.30 g/kg (h2o grami uz kilogramu gaisa), pie 26.7 grādiem - 14.43 g/kg. Pat, ja ārā būtu 100% mitrums, tas āra gaiss vienalga būtu krietni sausāks nekā iekšā. Mans čujs saka, ka mitruma procentus gluži vienkārši nevar neņemt vērā.

 

Tālāk jau sākas visādi "sensible heat", "latent heat" u.c. jēdzieni, kurus neprotu. Čujs saka, ka bez visu to jēdzienu izstudēšanas ir mazliet glupi spriedelēt par to, cik ļoti mūs krāpj cilvēki, kuri tos jēdzienus tomēr ir izstudējuši.

Link to comment
Share on other sites

pirms 8 stundām , Jurkins teica:

sadzīves līmenim pilnīgi pietiek ar čuja precizitāti.

tas tāpat kā putuplasta cietību mēra ar pirkstu, iebakstot tajā, netiek ņemta rūpnīcas dotā putuplasta cietības marka un parametri

Link to comment
Share on other sites

Čujs saka, ka binary ir kļuvis par mārketinga upuri. Pievieno vienādojumam cik tā truba tērē elektrību un viss saliksies pa plauktiem.

Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Lieta teica:

Pievieno vienādojumam cik tā truba tērē elektrību un viss saliksies pa plauktiem.

Cik tad tērē? 5W, darbinot 2gab 24V 0.58A (jeb 14W) motorus nelielā ātrumā?

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , binary teica:

Pat, ja ārā būtu 100% mitrums, tas āra gaiss vienalga būtu krietni sausāks nekā iekšā.

šis ir taisnība, sevišķi ziemā. likās jocīgi, ka ziemā atverot logu telpā mitrums samazinās, nevis palielinās. par cik man ziemā jāu tā jālieto mitrinātājs, tad vērt logu vaļā nozīmē to laist ārā.. lai gan aiz loga ir 99% relatīvais mitrums, ka pilnīgi miglu var redzēt..

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , binary teica:

Tālāk jau sākas visādi "sensible heat", "latent heat" u.c. jēdzieni, kurus neprotu.

Šie jēdzieni pilnīgi noteikti nāk nevis no fizikas, bet no mārketinga.

 

Gaisa siltumietilpība ir 990, ūdens tvaika ~2100. Tie daži grami uz kg ir mārketinga statistiskās kļūdas robežās. Jā ir tur visādi īpatnējie iztvaikošanas/kondensācijas siltumi, bet tas varētu vairāk interesēt fiziķu-teorētiķus nevis patērētāju parasto.

 

Ja mēs paņemam no gaisa siltuma daudzumu (26-21)*m*Q, bet (21-13)*m*Q izlaižam laukā, tad neskatoties uz visiem mitruma vikrutasiem runāt par 70-80-90 lietderības koeficientu...

 

 

Labots - Jurkins
Link to comment
Share on other sites

Pirms 9 minūtēm , Lieta teica:

pārliecība

Jautājums, nevis pārliecība.

Link to comment
Share on other sites

pirms 12 stundām , Jurkins teica:

Ņemot vērā to, ka atmosfēras spiediens tomēr mainās

Tad jau efektīvāk sanāktu uzbūvēt to cauruli gar kāda kalna nogāzi. Tur var īsākā posmā dabūt lielāku spiediena starpību. Tikai kaut kā neviens netaisa, jo, droši vien, tur jauda sanāks ļoti maza pret ieguldītajiem līdzekļiem.

 

Lētais europalst rekuperators tērē ~1.5W. Vismaz viedā rozete tā rāda.

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , ju teica:

europalst rekuperators tērē ~1.5W.

Ja rekuperators ir izslēgts, caur to ieplūst aukstais gaiss no āra?

Šodien gan ārā silts tas gaiss. 

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , Lieta teica:

No kurienes tāda pārliecība?

Rozetē spraužamais "elektrības skaitītājs" rāda, ka uz 3. ātruma (no 10) tērē 3.5W.

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Pirms 57 minūtēm , ju teica:

Tad jau efektīvāk sanāktu uzbūvēt to cauruli gar kāda kalna nogāzi.

Aha, man arī tādas idejas ir bijušas. 😁 Gan jau, ka neatmaksājas tā lieta.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 57 minūtēm , binary teica:

tērē 3.5W.

Tad man tomēr nebija taisnība. Domāju, ka tur tens darbojas.

Link to comment
Share on other sites

Nu jau rakstīju - ja tenu ieslēdz, tad ārā izpūstais gaiss ir siltāks nekā telpā esošais. Telpā iepūstais gaiss arī kļūst krietni siltāks.

Ieslēdzot tenu, patēriņš uzlec līdz kaut kādiem 60W.

Link to comment
Share on other sites

pirms 6 stundām , Jurkins teica:

Šie jēdzieni pilnīgi noteikti nāk nevis no fizikas, bet no mārketinga.

Apbēdināšu par ''čuju''- ūdens tvaikam ir ne tikai siltumietilpība , bet ir arī ūdens iztvaikošanas/kondensēšanās siltums. Un tas ir krietni liels. Siltais gaiss atdod aukstajam ne tikai siltumu kā gāzes, bet arī to, kas izdalās no kondensējoties ūdens tvaikam. Nu ja nokondensējas viens kg ūdens tvaiku, laikam izdalās kaut kur pie 2 kJoli. Tad nu arī skatāmies cik mitrs ir siltais gaiss un cik tas spēj atdot āra aukstajam. Bet neviens rekuperators nespēj apmainīt 100% siltuma.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...