ImissimI Ierakstīts Decembris 5, 2014 Share Ierakstīts Decembris 5, 2014 (labots) reku strīms: http://www.nasa.gov/nasatv Didzi, brauc sataisi nākamo pacelšanās tiešraidi, lai nekas nečakarējas. Es pacelšanās brīdi tā ar neredzēju. Ustrīms vai nasa uplinks frīzoja un mocījās. youtubes links ar pacelšanās video: HQ bildes: https://www.flickr.com/photos/nasahqphoto/ Labots Decembris 5, 2014 - ImissimI 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
deriksx Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 Forši. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts Domugrauds Decembris 5, 2014 Populārs ieraksts Share Decembris 5, 2014 Varētu sadalīties un uzkrist krievijai virsū ar netīšām iebūvētām maksimāli jaudīgām kodolgalvām 5 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 Vēlāk atkārtoja startu no daudzām kamerām, bet tiešo strīmu man arī nerādija. Vēlāk gan smuki varēja redzēt, kā nesējraķetes pakāpes atdalās un kā atšauj priekšējos aizsargpaneļus. Interesamti,ka nosēšanās kapsulas forma tāda pati kā Apollo un vecākiem aparātiem. Laikam tāpat kā krievi neko nemaina. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 Interesamti,ka nosēšanās kapsulas forma tāda pati kā Apollo un vecākiem aparātiem. Laikam tāpat kā krievi neko nemaina. A ko tur mainīt - optimālo formu nosaka zemes atmosfēra un aerodinamika. Un optimālā forma jau sen kā atrasta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Decembris 5, 2014 Author Share Decembris 5, 2014 Kamēr ar to pašu verķi jākrīt atpakaļ uz zemes, laikam jau nekā optimālāka vienkārši nav. Man live strīms sastinga uz T minus 00:00:04 holy shit Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 Itkā jau forma krieviem arī optimāla, tikai savādāka kā amīšiem. Tā redz ir, sabūvēja visādākus Space shuttle, bet beigās jāatgriežās pie vecām pārbaudītām vērtībām Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 Apnika krieviem maksāt! Viņiem, drīz jaunas spoļu kuģis būs gatavs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 Space shuttle izrādījās mega dārgs prieks. Tāpēc ka bija jāvizina augšā/lejā kaudze ar lieku crapu. Tas ka vienu daļu detaļu varēja izmantot atkārtoti, nekādi sevi neattaisnoja - pārlasīt, pārbaudīt un nomainīt šatla dzinēja daļas nebija lētāk kā jaunu dzinēju uztaisīt. Bez tam drošība..... Bet nu Space shuttle nekādi nebija domāts kā kosmiskais transports - viņš bija domāts kā kosmosā izvietots ierocis. Piemēram krievu buran jau projektējot bija paredzēta iespēja "nirt" atmosfērā lai precīzi uzmestu ātombumbu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 (labots) Tas tak skaidrs, ka krievus atkal uzmeta. Nebūtu pekstiņus ar Ukrainu taisījuši, amīšiem izdevīgak būtu izmantot krievu Sojuzus. To palaišana noteikti ir lētāka par Orionu. Labots Decembris 5, 2014 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Decembris 5, 2014 Author Share Decembris 5, 2014 Nu nav gluži tā vienkārši krievu uzmešana, lai atņemtu $ par ISS transportu. SpaceX arī drīz varēšot cilvēkus uz/no ISS atvest. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 (labots) Orions ir modernāks. Šaubos ka Sojuzs ir diži lētāks. High-tech visur ir dārgs. Jeņķiem pēc Šatla programmas slēgšanas nebija nekādu opciju un viņi vienkārši negribēja būt 100% atkarīgi no Sojuziem. Kamēr bija Šatli - uz SKS lidoja gan tie gan Sojuzi/Progresi. Tāpat visa SKS apgāde bāzējas uz Progresiem. Nu tagad ir daži automātiskie gruzoviki arī no NASA un ESA. Nedomāju ka tur diži kas mainīsies. Kosmosa apguves jomā plāno desmitiem gadu uz priekšu. NASA Orionu plānoja krietni pirms Ukrainas, tā kā nekādas sakarības tur nav. Nevar paļauties tikai uz 1 ceļu, ir jābūt variantiem. Tāpēc vajag vismaz 2 cilvēku nokļūšanas ceļus uz SKS un atpakaļ. Citādi sanāk single point of failure - kaut kas notiek Baikonurā un psec - netiek neviens uz SKS vairs. Burans ir šatla kopija. Strīdi par to nospēra vai nē nerimst vēl šodien Īsti jau projektējot orbitālo lidmašīnu, nav tik daudz variāciju. Tāpēc arī līdzība. Šatlam vienkārši ir ārējā degvielas muca (1x izmantojama)+2 2 minūtes degoši cietās degvielas paātrinātāji (x20 lietojami), līdzīgi paātrinātāji gan ir izmantoti dažās Delta nesējraķetes modifikācijās. Kamēr Burans vienkārši ir Enerģijas nesējraķetes (celtspēja zemā orbītā 150tonnas) kārtējā krava. Enerģija var mierīgi celt orbītā arī citas kravas. Šatla galvenais pluss (neskaitot pārizmantojamību) ir spēja ne tikai nogādāt orbītā kravu bet arī to nocelt no orbītas. Līdz 30 tonnām. Sojuzi un Orions labi ja tonnu lejā noved. Tāpat Sojuzs nespēj aizvest remontkomandu līdz teiksim, Habla teleskopam lai to salabotu. Šatls var. Katram braucamajam savs pielietojums. Krievi arī plāno next-gen Sojuzus, cik tad var ar tiem 70-to krāmiem lidot. Nav viņi ērti. Domāju, ka tiklīdz Orions ieies sliedēs, Roskosmos sāks testēt Sojuzu v2.0 lai ar to aizstātu esošo. Tāpat plāno arī Progess v2.0 Labots Decembris 5, 2014 - Pirkss 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 (labots) atla galvenais pluss (neskaitot pārizmantojamību) ir spēja ne tikai nogādāt orbītā kravu bet arī to nocelt no orbītas. Līdz 30 tonnām. Cik zinu šī iespēja tikai vienu reizi tika izmantota. Principā jau ko tik smagu no orbītas zemē vest! Labots Decembris 5, 2014 - ronalds_ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 (labots) Principā jebkuru mākslīgo pavadoni, kuru var iebāzt šatla kravas nodalījumā un kuru ir vērts atvest atpakaļ. Teorētiski - kāda Mēness/Marsa/u.c. izpētes robota atgriešanās moduli ar iežu paraugiem. Ja šatls to var savākt, atkrīt projektēt robotam nolaišanās moduli. Lētāks, vieglāks, vienkāršāks. Habla teleskopu bija plānots nocelt ar šatlu, apgreidot un aizvest atpakaļ. Tieši tā to nedarīja. Viņu šatli turpat orbītā remontēja un apgreidoja 4 reizes. Nu tagad... līdz 2020. gadam vismaz tur karāsies. Tad jau redzēs. Orions nupat sekmīgi ieplunkšķēja Klusajā okeānā! Labots Decembris 5, 2014 - Pirkss Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 Principā jebkuru mākslīgo pavadoni, kuru var iebāzt šatla kravas nodalījumā un kuru ir vērts atvest atpakaļ Teorētiski jā, praktiski ir lētāk palaist jaunu, modernāku pavadoni, nekā vest lejā esošo, labot, vest par jaunu augšā. Teorētiski - kāda Mēness/Mars utml izpētes robota atgriešanās moduli ar iežu paraugiem Atkal teorētiski jā, bet reāli tie paraugi tik reti jāved lejā (un ne jau 30 tonnas) ka lētāk ir kādu speciālu, vienreizēju aparātu tam uzbūvēt. Jā, hablu laboja orbītā, tas pat bija izdevīgi finansiāli. Tomēr šim remontam varēja iztikt ar krietni lētāku lidaparātu kā šatls. Jo uz zemi atpakaļ neko vest nevajadzēja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Decembris 5, 2014 Share Decembris 5, 2014 Jā, hablu laboja orbītā, tas pat bija izdevīgi finansiāli. Tomēr šim remontam varēja iztikt ar krietni lētāku lidaparātu kā šatls. Jo uz zemi atpakaļ neko vest nevajadzēja. Kādu tad? ASV tad bija tikai Šatls, PSRS/Krievijai - Sojuzs. Viss. Neviena cita aparāta Zemes rīcībā nebija. Un Sojuzs tam neder - viņam nav slūžu un kosmosā iziet nevar, "remontdarbnīcu" nav kur organizēt. Sojuzs ir domāts tikai vienam - "taksis". Vest cilvēkus uz orbitālo staciju (Almaz, Sojuz, Mir, SKS) un atpakaļ. Tāpat kā viņa kravas modifikācija - Progress. Šatla kravas nodalījumā var ierīkot veselu remontangāru. Par pārējo - tolaik bija krietni optimistiskāki plāni par kosmosa apguvi, nevis atombumbas no orbitālām lidmašīnām mētāt. Šatls tomēr tapa 70-jos kad bija vēl Mēness eiforija. Tad bija doma ka visu ko stieps augšā uz orbītu un vedīs lejā. Nākošo paaudžu orbitālās lidmašīnas būs citādas. Atkal teorētiski jā, bet reāli tie paraugi tik reti jāved lejā (un ne jau 30 tonnas) ka lētāk ir kādu speciālu, vienreizēju aparātu tam uzbūvēt. Nepareizi. Ja zondi ar paraugu jānolaiž lejā uz Zemi, vajag karstuma vairogu. Tas nozīmē lieku svaru, kuru jāvazā visu ceļu - jāved augšā uz orbītum, jātriec līdz citai planētai, atpakaļ un tikai pašās beigās no viņa kāda jēga. Ja savāks orbītā - visa tā masa nav jāvazā apkārt. Tur tomēr katrs kg ir no svara. Kā jau teicu - kad Šatla ideja tapa, bija daudz optimistiskāki plāni par Kosmosa izmantošanu. Laikam jau nespīd savas dzīves laikā Pirmās Starpzvaigžņu Ekspedīcijas startu pieredzēt... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Developer Decembris 7, 2014 Share Decembris 7, 2014 (labots) Bet manuprāt šitas Orion projekts ir baigi neekonomisks un neefektīvs, - gaisā tiek uzsperta milzīga raķete 16 stāvu mājas augstumā, no kuras uz zemes nonāk mazs bleķa gabals, lai cik arī vērtīgs tā saturs nebūtu. To launch abort system tak varēja ar izpletņiem zemē nolaist, varētu vēlreiz izmantot. Ok, labi viņa nav dārga, bet vienalga. Arī upper stage varētu lēnām zemē noriņķot un ar izpletni nolaisties un nevis pārvērsties kosmiskajos atkritumos. Skaidrs, ka ULA un Boeing BDS tādos risinājumos nav ieinteresēti, jo izdevīgāk, protams, ir, ja NASA katrreiz pērk jaunas raķetes par pārsimt ļimoniem gabalā.Tāpat man nav skaidrs kāpēc tā kapsula ir jāmet zemē no tāda ahūnā augstuma, kāpēc tā pati augšējās pakāpes raķete nevarētu to kapsulu nonest zemākos augstumos, lai tai nebūtu jāuzcepas līdz 2kºC, zemē krītot. Arī video kvalitāte no Delta IV Heavy, Orion, US Navy un Ikhana UAV bija vienkārši abnormāla. Man radās iespaids, ka viņi tur visur salikuši parastas webkameras no pagājušā gadsimta. Lielāka daļa video bija 4:3 formāta miglas bildes, come on NASAi nav naudas lai normālas kameras nopirktu. Un nevajag stāstīt, ka tās ir kaut kādas super duper kameras, kas spēj izturēt 8G un divkāršu van allen jostu radiāciju (lidojot caur kurām kameras vispār pat esot tikušas izslēgtas) un ka labākas nav iespējamas. Ok, es saprotu, ka GoPro Hero 4 ir padārgs prieks, bet nu tomēr. Pat no Marsa izpētes robota Curiosity nāk labākas bildes, nekā tās, kas bija redzamas Nasa TV. Ok, es pieļauju, ka tur bija arī citas, daudz labākas kameras, kuru attēls parastajiem mirstīgajiem nav jāredz, nedod Dievs kāds ieraudzīs kādu NLO garām lidojam. Tādi gadījumi jau ir bijuši, translējot video no SKS, kad parādoties NLO, video translācija ir momentā pārtraukta. Acīmredzami NASA ir no kļūdām mācījusies... Pats interesantākais jau ir tas, ka nākamajiem lidojumiem tiks izmantotas pavisam citas raķetes - Space Launch System, kuras atkal ir plānots testēt līdzīgā veidā pēc 4 gadiem, tādējādi padarot subj. testu par diezgan bezjēdzīgu, jo, lai notestētu tikai pašu kapsulu, 100% nebija nekādas nepieciešamības to uzšaut gaisā ar megadārgu raķeti, visus karstuma un radiācijas testus varēja veikt tepat uz zemes, vai paceļot un nometot to kapsulu no hēlija balona (aka Red Bull Stratos), nemaz nerunājot, ka jau ir pietiekami daudz informācijas ievākts no Shuttle lidojumiem. Bet nu Ok, amerikāņiem naudas daudz, var atļauties tādas pieaugušo bērnu spēlītes, kas USA gov izmaksās vismaz 41 miljardu dolāru kopumā visai SLS programmai līdz 2025 gadam... Te būs pāris bildes ieskatam no oriģinālās NASA TV translācijas @1kbps. P.S. Oriģinālās bildes bija 1280x720, boot.lv forums tās nesaprotamu iemeslu dēļ pataisīja 2x mazākas. Labots Decembris 7, 2014 - Developer Link to comment Share on other sites More sharing options...
mafijs Decembris 7, 2014 Share Decembris 7, 2014 Kāds tu gudrs.... Būs jāiesaka NASA tevi par konsultantu. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zoom Decembris 7, 2014 Share Decembris 7, 2014 mafijs, viņš nav cienīgs NASAi. Viņš jau ir izveidojis savu centru Developer Space Center. Un sen jau lido ar nākotnes kosmoskuģiem ar ekonomisku 2.0 TDI dzinēju! Līdz Mēnesim pa 2 divām dienām. Uz Zemi nosēžas nesteidzoties mājas pagalmā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts jema Decembris 7, 2014 Populārs ieraksts Share Decembris 7, 2014 100% nebija nekādas nepieciešamības to uzšaut gaisā ar megadārgu raķeti, visus karstuma un radiācijas testus varēja veikt tepat uz zemes, vai paceļot un nometot to kapsulu no hēlija balona (aka Red Bull Stratos Laikam,mums ar to izglītības līmeni skolās ir galīgi traki palicis! 5 Link to comment Share on other sites More sharing options...
mafijs Decembris 7, 2014 Share Decembris 7, 2014 (labots) nuuuu .. NASA taču izmanto jaunākas tehnoloģijas, un kā tas var būt, ka nav uzlikta 4K 21:9 3D kamera? bet kāda nožēlojama 4:3 ? Labots Decembris 7, 2014 - mafijs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Decembris 7, 2014 Share Decembris 7, 2014 Va vellos - tas sūda Orions tak neuztaisīja orbītā selfiju ar SKS un Zemi fonā. Sux ne aparāts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Decembris 7, 2014 Share Decembris 7, 2014 Kamerai,kura rādija pacelšanos nafig nevajag 16:9 formātu. Tur tak nekāda platekrāna nav. Pareizi vien ir, ka izmanto 4:3 kameras, jo samazinās datu plūsma.. Bilde tiešam brīžiem bij šausmīgi sakompresēta, bet drīzāk tas dēļ sakaru kanāliem. Galu galā tas tak nav televīzijas šovs, bet tīri tehniska bilde. Nu ķipa vēl lido, a ka zvaigzbes nevar redzēt, tas pofig. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jozhix Decembris 7, 2014 Share Decembris 7, 2014 Vai tieshàm ir kaads kas nesaprot, ka taadus projektus plaano vismaz 10 gadus ieprieksh. Pirms 10 gadiem nebija hd kameru! Arii tagad, nu nav taadu hd kameru, kas buutu tested in space. Peec shii lidojuma, gan jau ka buus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Decembris 8, 2014 Share Decembris 8, 2014 To launch abort system tak varēja ar izpletņiem zemē nolaist, varētu vēlreiz izmantot. iespējams, ka tajā sistēmā ir pārāk daudz kritisku mezglu, kuru pārbaude pēc katra lidojuma beigās izmaksā dārgāk, nekā jaunas sistēmas likšana katru reizi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Decembris 8, 2014 Share Decembris 8, 2014 Krieviem visas drazas krīt stepē, bet amerikāņiem okeānā. Nu pieliksi tām bākām izpletni, bet tāpat tak noslīgs. Bija jau daudzkārt izmantojamais atspoles kuģis, bet nekā, parāk dārgi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts