Jump to content

Mārrutki pēc garšas


ColorPulse
 Share

Recommended Posts

Veči, jautājums Jums!

 

Šis jau būs 3 gads, kad taisīšus mārrutkus mājās, bet nekad nesanāk lāga spēcīgi. Protams, ka meklēju receptes, bet visās kā viena rakstīts - pievienot sāli, cukuru, etiķi - pēc garšas!!      

 

Tā, ka varbūt kādam ir aizķērušās vecmammas pierakstu klades ar vērtīgu aprakstu ar to - Cik tad ir tā īstā attiecība uz maltām saknēm kā sāls, tā cukura, tā etiķa.

Link to comment
Share on other sites

:D kā var nesanākt spēcīgi. Tad man jājautā no kādiem mārrutkiem tu taisi ? Vai dārza ?  Es maļu savvaļas mārrutkus. Etiķi nelieku vispār. Tikai sāli un cukuru. Manas dozas ir uz kārtīgi sablietētu 0,5l burku samaltu savvaļas mārrutku 1 tējkarote ar kaudzi cukura un 1 ēdamkarote ar kaudzi sāls. Un ir OK.

Link to comment
Share on other sites

Gestapo

Cik atceros, tad pie mums nav tāda savvaļas mārrutka, ir tas pats хрен обыкновенный tikai aug savvaļā :)

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tufjord

 

 

Cik tad ir tā īstā attiecība uz maltām saknēm
Problēma šķiet ir tur,ka tu mal ne rīvē.Protams vieglāk,bet rīvētiem ir atšķirība no maltiem.Tāpat kā ķiplokam saspiestam vai sīki sakapātam ar nazi.
Link to comment
Share on other sites

varbūt suņu burkšķa vai latvāņa sakni vajag piemalt?

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Ar mārrutku ir tā, ka etiķi liek tikai, lai tie nekļūtu melni, tobiš lai neoksidējas. Paša lietošanai var likt arī citronu.

 

Ja grib baigi kreptīgo mārrutku, tas rekomendēju turēt pagrabā sausās smiltīs visu ziemu vairākas saknes, lai var sagatavot pāris dienas pirms lietošanas.

 

Mārrutks vispār ir diezgan liela nezāle. Vari aizšaut uz Mārupi, tur kādreiz kolhozu laikos esot hrens audzēts un vēl tagad nevar iznīdēt. Meklē pēc lielām lapām pļavās un tik roc ārā. 90% pļavu pieder bankām, tā ka neviens pakaļ neskries :D

 

Bet par recepti tur tiešām ir "pēc garšas". Ja pareizi atminos, cukuru liek padaudz, sāls ap tējkaroti uz 0.5 burku (kā jau iepriekš minēja), citrons/etiķis gan bija dozēts, bet to apjomu arī jāmeklē mājās uz klades stūra uzšņāptu.

Link to comment
Share on other sites

ColorPulse

Man ir Mārrutki (Armoracia rusticana), i placīts pietiekams, lai nekur nebrauktu.

 

Gribējās jau uzreiz sabliezt vairākas burkas, lai pie vienas raudāšanas viss padarīts - atceros, ka pirms paris gadiem kāda kundzīte baigi jaudīgus taisīja, bet viņai vieglas smiltis un recepte arī kopā ar viņu. Viņa zināja laiku, kad novākt un kā saglabāt, lai droši tirgotu ilgāku laiku un visi pēc vienas šņites jaudīgi.

 

Labi, paldies - pamēģināšu rīvēt uz kombaina, ne malt. Paziņošu kā gājis!

Link to comment
Share on other sites

Tufjord

 

 

pamēģināšu rīvēt uz kombaina
Tikai uzmanīgi skaties,ka nesalauz lupatās kombainu.Pats divus iznīcināju pēc kārtas,tiesa gan lētos ap 35ls.Tagad vismaz kārtīgs un nav problēmu.Bet šā vai tā viss stiprākie sanāk tieši ar roku uz smalku rīvi.Sviedrus pa pieri no pus tējkarotes izsit,kas ar elektrisko nav sanācis.Nezinu kur āķis,rīvējuma rupjumā vai ātrumā.
Link to comment
Share on other sites

ColorPulse

Man smalkākā ir tā klasiskā smalkā psrs laiku rīve ar aci 2mm, tu jāpadomā kā skaidiņas dabūt, jo sanāks laikam desiņās.

Link to comment
Share on other sites

Vajag piemalt velnarutku klāt. 95% asums nāks klāt. Ar garantu.

Labots - Fruzz
Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Mārrutkus sarīvēju (ilgs tas process) tad sāli un cukuru uz garšu! Mājās kaut kā kreptīgāki sanāk kā veikalā!

 

... bet vispār хрен вам :D

Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Atslēga būs izejas materiālā un smalcināšanas metodē - šķipsna sals vai etiķa šur vai tur nez vai kardināli mainīs rezultātu, bet nu tas ir tikkai viedoklis. Pats es neesmu liels mārrutku cienītājs un man nemaz nepatīk kad ir pārak ass - tad es uzskatu ka kāds nemākulis ir sabojājis labu mantu. Pērku dažreiz veikalā, bet tā pari pa ielu ir purčika tirģelis kur pie babkām var dabūt jebkurai gaumei nedārgi, atliek vien nodefinet tantukam kas tev labāk patīk

Link to comment
Share on other sites

Cik atceros, tad pie mums nav tāda savvaļas mārrutka, ir tas pats хрен обыкновенный tikai aug savvaļā :)

 

iespējams :sorry: nebiju iedziļinājies .. es piemēram tikai nesen savos 35 gados uzzināju, ka ķiplokiem nav šķirņu :shok: ir tikai ziemas un vasaras ķiploki. citādi, gan Latvijā gan Ķīnā, gan Mozambikā visur audzējot vienus un tos pašus ķiplokus  :)

Labots - dudam
Link to comment
Share on other sites

man liekas svarīgākais stiprumam ir pareizais novākšanas laiks, šķiet pareizi ir vākt vēlu rudenī vai agri pavasarī, vasarā kad tie aktīvi aug tur nav īsto vielu koncentrācija tik liela :)

Link to comment
Share on other sites

iespējams :sorry: nebiju iedziļinājies .. es piemēram tikai nesen savos 35 gados uzzināju, ka ķiplokiem nav šķirņu :shok: ir tikai ziemas un vasaras ķiploki. citādi, gan Latvijā gan Ķīnā, gan Mozambikā visur audzējot vienus un tos pašus ķiplokus :)

 

Ko Jūs darījāt līdz 35. gadu vecumam?

Labots - Fruzz
Link to comment
Share on other sites

Ko Jūs darījāt līdz 35. gadu vecumam?

 

audzēju dilles :)

atvainojos veči, bet es uz sitiena nevaru atrast to grāmatu un ieskenēt šai godājamā forumā bildīti , kur es to joku par ķiploku šķirnēm izlasīju (tā šķiet bija kautkāda laukaimnieku gadagrāmata 2012 gads vai +/- 1 gads)

 

 

 

man liekas svarīgākais stiprumam ir pareizais novākšanas laiks, šķiet pareizi ir vākt vēlu rudenī vai agri pavasarī, vasarā kad tie aktīvi aug tur nav īsto vielu koncentrācija tik liela :)

 

Zh kungs pateica pareizo ideju .. vajag skatīt kad to sakni vajag novākt, dienvidu zemēs saule spīd ilgi un spoži, tāpēc misters ķiploks/mārrutks tur ir resnāks un saldāks, bet ziemeļu zemēs kā Latvijā attiecīgi vasaras ir īsas un saules tā mazāk, tāpēc attiecīgie misteri pie mums ir sīvāki un mazāki (kautkādas tur vielas nepaspējot pārstrādāties)

 

nelielam attaisnojumam pievienoju saitu:

 

http://darzabagatiba.lv/audzesana/darzenu-audzesanas-tehnologija/kiploki/raksts/59/kiploku-audzesana

 

Ķiplokus gadu tūkstošiem pavairo tikai veģetatīvi un šķirņu vārda tiešā nozīmē tiem nemaz nav.

 

Ir kloni, tāpēc audzēšanas rezultāts un pat ķiploka sīpola un tā atsevišķo daiviņu lielums ir ļoti lielā mērā atkarīgi no audzēšanas apstākļiem, tostarp augsnes tipa un gaismas dienas garuma.

 

kad atradīšu grāmatiņu, tad ieskenēšu pilno tekstu :sorry:

Labots - dudam
Link to comment
Share on other sites

scAvenger

Nu jā, ķiploks ir īpatnējs augs, kura ziedi mūsu apstākļos neapaugļojas un ziedkopā veidojas "gaisa sīpoliņi", nevis sēklas. Tādēļ dabīgie kloni ir neizbēgami. Bet to ietvaros ir izveidotas arī šķirnes. Pavisam nesen iznāca Lauku avīzes tematiskā avīze "Sīvi un saldi sīpolaugi", tur tas viss aprakstīts.

Link to comment
Share on other sites

Gints_lv

 

 

man liekas svarīgākais stiprumam ir pareizais novākšanas laiks, šķiet pareizi ir vākt vēlu rudenī vai agri pavasarī, vasarā kad tie aktīvi aug tur nav īsto vielu koncentrācija tik liela

Mēnešos kuros ir burts ''R''. 

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...

Uzreiz saku, ka nezinu kad ir pareizais mārrutku novākšanas laiks .. bet  ja kas tad, es savām mājsamniecības vajadzībām jau bišķi (samaltā veidā 800 grami) to "hrenu" ievācu un par cik tagad ir gurķu laiks, varu ieteikt foruma biedriem, kam patīk pikanti paēdieni sekojošu recepti:

 

2kg gurķu,

200 gramu malti mārrutki,

300 grami cukura,

5 ēdamkarotes sāls,

330 mll 9% etiķa

 

Gurķus nomizojam, sagriežam lielos gabalos - mazs gurķīts 3 gab, liels uz pusēm, un tad katra puse uz 3 gab  (nu tā lai apmēram 1 gab sanāk apmēram uz 2 kubikcm ). Pievienojam attiecīgās proporcijās pārējos ingredientus. Visu masu samaisām un atstājam uz vienu nakti lai savā nodabā pastāv kamēr gurķi atsulojas  (masu nospiest nevajag -  lai stāv brīvi). Otrā dienā to visu salejam tīrās burkās (nekādu karsēšanu/sildīšanu nevajag, es izmantoju 0,5 līdz 1 litra burkas) ... ideāla recepte slinkiem večiem, kam patīk pikantas zakuskas ..

 

Vislabākā garša turas 2-3 mēnešus, pēc tam gurķi paliek pliekani .. bet ne bojāti .. uz savas ādas ir pārbaudīts ka šie salāti ir ēdami arī pēc 2 gadiem.    

Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Varēji jau nu kā atsevisķu recepti ar bildēm iebliezt. Traki daudz etiķa, neesmu speciālists pa marinēšanu, bet vai tur nesanāk kaut kas ārkārtīgi etiķains?

Link to comment
Share on other sites

Tā ir pašmāju recepte, nav no grāmatas.

Tieši tā tas viss ir etiķains. Personīgi es, kad attaisu burku, šķidrumu notecinu izlietnē un ēdu tikai gurķus .. bet atseviškiem indivīdiem (piemēram manam bračkas  sievastēvam)  patīk nodzert tieši šķidrumu :)   karo4 skataties paši .. tā ir gaumes lieta .. kam ir interese  tad ziniet ka salāti ir pikanti,  viegli pagatavojami un ilgstāvoši

Labots - dudam
Link to comment
Share on other sites

Bonifacijs

Aha, tātad cilvjiem ar stipriem kuņģiem

Link to comment
Share on other sites

 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...