`
Mezavecis

Par ceļu segumiem un to veidošanu

39 posts in this topic

Mezavecis

Tātad problēma bija sekojoša - pie mājas pēc lielāka lietus vienmēr taisot vaļā vārtus bija jākāpj dubļos. Iepriekšējās divās dienās noraku visu to dubļu masu 10cm dziļumā. Pēc tam aizpildīju ar 20-40 dolomīta šķembām no Kalnciema, kas bija viens ellišķīgi smags pasākums, un pēc dažām ķerrām domāju, ka rokas nokritīs. Pabraukājot ar autiņu, izskatās, ka pamats būs pietiekami labs.

 

Kā jau dolomīts, tas saberžas putekļos un pēc tam visi apavi balti.  Problēma ir sekojoša, ko darīt tālāk?  Ir kā raksta, ka vislabākais ir bērt virsū sijāto granti, lai būtu daudz maz gluds. Pievadceļš ir tāds pats ar šķembām klāts. Varbūt ir kādi citi labāki materiāli, ko nedārgi varētu uzbērt. Platība nav liela - ~30m2. 

 

P.S. Par bruģēšanu domāšu, kad būs vairāk naudas, jo bruģi nevar iemest bagāžniekā + jāīrē vibroplate + vajag daudz laika. 

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Vislabākais no lētā gala ir vecais no ceļie nofrēzētais asfalts. Tik nezinu kur tādu dabūt.

Bet bruģa nelikvīdus var pa 3 eur kvadrātmetrā dabūt. Tā ka 30 m2 nobruģēt nav nemaz tik dārgi un sarežģīti.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Bomaars/C12

Pats brugis varbūt nav tas dargākais, bet visā parējā gan salasās nauda, tas ir pec bruģa aizbraukšana un atvešāna, kā mineja vibroblietes īre, pamats jauzber arī ir un jasablietē + darbs

Share this post


Link to post
Share on other sites
ķeblis

Interesanta tēma, man kā reiz līdzīga situācija, tik 2 gadus pēc uzbēršanas dolomīta šķembas ir nu jau iesēdušās un dubļi ir atgriezušies.

Share this post


Link to post
Share on other sites
ridao

Ilgus gadus mocījos ar iebraucamo ceļu rudeņos un jo īpaši pavasaros. Vasarās arī pēc ilgāka lietus pāris dienas peļķes stāvēja.

Tagad jau gadus sešus esmu pilnībā aizmirsis par slapjumu kā tādu uz iebraucamā ceļa jebkurā gadalaikā. Risinājums sekojošs- nobēru ceļu apmēram 10 cm biezumā ar smalkajiem skalotajiem oļiem no Salenieku karjera (cenu neatceros, bet ļoti lēti nebija). Šie atšķirībā no šķembām nekad nesablietējas un nesadrūp. Ūdens filtrējas cauri un ja arī šis kādu brīdi uzkavējas zem tās oļu kārtas, tad tas nemaz nav jūtams. Pat pavasara šķīdonī mierīgi var ar kurpēm staigāt.

Vienīgi ziemā jāuzmanās. lai sniegu šķūrējot to mantu neizstumda pa malām zālienā. Parasti cenšos pirmo sniegu piebraukāt , lai izveidojas ledus kārta un tikai pēc tam ar traktora lāpstu darboties.

Dolomīta šķembas ātri vien pārvēršas biezputrā, ar oļiem tas nekad nenotiek.

Labots - ridao

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Ceļu būvējot sākumā jānostumj augšējā kārta, līdz stingram pamatam, tad jāber smilts, tad šķembas. Ja dubļos saber šķembas viņas aiziet dubļu kārtā, kā ķebils to apraksta.

  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
mickys

Liels + par oļiem, arī laukos ir uzbērti. Ideāls segums, nenēsājas apkārt, kad piebraukājas arī ļoti ciets, bet ūdens virsū nestāv...

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis

ridao

Vai tie oļi nav kā jūras smiltis, kuri visu laiku grimst iekšā, respektīvi, kad kāds nober skaidu, tad viss segums pa gaisu? Šitā vienam zināmam personāžam sētu izčakarēju :)

 

Man apakšā pamats ir smilts, līdz ar to grimšana nav novērota. 

 

Ja runā par dolomīta šķembām, tad ir saprotams, kas par putru domāta. Sausā laikā ir kā pulveris un ceļu skaisti padara cietu kā klonu, bet slapjā laikā veido baltu putru, kas ir nepatīkamākā visa šī materiāla puse un slapjākās vietās nenormāli ātri bedres veidojas.  

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Oļiem nav ne vainas, bet viņi ir ļoti dārgi - 3 /4x dārgāk par šķembu. Un bez normāla smilšu pamata viņas tā pat samīcīsies dubļos.

Share this post


Link to post
Share on other sites
aoma

ridao teiktais ir īstais variants, dolomīta šķembas nav domātas virskārtai, bet drupinātie oļi ir labākais risinājums. Jebkurā normālā karjerā būs vismaz 3-4 frakciju piedāvājums, ~30m2 laukumu var noklāt ar pāris kubiem, kas nebūt nav nekāds kosmiskais cipars, parasti ar puišiem var arī sarunāt, lai atved, ja pašam nav nekādas lieltehnikas ar kravaskasti.
Pašam ar tādiem drupinātajiem oļiem pagalms ir noklāts jau gadus 15, pat slapjā laikā var ar čībām staigāt, lai gan ikdienā gadās, ka pat smagā tehnika pa sētu braukā.

P.S. pamats gan ir vajadzīgs, respektīvi, jānostum nost visi dubļi, ja vajag, jāgruntē.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Artic^MX

Es gan savu ceļa problēmu vēl neesmu atrisinājis, klusībā ceru, ka šovasar atrisināšu, bet kā man gudri vīri stāsta, tad pirmais kas vajadzīgs ir grāvis, ja nav grāvis, ūdenim nav kur likties. Otrais - grants ar nelielu māla piejaukumu.

 

Edited: Es gan neesmu pārliecināts vai grants netraucē glauno kurpju problēmai.

Labots - Artic^MX

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis

Es tagad domāju, vai būtu jēga šķembām bērt virsū 5-10mm oļus kādus max 5cm? Šķembām it kā vajadzētu noturēt tos oļus vietā, jo ceļš ir nelielā slīpumā un lai pēc gada puse neatrastos grāvī vai ceļa galā.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Es oļus nebērtu, bet bruģētu. Skatos ka oļi lētāki palikuši, kā pirms pāris gadiem, bet bruģim tomēr cits skats!

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis

ronalds_

Tā kā tā ir zona aiz vārtiem ārpus sētas, neredzu lielu jēgu kaut briesmīgi uzlabot. Arī ar čībām tur nestaigāju, n dienas palikt bez piebraucamā ceļa arī nav vēlme, kā arī bruģēšanas papildizmaksas ir vērā ņemamas, kas šajā gadā sakarā ar citiem izdevumiem nav pavelkamas. Ja piebraucamais ceļš būtu asfalts, tad vēl varētu runāt par skatu. Šķembas pirku pamatā priekš mūrniecības darbiem un daži m3 turp atpakaļ kopējo cenu nemaina. 

Share this post


Link to post
Share on other sites
versatile

 

 

Šitā vienam zināmam personāžam sētu izčakarēju

Ja tas ir tas gadījums, ko domāju, tad tur kā reiz bija nenosēdušās šķembas. Bet nu uz oļiem skaidu bērt nevajadzētu.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Nu ja skats  nav svarīgs un čībās nestaigā, tad atstāj to pašu šķembu kā ir. Pieblietēsiet un būs oki.  

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis

 Sēņojot ir apzināta viena vieta mežā, kur kāds diezgan pasen izgāzis čupu 1-2 m3 ar asfalta pārpalikumiem pēc teritoriju labiekārtošanas. Tikai bez lomika tur nav ko darīt. 

 

Kādreiz laukos šitā salasījām gar dažādiem ceļiem asfalta pārpalikumus un sasmalcinājām un lāpījām piemājas bedres. Vismaz daudz labāks rezultāts nekā citi materiāli.  

Share this post


Link to post
Share on other sites
ju

Ja liek granti pa virsu, tad tiešām, kā jau te rakstīja, nevajag kaut kādu skalotu, jo tā būs visu laiku tāda iredena un nesablietēsies, vajag tādu ar māla piejaukumu. Tā smuki sablietējas jau pēc kāda mēneša.

Man arī sētā jau ne kāda kārta ir ar kaut ko uzbērta. Sākās viss ar to, ka ievācos tajā mājā sākumā jau viss forši. Bet tad uznāca rudens lieti. Pēc vieniem pa melzemi knapi izrakos arā. Tad man tur pussabrucis pagrabs bija. Izraku divas sliedes, smetu tur ķieģeļus no tā pagraba. Labi, ka man tur nevajag garu posmu. Tad dabūju tieši tādu granti, ar māla piejaukumu. Viebā brīdī tā kā gribējas vēl paclet uz augšu. Vēl pasūtīju granti, izbēra čupu, izlīdzināja. Tik tad sāku skatīties, ka nekā, šitā maita neblietējas. Tad pasūtīju tādas smalkas škembas. It kā varbūt pat dolomīta, bet man viņas kaut kā nesadrūp. Kaut kas tuvāk akmenim laikam tomēr. Tā ka ar to piegājienu paveicās. Bet tie tādi vienkāršie ātir risinājumi. Lai gan arī, man pat īapaši to betona bruģi negribās, tādas škembiņas vai grants pat interesantāk.

Lai gan beigās jau kaut kad likšu laikam arī to betona bruģi, jo to tomēr vieglāk kopt.

Vel bija doma uizlikt to ekobruģi, ka tipa caurumi kur zālei augt. Tos gan, cik esmu skatījies, nekur neesmu redzējis, ka tā zāle pa vidu augtu. Tāka nekāda jēga it kā nemaz no tāda nav.

Share this post


Link to post
Share on other sites
e = d

Problēmas rada tas, ka nav cieta pamata un nav kur novadīt lieko mitrumu. Ja atrisina mitruma novadīšanu, tad var uzbērt faktiski normālu blīvējošo granti un neviens neiestigs. Vajag pa malām grāvīšus un seguma profilu tādu, lai neveidojas peļķes.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Žaks Noriss

Ir redzēts, ka vienkārši sagatavo pamatu, kāds būtu vēlams bruģim ar smilti, oļiem, bet pa virsu pašrocīgi sabetonē tikai divas sliedes, kur auto riteņi brauc. Ar pietiekami platām salaiduma vietām, lai ir kur karstumā/aukstumā staigāt, protams, ar armatūru iekšā. Formu taisa pats no ja nemaldos brūnā, ūdensdrošā saplākšņa atgriezumiem vai kā nu to sauc.

 

Sliežu platums cik nu katram tā vadīšanas spēja pie stūres. Pa vidu kaut vai kartupeļus un samtenes var audzēt.

 

Nezinu teikt cik tas prātīgi un ilggadīgi.

Share this post


Link to post
Share on other sites
ķeblis
Ja runā par dolomīta šķembām, tad ir saprotams, kas par putru domāta. Sausā laikā ir kā pulveris un ceļu skaisti padara cietu kā klonu, bet slapjā laikā veido baltu putru, kas ir nepatīkamākā visa šī materiāla puse un slapjākās vietās nenormāli ātri bedres veidojas.  

 

Putra un putekļi pēc ~gada - pusotra gada pazūd, starp citu

 

 

Kādreiz laukos šitā salasījām gar dažādiem ceļiem asfalta pārpalikumus un sasmalcinājām un lāpījām piemājas bedres. Vismaz daudz labāks rezultāts nekā citi materiāli.  

 

Gar māju zemes ceļš iet - arī čaļi labu gribot aizlāpīja bedres (kā reiz ar smalcināta asfalta pārpalikumiem) ... pēc mūsu ziemas bedres ir atpakaļ precīzi turpat kur bija, tikai tagad viņām ir izveidojies foršs asfalta "rāmītis" apkārt, lai labāk jūt bedres efektu.

 

Bruģis toties pēc paša novērojumiem baigi plaisā, ja ar autiņu pa viņu vizinās.

Labots - ķeblis

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis
ķeblis

Tāpēc jau ir dažāda biezuma bruģis dažādām slodzēm. Ja plānots ar smago braukt, tad ar 50mm būs par maz. Arī eksistē dažādas formas, kas palielina izturību. 

Share this post


Link to post
Share on other sites
egoisc

tai drenējošajā smilts slānī nenāks par skādi ielikt kādu no ceļu būvē izmantojamiem ģeorežģiem vai taml. Viņi tomēr ļoti ietekmē koncentrēto slodžu izkliedēšanu, lai neveidotos rises. Ja tur saber kādus 30..40cm smilts drenāžai, tad včibriko slāni var likt kādu patīk, šķembas,oļus, bruģi.

Share this post


Link to post
Share on other sites
andza

Liekot bruģi ir vienkārši licējiem vai pašam jāizvēlas slodzei atbilstoši materiāli. Taciņai mums pamatne nav nekāda īpaša un tur viss turās. Priekš auto piebraucamā ceļa tik rēķināts lai arī smagais skaidu vedējs ap 8t var iebraukt. Un nekas 5 gadus nekas neplaisā un nesēžas. 

Share this post


Link to post
Share on other sites
itkroplis

Man te briest līdzīgs pasākums ar posmu starp mājām. Un izdomāju palasot šo, izmantot oļus (40-70  aptuveni 10-30cm biezumā) Tā kā šajā vietā lietus laikā plūst cauri daudz ūdens (pašlaik gadu gaitā ir aizkalots jau diezgan daudz smilts) tad kā uzvedīsies tas ejot jaur oļiem. Cik saprotu oļi lieliski slāpē ūdens spēku. Bet vai tie pretosies turpmākai smilts izskalošanai? Notekas ja iespējams es labāk izvirītos likt, jo ūdens var nākt platā zonā no  trīs pusēm (kas sadārdzina šo jo tās noteku renes diezgan dārgas). Stāvēs šajā posmā man auto un iet taciņa uz ielu. Ko teiksiet?

Share this post


Link to post
Share on other sites
ju

Ja virs oļiem kaut kas būs, loģiski, ka tas viss saies šķirbās starp oļiem. Sākumā arī tīri oļi muļļāsies savā starpā, regulāri būs jālīdzina.Ja jau tur kaut kādas notekas, varbūt jāievada tās kādā drenāžas sistēmā (kas arī jāizveido)

Share this post


Link to post
Share on other sites
itkroplis

Uz oļiem neko citu likt nav paredzēts.  Noteku pašlaik nekādu nav. Atskaitot to kas no jumta nāk. Udens lielums atplūst no manas un kaimiņmājas pagalmiem(kalniņš), jo slīpums visu to ūdeni dzen uz toposmu kur taisos likt oļus.

 

Share this post


Link to post
Share on other sites
ju

Saliec pa perimetru ko tādu, lai zemākajā galā tie izvadi arī kaut kur droši iziet, 

Powerlock.jpg

Oļus gan neņem priekš pamatseguma.

Share this post


Link to post
Share on other sites
kaads

Aco nav lēta produkcija, bet laba.

Ieteicams uzlikt arī pabiezu ģeoaudumu virs beramās kārtas, tikai ne 100gramīgo.

Paši oļi nav dārgi, dārgākais šajā pasākumā ir transports. Viss atkarīgs cik tālu ir māja no karjeras. Zinu divus labus karjerus, kur tā manta laba un ar dažādām frakcijām.

 

Labots - kaads

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Oļi nekādi nebūs labs segums - ja pa viņu braukās - noblietēsiet, vējš sapūtīs smiltis un ūdens cauri nesūksies tā vai tā!

Ja nevar ierīkot bruģi ar slīpumiņu lai ūdens dabīgi plūst piemēram uz zālāju, tad jātaisa lietus ūdens kanalizācija. Labi, ja var kādā grāvī vai dīķī novadīt. Ja nevar, tad nosēdaka + infiltrācijas lauks. Akā var ielikt sūkni un zālāju/dārzu laistīt.  

Share this post


Link to post
Share on other sites
itkroplis

Tur parkings, iebrauc izbrauc. Notiek tas paris reizes dienā maximums.

Bija doma apakšā dolomītu uzbērt, un pa virsu oļus. Bet vienā kravā negrib vest abus veidus. Un maksāt par divām atvešanām man nav interesanti. Tā paliku pie oļiem. Ar  notekām pa smuko ar nesanāk. Jo ielikt pa sāniem divus kanālus jau var. Bet ūdens kad nāk, iet pa visu platumu. Tas nozīmē ka vajag U veida noteces taisīt. Bet tas sadārdzina. jo vajag vismaz 15 m noteku + darbs lielāks jo to frontālo daļu vajag ierakt zemē, un sakanālot ar divām flangu notecēm. Novadīt ūdeni varētu uz  ielas notekām. Jo pašlaik tas ūdens tāpat aiziet uz ielu. Tik skalinādams smilti lēnā garā nost.

Share this post


Link to post
Share on other sites
snukurins

Ir tādi plastmasas segumi kā režģis kuru pieber ar zemi un iesēj zālāju.Var braukāt pa virsu un nekādi dubļi neveidojas.Arī ūdens novadās labi.

https://www.ss.com/msg/lv/construction/garden-technics/other/hxfxe.html

Labots - snukurins

Share this post


Link to post
Share on other sites
kaads
Pirms 14 minūtēm , itkroplis teica:

Bet vienā kravā negrib vest abus veidus.

kam prasīji ?

 

Labots - kaads

Share this post


Link to post
Share on other sites
kaads
Just now, snukurins teica:

Ir tādi plastmasas segumi kā režģis kuru pieber ar zemi un iesēj zālāju

 

reste.jpg


reste1.JPG

Share this post


Link to post
Share on other sites
itkroplis

Man tai posmā vispirms jāizlīdzina virsma. Izskalotā daļa vidū būs ap 30cm  bet jo vairāk uz malām jo plānāks seguma slānis vajadzīgs. Tāds režģis gan jau arī dārgs. un pamatu tāpat vajadzēs bērt.

Share this post


Link to post
Share on other sites
ju
Pirms 27 minūtēm , itkroplis teica:

Tā paliku pie oļiem.

Kāpēc tu tērēs savu un citu laiku?! Jau pateicu es un citi, kāpēc oļi nav laba doma šajā gadījumā. Nē, šis tik maļ. NU tad sen jau būtu sabēris tos oļus, un pēries pa tiem kā zvirbulis pa smiltīm.

Es cenšos nebūt rupjš, bet vajadzētu.

  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
kaads
Pirms 4 minūtēm , itkroplis teica:

Tāds režģis gan jau arī dārgs

apmēram sākot no 8 eur/m2

neatceros pa cik oļi gāja

Share this post


Link to post
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!


  • Kas ir tiešsaistē   3 biedri, 0 Anonīmi, 16 viesi (Skatīt pilnu sarakstu)

    • goicis
    • jema
    • Didzis
  • Biedru statistika

    22 710
    Kopā biedri
    456
    Bieži tiešsaistē
    Teftelis
    Newest Member
    Teftelis
    Pievienojies