Jump to content

Jautājums par procesoriem


pelle
 Share

Recommended Posts

Sveiki!

Kaut kad pie raksta par procesoriem nedaudz apjuku, lasot komentārus.

Mana pārliecība līdz šim bija, ja ir piemēram četru kodolu procesors ar 3,5Ghz, tad netiek katram kodolam 3,5Ghz, es domāju, ka darbs vienkārši tiek sadalīts uz tiem kodoliem, līdz ar to nekas netiek noslogots un viss notiek atvieglotāk.

Taču pēc viena komentāra izlasīšanas pie kaut kāda raksta par procesoriem apjuku, jo tur bija teikts, ka katram kodolam ir tie 3,5Ghz, un te es apjuku, vai tiešām procesoram būs kaut kādi 14Ghz? 

Būšu pateicīgs par apgaismošanu.

Link to comment
Share on other sites

Nekas kopā nesummējas.

Mēģināju izdomāt asprātīgu analoģiju, bet man kaut kā nesanāca :D Varbūt kādam citam sanāks?

Link to comment
Share on other sites

Procesoram ātrdarbību nodrošina gan kodoli,gan visas pārējās fiškas kas viņā ir iebūvētas,utt.,14Ghz varbūt nākošajā tūtokšgadē būs,bet diezin vai,jo nav vajadzība pēc tādiem Ghz.....

Labots - baltrim
Link to comment
Share on other sites

Asprātīgu analoģiju savulaik izdomāja NC. Viņš teica aptuveni tā:

Ar divām sievietēm nevari uztaisīt bēbi 4.5 mēnešos, bet vari uztaisīt divus bēbjus 9 mēnešos

.

 

Vairāki kodoli ir tā kā vairāki nesaistīti procesori (ok, nav pilnīgi precīzi, bet tās ir nianses). Jā, katrs kodols strādā ar 3.5GHz frekvenci. Bet tas nenozīmē, ka kopā ir 14GHz. Tas nozīmē, ka vienlaicīgi var veikt 4 darbus, katru 3.5GHz ātrumā. Ja Tev ir tikai viens darbs, tad tas nevarēs pastrādāt ātrāk par 3.5GHz. Šeit vēl jāatzīmē, ka "darbs" nozīmē nevis procesu, bet threadu. Vienam procesam var būt vairāki threadi. Ja Tava programma (spēle, fotošops, whatever) prot savu darbu sadalīt 4 neatkarīgās daļās, kuras var izpildīt vienlaicīgi - jutīsies, kā uz 14GHz procesora. Ja programma to nemāk (vai tas nav iespējams), tad jutīsies kā uz 3.5GHz procesora.

 

Un tagad, kārtējo reizi, obligāti jāatzīmē, ka GHz jau teju 10 gadus vairs nav parametrs, pēc kura salīdzināt CPU ātrumus. Ja uzmanīgi paskatīsies vēsturē, secināsi, ka CPU frekvences visu šo laiku ir turējušās starp 2 un 3 GHz, un joprojām turās. Ir sasniegti tehnoloģiskie griesti. Fizikas likumi mūs ierobežo, un lielākas frekvences vairs nebūs. OK, mazliet tās vēl augs, bet minimāli.

 

14GHz varbūt kāds overclockeris sasniegs ar šķidrā slāpekļa dzesēšanu un speciāli piemeklētu CPU (vienu no 10'000, kuram ražošanas defekti vismazākie), bet to nekad nevarēs ražot masveidā.

 

Tā vietā CPU ātruma attīstība šobrīd norit citos virzienos - vairāk kodoli, lielākas kešatmiņas, ātrāka instrukciju apstrāde (vairāk darba vienā ciklā), utml. Ja vajag salīdzināt divus CPU, tad to nekādā gadījumā nevar darīt pēc viena GHz cipara. Jāskatās uz mērījumiem ("čartiem"), kur salīdzināti dažādu CPU veiktspēja dažādās programmās.

 

P.S. GHz (un agrāk MHz) nekad nav bijis labs parametrs, pēc kura salīdzināt CPU. Taču agrīnajos laikos tas puslīdz sakrita ar reālo CPU veiktspēju (CPU ar lielāku skaitli parasti bija ātrāks), tāpēc tas ļoti iepatikās marketinga cilvēkiem. To viegli var izmantot reklāmā (rekur, mums cipars ir lielāks nekā konkurentiem, tāpēc mūsu CPU ir labāks un ātrāks). Tā arī dzima "Megaherca Mīts", ka CPU ar lielāku MHz skaitli ir ātrāks. Lai no tā pilnībā tiktu vaļā, vajdzēs vēl daudzus gadus... Līdzīgi kā ar "Megapikseļu Mītu" fotokamerām. :)

Labots - Vilx-
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ja vajag salīdzināt divus CPU, tad to nekādā gadījumā nevar darīt pēc viena GHz cipara.

 

Papildināšu ar piemēru. Tiek salīdzināti 2 CPU

  • Intel Pentium E2140 1.6Ghz (jaunāks)
  • Pentium D 925 3.0Ghz (vecāks)

Strādājot ar šiem 2 processoriem, veiktspēja likās gandrīz vienāda.

Benchmarki arī kko līdzīgu deva ārā, bet ne visur un vienmēr.

 

Vienās sērijas 2 processorus, piemēram Pentium D, Pentium E, AMD Phenom, AMD Phenom2 utt, gan var atļauties salīdzināt savā starpā arī pēc frekvences, bet nu arī tas pa tukšo, vienmēr jau jo augstāks modelis savā starpā, jo mazliet jaudīgāks processors, mazliet augstāka frekvence.

 

Processora kodolu Ghz gan kopā nesummējās, Dažreiz tikai ss.lv summējās, arī tādēļ šad tad mazāk zinošs cilvēks šo to var pārprasti.

Labots - shagrat
Link to comment
Share on other sites

Pievienots: P.P.S. Ir arī tāda lieta kā "Hyperthreading", kas vienu kodolu "sadala divos". No lietotāja skatu punkta Tu vari to uztvert tā, ka Tev ir divreiz vairāk kodolu. Faktiski būs tā, ka viens kodols "simulēs" divus kodolus, pārslēdzoties starp to, kura kodola darbu tas šobrīd izpilda (papilda pirmā kodola darbu, tad otrā, tad atkal pirmā, utt). Tas ir efektīvi tāpēc, ka reālajā dzīvē CPU kodols ļoti daudz laika pavada dīkstāvē gaidot uz datiem no RAM, kurš ir daaaaudz lēnāks nekā CPU. Šīs dīkstāves laikā tad arī notiek pārslēgšanās, un kamēr viens "virtuālais kodols" gaida uz datiem, tikmēr otrs kaut ko dara. Bet reāli tur ir tikai 1 kodols, kurš slēgājas šurpu turpu. Tāpēc reālas dzīves scenārijos veiktspēja tuvosies tam, kas būtu 2 fiziskiem kodoliem, bet sintētiskos testos (kuri testē TIKAI CPU) varēs redzēt, ka tur ir viens kodols, kurš cenšas "strādāt par diviem".
Link to comment
Share on other sites

jarajara

Vilx , par frekvencēm - ibm z12  . 5,5 , tiek ražots un izmantots. tas tomer ir biku vairak , kā minimali pāri 2-3

Link to comment
Share on other sites

Re kur 5 GHz (turbo frekvence) AMD.

Dažs labs ražotājs tomēr vēl dzenās pēc tiem herciem.

He, he, nu, jā, vēl jau var mazliet noslaukt no Megaherca Mīta. :) Un, kā jau teicu, mazliet jau vēl var padzīt uz augšu, uzlabojot ražošanas procesu un precizitāti, bet ar katru nākamo paaudzi tie ieguvumi kļūst aizvien mazāki. Tas ir aptuveni tā, kā sasummējot 1 + 1/2 + 1/4 + 1/8 + 1/16 + .... = 2. Ar katru nākamo paaudzi ieguvums ir uz pusi mazāks, un kopējā summa ir ierobežota. OK, labi, nav tieši puse, bet, nu, ideja skaidra. Tajā virzienā investēt vairs nav vērts.
Link to comment
Share on other sites

Vēl ir kaut kur dzirdēta analoģija ar kravas automašīnām. Proti, kā Tev ir četras automašīnas , kuru jauda ir x, Tu y tonnas banānu uz Daugavpili spēsi aizvest ātrāk, nekā ar vienu šādu automašīnu. Attiecīgi, summējas nevis šo auto jauda , bet gan kravnesība.

Link to comment
Share on other sites

Herci nesummejas katram kodolam, taa paat kaa nevar spriest peec auto aatruma peec ritenju skaita.

Link to comment
Share on other sites

Kodoli nesumējas, katram ir tas ghz spēks , bet pieņem katru kodolu kā riteni ātrāk par 3.5 ghz neies, taču spēs pavilkt vairāk processus

edit : kas jau pastiedzas nu neko aizpildu tukšumu. :)

Labākais tomēr ir intel risinājumi, amd paši raksta intrukcijas.

Labots - atlans
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...