Jump to content

Iesakiet kursus Python valodā


ChristheK
 Share

Recommended Posts

Sveiki forumieši!

 

Varbūt kāds var ieteikt Python kursus, kuri nav kaut kādā ''kaktu'' organizācijā? 

Tā jau neprasītu, pats atrastu, bet diemžēl neko nevaru atrast :( 

Labāk būtu tādi, kuri nav īsti no nulles un fokusējās tieši uz objekt-orientēto programēšanas principu pielietošanu.

 

Paldies! :)



Ok, varbūt kāds vismaz var ieteikt forumu, kur cilvēki varētu zināt tādas lietas?

Link to comment
Share on other sites

Variants - www.edx.org atrodi MIT 6.00x - Introduction to Computer Science and Programming - online kurss, kur par pamatu tiek izmantots Python.

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Vispār jau, ja ir vēlme iemācīties programmēt, tad es ieteiktu to nedarīt ar "kaktu" valodas palīdzību...

Link to comment
Share on other sites

nu nu , caur mob. tel. paskatījos, ir jau diezgan daudz dzirdēti nosaukumi, pats gan nēsmu specs bet valoda liekas ok. kādreiz šo to paklibinu.

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Tev nejautāja dzirdētus nosaukumus! Izlasi un sagremo jautājumu!

 

Tu nemāki rakstīt pat latviešu valodā ("nēsmu"), neesi specs, "kādreiz šo to paklibini", bet Tu uzskati, ka Tavam viedoklim par programmēšanas valodu vispār ir kāda jēga?

Link to comment
Share on other sites

Tak Caps totālas muļķības sarakstīja. Python ir augsta līmeņa valoda, tā ir viena no populārākajām valodām pasaulē un it sevišķi Linux vidē (http://www.tiobe.com/index.php/content/paperinfo/tpci/index.html). Python valodā ir sarakstīts ļoti daudz programmatūras, tai skaitā ļoti pazīstamas - http://www.python.org/about/success/. Teikt, ka Python ir kaktu valoda, var tikai totāls izbāzenis.

Link to comment
Share on other sites

Леший

tai linkā pieminēts ... Sublime ... vai Django

Sublime rakstīts uz C, uz python ir rakstīti sublime plugini, kas ir mēsli, visi.

Django? Nesmidini.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Nu ko jūs te cepaties, tad jau Javascript un VBScript nekam neder, jo ar to nevar aplikācijas veidot. Katrai valodai ir savs pielietojums un niša. Pataisīt to par krutāku vai mazāk krutu arī ir smieklīgi.

 

Ja biedrs grib mācīties Pyton, lai to dara un nevajag te braukt virsū, jo vajadzība pēc tādiem speciālistiem ir un būs.

Link to comment
Share on other sites

Леший

ieleja, esmu pietiekami ilgi kodējis ar Sublime Text 2, un pašlaik arī izmantoju to savos projektos. Pats editors ir ļoti labs, bet plugini - reti kurš nekarās, it īpaši codeintel vai svn.

 

Autoram: ja esi 0 programmēšanā, tad Python nebūtu īsta valoda ar ko sākt mācīties. Jo tā valoda ir izteikti OOP. Labāk pabaksti kādu C/C++.

Link to comment
Share on other sites

 

 Nu ko jūs te cepaties, tad jau Javascript un VBScript nekam neder, jo ar to nevar aplikācijas veidot. 

 

Par  VBScript nepateikšu, bet par Javascript nepiekrītu -  node js

Link to comment
Share on other sites

BlackHalt

Es neesmu par Python valodu starā, jo es to neprotu :)

Link to comment
Share on other sites

Ja interesē, man ir Glāsgovas Universitātes Datorzinātņu 1. kursa materiāli, kam par pamatu izmanto Python un jau pieminēto grāmatu Think Python - How to Think Like a Computer Scientist. Izlasīju vēlreiz 1. postu, laikam nederēs, jo tur pārsvarā ir par pamatiem.

Labots - elxnis
Link to comment
Share on other sites

Baigais Janka

 

Drošvien, ka tie Python nolicēji pārsvarā uzturās php.lv.

A, vot, skuju. Riktīgie programmieri par mēsliem uzskata abus divus - gan pitonu, gan php :)
Link to comment
Share on other sites

 

A, vot, skuju. Riktīgie programmieri par mēsliem uzskata abus divus - gan pitonu, gan php

Tā jau ir reliģija, ne programmēšana.

Link to comment
Share on other sites

 

Riktīgie programmieri

Normāli programmētāji pateiks, ka katrai valodai sava vieta. Lai arī nicinu php, atzīstu, ka ir vietas, kur tā ir piemērota. Pitonu nenicinu, zinu, ka valoda ļoti labi piemērota noteiktiem darbiem, kaut vai dažādu algoritmu prototipēšanai. 

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

japets, vot šito nicināšanu nesaprotu. Vēl var gānīt VBS dēļ unikoda neesamības. Pats esmu kodējis php un man patīk vienkāršība salīdzinot ar javu, kur risinājums pat minūti jākompilē, jātaisa deploy un tad var redzēt rezultātu. Protams, mega risinājuma izveide var izbesīt, bet tās lielākoties ir līkrocības sekas. Ja autiņam ir manuālā ātrumkārba, tad nevajag teikt, ka autiņš ir sūds.  

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Riktīgie programmieri par mēsliem uzskata abus divus - gan pitonu, gan php

Vēl var piemest Perl, Ruby, Smalltalk un gan jau vēl daudz citas. Bet tā saucamās WEB "tehnoloģijas" vispār draza ir pilnīgi visas. Visa WEB vide ir tehnoloģiju lielākais FAIL cilvēces vēsturē dēļ milzīgas fundamentālas kļūdas pašos pamatos - gala lietotājam tiek nodots human readable source kods, ko browseri katrs kompilē. Un, lai viss būtu pilnīgi nelietojams, tam kodam pat nav standarta. HTML, ko WEB pasaulē sauc par standartu, nav pat cienīgs vārdam "standarts" atrasties tuvumā! Tas ir apkaunojums standartiem!

 

How to Think Like a Computer Scientist

Tieši tas ir tas, ko īstam programmētājam nevajag darīt! Zinātnieki iegrimst algoritmos un to optimizācijā, bet no tā, kā darbojas reālajā dzīvē aptaustāms dators un kādi ir tam optimālie kompromisi, viņi nesajēdz neko. Tāpat arī neviens no viņiem nav ne mācījies, ne vispār spējīgs saprast kas ir lietojamība un ergonomija.

 

Python ir augsta līmeņa valoda, tā ir viena no populārākajām valodām pasaulē un it sevišķi Linux vidē (http://www.tiobe.com...tpci/index.html).

Tur pati populārākā ir Java! :D Ko tas parāda? Ka pasaule ir pilna ar līku drazu!

 

tai linkā pieminēts Dropbox, Mercurial, Sublime Text - nemaz nav tik slikti, vai ne? vai Django

* Django vispār ir webdraza, skat. augstāk.

* Sublime Text izstrādāts C++.

* Mercurial developeri ir kā zinātnieki - engini jēdz uztaisīt, bet labs GUI priekš tiem ir par sarežģītu. :)

* Dropbox atkal pretējais gadījums - GUI jēdzīgs, bet engine... RAM un CPU rīšana priekš tā mērķa ir pilnīgās auzās.

 

Tā jau ir reliģija, ne programmēšana.

Reliģija ir naivi ticēt, ka katram s*dam ir sava vieta, kur nu tas esot vislabākais.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Tavējie jau arī tādi teorētiski spriedelējumi, reālajā dzīvē, "it Works!!!" un tas ir galvenais. 

Link to comment
Share on other sites

 

Un, lai viss būtu pilnīgi nelietojams, tam kodam pat nav standarta. HTML, ko WEB pasaulē sauc par standartu, nav pat cienīgs vārdam "standarts" atrasties tuvumā! Tas ir apkaunojums standartiem!

  

  Tiem visiem standartiem ( XHTML, Acid ) pa virsu ir uzlikts viens slānis - GWT. Tas zina, ka IE 8/FF ir savi gļuki un tiem arī vienoti taisa vorkaraundus, lai programmētājam nav jāpiebāž galva ar muļķībām "tagad šajā lapā liksim vorkaraundu Anniņas līkajai kājai un tagad uztaisīsim vorkaraundu tiem, kas šķielē .. un šeit vorkaraunds tiem, kas nespēj nocentrēt skatienu". Googles virziens šajā ziņā ir labākais kāds ir - tāpat kā lielajiem JS libiem, kur katram savi vorkaraundi specifiskiem well-known bugiem, lai programmētājam nav jāčakarējas. Līdz perfektam rezultātam vēl ceļš ejams, taču labākais apvienojums ko esmu redzējis. Un gardēžiem - sūtītais saturs nav human-readable! ;)

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

reālajā dzīvē, "it Works!!!"

Acīm redzot, Tu neesi lietas kursā par WEB tehnoloģijām. Reālajā dzīvē "It does not work!" - tās mūžīgi nestrādā un gļuko!

 

Līdz perfektam rezultātam vēl ceļš ejams, taču labākais apvienojums ko esmu redzējis.

Tjipa vismazāk līkais workaroundu apvienojums. Nu var jau būt.. Vismaz kaut kas! Bet nu, piemēram MP3 standarts iznāca un viss. Tam nav nekāds ceļš vēl kaut kur jāiet, un tas strādā uz visa, kas atbilst MP3 standartam. Jā, pēc tam nāca nākošā versija - AAC. Bet tam atkal nav nekāds ceļs kaut kur jāiet - tas vienkārši atkal ir pabeigts. Tāpat arī visādi AVI, MPEG, JPEG, ZIP, RAR, 7z un citi. Tos izstrādā pabeigtus un tad lieto. Pēc tam vēlāk tos nomaina nākošā pabeigtā versija vai alternatīva. Un viss strādā! Jocīgi, ne?

 

Un gardēžiem - sūtītais saturs nav human-readable!

Ja? Interesanti... Bet man interneta pārlūks gan saprot tikai esošos human-readable formātus, bet Google lapas rāda. Kā tad tā?

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Caps, atver google.lv un tagad pastāsti, kā tu varētu apskaidrot lapas kodu vienkāršam cilvēkam :)

Link to comment
Share on other sites

 

Acīm redzot, Tu neesi lietas kursā par WEB tehnoloģijām. Reālajā dzīvē "It does not work!" - tās mūžīgi nestrādā un gļuko!

 

Labi, ka visas pārējās tehnoloģijas negļuko. ;)

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

 

Caps, atver google.lv un tagad pastāsti, kā tu varētu apskaidrot lapas kodu vienkāršam cilvēkam

Nu un jūs sevi saucat par datoriķiem? Pat nepielec, ka runa nav par to, cik tas teksts ir saprotams vai nesaprotams, bet par to, ka tur ir TEKSTA (parasti UTF-8) simboli priekš cilvēka, nevis BINĀRS datu formāts priekš procesora.

 

 

Labi, ka visas pārējās tehnoloģijas negļuko.

Ir startība starp "gandrīz vienmēr strādā" un "gandrīz vienmēr gļuko", ne?

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Caps, arī bināru formātu, piemēram, PIC procesoru vadībā, var lasīt, tikai jāprot to darīt. Līdz ar to tā robeža par lasāmu kodu nav tādā veidā nošķirama.

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Bet "that's not the point"! Tu tikai runā par lasāmību cilvēkam, bet es runāju par lasāmību tehnikai. Par piemērotību apstrādei ar CPU un RAM! Un tur viennozīmīgi visās performances jomās un arī standartizējamības precizitātē uzvar tādi binārie formāti, kādu piemērus jau minēju.

Link to comment
Share on other sites

Tāpat arī visādi AVI, MPEG, JPEG, ZIP, RAR, 7z un citi. Tos izstrādā pabeigtus un tad lieto.

 

Izskatās, ka Tu šobrīd bāz vienā maisā jēdzienus "implementācija" un "standarts". Standarti ir - kas visiem ir jāatbalsta. Ir savi moz-border-radius utml, bet pa lielam standarti ir vienoti.

 

Un tie formāti, kas principā attēlo visu vienādi, ir vai nu prasti ( JPG, CSV ) vai arī izstrāde ir vienās rokās ( Silverlight, Flash ).

ZIPā ko tu vari - rakt un nerakt? spiest un nespiest? pievienot komentāru vai nepievienot?

Bet citos gadījumos rodas katram sava implementācija, kas, protams, vecākās versijās gļukos.

 

 Implementācijas beidzot sāk tuvoties periodam, kad gļuki ir izķerti un vismaz ACID testu var iziet. Tas ir kudi sarežģītāk par CSV vai JPG attēlošanu. Pirms dažiem gadiem pirmais pārlūks vispār izgāja ACID testu. Un vēl ne tik sen RAR bija jāvelk jaunākais, jo kāds āpsis bija sararojis arhīvu ar vis-vis-svaigāko RAR. Jau aizmirsi? Un ar 7zip saspiežot uz Ultra, ar citiem klientiem nevarēja atvērt. Tas pierāda, ka binārums nav kritērijs savietojamībai - nesavietojamība rodas opera/Mozilla/Trident/WebKit paralēlās izmantojamības dēļ - katrs grib savu miljardu nogrābt (Opera, Firefox labi pelna, M$ arī zem sava goda tur lietot ne-savējo implementāciju, Apple tāpat..), tāpēc labprātīgi no biznesa ārā neiet un mēģina uztaisīt "savējo". Zini, kas būtu tagad, ja puse vindozistu lietotu Trumpet Winsock, bet otra puse - MS Winsock un aplikāciju sarežģītība gultos uz to pleciem? Tāds pats sviests būtu, kad katrs kaut ko gribētu uztaisīt "savējo", neizmantojot vienotu koda bāzi.

 

 

Turklāt neviens no Tevis nosauktajiem formātiem nav interaktīvs vai citādi ar bagātīgu funkcionalitāti vai piemērojams staipīgiem ekrāniem vai sarežģītāks par cipariņu virknes attēlošanu uz ekrāna. Es esmu izmantojis freimvorkus, kas uz XSL balstās - nu tizli, prasti kā cirvis, bet strādā toties vienādi .. es negribu tik ierobežotu internetu. Labāk lai attīstās. Tas, ka daudzi lieto vecu programmatūru, ir cits stāsts - lielākā daļa galvassāpju atkristu, ja visi updeitotu visu uz pēdējo stable versiju.

 

 

Ja? Interesanti... Bet man interneta pārlūks gan saprot tikai esošos human-readable formātus, bet Google lapas rāda.

 Pārlūks saprot arī Flash. Un GZIP. Bet man liekas, ka ne jau binārumā ir tā sāls, bet gan tajā, cik sarežģīts ir tas formāts. DOC bija binārs, DOCX ne - un labāk palika? Abiem specenes atvērtas jau vairākus gadus. Joprojām DOC formātam gļuko implementācijas ne mazāk kā ar DOCX - savādāk gan AbiWord, gan OOo, gan visi citi prastu to 1:1 attēlot. Izstrādes "maturity" jeb gatavībā ir tā sāls - jo mazākas prasības, jo prastāk panākt, ka katra implementācija ir stabila un vienāda.

 

 

Tjipa vismazāk līkais workaroundu apvienojums.

 

Takš ne jau standartam tie vorkaraundi ir, bet konkrētu klientu konkrētu versiju well-known gļukiem. Runā tā kā pirmkursnieks, kurš nupat iemācījies vārdu HTML, bet nezina, ka katram vecajam savādāk jācentrē bloks.

 

90% no tā "vorkaraundu apvienojuma" atkristu, ja nebūtu jāsuportē veci dažādu versiju pārlūki. NEPABEIGTI pārlūki - kopš ACID testa daudz kas ir gājis uz labo pusi.

Ja vecu, bugainu WinRAR versiju lietotu 30% klientu, tad nedomāju, ka binārums pats par sevi kaut ko atrisinātu. Lūdzu turpini stāstīt pa to, ar ko binārums būtu labāks par plaintext - es tik izgaismoju īstās problēmas, vismaz pēc savas saprašanas. Un binārums vai nebinārums nav starp tām.

Labots - usver
Link to comment
Share on other sites

Ja jau karš, tad atļaušos arī benzīnu turpināt liet :D

 

japets, vot šito nicināšanu nesaprotu.

Nevienā brīdī nesaku, ka kādam citam php būtu jānīst. Tas ir mans subjektīvais vērtējums, ko priekš manis apstiprina http://me.veekun.com/blog/2012/04/09/php-a-fractal-of-bad-design/

 

A capam atgādināšu, ka faking kods tiek rakstīts priekš faking programmētājiem. Lai vai kāds briljantiņš tu nebūtu, kods tiek labots 10x biežāk nekā rakstīts jauns.

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Izskatās, ka Tu šobrīd bāz vienā maisā jēdzienus "implementācija" un "standarts".

Pats Tu kaut ko jauc - tie manis nosauktie ir standarti! Es nerunāju par WinRAR programmu, bet par RAR faila formātu.

 

Un vēl ne tik sen RAR bija jāvelk jaunākais, jo kāds āpsis bija sararojis arhīvu ar vis-vis-svaigāko RAR.

Jā, ar RAR3 faila formāta iznākšanu.

http://en.wikipedia.org/wiki/RAR#Versions

Tas parādījās WinRAR 3.00 versijā 2002. gadā un jau 11 gadus nav mainīts, jo ir pietiekoši funkcionāli pabeigts un precīzs, bet tiek aktīvi lietots vēl šobaltdien. Bišķiņ tā kā var just attieksmes un precizitātes nopietnību, ne?

 

izstrāde ir vienās rokās ( Silverlight, Flash ).

Tādēļ, ka open pasaules nejēgas vispār gandrīz ne par ko nespēj vienoties un izstrādāt!

 

nesavietojamība rodas opera/Mozilla/Trident/WebKit paralēlās izmantojamības dēļ

Nepareizi - nesavietojamība rodas neprecīza standarta dēļ vai arī tādēļ, ka standarta nemaz vispār nav. Kā Tu vari pārmest Opera, Mozilla un citiem standartu neievērošanu, ja W3C nemaz nav uzrakstījis kā lietām IR JĀBŪT?

 

Turklāt neviens no Tevis nosauktajiem formātiem nav interaktīvs vai citādi ar bagātīgu funkcionalitāti vai piemērojams staipīgiem ekrāniem vai sarežģītāks par cipariņu virknes attēlošanu uz ekrāna.

Un kur problēma tādu uztaisīt? Java un Flash jau ir solis tajā virzienā. Kur problēma radīt līdzīga tipa labi pārdomātu standartu? Es pateikšu - paurītis nevelk W3C vecajiem kraķiem. Bet jaunie lielākā daļa defaultā nav spējīgi domāt ar SAVU galvu. Klausās tikai, ko ieborē biznesmeņi. Arī mūsu LU un RTU "ražo" šādus "programmētājus" - tie reāli ir biznesa līksoftu uzturēšanas un developēšanas kursi, nevis vispārīgu zināšanu apguves iestāde, kas rada radošus programmētājus.

 

A capam atgādināšu, ka faking kods tiek rakstīts priekš faking programmētājiem.

Tieši to es arī saku - kods ir priekš programmētājiem, nevis nosūtīšanai klientam! Kompilators to kompilē uz procesoram izpildāmu kodu vai baitkodu un tad tas kļūst par produktu, ko dod klientam. WEB pasaulē šobrīd ir nepareizi - klientu pārlūkiem nosūta kodu, tad pārlūks to parsē (HTML utt.), kompilē (JavaScript) un izpilda (x86, x64 u.c.). Pie tam tas notiek bez maz katru reizi uz katru pieprasījumu parādīt. Pat nerunājot par CPU un RAM resursu aprīšanu, padomājiet par tālākām sekām - cik globāli pat enerģijas varētu ietaupīt, ja jūsu miljons pieprasījumus uz draugiem.lv kompilētu tikai vienu vai dažas reizes dienā! Ja neinteresē tas, tad padomājiet cik reizes ilgāk jums strādātu akumulatori portatīvajām iekārtām no šiem visiem ietaupījumiem kopā!!!

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Леший

Caps, tad tu piedāva katram web resursam taisīt savu sakompileto aplikāciju katrai platformai? Lielie resursi, piemēram jau pieminētie draugiem tā arī dara, mazākiem resursiem pa spēku ir tikai krosplatformu risinājumi, jeb web.

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Леший, nop, ne to. Tajā scenārijā serveris klientam beigu beigās tāpat visu sūta kā tekstu, kas vēsturiski bija domāts lasāmībai. Es runāju par HTML, CSS un JavaScript. Es piedāvāju (savos pārdomātu un strādājošu tehnoloģiju sapņos) W3C pacelt iesūnojušās pēcpuses un potenciāla HTML6 vietā izstrādāt tā aizvietotāju - jaunu bināru interaktīva un efektīva WEB standartu. Vai vismaz sākt ar esošā HTML tiešu bināru aizstājēju kā jaunās pieejas pirmo lielo versiju. Patiesībā mēģinājumi jau ir: Binary_XML. Pietiktu kaut ko no šī vai analoģisku tikai atbalstīt W3C, sākt lietot Google, Microsoft, Apple vai kādam tādam un viss - momentā radīsies arī atbalsts pārlūkos. Patiesībā arī Opera Mini apakšā jau strādā kas līdzīgs, tikai viņi dabū visu esošo webu konvertēt savos serveros.

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Леший

Tas, ko tu piedāvā, saucās gopher, un pašlaik google plāno to reinkarnēt uz Go platformas. Piekrītu, ka web ir aizgājis tālu nepareizā virzienā, bet īsti nav labi pieejamas alternatīvas.

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Vot to Gopher neesmu skatījies, bet, cik tagad uzmetu aci, saprotu, ka tas ir HTTP+HTML (abu) aizstājējs. Pareizi?

 

Tas Gopher ir vienkāršāks, bet tas tāpat ir human-readable teksts. Es savukārt "piedāvāju" pie vienām sāpēm nomainīt uzreiz abus - gan HTML, gan arī HTTP - uz bināriem.

Link to comment
Share on other sites

Daudzas problēmas atrisina Java pieeja ar GWT - ceļo tikai derīgais saturs, nevis lasās un parsējas visa lapa. Papētiet datu pārraidi starp savu pārlūku un Gmail. Neredzu vajadzību ieviest kaut ko "bināru", kamēr šī minimālistiskā pieeja nav sevi izsmēlusi.

 

Un ja visā pasaulē cilvēki atdalītu saturu no attēlojuma un veiktu "minify" uz JS/CSS un ieslēgtu GZIP kompresiju, tad tas jau būtu daudz tīkla atslogošanai - ar spēļu/xxx kačāšanas aizliegumu gan nevarētu sacensties, bet datus vienalga ietaupītu ;)

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...