Artic^MX Ierakstīts Februāris 1, 2013 Share Ierakstīts Februāris 1, 2013 Sveiki, Mani intersētu tādas lietas - - kā aprēķināt nepieciešamo pamatu laukumu (laikam būs atkarībā no būves laukuma). - kā aprēķināt koka savienojumu stingrību? šeit pastāv varianti, savienot ar naglu platēm, savienot ar bultskrūvēm + parastām koka skruvēm. Jautājums ir tikai par izturību, Naglu platēm vajā vieta varētu būt rūsēšana, domāju, ka pēc 5 gadiem šīs plates varētu būt krietni zadējušas izturību. Bultskrūvēm atkal varētu būt problēma, ka slodzes spēks darbojas pārāk koncentrēti uz šo skrūvi un skrūve varētu skaldīt materiālu uz pusēm. Labprāt dzirdētu kādus padomus kā labāk rēķināt slodzes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smii Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 (labots) Ja mitrums būs tāds, ka rūsēs cinkotas naglu plates, koka konstrukcijas satrupēs pirmās krietni ātrāk. Klasiskajā variantā brusas vienu otrā iegremdē un sanaglo ar naglām. Ja pie rokas ir pneimatiskais naglotājs (ļoti ieteicams šādiem darbiem) darbs iet krietni ātrāk kā skrūvējot. Un krietni vien lētāk, protams. Labots Februāris 1, 2013 - Smii 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Ja gribi ar aprēķiniem nodarboties, tad ej par arhitektu macīties. Ja gribi saprast, kālietas notiek, tad apskaties kādu vecu šķūni. Tādi vēl daudzkur laukmalās stāv. Tur neviens neko nerēķinaja, bet šķūņi vēl tagad stāv. Vienīgi traktoristi, kolhozu laikos, šmigā nevarēja pa dervīm trāpīt un sačakarēja stabus šķūņu vidū. Tapēc jumti ieliekušites.Vēl ieteiktu pastudēt vecas grāmatas, kur aprakstīti visa veoda koka stiprinājumi. Vecos laikos mācēja bez skrūvēm un naglām celt, jo metāls bija dārgs. Ko tad tādu grandiozu taisies būvēt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 (labots) Šito gan nolaidi greizi. Jumti ieliekušies, jo veciem šķūņiem sākotnēji nav bijis paredzēts šīferis, kas n reizes smagāks par skaidu platēm. Radiem ir >100. gadīgs šķūnis, kurš vairākas reizes stutēts un reanimēts. šmigā nevarēja pa dervīm trāpīt un sačakarēja stabus šķūņu vidū. Tapēc jumti ieliekušites. Labots Februāris 1, 2013 - Skrandainais Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Bija ulmaņlaiku šķūņi jau tais laikos ar šīfera jumtiem un jumti nav ieliekušies. Problēma bija krievulaikos, kad traktoristi bieži netrāpija durvīs un ar piekabi aizķēra vertikālos stabus. Šķūņi bija paredzēti lai ar zirgiem brauktu pa iekšu. Traktoristam vajadzēja bišku kvalifikāciju, lai veiktu manevrus, bet kad kunga dūša, tad paši zinat, kāda kordinācija. Ja nekas nav sapuvis un visas sijas vietā, tad tāds šķūnis smuki stāv vēl tagad. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Kāds vēl mitrums? Jumtu ar' taisies likt? Un ko tu taisies būvēt? Malkas šķūni vai trīsstāvu māju ar baseinu uz jumta? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Ja ir jautājums par pamatu laukuma aprēķinu, nu tad .... Koka konstrukcijās jau savienojums parasti tiek veidots tā, ka slodze tiek uzlikta ar svaru, un tam, ko tur dzen cauri pamatā ir tāda saturoša funkcija, kamēr saliek pārējās detaļas. Pēdējā laikā gan kādus siju galus uzliek tīri uz bleķiem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Artic^MX Februāris 1, 2013 Author Share Februāris 1, 2013 (labots) Par trūdēšanu nebūs tiesa, koks konstrukcijās, ja arī ir mitrums, stāv diezgan labi. (pamēģini ozolā ieskrūvēt cinkotu skrūvi un pēc 2 gadiem salīdzināt, kā ozols ir trupējis un kā skrūve ir rūsējusi. Tas jautājums par metālu pacēlās tāpēc, ka ~gadu atpakaļ tika iepirkts viens kvantums ar vītņu stieņiem (cinkoti), un vienkārši stāvot noliktavā (neapsildāma) daži ir pārvētušies brūngani. Labi, mēģināsim jautājumu mazliet savādāk. Galvenais izejmateriāls ir 50mm x 150mm x 5/6m priede un lapegle, tāpēc ar kalumiem īpaši nevar aizrauties. Konstrukciju varu salikt, varu sarēķināt spēkus, atradu ko tur naglu plates (cik N uz cm2). Jautājums, ko tur bultskrūves? Cik cm viena no otras jāliek, varbūt ir kādi citi risinājumi kā savienot augstāk minēto materiālu. Par pamatiem atkal tas stāsts ir tāds, ka kādu laiku atpakaļ tika celta arī viena koka konstrukcija (no koka rāmjiem). http://windcity.lv/editor/upload-files/15.png (savienojumu skrūvēti ar bultskruvēm + līmēti) un zem katra rāmja tika betonēti divi stabiņi, un bija cilvēks, kurš teica, ka pamatu laukums ir par mazu priekš būves laukuma. Te gan problēma, ka man nav šī cilvēka kontakti un šo informāciju kaut kā nesanāca atrast i-netā. Labots Februāris 1, 2013 - Artic^MX Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Tak nu beidz, ko tur rēķināt. Koka konstrukcijās taisa uz čuju. Cita lieta, ja taisies sporta halli vai koka tiltu taisīt, tad jāsāk štukot. Tādas konstrukcijas gan mo 50mm dēļoem netaisa. Es vēlreiz saku, apsakties kā koka ēkas taisa un neatklāj jaunu ameriku ar nez kādiem tur aprēķiniem. Tur viss sen praksē pārbaudīts. Ja par vītņustieņie, kuri aprūsējuši, tad tas ir pilnīgi pofig. Tais pašos šķūņos visas skrūves bija kalēja kaltas un nekāda cinkojuma nebija, bet tura vēl tagad. Link to comment Share on other sites More sharing options...
egoisc Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 metāla tapu naglu izvietojums noteikts http://www.likumi.lv/doc.php?id=23616 apmēram viena diam.5 nagla simetriskā cirpē turēs 50..60kg, M16 bulskrūve ~400kg, abpusējā tērauda zobplate ar M12 arī turēs 450kg Link to comment Share on other sites More sharing options...
Artic^MX Februāris 1, 2013 Author Share Februāris 1, 2013 (labots) Par aprūsējušiem vītņustieņim man arī pofig, bet ja izmanto naglu plati, kurai biezums 1.5mm, nu tur man vairāk nav pofig. Patīk man šis risinājums: http://aigkonstrukcijas.lv/?id=119 , bet tur tās naglu plates.... + vēl viens ieminējās, ka tur hidraulisko spiedi vajag, lai šamās iespiestu, nemaz nerunāsim par to, ka materiālam jābūt ēvelētam un kalibrētam, lai biezuma izmērs neatšķiras vairāk par 0.5 mm. Vajadzīga neliela ēka, 9x9m, vai 8x10m. Materiāls gan nav diskutējams. 50mm biezumā, cita nav, cits jāzāģē. Liels paldies egoisc, šo noteikti izlasīšu. Labots Februāris 1, 2013 - Artic^MX Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Sit kopā ar naglām. Tā ir pārbaudīta vērtība. Es vismaz ar tiem bleķīšiem neņemtos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tufjord Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 varu sarēķināt spēkus, atradu ko tur naglu plates (cik N uz cm2). Nu tāds plānā galdiņ urbējs sen nav redzēts Pēc skices kur tie pamati,tur nekas vairāk par nojumi neizskatās. Atceros pie līdzīga frukta daudzus gadus atpakaļ strādāju...Pielīmēju kājlīstes dzīvojamā istabā,bet tas(arī baigais gudrinieks) ar saviem aprēķiniem un internetu lika obligāti pa virsu naglas sadzīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
atkarigais Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 bibliotēkās jābūt būvdarbi (1, 2 un 3 daļas) un Novika grāmatas (nosaukums laikam bija ar vārdu māja saistīts un ir vairākas daļas), šajās ir ļoti daudz info būvētājam. Es vairāk lauzītu galvu par kopnēm, jo nu 9x9 vai 8x10 ir tā neko laidumi, ja neliksi kolonnas un/ vai nesošās starpsienas, tad būs čau. Un ar piecniekiem dēļiem būs stipri par maz, lai ko tik lielu dabūtu gatavu. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Naglu plates ar āmuru iedzīt nevar. Nu labi, var jau, bet tām nebūs aprēķinātā nestspēja. Var tikai ar presi presēt. Ir viens kantoris Babītē, kas to dara +aprēķina plākšņu laukumus utt, jo lieta tomēr specifiska. Par skrūvētiem savienojumiem. Konstrukcijas veido tā, lai savienojumi būtu tikai spiesti, tad skrūves pieņem konstruktīvi. Bet jārēķina koku uz virsmas spiedi. Ja savienojums ir stiepts, tad jārēķina arī skrūves. Ja nerēķina pašu skrūvi, tad vismaz minimālos attālumus gan vajag paskatīties un ievērot. Ja interesē materiāli aprēķiniem pēc eironormām, varu šo to nosūtīt. Atsūti epastu PM. Bet, ja jābūvē šķūnītis, tad nopērk tika garas naglas, cik biezi 3 savienojamie dēļi, sanaglo, galus atliec cemmītē un viss turēsies ideāli Link to comment Share on other sites More sharing options...
atasan Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Lapegli liec apaksa-tuvak zemei,ta daudz izturigaka pret mitrumu,puvi.Tika kadreiz izmantota hidrobuves. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Traktoristam vajadzēja bišku kvalifikāciju, lai veiktu manevrus, Ui, šito pats savām acīm pieredzēju. Tas angārs gan bija padomjlaikos celts dzelzsbetona paneļu, ar dzelzsbetona stutēm. 90-to pats sākums. Jauno studentu "kolchozu" prakses mēnesis. Lietus, un visi, kuri vēlējās un varēja, gonkoja pa to angāru ar traktoru, kam priekšā tas platais kauss, nezinu, kā sauc. Šmigā - tiem laikiem atbilstoši. Nu riktīgs iekštelpu kartings, tikai ar traktoru un kausu. Pēkšņi baigais babah!!! Viens ar to kausu ielika dzelzsbetona stutē. Mulsums... kausā pamatīga buhte. Tā laika traktorpuikām arī bija rūdījums, jau otrā dienā kauss bija sataisīts. Neviens necieta. Par tēmu. Pieredzējis būvinženieris koka konstrukcijas sarēķinās, kā nemetas. Sākumā aptuveni, aplēsēs, ja vajadzēs, arī detalizēti. Vispār, ir tādi koka konstrukciju mezglu katalogi, ka jaunu divriteni nemaz izgudrot nevajag. Man viens humpels, kurš nu jau pirms pāris dekādēm pastrādāja fāterlandē, stroikā, tādus katalogus sacījās redzējis. Daudzās valstīs arhitekts nemaz neizstrādā detalizāciju, to veic būvkompāniju attiecīgās struktūrvienības. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Artic^MX Februāris 1, 2013 Author Share Februāris 1, 2013 (labots) Tufjord, kāpēc uzreiz kādas dzēlīgas piezīmes jāizsaka? Tā skicē ir viena cita konstrukcija, bultskrūves un līme, un sanāca, ka ar to līmi bija baigais čakars, tāpēc to risinājumu negribās. Un nojume, ne nojume, ko tas maina? Parametrs paliek tas pats, vajag 9m laidumā bez stutēm pa vidu. Es kaut kā nesaprotu, firmas, kas pārdot gatavas konstrukcijas ar naglu platēm izmanto 45mm materiālu un taisa laidumus pat uz 30m. Man tomēr gribētos ticēt, ka var no 50mm materiāla uzbūvēt noliktavu ar 9m laidumu. Aizmetu uz PM, šajā brīdī jebkura informācija derēs. atasan: jā, par lapegles īpašībām ir dzirdēts, vispār ļoti unikāls koks, stāvēja te daži dēļi (lapegle un priede) ietīti plēvē (mitrums pēc pilnas programmas). paņēmu, noēvelēju, priede - zila, trūdējusi - beigta. lapegle - kā jauna, varbūt bik no kantēm bija jānozēmerē pa jaunu, bet koks unikāls. ----- Vispār kāpēc par šo tēmu cepjos. Konstrukciju kā tādu uzstutēt jau nebūtu problēmas, bet negribās nagus grauzt ziemas mēnešos, kad daudz sniega. Laikam eiropas sindroms jau smadzenēs salīdis. Gribās ietaupīt uz katru koka gabalu, bet rezultātā var sanākt maksāt divreiz. Labots Februāris 1, 2013 - Artic^MX Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Laidumu mierīgi var uztaisīt 9m. Vajadzēs viegīgi biežāk spāres likt. Amerikāņi vispār no līstītēm mājas taisa. Man čoms jumta konstrukciju no 10mm finiera atgriezumien uztaisīja un tura uz nebēdu. Starpcitu, saplāksnis ir ļoti labs stiprinājuma materiāls, kuru skrūvē sānos dēļoem Visādā ziņā noteikti nopietnāks par tiem bleķiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 bibliotēkās jābūt būvdarbi (1, 2 un 3 daļas) un Novika grāmatas šis grāmatas ir labas es, kad cēlu savu dzīvojamo būdu ,no koka karakasa, arī smēlos zināšanas no šīm grāmatām un papildus veciem šķūņiem 12m x 9m uz betona stabiņiem ik pa 2 m Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Lai pārsegtu 9m vajadzēs izgatavot kopni. Lai to izdarītu, jānosaka slodzes (sniegs, vējš, pašsvars). Tad jāizvēlas kopnes ģeometrija un jāaprēķina piepūles stieņos. Attiecīgi jāmaina ģeometriju, lai atrastu mazākās piepūles. Pie tam, jācenšās, lai augšjoslā nebūtu starpmezglu slodzes. Pēc tam jādimensionē stieņus. Ja zināmi šķērsgriezumi, jāskatās, kā tos kombinēt. (aprēķinus var izdarīt ar Liru, Axis vai citu) Domāju, ka visreālākais variants mājas apstākļos ar 50 mm biezu materiālu būtu veidot kopni no 3 slāņiem. Augšjoslā likt dēļus dubultā, starp tiem ienaglojot vertikālos elementus. Spiestos stieņus un 0-stieņus droši var taisīt no koka, tomēr stieptos labāk no tērauda. Stiepta kopnei būs apakšjosla. To var ērti izgatavot no leņķproiliem. Tikai tad var domāt par mezgliem un to izgatavošanas tehnoloģiju. Bet katrā ziņā naglu plātnes mājas apstākļos neizgatavo. Pie tam, ugunsgrēka gadījumā tas ir vissliktākais kas var būt, jo konstrukcija ātri zaudē nestspēju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Zvaniet šim kungam, kurš izstrādājis Mg.sc.ing. par koka konstrukcijām: Andis, divi, deviņi, pieci, pieci, trīs, pieci, pieci, viens Jums šeit lielākā daļā aplami pieņēmumi, kā projektēt koka konstrukcijas. Ja gribi ar aprēķiniem nodarboties, tad ej par arhitektu macīties Dievs pasargi.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
egoisc Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 (labots) Tipveida trīstūrveida kopne(KOKS-METĀLS) uz 9 un 12m pēc Gostiem mazliet antīka, bet ir visi mezgli ar speceni. http://dwg.ru/dnl/3179 .djvu formātā, slodzi izvēlēsies pēc tabulas un nevienam nebūs jāzvana un nekas jārēķina. Tur arī shematiski saliktas vēja atsaites starp kopnēm, pašam būs jāpiedomā un jāsaliek koka sienās atgāžņi lai tavu kārbiņu vējš nesagāž kā niff naffam. Labots Februāris 1, 2013 - egoisc Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Jā, tipveida kopnei nav ne vainas, bet, visu sarežģī fakts, ka jāizveido no konkrētiem šķērsgriezumiem. Tomēr iesaku neriskēt un iesaistīt profesionāļus, jo ar koku salaist, tā teikt dēlī ir viegli. Noslogosi kopni nepareizi un tā vairs neturēs. Autoram materiālus par projektēšanu iedevu, bet zobus arī nelabojam paši, tāpat arī liellaiduma pārsegumus labāk pašiem neprojektēt. Kļūdās pat zinoši inženieri, kur nu vēl cilvēki, kas to dara pirmo reizi. Un sekas var būt stipri bēdīgas. 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tufjord Februāris 1, 2013 Share Februāris 1, 2013 Tufjord, kāpēc uzreiz kādas dzēlīgas piezīmes jāizsaka? Tādēļ,ka šeit tiešām praktiskus un pareizus padomus biedri deva.Bet tu pa saviem aprēķiniem un fizikas likumiem..Pēc padsmit gadu pierezes saku,ka šādi cilvēki ir idioti,kas paši tēmas nesaprot,bet pie...sās cik naglas izturība uz kvadrāt centrimetra.Protams piedod,ja uztvēri personīgi,bet tas no pieredzes.Par šādiem aprēķinātējiem. Ja neuzticies,priekš tam domāti arhitekti. varu sarēķināt spēkus, atradu ko tur naglu plates (cik N uz cm2). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Artic^MX Februāris 2, 2013 Author Share Februāris 2, 2013 Krišus, protams, tiks iesaistīti arī zinoši cilvēki, bet man patīk būt lietis kursā par attiecīgo lietu (jā,arī par zobu labošanu), vismaz lai saprotu ko šie cilvēki dara un lai man galīgus pekstiņus nestāsta. (nezināšanas dēļ ne vienu vien reizi ir sanācis ieberzties, visvairāk gan ar auto remontiem) Būvprojektu es pats tāpat nevaru parakstīt un diez vai būs kāds arhitekts, kurš man viņu akli parakstīs. Ja būs man tur viss galīgi auzās, tad arī ļaus pārtaisīt un attiecīgi arī samaksās, bet tas nenozīmē, ka es nedrīkstu mēģināt. Un paldies par materiāliem. Tufjord, piedod, bet Tu esi vienīgais no 10 cilvēkiem, kas mētājas ar apvainojumiem, nemaz nerunājot par jēdzīgām atbildēm (nav liela māka kādu nosaukt par idiotu) un kāpēc Tevi tā ir aizskāris mans teksts par naglu platēm? Es kaut ko galīgi nepareizi pateicu? Vari konkretizēt? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Februāris 3, 2013 Share Februāris 3, 2013 Ja gribi ar aprēķiniem nodarboties, tad ej par arhitektu macīties Ja neuzticies,priekš tam domāti arhitekti un diez vai būs kāds arhitekts, kurš man viņu akli parakstīs Arhitektiem nav tiesību grābstīties gar būvkonstrukcijām un izstrādāt projekta BK daļu. Arī savām vajadzībām saskaņā ar jauno Būvniecības likumu varēs projektēt personas ar atbilstošu inženiertehnisko izglītību. Arhitekti nav inženieri. Kur nu vēl būvkonstruktori. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
/dev/null Februāris 3, 2013 Share Februāris 3, 2013 Atļaušos palabot - arhitekti ir inženieri. Tas tiesa, gar BK grābstīties gan nav atļauts, tomēr pašlaik programmā ir 2 gadi būvmehānikas, gads koka un tērauda konstrukciju, kā arī dzelzbetona aprēķini. Ja studiju gados neesi bijis galīgs dunduks, tādu šķūnīti arī arhitektam nav problēmu aprēķināt un iedot parakstīt inženierim. Tomēr pievienojos pārējiem, kas iesaka vērsties pie profesionāla būvinženiera, ziepes var sanākt lielas un pašam veikt tos aprēķinus laika ietilpības ziņā būs daudz dārgāk, nekā samaksāt inženierim. Ja vien, protams, nav vēlmes kārtīgi apgūt Eirokodeksu un varbūt pat piepirkt valsts standartus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 3, 2013 Share Februāris 3, 2013 Pirmajos ulmaņlaikos jaunsaimnieki šķūņus cēla bez arhitekta, bez būvinženiera, bez aprēķiniem un nekas, stāv tie šķūņi. Galu galā, runa iet par vienkāršu celtni, kuru bez projekta var uzcelt jebkurš kartīgs amatnieks. Nav tak piecstāvu māja. Vienam gan pilnīgi piekrītu, ja grib lai celtnieki neapčakarē, tad pašam jāapgūs zināms zināšanu līmenis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
/dev/null Februāris 3, 2013 Share Februāris 3, 2013 Tam es piekrītu, arī pašam saimniecībā vecas būves ar, varētu teikt, pat visai improvizētiem risinājumiem. Tautas būvniecība un pieredze gadsimtu garumā bieži vien ir ne mazāk vērtīga par precīziem aprēķiniem, bet, cik noprotu autora gadījumā, runa ir par ekonomisku materiālu patēriņu, kuru viņš arī pats grasās parēķināt, turklāt ne tam mazākajam laidumam. Tādā gadījumā gan, manuprāt, vajadzētu būt uzmanīgam, mazliet nepareizi pieņemtas slodzes vai kļūda aprēķinos un minimālā 5% rezerve kā nebijusi... Tautas būvniecībā, cik pieredzēts, viss tiek ņemts uz izjūtu, bet ar labu rezervi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
zibins Februāris 3, 2013 Share Februāris 3, 2013 Pirmajos ulmaņlaikos jaunsaimnieki šķūņus cēla bez arhitekta, bez būvinženiera, bez aprēķiniem un nekas, stāv tie šķūņi. Galu galā, runa iet par vienkāršu celtni, kuru bez projekta var uzcelt jebkurš kartīgs amatnieks. Nav tak piecstāvu māja. Cēla gan, bet tas nenozīmē, ka katrs savu šķūni pats uzprojektēja. Ja kārtīgāk papēta, tad standarta šķūņi tika celti pēc pāris paraugiem ar sīkām nenozīmīgām modifikācijām. Izmantotā materiāla izmēri nesošajām konstrukcijām arī bija masīvāki, un viss tika celts ar ievērojamu rezervi. Par kokmateriālu pareizu ciršanu un sagatavošanu es vispār neizteikšos. ps. Savulaik esmu mācījies pie slavenajiem Juriem - Novika un Birša Link to comment Share on other sites More sharing options...
jarajara Februāris 3, 2013 Share Februāris 3, 2013 beidziet kult sviestu - kādreiz , bez aprēķiniem , utt. nu nebija viņi stulbāki par jums. paskatieties kā celtas vecas būves - gadiem krāta, mantota gudrība un pieredze. bet tur pašam vajag sajegu , lai saprastu un ieraudzītu. profiņi , ibio. varētu minēt simtiem piemeru, bet gari sanaks. nesen sanāca papētīt ap 1000 gadu vecu grīdas segumu pa kārtam - nespīd jums neko tamlīdzīgu uztaisīt matemātiķi. jums vienkārši zināšanu pietrūks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Februāris 3, 2013 Share Februāris 3, 2013 Protams, senie principi ir pareizi un nemirstīgi, bet sava veida būvniecības normas bija arī tolaik un tika ievērotas. Kā profesori saka "Cara laika SNiPs" minimālā 5% rezerve Nestspējas rezerve pēc EN ir 35% pastāvīgajām slodzēm un 50% mainīgajām. Materiāliem atšķiras, bet kokam ir ~25%. Izlieces ne lielākas kā 1/250 daļa no laiduma. Būtībā pēc normām projektētām ēkām rezerve uz nestspēju ir ļoti liela. Bet, būvējot uz aci, rezerve atkarīga no būvētāja skopuma - ja cilvēkam nav žēl, ieliek kārtīgu siju un tā iztur visas pārbaudes un paliek pamatīga rezerve. Ja grib ieekonomēt un ieliek pārāk knapu elementu, sākas problēmas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
/dev/null Februāris 3, 2013 Share Februāris 3, 2013 (labots) Par tiem pieciem procentiem vairāk biju domājis nerakstīto likumu par 0,95 no materiāla aprēķinātās nestspējas, jau ievērtējot EN drošības koeficientus. Bet nedomāju, ka tie koeficienti arī tāpat vien tiek pielietoti. Koks uz aprēķiniem vispār salīdzinoši ķēpīgs - daudz dažādu koeficientu atkarībā no koksnes, lietošanas klases un slodzes veida. Tāpēc, ja autors sadūšojas pats rēķināt un paļauties uz iegūtajiem šķērsgriezumiem, jo īpaši kopnei, tad varbūt tiešām vērts ar profesionāli pakonsultēties, lai uzmet aci. Bet katrā ziņā, aktuālāk par pašiem aprēķiniem varbūt pat būtu pievērst uzmanību tam, kādi materiāli kurā vietā tiek pielietoti - plaisas, zari utml. RTU pasniedzējam Mieriņam reiz bija lieliska lekcija ar uzskates materiāliem par to, ko būvnieki sastrādā, nezinot vai ignorējot koka īpašības. Un tādā gadījumā jau visi aprēķini ir kaķim zem astes. Tur varbūt arī tautas meistaru spēks slēpjas - ka labi pārzina koka īpašības un izstrādes knifus... Labots Februāris 3, 2013 - /dev/null Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Februāris 4, 2013 Share Februāris 4, 2013 Nu tie 5% jau projektētāja naktsmieram domāti Bet parasti jau noteicošās ir izlieces, pats Mieriņa kungs jau arī elementa pārbaudes iesaka sākt ar izlieci, ja tā būs ok, tad arī ar stiprības pārbaudēm būs viss kārtībā. Pats arī dzīvoju senā māja, kur izmantotas dažas viltības, lai samazinātu nestspējai nepieciešamos šķērsgriezumus. Bet izlieces tomēr neiztur mūsdienu prasības. Tolaik jau svarīgi bija, lai ēkas nesagāztos un līmenis nebija ļoti svarīgs. Lubiņu jumts netecēja arī ja bija mazliet ieliecies. Mūsdienu segumi gan prasa gana precīzas plaknes. Tāpēc nav ko tagad paļauties tīri uz sentēvu gudrībām, jo paši neesam nekādi sentēvi Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Februāris 4, 2013 Share Februāris 4, 2013 Es gan uzskatu, ka tieši koka konstrukcijās vajag mācīties no sentēvu metodēm. Protams, toreiz nebija milimetra precizitātes, jo apaļkokus vienkārši nav iespējams ar tādu precizitāti salikt. Toreiz neviens nežmidzās uz kokmateriālu šķērsgrizumu un nekas tur nelicās. Problēmas lilākoties radās pēc daudziem gadiem, kad jumti bija cauri un nopuva siju gali. Kolhozu laikos tas bija raksturīgi, jo majām nebija saimnieku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!