Sky_High Ierakstīts Augusts 26, 2012 Share Ierakstīts Augusts 26, 2012 Paziņa saka, ka, ja viņa lauzīs darba līgumu, tad viņai par to darba devējam būs jāmaksā summa, kas ir gandrīz algas apmērā. Man tas liekas pilnīgs BS, pat, ja darba līgumā tā ir rakstīts. Neticu, ka tas ir likumīgi. Kāds var apstiprināt/noliegt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Augusts 26, 2012 Share Augusts 26, 2012 Ja darba devējs par darbinieka specializētu apmācību ir maksājis no saviem līdzekļiem, tad tas būtu tikai normāli, ja tur būtu jānostrādā noteiktu laiku. Tam visam būtu jābūt atrunātam darba līgumā. 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Augusts 26, 2012 Share Augusts 26, 2012 Izlasi līgumu. Manuprāt vienīgā iespēja - paņemts kaut kāds extra atvaļinājums, par ko ir bijusi vienošanās, ka tas tiks atstrādāts vai kā citādi "atmaksāts". Vēl varētu būt iedota kaut kāda tehnika, par kuru jānorēķinās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts MIGs Augusts 26, 2012 Populārs ieraksts Share Augusts 26, 2012 Iesaku izlasīt darba likumu. Daudz interesantu leitu, lai gan, kā jau likumi tā ir sausa lasāmviela. NEKO darbiniekam nav jāatmaksā darba devējam ja darba devējs par darbinieka apmācībām utt ir iztērējis naudu. Vienalga, kaut parakstijsi 100 līgumus un pielikumus, ka naudu atmaksās(ātrāk, vēlāk, dajebkad). Vienīgais variants kas iet cauri ir, ka darba devējs aizdod darbiniekam naudu un darbinieks pats "brīvas griba svadīts" iet kursos utt. Par pašu faktu, ka iet prom no darba - tur NEKAS nav jāmaksā. Taisni otrādi - no darba devēja vēl pienākas aprēķins par neizņemto atvaļinājumu utt. Un ir pilnīgi vienalga kas rakstīts darba līgumā. Darba likums ir pārāks. Un ja līgums ir pārāk nevienlīdztiesīgs tad tiesa to var vispār anulēt. 5 Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 26, 2012 Share Augusts 26, 2012 MIGs, es gan neesmu izlasījis visu likumu no A līdz Z (vismaz ne pēdējā laikā), bet kaut kā nesanāk atrast punktu, kur būtu atrunāts, ka darbiniekam nekādā gadījumā neko nav jāatmaksā. Vari palīdzēt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Augusts 26, 2012 Share Augusts 26, 2012 MIGS, man darba līgumā atrunāts, ka visi kursi/apmācības jāatmaksā, ja noteiktā laika periodā tiks izbeigtas darba attiecības. Parādi man punktu DL, kur šādas prasības būtu pārākas. Tad jebkurš darba vietā var iziet kursus pa pāris štukām un migrēt pie cita darba devēja ar pilnu apmācību bagāžu Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Augusts 26, 2012 Share Augusts 26, 2012 Darba likums - 96.pants. " Darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz profesionālo apmācību vai paaugstināt kvalifikāciju, saglabā darba vietu. Izdevumus, kas saistīti ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, sedz darba devējs." Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 26, 2012 Share Augusts 26, 2012 e = d, nerauj ārā no konteksta! Tas izceltais teikums attiecas uz pirmo panta teikumu. Bet pants kopumā mazliet jocīgs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Augusts 26, 2012 Share Augusts 26, 2012 Ja darba devējs ir pietiekami gudrs un ir uzrāvies uz sprukstiņiem, kas darbavietu izmanto sevis izglītošanai uz darbadevēja rēķina, tad pirms sūta kur mācīties ( a dažreiz tās ir skolas kas maksā krietnu naudu), sastāda līgumu kur ir aprunāts ka ja pēc mācību beigām nenostrādāsi konkrētu laiku, tad esi tik mīļš un atmaksā naudu ko mēs samaksājam skolai. Nu nebūs piespiežams atmaksāt tik tas kas pēc visādām normām ir darbiniekam OBL:IGĀTI PERIODISKI jāapmāca. A citos... vai nu mācies par savu naudu vai arī slēdz līgumu . Cita lieta ka darba devējs nav slēdzis līgumu , tad darbinieks var naturāli uzmest. Faktiski tāds līgums ir aizdevuma, kur aizdevums tiek dzēsts, ja nostrādā aprunāto laiku. Un nevaiga nemaz visādas super-puper augstskolas, bet , piemēram jaunu zellī darba devējs nosūta uz metinātāja kursiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Augusts 26, 2012 Share Augusts 26, 2012 .. jaunu vai nē (mans varians), sūta autoskolā. Sak, pietiek luņoties, man nav izdevīgi tev līdzi šoferi sūtīt. Braukāsi pats darba darīšanās. "Da i dzīvē tev noderēs koričkas." Autoskolas apmaksa, tā viena lieta. Ir šuks 50/50, tas figņa. Un tad vēl mana plašā sirds saka, ka labāk tomēr mācities ne tikai darba laikā,neskatoties ka itkā vajag darbam... Kā arī, ja notiks kas neparedzēts, tad uzreiz nemukt porm no šefa. Šefs mums tāds labs cilvēks... Link to comment Share on other sites More sharing options...
MIGs Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 Diskutēt ar datoristiem ir tikpat lietderīgi kā ar sētas stabu... Es izklāstiju darba likuma interpretāciju dažos teikumos. * Ņem juritstu kurš visu izklāsta. * Studē pats. - Darba likums + komentāri kompetentos forumos(šis tas nav !). * Paļaujies uz interneta forumā "ieteikto". Datoristi kātējo reizi nespēj atšķirt "Likums" un "Ētika". Un uzsveru vēlreiz - ja darba līgums ir pretrunā ar darba likumu tad noteicošais ir darba likums. Ja darba likumā stāv rakstīts, ka darbiniekam NEKAS nav jāatmaksā, bet darba līgumā stāv rakstīts, ka jāmaksā, tad jāņem vērā darba likums un NAV jāmaksā. Vēlreiz atkārtošu - ir iespējams to "pareizi" saformēt no darba devēja puses un tad darbiniekam būs jāatmaksā. Vajag lai nefigurē, ka darba devējs ir sūtijis apmācīties, ka ir apmaksājis apmācības, bet aizdevis naudu. Tāpat darba devējam nav tiesības darbiniekam neatdot darbinieka iegūtos sertifikātus(papīrus u.c. lietas). Protams, ka praksē pasaka "Dokumenti ir nozaudēti", bet ideja nemainās. Līdzīgs puntks ir kad darba līgumā ir iekļauts puntks, kas paredz, ka darbinieks pametot šo darbu nedrīkst strādāt X gadus šajā sfērā. Tas ir darbinieka tiesību paŗkāpums un VIENALGA kas rakstīts darba līgumā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 Es neko nerauju ārā. Ja konkrētā apmācība ir bijusi nepieciešama darbinieka kvalifikācijas celšanai, tad vienalga kādā veidā sastādītus līgumus var uzmaukt uz naglas. Tas, ka darbinieks var aiziet, ir normāls biznesa risks. Un ir jāvada ar pareizas motivācijas veidošanu. Verdzības laikmets ir sen beidzies, bet ļoti daudziem to gribas ieviest korporatīvajā vidē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 (labots) MIGs, tu jau atkal kā politiķis - visi esat duraki, ejiet lasiet DL neko konkrēti nepasakot e = d, pēc tavas interpretācijas, jebkādas atrunas DL ir uzskatāmas par neesošām, jo ķipa ierobežo darbinieka tiesisko brīvību Labots Augusts 27, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 Ļoti bieži darba devēja padomnieki juristi iekļauj šādus pretlikumīgus punktus līgumos ar vienu mērķi - iebiedēt darba ņēmēju. Jo bieži vien viņi labi apzinās, ka šāda prasība nav likumīga. Bet viņi arī zin, ka daudzi darba ņēmēji šīs likuma nianses nepārzin. Ļoti bieži cilvēki domā, ka, ja zem kaut kā ir parakstījušies, tad tas ir obligāti jāpilda, lai cik tas likumīgi vai ne. Lai gan zem pretlikumīgām prasībām mierīgi var parakstīties un tās nepildīt, jo šādi punkti tāpat nebūs spēkā. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 Šite raksts par šo tēmu: http://www.apollo.lv/zinas/macijies-aizej-atdod-naudu/348623 Visvairāk precizē atmaksu šis citāts no raksta: «Darba devēja tiesības pieprasīt atmaksāt mācību izdevumus ir atkarīgas no tā, kāds raksturs piemīt šai apmācībai,» uzsver Valsts darba inspekcijas tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Virza. Darba likums ir strups, nosakot: izdevumus, kas saistīti ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, sedz darba devējs. «Ja, piemēram, darbinieks studējis augstskolā, bet amatā, kurā viņš strādā, pilnībā pietiek ar vidējo izglītību, darba devējam ir tiesības atprasīt līdzekļus. Bet, ja mācās kvalifikācijas celšanas kursos, no kuriem tieši atkarīgs, vai varēs sekmīgi turpināt strādāt šajā amatā, darba devējam ir pienākums to finansēt,» skaidro V. Virza. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ķeblis Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 (labots) e = d tavs citāts kā es to saprotu ir domāts kā - ja uzsākta apmācība kas nepieciešama darba amata kvalifikācijas celšanai, tad gadījumā, ja šī laika posmā darba devējs grib atbrīvoties no darbinieka, tad viņš nevar pārtraukt darba attiecības vai pārtraukt apmaksāt apmācību līdz tās beidzas. Labots Augusts 27, 2012 - K.Kavacis Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 Ja darba likumā stāv rakstīts, ka darbiniekam NEKAS nav jāatmaksā, bet darba līgumā stāv rakstīts, ka jāmaksā, tad jāņem vērā darba likums un NAV jāmaksā. Parādi konkrētu pantu/punktu, kur likumā tas ir minēts. 96. pants attiecas tieši uz tiem gadījumiem, kad "darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz profesionālo apmācību vai paaugstināt kvalifikāciju" (tb brīdī, kad pārtrauc darbu, ir nosūtīts uz apmācību vai kval. celšanu). 80. pants kaut kādā mērā to atrunā, bet visnotaļ nekonkrēti atsaucoties uz Civilprocesa likumu. Bet arī šeit runāts ir nevis par "NEKAS nav jāatmaksā", bet par atmaksājamo summu ierobežošanu. Vajag lai nefigurē, ka darba devējs ir sūtijis apmācīties, ka ir apmaksājis apmācības, bet aizdevis naudu. Aizdevis naudu? Vai tik šāda rīcība (naudas aizdošana bez attiecīgas licences) nu jau vairākus mēnešus nav prettiesiska? Līdzīgs puntks ir kad darba līgumā ir iekļauts puntks, kas paredz, ka darbinieks pametot šo darbu nedrīkst strādāt X gadus šajā sfērā. Tas ir darbinieka tiesību paŗkāpums un VIENALGA kas rakstīts darba līgumā. DL vispār esi lasījis? Ir tāds jēdziens "Konkurences ierobežojums", kurš ir smuki aprakstīts DL 84. pantā. Nav tas nekāds darbinieka tiesību pārkāpums. Atradies te "darbinieku aizstāvis". Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 binary nevajag te tulkot visu burtiski. 96. pantā otrajā teikumā nav tiešas atsauces uz pirmo. tas ir jālasa pats par sevi. Tie ir par vienu tēmu, bet ne saistīti. Ja apmācība ir nepieciešama darba devējam, tad par to maksā darba devējs. Var būt atsevišķas atšķirīgas situācijas, kā Jdat minētā. Bet tad būtu uzreiz jāvienojas par daļēju apmaksu un viss. MIGam taisnība par aizliegumu strādāt. Konkurences ierobežojums darbojas tikai tad, ja tas ir apmaksāts! Vienkārši rindiņa darba līgumā ir darbinieka tiesību pārkāpums. Kāpēc tu vienā gadījumā lasi burtiski, bet citā visu centies tulkot pa savam? Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 ok, par 96. pantu pierunāji. Man gan gribētos, lai teikumi, kas nav savstarpēji papildinoši, tomēr būtu rakstīti kā atsevišķi punkti (līdzīgi kā citos pantos) - tad arī nebūtu iespējas "interpretēt pa savam". Par konkurences ierobežojumu - rindiņa darba līgumā nav darbinieka tiesību pārkāpums. Ja līgumā ir tikai teikums "nedrīksti strādāt nekur citur", tad šāds teikums nav vērā ņemams (likumam lielāks spēks), bet ja viss ir korekti noformēts - tad darbinieks var iet ieskrieties ar savām iegribām - vai nu likumā noteiktajā kārtībā jāatkāpjas no vienošanās par konkurences ierobežojumu, vai arī, ja tas nav izdarīts, jāsamierinās, ka pie konkurentiem strādāt nevarēs. Tā ierobežošana gan arī ir tāds slīdīgs jautājums (varbūt var mēģināt izbraukt uz "netaisnīgu darbinieka turpmākās profesionālās darbības ierobežojumu"). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 Visi palaida garām tādu nianci: kāds tieši ir darba līgums? parasta līguma gadījumā tiktiešam apmācība notiek pa darba devēja samaksu. Bet ir vēl visādi varianti, kad 90Ls uz rokas un pārējais kā autoratlīdzība. Un jau autoratlīdzības līgumā var ierakstīt dajebko. Man šis gadījums asociējas ar vienu uzņēmumu, neteikšu nosaukumu (Telemedia SIA) tur tiem darbiniekiem bija apmēram tas pats, vairāk var palašīt tavsdarbs.lv, cik atceros, tur bija arī komentāri par to, kā to visu var apiet. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Red Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 Aļo tauta! Kādi kursi, kādas apmācības - kur tas pieminēts? Manupārt autora aprakstītā situcācija - vienkārši pim... darba devēja pēc saviem uzskatiem sastādīts DL, kur pašrocīgi ierakstīts punkts, kas viņa skatījumā paredz - iesi prom no manas firmas, atvilkšu algu - tāpat vien. Protams, ja tas tā ir - pilnīgs bullšits un co, a ko darbiniekam darīt, ja tas nezina likumus un ir iebaidīts tā, ka trīc un dreb padzirdot kādu teikumu no DD. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 binary, DL 84 pants par konkurences ierobežošanu 3) attiecībā uz visu konkurences ierobežojuma laiku tā paredz darba devēja pienākumu maksāt darbiniekam atbilstošu ikmēneša atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu. Skaidri un gaiši teikts ka jāmaksā atbilstoša ikmēneša kompensācija! Atbilstoša kompensācija skaitās kompensācija algas apjomā. Bet LV nav manīts ka darba devējs maksātu kompensāciju 2 gadus. Bet vienkārši prasība par nestrādāšanu pie konkurenta ir pretlikumīga un tāpēc nav spēkā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 ronald_, to, ka "atbilstoša kompensācija skaitās kompensācija algas apjomā", tu izzīdi no pirksta? Jebšu tas ir normatīvajos aktos atrunāts? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ssam Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 (labots) lol kompensācija algas apmērā t.i. dubulta alga katru mēnesi? Kā, nereti, darbā pieņemējs, varu tiekt, ka viss atkarīgs no tā kā atrunāta ši maksa darba līgumā. Ja nav pamatojuma, piemēram, ikmēneša piemaksas pie algas par kaut ko, ko tad attiecīgi var ieturēt, ja darbinieks iet prom pēc savas vēlēšanās, tad nekādu mkasu nevar prasīt. Par nestrādāšanu pie konkurentiem arī var prasīt tikai, ja par to ir bijusi iepriekš piemaksa, ja ne, tad nekādas sankcijas bijušaisd arba devējs nevar nevar veikt pret bijušo darbinieku. Lai varētu droši atbildēt, autors tak var ieskanet darba līgumu vai vēl labāk ar to līgumu aiziet uz attiecīgajām iestādēm, lai tur paskaidro... Labots Augusts 27, 2012 - ssam Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 Nu dažreiz var palīdzēt šitais http://www.lizda.lv/content/files/dl_ar_kom.pdf . Tik, kad lasāt , nepiemirstat ka tā rakstudarba gads ir 2010 un šis-tas ir jau mainījies. Pie reizes atcerāties ka tas ir uzrakstīts aizstāvot darbiniekus un ir noklusēti caurumi ar kuru palīdzību likumu var apiet ar līkumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tufjord Augusts 27, 2012 Share Augusts 27, 2012 Kur Jūs vispār rāvāt,ka ir bijuši kādi maksas kursi vai kvalifikācijas celšana par samaksu no darba devēja puses? Pieļauju iespēju ka uzsakot darbu bij janostrādā vēlviens mēnesis,bet aizejot uz dienu gan varētu prasīt kompensāciju no darba ņēmēja mēnešalgas apmērā.Man savulaik bija tieši tāds darba līgums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!