Kitai Ierakstīts Jūnijs 20, 2012 Share Ierakstīts Jūnijs 20, 2012 (labots) Sveiki, puiši. Ir māja, mūrēta no ķieģeļiem, iekšpusē koks., dažās vietās dzelzsbetona bloki. Kieģeļu sienās ir ventilācijas lūkas (~12 cm2 lielas). Esmu dzirdējis, ka ir speciāla tehnika, ka varot pa tām piepūst ar speciālām siltinošām putām. Ko varētu ieteikt. Varbūt zināmi kādi kantori utt.? Ratus taisi ziemā, ragavas vasarā. Maybe iemetu ne tajā sadaļā, ja kas tad moders pārcels. Labots Jūnijs 20, 2012 - Kitai Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Ir iespēja sapūst POLIURETĀNA PUTAS šķirbā starp ķieģeļiem un koka konstrukciju. Ir firmas kas to dara - pameklē ss.lv piemēram. Siltums nodrošināts. Tomēr koka konstrukcijas vairs nevēdinās un ja nav kārtībā mājās hidroizolācija tas var beigties pavisam bēdīgi - sapūs koks..... Es tā nedarītu. Vienīgais kaut cik efektīvais un drošais veids ir vate uz sienām mājas iekšienē, tam pa virsu reģipsis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
učuks Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Īstu siltināšanu tādai mājai jātaisa no ārpuses (ar materiāliem un to cenām pilns internets). Lūkas? Ko tās ventilē (~12 cm2 lielas)? Putām ir tāds "labums", ka lapsenēm tīk taisīt tur savas mājas, stikla/akmens vates tai ziņā ir drošāks pasākums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Jūnijs 20, 2012 Author Share Jūnijs 20, 2012 (labots) Nu istabas ārdīt ārā nebūtu prāta darbs manā gadījumā. Ko tu domā? No mājas ārpuses? Labots Jūnijs 20, 2012 - Kitai Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Izklausēs, ka ir apmūrēta koka māja. Ja tā tiešām ir, tad lauz ķieķeli nost, un siltini. Ja tā nav, jāpēta kam tā ventilācija domāta, un tad jau tālāk rīkoties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Jūnijs 20, 2012 Author Share Jūnijs 20, 2012 Uzreiz tā tika celts - koka karkass un ķieģeļu apšuvums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Vienīgais kaut cik efektīvais un drošais veids ir vate uz sienām mājas iekšienē, tam pa virsu reģipsis. Siltinot māju no iekšpuses, ziemā tā izsals cauri līdz pat siltinājumam. Tad atkal vajag visam sienām likt virsū plēvi (starp vati un ģipškartonu), lai mitrums no telpām neietu cauri vatei un nekondensētos kokā vai ķieģeļu sienā. Ir aizdomas, ka šāds siltināšanas veids laika gaitā nāks par sliktu mājai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Jūnijs 20, 2012 Author Share Jūnijs 20, 2012 Un vispār kāds pamatojums, ka nedrīkstētu siltināt māju ar ekovati vai HK35, jo māja sapūs? Tie taču ir elpojoši materiāli, tas jau nav māju apvilkt ar plēvi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Agrākos laikos vai nu nebija rubiroja un citu hidroizolācijas materiālu vai tika celts nepareizi un koka konstrukcijas tika novietotas pa tiešu uz pamatiem vai arī uz sliktas hidroizolācijas. Mitrums sūcas no pamatiem uz koku. Tāpēc ir atstātas ventilācijas lūkas un šķirba starp koku un ķieģeļiem lai ventilējas un tur nekrātos mitrums. Cik zinu, vienalga kas tiks likts no ārpuses vai šķirbā starp koku un ķieģeli - ventilācijas nebūs un koks var vienkārši sapūt. Tāpēc visur, kur šādām mājām veikta siltināšana, tā veikta no iekšpuses - citus variantus neesmu redzējis. Nē nu var jau būt ka var kaut kā savādāk, bet lai to uzzinātu māja jāparāda kādam zinošam būvinženierim kas apskatīs dabā un pateiks ko var darīt un ko nē! Vēl ir jautājums vai vispār sienas ir jāaiztiek? Pārējie siltuma zudumi novērsti? Ir jumta pārsegumā vismaz 20 cm (labāk 30) vates un tvaika barjera? Kāds stāvoklis ar grīdām? Kādi logi? Ar termokameru ziemā paskatījies kur lielākie siltuma zudumi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
kaaarlis Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 (labots) pagājušajā vasarā uztaisīju kapitālo remontu savai 1921 gadā celtajai lauku mājai. No ārpuses pie sienas klāt 5 cm paroc vati tai virsū melno pretvēja plēvi un pāri jaunus apdares dēlīšus. izdarīju arī tādu perversiju, ka iekštelpas remontējot pa ārsienām arī saliku 3cm vati. siltums istabās šoziem bija unikāls p.s: savām rokām ārsienas netaisīju, to es uzticēju zināmai celtniecības firmai. biju tikai maka turētājs Labots Jūnijs 20, 2012 - kaaarlis Link to comment Share on other sites More sharing options...
labiitis Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 (labots) Pirmkārt, koka mājas ar ķieģeļiem ir murgs, īpaši, ja vēl vasarnīca vai lauku māja, ja grib siltināt. Var iekūlties pamatīgās problēmās ar puvi, sēni un citiem mēsliem. Šeit noteikti vajag reālu profesionāļa konsultāciju, ir tāds cilvēks ķīpsalā(strādā), kurš Latvijas radio taisa radījumu par būvniecību. Pirmkārt, grīdām ir jābūt tādām, kas vēdinās, un sienām tur jāstās, kur veidojas rasas punkts. Karoč versela zinātne. Labots Jūnijs 20, 2012 - labiitis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Ko nozīmē "elpojoši" materiāli? Cik zinu elpot var tikai dzīvas būtnes! Kārtējais reklāmas triks un tikai! Un kas tad ir ekovate? Pa lielam samalta makulatūra + borskābe - pēc mana viņa laika gaitā sēdīsies un viņa ir ideāla vieta lai tur dzīvotu peles un visādi citādi mošķi Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Šajā gadījumā līdz galam pareizs risinājums nemaz nav iespējams (nebojājot iekšējo vai ārējo apdari), bet labākais risinājums būtu spraugu piepildīt ar elpojošu materiālu (ekovati, beramo akmensvati vai ko līdzīgu) un tad, ja siltuma pretestība ir pietiekama, var uzskatīt ka siltināšana ir paveikta. Ja ne, tad jāsiltina vēl papildus arī fasāde. rolands_, par mitrumu tev nebūs taisnība, lielākā daļa mitruma konstrukcijā ir no telpu gaisa mitruma. Horizontālā hidroizolācija ir ļoti svarīga, bet tās neesamību nekompensēs nekādas ventilācijas atveres. Telpas pusē sienām jābūt ar tvaika izolāciju, it īpaši, ja paredzēts siltināt no iekšpuses. Elpojošs materiāls ir tāds, kas nodrošina ūdens tvaika caurlaidību. labiitis, ar Juri Biršu runāt var par betonēšanas darbiem, nenoliedzami pārzina šo jomu. Bet par siltināšanu labāk meklēt šajā jomā strādājošu profesionāli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 pagājušajā vasarā uztaisīju kapitālo remontu savai 1921 gadā celtajai lauku mājai. No ārpuses pie sienas klāt 5 cm paroc vati tai virsū melno pretvēja plēvi un pāri jaunus apdares dēlīšus. izdarīju arī tādu perversiju, ka iekštelpas remontējot pa ārsienām arī saliku 3cm vati. siltums istabās šoziem bija unikāls p.s: savām rokām ārsienas netaisīju, to es uzticēju zināmai celtniecības firmai. biju tikai maka turētājs Un būvinženieris tur ir piedalījies? Tik daudz cik es zinu - rasas punkts (vieta kur sienā kondensēsies mitrums) pēc šādas pārbūves būs tieši koka konstrukcijās! Vēl ļaunāk - dēļ plēves ārpusē viņam nav pilnīgi nekādu iespēju izžūt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Ko nozīmē "elpojoši" materiāli? ietinies polietilēna plēvē un pāris minūtēs skaidri sapratīsi, vai krekls nebija elpojošāks materiāls par plēvi Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Ja rasas punkts būs trāpījies sienas koka daļā, nekas traks nebūs. Vēja barjera (saucamā vēja plēve) netraucē mitrumam pārvietoties. Jāuztraucas būtu, ja rasas punkts būtu gadījies iekšpusē esošajā vatē, tad gan būtu bēdīgi - pelējums vatē un kāda plaušu kaite slimīgākajiem iedzīvotājiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Jūnijs 20, 2012 Author Share Jūnijs 20, 2012 Divstāvu māja, jumts no ranila, pakešu logi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kaaarlis Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 (labots) Un būvinženieris tur ir piedalījies? Tik daudz cik es zinu - rasas punkts (vieta kur sienā kondensēsies mitrums) pēc šādas pārbūves būs tieši koka konstrukcijās! Vēl ļaunāk - dēļ plēves ārpusē viņam nav pilnīgi nekādu iespēju izžūt. Aha....tu laikam domā ka celtniecībā pretvēja plēve ir tā pati ko tu naglo uz siltumnīcas http://jumtuveikals....5m2-rullis.html Labots Jūnijs 20, 2012 - kaaarlis Link to comment Share on other sites More sharing options...
labiitis Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 labiitis, ar Juri Biršu runāt var par betonēšanas darbiem, nenoliedzami pārzina šo jomu. Bet par siltināšanu labāk meklēt šajā jomā strādājošu profesionāli. O jā pirms pieciem gadiem mums ar bija viens siltināšanas profesionālis, tādu bija pilna Latvija. Tika tagad pēdējos 4 gadus uz šitām bioloģiskajām universitātēm un laboratorijām ierodas cilvēki ar savām sēnēm un citiem brīnumiem. Mitrums radīsies sienās, jo būs temperatūras starpība ārā un iekšā (ziema/vasara). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 bet labākais risinājums būtu spraugu piepildīt ar elpojošu materiālu (ekovati, beramo akmensvati vai ko līdzīgu) Es tā nedarītu - esmu redzējis kas ir palicis pāri pēc 10 gadiem no ruļļu vates sienās - sakrities, peļu saēsts - labi ja 1/3 no sākotnējā aizpildījumu sienas apakšā palikusi... Visi tie eko materiāli - nu nez nez - domāju ka tā tagad modes lieta - neviens nezina kas ar to vati sienā notiks pēc 5 - 10 gadi.... Oki - viņu ar zināmu piesardzību var likt horizontālās virsmās, bet vertikālās - riskants pasākums. Labi, caur eko vati notiek mitruma apmaiņa, tomēr to nevar salīdzināt ar sākotnējo ventilāciju. Bez iekšējās mitruma izolācijas māja var sākt pūt un pelēt. Es pārbaudītu pārējās konstrukcijas - caur sienām parasti nav lielākie siltuma zudumi, cik esmu mājas ar termokameru pētījis. Iespējams ka nomainot logus uz 3 stiklu pakešniekiem efekts būs lielāks kā no sienu siltināšanas. Vēl daudz siltuma zūd caur griestiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 (labots) Tie ir tie materiāli, kas laiž caur gaisu. Putoplasts un vai macroflex putes noteikti pie tiem nepieder un jānodrošina kondensāta neuzkrāšanos. Ko nozīmē "elpojoši" materiāli? Labots Jūnijs 20, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 kaaarlis, uldiss - protams ka nedomāju siltumnīcas plēvi, tomēr pamēģiniet ietīties tajā "elpojošajā" plēvē un paskraidīt - protams ka nebūs tik slikti kā ar siltumnīcas plēvi, bet nekas labs arī no tā nesanāks! Divstāvu māja, jumts no ranila, pakešu logi. Vajag uzzināt sīkāk - kādi pakešu logi, (cik stikli, vai ir selektīvie stikli vai nav, cik precīzi tie ir ielikti - cik lielas škirbas starp loga rāmi un aili) Otrā stāva pārsegums - ir bēniņi vai nav? kādi materiāli un cik biezā slānī izmantoti siltināšanai? (Padomju laikos bija populārs tāds "siltināšanas materiāls" kā smiltis....) Gīdas - līdzīgi kā pārsegums. Ja nekas nav darīts, tad visticamākais vislielākie siltuma zudumi ir caur jumtu, otrā vietā varētu būt logi, tad grīdas (ja nepareizi uztaisītas) un tikai tad sienas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Jūnijs 20, 2012 Author Share Jūnijs 20, 2012 (labots) Ir bēniņi, tur keramzīts, jumts siltināts nav. Par logiem - izpētīšu. Grīdas, siltināts nav. Māja sākta celta 1989. g. un pabeigta 1994. g. Labots Jūnijs 20, 2012 - Kitai Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 rolands_ , normāli ir, ja sienā grauzēji nevar tikt iekšā. Pie tam, siltināt sienu, kurā ir gaisa sprauga, no ārpuses ir ļoti neizdevīgi, jo siltumtehniskajā aprēķinā ietilps tikai sienas daļa līdz gaisa spraugai (skatoties no ārpuses). Kitai, izmēri materiālu biezumus, sarēķini siltumpretestības ņemot talkā LBN 002-01, tad arī zināsi, ko vajag siltināt, un ko ne. Citādi neko tāpat nevar precīzi pateikt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Kāda izmēra keramzīts, cik biezā slānī? Vai zem viņa ir tvaika izolācija? Vai keramzīts no augšas ir kaut kā nosegts? Pirms tērēt apaļas summas siltināšanai es sākumā noskaidrotu kas vispār ir jāsiltina (ja vien kaut kur defekti nav acīm redzami) http://web.argus.lv/noma/hwindex.htm Termokameras noma 20ls dienā. Aukstā ziemas naktī (kad nav saules, lai nebūtu vietu ko tā ir sasildījusi) vajag apstaigāt māju no iekšas un āras (arī bēniņus, ja tādi ir) un viss ir skaidrs! Krišus - jā tas ir normāli ka grauzēji netiek sienā - tomēr es vēl neesmu redzējis nevienu dzīvē pielietojamu risinājumu kas to nodrošinātu. Žurka var pat betona sienai cauri izgrauzties (ja ļoti grib), nemaz jau nerunāsim par citiem materiāliem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Par kaķi vai žurku indi arī neesi dzirdējis? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Kaķis gan nevar ielīst sienās. Žurku inde - esmu redzējis kā mokās suns kurš apēdis saindējušos žurku - nē paldies..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Nu nevajag atstāt vaļā nevienu spraugu, vatei jebkurā gadījumā jābūt nosegtai no visām pusēm, tad neviena žurka netiks klāt. Bet ja būs tik traki kā tu teici, ka betonam cauri izgraužas, tad nedomāju ka kāds iedzīvotājs vel protestēs pret žurku indēšanu, jo diez vai kādam patīk dzīvot kopā ar grauzējiem. Pie tam, suni noteikti varēja glābt, ja laikus aizvestu pie vetārsta un pateiktu, ka iespējams apēdis saindētu grauzēju. Bet tas jau cits temats. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Rasas punktu sienas konstrukcijā var saprast kā vietu ar temperatūru. Principā rasas punkts ir temperatūra, pie kuras sāk kondensēties gaisa mitrums, bet tā kā galvenais ir, lai tāda temperatūra nebūtu vates slānī, svarīgi ir atrast konkrētu punktu sienā, kur šī temperatūra tiks sasniegta, jo mitra siltumizolācija nestrādā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 (labots) energoauditors.com rasas punkts rodas, ja temperatūra uz virsmas ir zemāka par ūdens tvaika kondensēšanās temperatūru. ūdens tvaiku kondensēšanās temperatūru nosaka saskaņā ar LVS EN ISO 13788 (Glāzera metode). ūdens tvaiks konstrukcijā kondensēsies, ja parciālā tvaika spiediens (atkarīgs no temperatūras un mitruma) būs zemāks par piesātināta tvaika spiedienu. runāt, ka rasas punkts ir visās konstrukcijās un siltumizolācijas slāņos, ir nekompetenti. Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01 nosaka, ka ūdens tvaiks koka konstrukcijās nedrīkst kondensēties. augstāk norādītās majas lapas lejupielādes daļā ir pieejama aprēķinu programma rasas punkta, mitruma režīma un ūdens tvaiku kondensācijas aprēķinam. http://web.argus.lv/noma/hwindex.htm Termokameras noma 20ls dienā. Aukstā ziemas naktī (kad nav saules, lai nebūtu vietu ko tā ir sasildījusi) vajag apstaigāt māju no iekšas un āras (arī bēniņus, ja tādi ir) un viss ir skaidrs! pi**les ielikuši specifikāciju angļu valodā termālā attēla kamerai Flir i7 (120 x 120 termālie sensori). ko varēs paveikt ar i5, var tikai minēt. Minētajai i5 ir 80 x 80 pikseļi. Naga lieluma bildīte par Ls 20.00. pievienošu jēdzīgu termālo attēlu, tīri priekšstatam. Šeit noteikti vajag reālu profesionāļa konsultāciju, ir tāds cilvēks ķīpsalā(strādā), kurš Latvijas radio taisa radījumu par būvniecību. šo kungu profesionāļu rindās brāķē. varu ieteikt www.buvfizika.lv, www.energoauditors.com RTU LSGŪT katedras profesoru Borodiņecu, LSGŪTIS un LBS Konsultants neatkarīgos ekspertus. Labots Jūnijs 20, 2012 - Sanchus Link to comment Share on other sites More sharing options...
graver Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Esmu saskāries ar Kitai uzdotajiem jautājumiem, jo pašam ir šāda tipa māja. Ieteikums, no ārpuses mierīgi var likt klāt fibrolīta plāksnes, domājams ar 50 mm biezajām pietiktos āra siltinākumam, par fibrolītu ar var atrast netā daudz info, pats varu teikt, ka kā siltināšanai no ārpuses, ja būvē ir koka konstrukcijas, tas būtu pats piemērotākais. Otrkārt, starpā starp koka konstrukciju un mūri var ievietot Rigiperlu, jeb šeit jau pieminēto Hk 35, protams, iepakojums ie visai padārgs, pie tam vēl iestrādē ēkā, tas ka izurbj caurumus un pa tiem pilda iekšā ir mazākais, visbiežāk ir bijusi saskarsme, ka it kā izremontētā mājā, kur nevajadzētu būt nekādām spraugām, tādas tomēr ir un ja nepiefiksē, tad mazās dārgās bumbiņas aiziet pa gaisu kur nevajag. Bet izvēloties rigiperlu, vairāk atkarīgs no gaumes jautājuma, pats personīgi esmu pa visu mājas perimetru viņas sabēris un šo 3 gadu laikā problēmas nav novērotas. Uzreiz jāsaka, ka es pats bēru no bēniņiem, jo no šīs daļas es varēju apiet pa perimetru un tikt klāt pie mūrlatas, kur arī parasti sprauga ir vaļā, lai notiktos ventilācija starp koka karkasu un mūri. Treškārt lielākais zudums ir tieši caur jumtu, un tur nu esmu sabēris ekovati, tā kā savulaik tiktu pa lēto pie šīs vates, tad arī izdomāju noprovēt, un jāsaka, ka uzlabojums ir jūtams, tieši siltuma uzņemšanas un atdošanas ziņā, biezums man ir ap 35 cm, lai gan iesaka visus 45 cm, likt, jo ziemas arvien bargākas paliekot, bet mīnuss, pats bēru, nevis pūtu, tātad kā te daži mērija esot kaut kādi 0,18% siltuma zudumi no kaut kā. Bet visā visumā jāsaka, ka tieši ekomateriāli, kā piemēram, fibrolīts, ekovate, tā pati kokšķiedras vate (labākā variantā kokšķiedras plātnes 25 mm biezas) ir domāti koku konstrukcijām, protams, modes lieta arī nāk klat, būsim modīgi un domāsim ekoloģiski, bet nu katra paša maka biezums un gaumes jautājums, ko un kur likt ar prātu. Vienīgais kategoriski ir aizliegts, ja tā var teikt likt, puķiku un cietos siltinājumus, kas ir paredzēti betona ēku siltināšanai, ar tiem var sanākt smagas ziepes, pat ar visām gaisa spraugām...... Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 (labots) ir redzēta akmens vate no ārpuses ko pēc tam apmet,tas gan bija redzams paneļu mājām. Katrā ziņā tas ko es noteikti negribētu redzēt savā miteklī ir siltinājums no iekšpuses un pēc tam rīģipši. Nav stulbāka matereāla par tām ģipša loksnēm. Labots Jūnijs 20, 2012 - dexterlabs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 šo nu gan norakstītu uz profesionālo grezsirdību kungs pieķerts blefojot, tāpēc no biedra cenšas norobežoties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 21, 2012 Share Jūnijs 21, 2012 Sanchus, esmu redzējis dzīvē argusa kameras bildes - protams ka tik detalizētas kā tava ieliktā nav, bet lai saprastu pa kuru stūri plūst siltums ārā no privātmājas pilnīgi pietiek. Domāju ka zinu kur ir autora mājas lielākā siltuma problēma - griestu pārsegums. Ja minerālvates siltumvadītspējas koeficients ir 0,040 W/mK, tad beramajam keramzītam tas ir apmēram 0,1, jeb 2.5 reizes sliktāks.... Vate bēniņu pārsegumā jāliek vismaz 200mm biezā kārtā. Bet labāk 300 kā parasti liek Skandināvijā (daži maniaki liek līdz pat 600mm) Tātad lai nodrošinātu normālu siltinājumu uz bēniņiem jābūt vismaz 500mm biezai keramzīta kārtai - nedomāju ka tas tā ir. Līdz ar to pamatīgi siltuma zudumi caur griestiem un nekāda sienu siltināšana te nepalīdzēs! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Jūnijs 21, 2012 Share Jūnijs 21, 2012 runāt, ka rasas punkts ir visās konstrukcijās un siltumizolācijas slāņos, ir nekompetenti. Es jau nesaku, ka katrā slānī ir rasas punkts. Bet katrā ārsienā, kurai nav tvaika izolācijas, tāds būs. Un, kur tad būs vieta ar zemāko to guļbaļķu ēkā-protams koka sienā. Un tā nav problēma, ja rasas punkts ir koka daļā, ja vien mitrumam ir iespēja iztvaikot uz āru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Jūnijs 21, 2012 Share Jūnijs 21, 2012 Krišus, garām! Tevi par speciālistu ūdens tvaika difūzijas procesu skaidrošanā, diemžēl, pieņemt darbā nevarēs. Otrkārt, guļbaļķu ēkas sienā un citās ēku konstrukcijās rasas punkts nerodas kaut kur mistiskā slānī, bet gan uz vienas no norobežojošās konstrukcijas slāņu virsmām. Nav šeit īstais forums, lai runātu par tvaiku difūziju un kondensāciju plaknēs. Nekas labs nesanāks. viens no izplatītākajiem siltuma zudumu veidiem ir konvektīvais - ar gaisa kustību caur neblīvumiem un spraugām. Īpaši izceļas '90.gados būvētās ēkas. par ēkas neblīvumu var palasīt: http://www.buvfizika.lv/buvfizika.pdf par sienu elpošanu: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30613 par kondensāciju un rasas punktu: www.em.gov.lv/images/modules/items/EPS_Mitrums_ERAF_v3.pdf Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Jūnijs 21, 2012 Share Jūnijs 21, 2012 man te kontekstā tāds jautājums. ir mājai gaisa sprauga mūra sienā. siena kopā ap 50cm. sprauga 8-10cm. tā sprauga ir it kā pilnīgi noslēgta. vai ir jēga urbt caurumus un pūst iekšā termoporu vai to pašu HK ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
maize Jūnijs 21, 2012 Share Jūnijs 21, 2012 (labots) Sanchus un kāda tad ir tā īstā patiesība par sienu elpošanu, ja pat tevis norādītajos materiālos viens zem otra ir atrodami diametrāli pretēji viedokļi? Katrs pieaicina ekspertu, kurš aizstāv to pārliecību, kura ir izdevīgaka konkrētā materiāla ražotājam. Labots Jūnijs 21, 2012 - maize Link to comment Share on other sites More sharing options...
egoisc Jūnijs 21, 2012 Share Jūnijs 21, 2012 spraugā kas lielāka par 2cm notiek gaisa cirkulācija un siltuma brīva aizplūšana tālāk uz ārpusi(fizikas likumus neviens nav atcēlis), šīs spraugas pilnīgi noteikti ir jāaizber ar tvaika caurlaidīgu materiālu(beramie, pūšamie brīnumi - būvniecības izstādē bija ne mazums variantu). Ja ir ķieģelis-gaisa sprauga-ķieģelis tad bez bažām var pūst poliuretāna putas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krišus Jūnijs 21, 2012 Share Jūnijs 21, 2012 Sanchus, labi, ja reiz man pasniedzēji ir samācījuši nepareizi, tad labāk neizteikšos un nestrīdēšos. Katrā ziņā mums tika skaidrots tā: ja rasas punkta to būs uz sienas virsmas telpas pusē, veidosies kondensāts, ja aprēķins parāda, ka to ir kaut kur koka konstrukcijā, tad ir ok, jo vasarā koks mitrumu atdos, bet ja kaut kur vates slānī, tad ir slikti. Bet princips, ka mitrums sienā rodas dēļ telpu gaisa mitruma ir pareizs. Un tas, ka ir jābūt iespējai mitrumam iztvaikot, jeb gudri sakot difundēt, arī ir neapšaubāmi. Tā ka principā laba ir jebkura konstrukcija, kurā pēc iespējas ir samazināta iespēja mitrumam iekļūt no telpas, bet ir visas iespējas iztvaikot uz āru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!