Jump to content

LNB kabeļa zemējums - vai tiešām ir nepieciešams?


Dreamsdoh
 Share

Recommended Posts

Sveicināti Kolēģi :)

 

Saprotu, ka īsti vīri instrukcijas nelasa, bet es tomēr atļāvos ieskatīties sava DM 800 instrukcijā. Tad nu tur izlasīju, ka LNB kabelim ir nepieciešams zemējums. Man protams šī uztvērēja, kā arī vēl citu uztvērēju, kabeļi nav sazemēti. Nekad neesmu arī uztvērējus kaut kā speciāli zemējis. Arī pati uztvērēja kaste nav ne sazemēta, ne arī pievienota zemējumam caur kontaktrozeti (jo visiem uztvērējiem taču parastās kontaktdakšas bez zemējošā kontakta, t.i ar diviem vadiem: fāze+nulle. Ko Jūs par to sakāt? Vai zemējums ir nepieciešams? Vai zemējums (zemējuma kvalitāte) kaut kā var ietekmēt uztveršanas kvalitāti? Un ko vispār nozīmē instrukcijā minētā "LNB kabeļa sazemēšana"... vai pareizi sapratu - tas nozīmē kabeļa ekrānu savienot ar zemējuma kontūru? Ja zemēt, tad kādiem parametriem jāatbilst zemējumam?

Jau iepriekš paldies.

Link to comment
Share on other sites

LNB zemējums ir paredzēts pretzibens aizsardzībai. Uz uztveršanas kvalitāti zemējuma esamība vai neesamība nekādu iespaidu neatstāj. Iezemēt var "škīvi" un mastu, bet mārruts viņu zina kā var iezemēt LNB. Zemēt kabeļa ekrānu pie uztvērāja būs maz jēgas, jo tas tik un tā neglābs no tieša zibens spēriena.

Ja antena ir uz mājas fasādes, un kabelis uz galvu nav vilkts n-tos metrus pa gaisu uz troses, tad vabūtība, ka uztvērēju sabojās zibens ir tuva nullei.

Link to comment
Share on other sites

Zemējumsnu točna nekādīgi neietekmē signāla uztveršanu vai bildes kvalitati. Cita lieta ir zibens aizsardzība, kura paliek aktuāla vasarā. Ja aparatura nav sazemēta, tad pastāv liela iespēja, ka tā var iziet no ierindas pēc zibens spēriena. Nevajag jau tiešu trāpijumu SAT galviņā, tad nekāds zemējums nepalīdzēs. Pilnīgi pietiek ar elektromagnetisko impulsu no netālas zibens izlādes, kura visos vados inducē pamatīgu spriegumu. Vot pret tādiem impulsiem zemējums gan palīdz.Protams, jabūt kārtīgam zemējuma kontūras, jo pret radiatora bateriju gan nav nekādas jēgas zemēt aparātus. Lai gan arī tad nav 100% garantija, ka ko nesaspers. Ir tikai viens variants, kā pasargāt aparatūru. Pērkona laikā jāizrauj mājā visi štepseļi no elektrības kontaktiem, jāatvieno visi antenas un datortīkla kabeļi un jāskaita lūgšanas :sarkasms: . Kur iespers zibens, to tiešām laikam zin tikai Dievs tas kungs

Link to comment
Share on other sites

Man ir liela saimniecība, gan sattv, gan interneta ar augstu paceltām antenām(+ zibensnovedējs) un n-skaits dažādas aparatūras.Jebkura negaisa laikā neko āra neslēdzu un neatvienoju(praktiski tas arī nav iespējams). Zinu vienu, ja tuvumā gāzīs, tad manu aparatūru nekas neglābs tāpat.Savā mūžā vienu reizi pa māju man klejoja, trakoja lodveida zibens, bet kā saka, divreiz to redzēt pavisam reta iespēja. Tas tā par to Dievu... :)

Link to comment
Share on other sites

Man arī aparātu papilnam un diezgan nereāli visus pasargāt. Sat kabeli arī nav zemēti, jo galviņa maksā tik lēti,ka zemējums vienkārši neatmaksājas. Ja drīmu saspers, tad bus tikai iespēja tikt pie kā jaunāka. Cik tad tas mūsdienās maksā :sarkasms: . Ja saspers kādu sviču tad ari pofig. Datortīkla aizsardzības moduļi maksā dargāk par rūteri vai sviču. Cita lieta, elektrodrošība un zibensnovedējs mājai. Tur gan vajag zemējuma kontūru, lai elektriskais boileris nesit pa nagiem un ūdenssūknis nav zem sprieguma. Tāpat datora korpusiem jābūt sazemētiem,lai uz tiem nestāv 110V. Vispār jau vienmer jāskatās, cik izmaksā aparatūras sazemēšana un cik pati aparatūra. Galvenais pasargāt māju no zibens un lai čainiks virtuvē nesit pa nagiem sievai, bet televizoru vienmer var jaunu nopirkt. Nu ja, pie jaunas ievas jau ari var tikt, a ja nu pašu nejauši nosit :sarkasms:

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Dreamsdoh

Paldies par informācijau. Par zemējumu sapratu. Vispār jau samērā nereāli pirms katra negaisa skraidīt pa māju un visus vadus raut no visurienes ārā :) Pie kam ko darīt ja pa dienu negaiss a es darbā, prom no mājas? Laikam jau ja spers, tad neko darīt - jārēķinās ar tādu iespēju.

Atvainojos par to, ka no virzos no tēmas, bet vispār dīvaini ir par to zibens aizsardzību. Vot man mājai tāda speciāla aizsardzība nav izbūvēta. Paskatījos, ka arī normālu ciparu tāda kārtīga aizsardzība maksā. Skatos (dažiem arī pajautāju), ka arī kaimiņam nevienam nav spec. zibens aizsardzība izbūvēta. Vēl ir dīvaini, ka apdrošinot māju, apdrošinātāji visu smalki izprasa (tip vai ir pieslēgums apsardzei, kamīns, pirts, utt.), bet par zibens aizsardzības sistēmu neviens vēl nav jautājis. A pret zibens spērienu apdrošina. Vai nevar būt tā, ka ja točna iesper tad apdrošinātājs tomēr var atrast iemeslu nemaksāt... tip nav tev vecīt aizsardības un tādēļ figu mēs tev maksāsim :) Pie kam saprotams, ka sat antenas un visādi citi masti uz jumta palielina (vismaz teorētiski) zibens spēriena iespēju.

Link to comment
Share on other sites

Ronalds

Par elektroiekārtu aizsardzību - palīdz pārsprieguma aizsardzības automāts. Pret tiešu zibens spērienu viņš protams ka nelīdzēs, tomēr inducētās strāvas gadījumā palīdzēs gan. Man draugs tādus salika pēc tam kad negaisa laikā nodega gandrīz viss kas bija pieslēgts kontaktiem. Saskaitot visu kopā diezgan apaļa summa savācās...

Link to comment
Share on other sites

Nu ar pārsprieguma aizsardzību nav tik vienkārši - tur nepietiek tikai ar vienu "automātu". Tādas aizsardzības ierīko vairākpakāpju - A, B, C un D līmeņos. A līmenis elektrotīklā (realitātē nav un nebūs), B+C līmenis ēkas ievadā un D līmenis pie elektroierīces.

Link to comment
Share on other sites

Par elektroiekārtu aizsardzību - palīdz pārsprieguma aizsardzības automāts.

Te gan ir jautājums par kādu pārsprieguma aizsardzību ir runa?

Pārspriegums elektrotīklā var rasties:

1) No tieša vai inducēta zibens spēriena gaisvadu līnijā

2) No augstspriegumu vadu uzkrišanas uz zemsprieguma gaisvadu līnijas

3) No nulles vada pārrāvuma.

Ja māja atrodas pilsētā, kur visi kabeļi iet pa zemi, tad varbūtība, ka radīsies pārspriegums dēļ 1, 2 punkta ir tuvs nullei. Tur vairāk ir jāuztraucas par to pārspriegums var rasties dēļ nulles vada pārrāvuma, un pret to nekas labāks par atkārtoto nulles zemējumu nav izdomāts.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nu ar tiem pārsprieguma aizsargiem un noplūdes automatiem iestājas cilvēcīgais faktors. Pārsprieguma aizsardzība iznāk diezgan padārga un pēc spēriena atkal jāliek jauna. Bieži vien tā tiek atvienota, lai atjaunotu elektrības padevi majai un tā i paliek. Tāpat ir ar noplūdes automātiem piemēram vannasistabā. Paveca veļmašīna bieži vien sit noplūdnieku laukā, a sieva ta ņaud,ka veļa jāmazgā un noplūdnieks tiek atvienots. Nekas jau slikts nenotiek un pareizi sazemētai veļmasīnai tie daži noplūdes miliampēri ir pilnigi po**. Tai pat laikā vannā fēnot matus bez noplūdes automāta ir ļoti bīstami, bet noplūdnieks ta atslēgts dēļ veļmasīnas. Es jau saprotu, ka fēnu vannasistabā nevajag lietot, bet cilvēki tak ir stulbi un ne tādas vien muļķības dara. Vannoties pērkona laikā arī var būt bīstami. Nekad jau nevar zināt pa kuru trubu zibens trāpīs un ja vēl lauku maja kalna galā. Pilsetā bišku vieglāk.

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Sazemēt savu kabeļu saimniecību par ļaunu nenāks. Piebliez zemes vadu pie Drīma korpusa un viss būs kulē, jo būs pie viena arī kabelis sazemēts.

Link to comment
Share on other sites

Man visa mājas vienfāzīgā elektroapgāde notiek caur jaudīgu(~7kW) atdalošo toroidālo trafu(400/230V), kuru uztinu sen, kad nekādi noplūdes automāti vēl nebija sastopami.

Link to comment
Share on other sites

specuks

DM800 instrukcijā pareizi raksta. Ir jāzemē antenas koronšteins un pats Drīms. AX88796LF Latvijā nav tik vienkārši dabujams :))

Link to comment
Share on other sites

Ir jāzemē antenas koronšteins un pats Drīms.

Dīvaini ir tie Dreambox ražotāji. Ja reiz viņiem vajag, lai aparāts būtu iezemēts, ko tad neuztaisīja barošanas vadu ar zemējumu? Nu i ko tagad - vilkt pa visu māju atsevišķu zemējuma vadu no zemējuma kontūra? Ļoti jau nu smuki uzskatīsies :fie: .
Link to comment
Share on other sites

specuks

Ko var gribēt no Kīniešiem :)) Bus ok ja elektrības vadu papildinās ar trešo dzīslu un uzliks attiecīgo elektrības štepseli pie nosacijuma ka mājās visas rozetes ir ar zemējumu. DM500tajam bija ārejais 12V adapters. DM800 barošana man liekas bija iebūvēta...

Link to comment
Share on other sites

guntis5

DM800 instrukcijā pareizi raksta. Ir jāzemē antenas koronšteins un pats Drīms. AX88796LF Latvijā nav tik vienkārši dabujams :))

Šodien saņemu no Ķīnas AX88796LF 5gab par 30$.Gatavojos vasarai.Pagajusaja vasara kādi 4 drimi dabūja ciest no zibena.

Link to comment
Share on other sites

specuks

Ja kas DM500tajiem nav pat galvaniskās atsaistes transformātoru ethernet ķēdē tapec vini ir tik jūtīgi. Jāliek vienmēr kopā ar kādu lēto swichu.

Link to comment
Share on other sites

Ronalds

Man visa mājas vienfāzīgā elektroapgāde notiek caur jaudīgu(~7kW) atdalošo toroidālo trafu(400/230V), kuru uztinu sen, kad nekādi noplūdes automāti vēl nebija sastopami.

 

Kopš kura laika trafs pasargā no pārspriegumiem? Ja nekļūdos tad caur trafu viss smuki inducēsies tālāk.....

Link to comment
Share on other sites

specuks

Kopš tā laika kad izgudroja 10Base-T un Fast ethernet ierīces. Skat. pielikumu. Kā teica V.I.Leņins mācīties, mācīties un vel reiz mācīties :))

30F-50.pdf

Link to comment
Share on other sites

Ar drīma ezerneta portu tiešām ir problēmas. Tur konstrukcija nepareiza un vēlams blakus uztvērējam turēt kādu vecolaiku habiņu, kuru tāpat nav kur likt. Ja nāk zibens, tad lai to habiņu izsit, bet uztvērēja ieeja vismaz paliks dzīva.

Link to comment
Share on other sites

Kopš kura laika trafs pasargā no pārspriegumiem?

Kur tad es to teicu :mda: ?

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...