Compressed Air Cars - Aizmirstam par naftu , ūdeņradi un muļķīgu elektromobīli.

[ediots]

Ja tā, tad nav ko domāt par bezjēdzīgu preču vadāšanu. To jau tagad moderni sauc par loģistiku, tikai loģikas gan tur nav- kartupeļus zemnieks aizved uz Mxsimas bāzi 100km un tad tos atved atpakaļ uz vietējo veikalu atkal 100km, tā sanākot lētāk

 

Didzi, tas vēl nav nekas, tā tāda spēlēšanās smilškastītē. Lūk, kad sēklas kartupeļi un kūdra iepakošanai no UK tiek sūtīti uz Ēģipti, tur tuksnesī izaudzēti un tad sūtīti atpakaļ uz UK, tas ir īstais bizness. Redz, esot izpētījuši ka pircējiem griboties ēst jaunos kartupeļus cauru gadu...

 

faktiski lielākais degvielas patērinš pasaulē ir pārtikas saražošanai (it īpaši gaļas), tas, ko mēs patērējam pārvietojot sevi, ir galīgais sīkums.

[Uģis Lācis]

[..]Tak pirms piecdesmit gadiem teica, ka tūlīt būs cilvēcei bezgalīgi daudz enerģijas, bet nekur tālāk par prastu urāna "dedzināšanu", ka ātombumbā, neesam tikuši.[..]

 

Nu redz, ja ir runa par kodolsintēzi, tad tiešām ir tā interesanti - agrāk populāri bija solīt strādājošu reaktoru 20 gadu laikā, laiki gajā, bet tie 20 gadi palika konstanti. Vienīgi kaut kad pārgāja uz 50 gadu solījumiem. Bet nu, cerams, ka ITER izdosies iegūt COP > 1 kodolsintēzi.

 

Bet nav arī taisnība, ka nav cilvēks ieguvis kodolsintēzes procesu ar lielu enerģijas atdevi. Ir tāds nejauks zvērs kā ūdeņraža bumba. Princips gan diezgan traks, met divas bumbas kopā (urāna un ūdeņraža), vispirms detonē urāna kodolbumbu, tad apstākļi ir tādi, ka arī ūdeņraža bumba uziet gaisā (tur nu tad arī tā kodolsintēze notiek). Enerģijas atdeve vājprātīga, var pameklēt internetā informāciju.

 

Tāpēc bija tas maldīgais priekšstats, ka nu tik būs. Ar urānu jau tā apmēram bija - uzspridzināja pāris bumbas un neilgi pēc tam izštukoja, kā uztaisīt reaktorus. Ar kodolsintēzi, redz, tā nesanāca...

Labots Februāris 26, 2012 - Uģis Lācis

[UberFly]

Kamēr gaidam kodolsintēzi - kurinam fosīlijas, mūmijas un dzintaru.

 

Saspiestā gaisa transports ir pasākums, kurā izmantojam enerģiju no rozetes vai privātā, alternatīvā avota - saule vai vējš. Pat ja efektivitātes uzlabošanai izplešanās traukā piešpricējam nedaudz degvielas vai gāzes, tas joprojām ir lētāks veids kā pārvietoties. Un smogu mazāk ģenerē pilsētā.

[Ronalds]

UberFly laikam nav sapratis ka enerģija nerodas no "zila gaisa" vai rozetes! (tāpat kā piens no pakām ledusskapī)

 

Atkārtoju vēlreiz - Patreiz cilvēce lielāko daļu enerģijas iegūst no fosilā kurināmā. Vēl kaut cik ievērojamu daļu sastāda hidroelektorstacijas un ātomstacijas. Visi "alternatīvie" enerģijas avoti kopā nesastāda pat procentu...

 

Moderns iekšdedzes dzinējs nodrošina ap 50% lietderības koeficientu, pāri palikušo siltumu var izmantot salona apsildei - nekā labāka patreiz nav!

[Gestapo]

Btv enerģijas lauciņā kaut kam derētu mainīties. Gan jau daudzi ir dzirdējuši par slānekļa gāzi un naftu, ko ASV jau veiksmīgi iegūst no 2008.gada un patlaban no lielāka importētāja pasaulē ir palikusi pašpietiekama un jau funktierē par eksportu. Slīpo urbumu tehnoloģija dod iespēju dabūt gāzi (un iespējams) naftu ļoti lēti. Pēc prognozēm arī zem 1/4 Latvijas teritorijas ir slāneklis ar gāzi (dzirdēju baumas, ka amerikāņi jau esot kaut ko bakstījušies ar ārlietu ministriju par testa urbumiem). Domāju, ka daži krievi pēdējā laikā ļoti slikti guļ, jo savus jaunos, superdārgos gāzes vadus drīz varēs iebāzt sev anālajā atverē.

 

Kaut kādas rindas par tēmu.

http://neogeo.lv/?p=7931

http://bizness.delfi.lv/biznesa_vide/vejonis-latvija-varetu-but-slanekla-gaze-izpetei-japiesaista-starptautisks-finansejums.d?id=39588993

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=319026:slneka-gzi-mekls-pierobe&catid=82:latvij&Itemid=106

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=323367:slneka-gze&catid=84&Itemid=109

[ediots]

Jā, enerģija nerodas no zila, bet tā atrodas zilā gaisā. Saule, vējš, ūdens, zemes siltums, vēl kaut kas. Vajag tik paņemt. Latvija varbūt nav tai labākajā vietā no šī viedokļa, bet gan jau arī ko var izmantot. Kaut niecīgām lietām, kā ūdens sildīšana, tādējādi pataupot resursus kam citam. Piemēram Londonā visas autobusu pieturas apgādātas ar saules baterijām. Tāpat varbūt var izmantot saules baterijas, kas elektrības vietā lēnām lādē kādu lielāku akumulatoru ar kuru darbināt kompresoru, piemēram. Ja arī šobrīd nav liela un ļoti efektīva rezultāta, tad tas nenozīmē, ka nevajag darboties. Idejas arī no zila gaisa nerodas. Mēģina kaut ko vienu, otru, uzlabo un beigās arī atradīs ko effektīvu.

[Mulkari]

Mulkari, šitās runas, ka akumulatori tūlīt, tūlīt kļūs ideāli mazi un ietilpīgi ir vismaz simts gadus veci. Jau pirmajā pasaules karā vācieši ar zemūdenēm uz akumulatoriem gremdēa angļu kuģus, bet tā i nekur būtiski tālak par tā laika tehnoloģijām neesm tikuši. Tāpat ar kodolsintēzi. Tak pirms piecdesmit gadiem teica, ka tūlīt būs cilvēcei bezgalīgi daudz enerģijas, bet nekur tālāk par prastu urāna "dedzināšanu", ka ātombumbā, neesam tikuši. Laikam nav cilvēcei dots to panākt un pareizi ir. Tad kartupeļus bezjēgā vedīs nevis no Polijas, bet vēl tālāk. Cilvēki tak vienkārši ir stulbi. Kā būs lēta enerģija, vai nu dauzīsies pa pasauli ar autiņiem, vai vai viens otru uzspers gaisā ar jaunāka tipa ieročiem. Hruščovs jau ar savu Kuskinu maķ gribēja parādīt, amerikāņiem, ka ir krutakais džeks. Kad, pēc sprādziena, kremlī logiem rūtis izbira , tad gan aprāvās. Ir vien labi, ka nafta dārga, ar tanku tālu aizbraukt nevar.

 

Nu tik traki jau nav, piemēram Tesla Roadster var nobraukt ap 350 km ar vienu uzlādi kas parastam cilvēkam kam auto ir lai aizbrauktu uz darbu, lielveikalu un atpakaļ ir vairāk kā pietiekami. Tiesa, gan pašlaik tāds auto nav lēts, bet sākumā visas jaunās tehnoloģijas ir dārgas. Kad tās attīstās tik tālu, ka ir gatavas masu ražošanai tad cena krītas.

Kas attiecas uz kodolsintēzi tad kodolsintēzes reaktoros ražotā enerģija nebūs lēta, jo tās tomēr ir baigās kosmosa tehnoloģijas lai to procesu uzturētu. Varbūt vienīgi tad ja izdomās kaut ko vienkāršāku un lētāku par tokamaka tipa reaktoriem. Nav kritiskas vajadzības pēc kodolsintēzes reaktoriem, jo arī ar parastajiem AES var saražot lielāko daļu nepieciešamās enerģijas, Tagad ir kompānijas kas strādā pie reaktoriem, kas darbojas uz toriju kura krājumi 100X lielāki kā urāna, pat ja enerģijas patēriņš augtu tad tā pietiktu tūkstošiem gadu.

Attiecībā uz ieročiem var teikt tikai vienu - jo nāvējošāki ieroči jo mazāk karu būs. Kopš 1945. gada nopietna kara nav bijis tikai pateicoties atombumbai. Aukstā kara laikā USA un PSRS ienīda viens otru, bet tālāk par lamāšanos un dažiem proxy kariņiem negāja, jo zināja ka ja nospiedīs pogu tad abiem būs beigas. Indija un Pakistāna kopš tikšanas pie atombumbas nav karojušas, lai gan pirms tam pakaroja itin naski.

[Uģis Lācis]

[..]Nav kritiskas vajadzības pēc kodolsintēzes reaktoriem, jo arī ar parastajiem AES var saražot lielāko daļu nepieciešamās enerģijas[..]

 

Nu redz, kas par bumbām. Kritiskas vajadzības pēc kodolsintēzes nav, jā, bet ir kritiska vajadzība pēc kaut kā cita nekā parastās AES. Var jau vīpsnāt par zaļajiem aktīvistiem, bet nu tas ir fakts - klasisko urāna AES atkritumvielas ir letāli radioaktīvas (pietiek ar dažām minūtēm tuvumā), pie tam tās vielas tādas paliek >> 10 000 gadiem. Un, ja notiek katastrofas (Fukušimu atceramies?), tad zemes virsma vairāku simtu kilometru attālumā kļūst neapdzīvojama...

 

--> Līdz ar to jautājums ir nevis par resursu pieejamību, bet par izmantošanas drošību.

 

Savukārt kodolsintēzei atkritumvielas radioaktīvas ir vien neilgu laiku (šķiet, dažas minūtes), pēc tam iegūto Litiju var izmantot derīgi, vai vienkārši aprakt pagalmā.

 

Nu sava taisnība ir tajā ieroču attīstībai - tomēr, jo nāvējošāki ieroči, jo lielāku skādi teroristi var izdarīt. Ne velti sabiedrība sāk uztraukties, kad dzird ziņas, ka Irānā vai kur tur sāk nopietni bagātināt urānu...

Labots Februāris 26, 2012 - Uģis Lācis

[Mulkari]

Protams, ka AES atkritumi nav nekas labs, bet jautājums paliek, kas ir labāk? daži tūkstoši tonnu kodolatkritumu gadā, kas tiek uzglabāti kontrolētos apstākļos un apkārt nemētājas vs miljardiem tonnu fosilā kurināmā sadegšanas produktu, ko mēs priecīgi izpūšam gaisā ko paši elpojam. AES vismaz normālas darbības laikā gaisu nepiesārņo. Fukušima - tur vainīga tikai un vienīgi kompānijas nekompetence. Lielas zemestrīces un cunami Japānā notiek vairākas reizes gadsimtā. Varēja to AES uzbūvēt nostāk no jūras bišku augstāk, ūdeni dzesēšanai var pievadīt pa caurulēm un nebūtu nekādas avārijas. Fukušimā izmantoja novecojušus reaktorus kādus pēc tagadējiem standartiem nemaz neatļautu būvēt. Citās Japānas AES, kas bija modernākas un ko arī skāra zemestrīce un cunami nekādas nopietnās avārijas nebija.

No drošības viedokļa HES nav neko labāks (varbūt pat sliktāks) par AES, ja notiek liela aizsprosta pārrāvums tad no lejup pa straumi upes krastā esošajām pilsētām nekas daudz pāri nepaliks.

[UberFly]

Nu gan te daži auzās iebrauca. Runa te neiet par bezmaksas enerģiju no rozetes, bet gan par lētāku pārvietošanos īstermiņā un ilgtermiņā. Es kā tipisks pilsētnieks braucu ar auto uz darbu un veikalu. Viens brauciens zem 50 Km, bieži pat zem 30 Km dienā. Airmobile man būtu ļoti piemērots. Pie tam fotoradari ir tā saplsuši pārvietošanās ātrumu, ka reti kur rīgā var pabraukt ātrāk par 50 km/h. Pat golfa mašīnīte pa lielam apmierina lielu daļu pilsētas ierindas auto lietotāju. Būtiskākā problēma - bijušie austrumeiropieši dzīvo sūdainās bloku mājās nevis privātmājās kā rietumeiropā, līdz ar to nav garāžas kur uzpumpēt gaisu balonos.

[Grossmeister]

Gan jau , ka blokmājas pagrabā varētu pumpēt , iepriekš izgaiņājot tur mītošos kaķus un bezpajumtniekus . Tas viss , protams , ir skaisti , bet ne tuvākai nākotnei un ne pie mūsu ekonomiskajiem apstākļiem .

[Didzis]

Ja HES nopludinās kādu pilsētu, tad to var uzcelt no jauna. Ja ātomstacia piesārņo dabu, tad tai rajonā dzīvot nevarēs tūkstošiem gadu. Ir tak starpība. Cilvēkam neko drošu vēl nav izdevies uzbūvēt. Vienmer atrodas kāds darbinieks, kurš ne to pogu nospiež, vai programētājs ielaidis savā darbā kādu kļūdu.

Ja runa par autiņiem ar alternatīvo enerģiu, tad ideja par saules baterijām ir pilnīgi garām. Autiņu tak lādēs pa nakti, bet saulītes ta nav. Vēja enerģija arī nav nopietni. Ja vēja nebūs, tad darbā nebrauks? Vispār man lliekas, ka te daudziem trūkst elementāru fizikas zināšanu. Ja piemeram autiņa akumulatoros vajag iegrūst teiksim 50kWh, tad parādiet man saules bateriu, kura to, reālā laikā, var izdarīt. No parastas mājas rozetes tāds aķītis jālādē diennakti, bet kad tad braukt? labi, izveidosim teiksim pie deviņstāvu majas trīsfāzu jaudīgus pieslēgumu punktus un kas notiks kad daudzi elektromobīļi reize vakarā štepseļus iespraudīs? Tak kāds te sajēdz kādu jaudu tur vajag. Es nemaz nerunāju par uzpildes stacijam, kur varēšot 15 minūtēs tās 50kWh iedabūt autiņā. Tas ir pilnīgi nereāli, jo vajag izmainīt visu pilsetas elektrotīklu. Nav svarīgi vai lāde akumulatoru, vai kompresors saspiež gaisu, vai iegūs ūdeņradi, jaudu vaadzēs vienalga tādu pašu. Lādesies ta daudzi autiņi reizē. Viss ta sir stulbu žurnalistu, kuri bastouši fizikas stundas, murgi.

Labots Februāris 26, 2012 - Didzis

[oxygen]

Nu vienīgais variants kā 15 min dabūt iekšā 50Kwh ir ... maināmie akumulatori. Tik tad visiem jāizmanto viena standarta izmēru. Nu varbūt nemaz tik nereāli nav , tik tad tās uzlādes stacijas nevarēs uz katra stūra, jo vajag konkrētu jaudu . A tā totāls strupceļš ar to nākotnes enerģetiku. Visi daudz runā, bet neviens tālāk netiek. Man gan no tiem visādiem projektiem patika vienu letiņu ideja par dabasgāzes izmantošanu . Nu minimāla mašinas pārbūve uz saspiestu dabasgāzi, bet uzpilda tos balonus no... mājas gāzes vada ar mazgabarīta kompresoru. Nu nederēs visiem, bet dažiem risinājums lai padarītu to braukšanu lētāku tagad. Tas diezgan reāli pa nakti ''uztankoties''.

[Firza]

Gaisa auto gadījumā, jaudīgu kompresoru var aizstāt ar mazjaudīgu, kurš visu laiku strādā, un pumpē gaisu milzīgā stacionārā resīverī, un kad vajag uzpildīt autiņu to pieslēdz pie šī resīvera un ātri uzpilda.

Kaut arī uzpildīt auto uz 50 KWh, ar vēja, saules saražotu elektrību pat vasarā vajadzēs vairākas dienas (nu nez vai mājas apstākļos no saules un vēja, izdosies izspiest pat 2 kW stundā).

Un pat, ja mājās būs gan jaudīgs alternatīvās enerģijas avots, tik un tā ir pamatīgi jārēķina kādā ir saspiestā gaisa auto lietderīgā jēga. Nu kaut vai iesākumā noskaidrojot ar kādām summā būtu jārēķinās cilvēkam, kurš sadomās pāriet uz saspiestā gaisa auto?

 

1) alternatīvā enerģijas avota iegāde un uzstādīšana

2) kompresors iegāde (ar spēju pumpēt 300 bar)

3) elektrības akumulators vai stacionārais resīvers gaisa uzkrāšanai, laikā kad auto neatrodas garāžā

4) paša auto iegāde

 

 

Neatradu informāciju par to kā gaisa autiņam ir atrisināta problēma ar elektrības ražošanu (noteikumus par braukšanu dienā ar ieslēgtām tuvajām gaismā neviens nav atcēlis). Tāpat nav informācijas par to ko darīt, ja ar auto ir jābrauc tālāk nekā var nobraukt ar vienu gaisa uzpildi. Nu nez vai risinājums būs vadāt mašīnā līdzi kompresoru un tad meklēt rozeti, kur to vairāku stundu laikā varētu uzpildīt. Ir naivi cerēt, ka tuvākajos gados mašīnu varēs uzpildīt benzīntankos, ja pa Latviju braukās viena automašīna, kura tiek darbināta ar gaisu. Neviens tāpat vien, sava prieka pēc nepārbūvēs benzīntanku elektroapgādi, lai tur uzstādītu milzīgus kompresorus uz pāris 100 kW, ja pēc tā nav pieprasījuma (un nemaz jau nebūs tik vienkārši pārbūvēt, ja augstsprieguma līnija ir tālu).

[UberFly]

Firza, parocies pa MDI produktu lapu http://www.mdi.lu/english/produits.php Ir gan autiņi ar on board komresoru, gan stacionārie kompresori 3 min gaisa pārkačāšanai uz auto, gan hibrīdi. Info diemžēl ir pamaz, bet šo to var izrakt.

[Firza]

Protams, stacionārs kompresors ar lielu resīveri autiņu varēs uzpildīt ļoti ātri, bet on board kompresoram tik un tā vajadzēs n-tās stundas. Lai no on board kompresora vispār būtu kādā jēga, tas nevar būt jaudīgs. Nu max 2-3 kW (lai var pieslēgt pie parastās 230V / 16A rozetes), bet ar tādu kompresoru, 50 kW akumulators pildīsies vairāk kā 24h, pat tad, ja kompresora lietderības koeficients būs 100%.

[Uģis Lācis]

Nu vienīgais variants kā 15 min dabūt iekšā 50Kwh ir ... maināmie akumulatori. Tik tad visiem jāizmanto viena standarta izmēru.[..]

 

Diezgan ok doma. Un īstenībā standarta izmērs nav noteicošais. Ja izveido aķus ar +/- šķidru elektrolītu, tad var izpumpēt izreaģējušo masu, un iepumpēt svaigu. Tik tad elektrodiem jābūt tādiem, uz kā neizgulsnējas kaut kas no elektrolīta... Tur varētu rasties nelielas problēmas. Jo, ja pareizi atceros, elektrodi parasti piedalījās uzlādes/izlādes procesos.

[UberFly]

Man šķiet, ka runa tur ir par mazākām jaudām balonos un pildīšanas laiku 4-6 stundas. Varbūt izdodas sagūglēt kādu info par Tata airmobīli, kam jāparādās šogad tirgū.

[oxygen]

Nu uzpildāms un pēcāk reģenerējams ja izmirstam par ogļūeņražiem, ir metāls un ūdens. Prastākais metāls ir alumīnijs . Jā ja alumīnijs un dzivsudrabs, kas veido amalgamu , tad šis diezgan raiti dala ārā ūdeņradi reaģejot ar ūdeni. Nu teiksim nākošajā stacijā nolej to zampu, ielej jaunu ūdens porciju , ieliek alumīnija kaseti un vālē tālāk. A konstrukcija tādam ģeneratoram jau prasta, nu tipisks acetilēna ģenerators ko darbina ar karbīdu, tik karbīda vietā aluminija kasete. Nu vēlak to zampu pārstrādā un elektrolīzē atkal iegūst alumīniju. Tīri smuki varētu iztikt bez ogļūdeņražiem. Ja negrib ar alumīniju, kur vajag dzivsudrabu, tad ņem metālisku kalciju un izmešos būs celtniecības dzēstie kaļķi . Varbūt nedaudz nereāli izklausās , bet ja nebūs kur sprukt, lietos arī , varbūt, šadu degvielu ja būs pietiekoši elektroenerģijas. Un tur nu laikam nekur nesprukt, bet nāksies vien atomenerģiju, jo kodolspēkstacijas nu nezinu... cik var solīt ka nu tik tūlīt pat būs.

Bet tas nu tā , pārāk tālu no tēmas. Manā saprašanā ar saspiestu gaisu darbināms vissezonas mašinas diezin vai, bet vasarā pa pilsētu pavizināties tipa mopēds, kāpēc gan nē? Starp citu kāpēc kā saspiesta gaisa avotu neizmantot saškidrinātu slāpekli. Pietiekami lēts, izvaikojot uzdzīs kādu vien spiedienu vajag. Nu vienīgi ziemā vajadzēs tā iztvaikošanas radiatora tīrītāju lai nepsalst. Nu āvārijas gadījumā, sekas var būt, bet var arī nebūt tik trakas kā uzsprāgstot 300 bāru balonam.

Labots Februāris 26, 2012 - oxygen

[All-marss]

Kungi! Ko jūs esat ieciklējušies uz to saspiesto gaisu.Tāds modelis ir ir visneērtākais,vis neekonomiskākais,ko vien var izdomāt.Es gribētu redzēt to optimistu,kurš cer,ka strāvas tarifi netiks pacelti! Ka tik ne tā! Tie jau tagad aug ar katru gadu lielāki. Labāk pievērsties kaut kam lietderīgākam un tuvāk zemei,nevis lidināties mākoņos.

Piemēram: 1) Izmantot tvaika dzinēju.Tāda dzinēja lietderības koeficients, pie modernām tehnoloģijām un divpakāpju izplēšanos,tuvojas iekšdedzes dzinējam.Priekšrocības,nevajaga nekādas ātrumkārba,var izmantot praktiski vebkādu degošu materiālu,liela jauda mazos izmēros.Principā tas pats pneimatiskais dzinējs,tik darbināms ar tvaiku.

2)Izmantot Stirlinga motoru ar ārējo sadegšanas kameru.Arī var darbināt ar jebkādu degošu vielu.

3)Izmantot parastajam iekšdedzes dzinējam gāzģeneratoru.Gāzi iegūst,sadedzinot koksni.Koksne ir viens no materiāliem,ko var sekmīgi atjaunot.

[UberFly]

Karbonšķiedras baloni nesprāgst ar šķembām. Un, ja arī palīst zem fūres, tad neizdzīvot tik un tā.

 

Kas attiecas uz tvaika dzinēju, tad nepraktiski, un tāpat gana dārgi, tad jau labāk ar to tvaiku lai strādā Tec tāpat kā līdz šim, daudz efektīvāk sanāk.

 

Elektrības cernas piesaistītas naftai, noteikti tarifi augs. Turpretī saules paneļi un vējdzirnavas paliek lētāki un efektīvāki. Ar laiku būs izdevīgi kādu uzstādīt un nepirkt kaudzi dārgu akumulatoru ar īsu mūžu, bet izmantot enerģiju balonu pumpēšanai. Daži ir sagādājuši vējdzirnavas jau, kāpēc lai nepumpētu balonos gaisu sev un tuvākiem kaimiņiem?

[ediots]

Kaut ko degošu... Pietiek, ka leģendas par Londonas miglu dzīvo pat desmitiem gadu vēl pēc tā, kā beidza kurināt krāsnis katrā pilsētas mājā.

[UberFly]

Nevar noliegt, ka saspiestā gaisa dzinējam efektivitāte ir zema jo dauz aiziet siltumā, bet to var atsvērt konstrukcijas vienkāršums un ilgmūžība.

 

Btw, kompresējot gaisu garāžā blakusprodukts - siltums izmantojams ūdens sildīšanai boilerī, sīkums, bet patīkami

[Grossmeister]

Pie mums visaktuālākais varētu būt šķeldas dzinējs - brauc pa Latvijas ārēm , a te degviela beidzas , izlec no autiņa , paķer no bagāžnieka asi uztrīto cirvi , tuvējā grāvmalā sacērt kārklus un brauc tālāk svilpodams . Šitā degviela galu galā pati tīri labi atjaunojas pat bez cilvēka iejaukšanās .

[Firza]

90 gados, kad Latvijā bija problēmas ar degvielu, paziņa strādāja firmā, kurā viena smagā mašīna tika pārbūvēta par mašīnu ar gāzģeneratoru. Tā mašīna ar gāzģeneratoru tikai iedarbināta tikai vienu reizi - kad tā pati ar saviem spēkiem atbrauca no pārbūvēs vietas. Pēc tam to mašīnu iestūma garāžā un tur tā nostāvēja līdz tika nodota metāllūžņos. Nebija no tās automašīnas nekādās jēgas: lai uzsāktu braukt, vismaz stundu iepriekš gāzģeneratoru krāsniņu vajadzēja iekurināt, kurināt vajadzēja ar maziem sausiem malkas klucīšiem (ar slapju malku it kā nevarēja kurināt), ģenerators kopā ar malkas rezervēm aizņēma apmērām pusi no kravas kastes. Nezinu, cik tai mašīnai bija gāzes rezerve, bet būtu muļķīgi, ja ik pēc pāris kilometriem autiņa vadītājam vajadzētu nobraukt ceļa malā, lai piemestu malku. Un vēl muļķīgāk būtu algot kurinātāju, kurš sēdētu kravas kastē kurinātu to krāsniņu.

[Grossmeister]

Nu tad neko - laikam nespīd mums nacionālais Holzbrenner ...

Labots Februāris 26, 2012 - Grossmeister

[Firza]

Mūsdienās, kurināt gāzģeneratoru varbūt arī būtu vienkāršāk, ja to darbinātu ar granulām. Tad arī paša kurināšanas procesu varētu automatizēt, bet nu šā vai tā, liela daļa gāzģeneratora trūkumu tik un tā paliek, kur galvenais trūkums ir koksnes zemais sadegšanas siltums (salīdzinājumā ar citiem kurināmā veidiem). Ir tomēr starpība, vai mašīnai bākā ir 50l degvielas ar ko var nobraukt 500 km, vai apmēram 250 kg koksnes granulām (pēc kurināmā siltumspējas*), kas kopā ar gāzģeneratoru aizņem gandrīz pusi no mašīnas lietderīgās ietilpības.

 

* Koksnes kurināmā siltumspējas attiecība pret benzīna siltumspēju gan jau, ka būs pat lielāka, jo 1l benzīna tomēr nav tas pats kas 1 kg benzīna.

[UberFly]

Ar krāsni brauksim apkārt tad, kad sāksies ledus laikmets vai kodolziema. Šodien apspriežam kompresētā gaisa akumulāciju un izplešanu kompaktās pilsētas automašīnās.

[e = d]

Gāzģeneratoram ir viens cits milzu mīnuss - tā gāze ir ļoti pilna ar kvēpu daļiņām. Līdz ar to filtru mainīšana ir viena drausmīgi čakarīga padarīšana.

Labots Februāris 27, 2012 - tankalis

[Didzis]

UberFly, spriest mēs te varam daudz par kompresoriem un saspiestu gaisu, bet Tu pats esi atslēgas eļļainas rokā turējis, augstspiediena trubas vienojis un vispār autiņam kaut riepu nomainīis? Man gan liekas, ka tikai pa internetu salasīies visdas muļķības, bet praktiskas pieredzes šais lietās nav. Es esmu prktiķis un esmu piedalīies pēdejā laika slavenākā Latvijas autiņa ar elektropiedziņu būvēšanā. Reali zinu, cik viss tas maksā un kādas problēmas jāpārvar autiņā, kad nav ar ko darbināt stūres pastiprinatāju, vai datorists ielaidis kārtējo kļūdu programnodrošinājumā. Ar gaisu darbināmā motorā būs vēl lielākas problēmas kā elektroautiņā. Dabū nu no gaisa 12V. Cik izmaksā tads ar gaisu darbināms motors. Tur tak mehānika daudz lielāka kā elektromotorāun cena noteikti augstāka. Nedomāu, ka tas ir nopietns virziens autobūvē, Kā jau teicu, uz akumulatoriem peldēja zemūdenes pirmaā pasaules karā, elektrokari brauc ar akumulatoriem pa lielveikaliem, golfa autiņi daudzus gadus vizina miljonārus golfa klubos, bet ar gaisu darbinām ir tikai rokas instrumenti darbnīcā. laikam tak ar to gaisa saspiešanu ir problēmas, kuras nevar atrisināt.

[Brutto]

Par šitām te, saspiestā gaisa, dzinēju lietām runājot, nāk prātā 80-o gadu žurnāls "Моделист-конструктор", kurā bija velosipēds kuru dzina uz priekšu ar saspiesta gaisa palīdzību. Tur tā konstrukcija bija tāda, ka ritenim kamera bija īpaša, kurai tika padots gaiss pa vienu galu iekšā, bet par otru tas izkļuva āra. Iznāk braukt arī tādu kā pusmīkstu riepu/kameru, kas diez cik jautri nebūtu.

[Mulkari]

Kas attiecas uz lielāko daļu alternatīvās enerģijas avotu tad tur galvenā problēma ka atdeve ir nepastāvīga. Tā jau kopējie kaut vai tās pašas saules vai vēja enerģijas pieejamie krājumi ir milzīgi, daudzreiz pārsniedz cilvēkiem nepieciešamo, bet tā enerģija ir izkliedēta - vajag noklāt milzīgas teritorijas ar ģeneratoriem lai dabūtu nopietnas jaudas. Atkarība no laikapstākļiem - vēja un saules jaudas maksimumi nesakrīt ar pīķa stundām, vajag enerģiju uzkrāt vēlākai lietošanai. Pašlaik vienīgais reālā lietošanā esošais industriāla mēroga enerģijas uzkrāšanas veids ir akumulējošās HES - tipa kad ir elektrības pārpalikums tad turbīnas palaiž atpakaļgaitā un pumpē ūdeni atpakaļ ūdenskrātuvē, bet tādas var uzbūvēt tikai vietās ar pemērotu reljefu.

TEC kas strādā uz ģeotermālo siltumu iespējams, ka varētu būt perspektīvs, jo nav arkarības no laikapstākļiem, jaudu var regulēt pēc vajadzības, bet tādus izdevīgi būvēt tikai vulkāniskajos apgabalos kur tuvu zemes virskārtai ir karstie iežu slāņi.

[UberFly]

Eu, lūdzu, izbeidziet šitās muļķības par alternatīvo enerģiju, tas šeit netiek apspriests, ja nu vienīgi kompresēt gaisu akumulatoru vietā. (Produkts, ir nopērkams, kkur augstāk ir links) Didzis kko ļurina par 12v un stūres pastiprinātāju, nu cmon, kādam gan nūģim jābūt lai nespētu iztikt bez stūres pastiprinātāja golfkārā?! Cik watstunads tev vajag ceļā uz darbu, ko tu tur darbinasi tādu, ko nespēj nodrošināt parasts aķis, mājā uzlādēts, un pa ceļam vēl nedaudz palādēts. Būtu kaut aci uzmetis tiem MDI motoriem, ir tur ģeņģis. Cik tērē diožu tuvās/tālās gaismas? Ja kritizē, tad konstruktīvi, dod ciparus, jo tieši tas ir vajadzīgs te, vai nu sagrauj visas ilūzijas pamatojot ar ciparu, vai vismaz izliecies, ka esi iedziļinājies pasākumā. Ja airmobīli piedāvā par ciparu zem 10k EUR, ja tās izmaksas tiek deklarētas zem 2 Ls par 100 KM, ir taču vērts apskatīt tuvāk, ne?

[Didzis]

Pag, es kā reizi jau pamatoju ar cipariem 50kWh lādešanu un nav svarīgi vai tas būtu akumulators vai gaisa pūslis. Enerģiu vienalga vajadzēs. Man pašam nafig nevajag to stūre spastiprinātāju, jo jaunībā ar gaziku iemācijos braukt un tam arī bremžu pastiprinātāja nebija. Visām mūsdienu mašīna ir gan stūres pastiprinatājs, gan citas elektroiekārtas, kuras gana daudz rij elektrību. Domā kads cilvēks, kurš pabraucis ar normālu autiņi kāps kautkādā "invaļidkā" un bremzēs ar pa durvīm izbāztu kāju kā krievulaikos?mūsdienās tak vaag autiņu ar automātisku parkošanos, jo blondīnes t pat atpakaļgaitā pabraukt nemāk, a Tu gribi autiņu bez stūres pastiprinātāja. Izmaksas var nezkādas deklarēt, bet cik Tavuprāt vajag kWh lai nobrauktu 100km ar 90kh ātrumu? Nu nesanāks tā gaisa kompresēšana diezko lēta. Tu reāli pabrauc ar tādu autiņu, nevis reklāmrakstus lasi. Nevien tak Tev internetā taisnību nestāstīs, jo manta ta jāpārdod. Par to, ka gaisa autiņam nav rekuperācijas arī es jau teicu. Ko tad es nepamatoju ar piemēriem un faktiem?

[joptv]

Vai es esmu vienīgais, kurš piefiksēja to ka video ir 2008. gada? Ja nekas jaunāks nav dzirdēts, tad nekas nav mainījies.

 

Slikts source(http://en.wikipedia.org/wiki/Compressed_air_car), bet: "As of January 2009 Tata Motors of India had planned to launch a car with an MDI compressed air engine in 2011.^[22] In December 2009 Tata's vice president of engineering systems confirmed that the limited range and low engine temperatures were causing problems."

 

Vēl arī piemin problēmas ar enerģiju. To ka ta tiek ražota vienā veidā, uzglabāta, tad pārveidota un atkal uzglabāta - zudumi.

[Raimonds1]

http://www.beutilityfree.com/Electric/Ni-Fe

vej kādi aķi- reklāmrakstos stāsta, ka 30 gadus kalpojot

smagajiem rekuperāciju jau ir sabūvējuši ar pneimohidrauliku, formulām ar KERS

 

tiem pašiem gaisa upšiem ir pasūītijuma opcija - ar cik jaudīgu kompresoru to gaisu spiedīs un cik jaudīgu pneimomotoru un ģeneratoru slēgs klāt, vai pievienos papildu balonus, kad vajadzēs

 

lēnām lādējas ar kādu puskilovatu tīkla, Saules vai vēja, bet izlāde ar vieniem 50kW

Labots Februāris 27, 2012 - Raimonds1

[HIGH-Zen]

...

Piemēram: 1) Izmantot tvaika dzinēju. ...

2)Izmantot Stirlinga motoru ar ārējo sadegšanas kameru. ...

3)Izmantot parastajam iekšdedzes dzinējam gāzģeneratoru. ...

Nu šitais ir vistuvāk realitātei. Paliek vēl kodolenerģija, bet nu tur vajag AES celt klāt jaunas nevis slēgt normāli strādājošas vecās, kā Ignalinā.

[Firza]

Tie Ni-Fe akumulatori ir vecie labie sārmu akumulatori, un spriežot pēc informācijas iekš wiki to darbības laiks tiešām ir 30-50 gadi. Tādi akumulatori jau n-tos gadus tiek lietoti elektrokāros. Gan jau, ka arī šiem akumulatoriem ir kādi trūkumu, kuri ierobežo to plašu izmantošanu.

[oxygen]

Nu jā, Raimonds, izturīgi jau ir tie niķeļa-dzelzs akumulatori, tik tie rakstītāji aizmiršuši piebilst cik vajag iegrūst elektrības iekšā lai uzlādētu un cik pēcāk dabū atpakaļ. Ja atmiņa neviļ, tad atpakaļ dabū tik 65%. Nu ja elektrība neko nemaksā un destilētais ūdens par velti, tad labas gan. Nu nafig tādus neekonomiskus.

[Mulkari]

No akumulatoriem, kas tagad izstrādes stadijā šis te potenciāli izskatās pietiekoši energoietilpīgs normālam elektroauto.

http://en.wikipedia....anowire_battery

Kaut gan tur arī vēl šādas tādas problēmas jāatrisina līdz būs gatavs masu produkcijai, bet nu 8X lielāka energoietilpība kā parastai litija bačai izklausās ļoti vilinoši. 500 - 600 km nobraukums ar vienu uzlādi kā normālam benzīna autiņam kļūtu reāls. Pietiktu strāvas arī lai darbinātu visus bremžu, stūres pastiprinātājus, kondiškas, pečkas un pārējās ekstras bez kurām mūsdienu izlutinātais cilvēks vairs nespēj izdzīvot.

 

Iedomājos vēl tā ka lai samazinātu elektroauto cenu, tad varētu darīt tā ka pašā lētākajā versijā auto nāk, pieņemsim ar akumulatoru bateriju kas pietiek 100 km nobraukumam (pilsētniekam kas pamatā pa pilsētu braukā uz darbu, veikalu neko vairāk arī nevajag), bet dargākās versijās ir pieejami modeļi ar ietlpīgākiem akumulatoriem, vai arī tāds variants ka ir iespējams iznomāt papildu akumulatorus ja kaut kur tālāk jābrauc un pamatā pilsētai paredzētu auto uz nepieciešamo laiku padarīt piemērotu lielāku attālumu veikšanai.