Jump to content

Compressed Air Cars - Aizmirstam par naftu , ūdeņradi un muļķīgu elektromobīli.


UberFly
 Share

Recommended Posts

Nu re, process ir sācies. Pie horizonta parādās reāli zaļi un lēti risinājumi transportam.

 

Metam konstruktīvu kritiku, atbalstam un analizējam saspiestā gaisa potenciālu.

 

Pāris video, lai runā paši par sevi ;)

 

[media]

[/media]

 

[media]http://youtu.be/BEOS_aQa5b0[/media]

Labots - UberFly
Link to comment
Share on other sites

  • Replies 126
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Didzis

    9

  • UberFly

    19

  • All-marss

    10

  • Mulkari

    9

dexterlabs

cik zināms ideja gandrīz tik pat veca kā pasaule,lielakais man zināmais mīnus ja gaisa tvertne sprāgst tad nekas no braucējiem pāri nepaliek.

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Tu kautkur dabā iegūsti saspiestu gaisu balonos ?

 

Lai arī tam, kā mēs enerģiju uzglabājam ir liela nozīme, vēl svarīgāk ir kā mēs to enerģiju iegūsim.

 

Un pašlaik nav nekas tik ekonomiski izdevīgs, kā eļļa, saule, gāze un atomu šķelšana.

Link to comment
Share on other sites

Smaga tēma, es uzskatu biomasa arī ir lēta, bet ir noteikti jābremzē, ja jau esam ja 7 miljardi, tad, ko ēdīsim, ja visu sadedzināsim?

Enerģijas veidi tomēr atkarīgi no valstu ekonomikas, ģeogrāfiskā stāvokļa. Zaļo enerģiju var atļauties tikai bagātas valstis.

 

Par šito verķi, ja tik ilgi jāpilda, tad kāds ir enerģijas patēriņš pildot un izgatavojot šo brīnumu, nekādu super elektroniku es tur iekšā arī neredzu.

Link to comment
Share on other sites

Saspiets gaiss, tas tāpat kā ūdeņradis nav enerģijas avots - tas ir enerģijas akumulators. Un tā kā tas ir akumulators, tad to vajag salīdzināt ar citiem akumulatoriem: pēc lietderības koeficienta, pēc akumulatora ietilpības, pēc uzkrātās enerģijas/masas attiecības. Lielāku gaisa akumulatora ietilpību var panākt ar lielākas ietilības balonu un saspiežot gaisu ar lielāku spiedienu, bet tai saspiešanai ir sava robeža, kad tālāk to vairs darīt nav jēgas, jo lielam spiedienam vajag balonus ar biezākām sienām, un līdz ar to arī smagākus. Jo lielāks un smagāks balons, jo mazāk vietas būs lietderīgajai kravai.

Kaut kāda jēga šādam enerģijas akumulēšanas veidam būs tad, ja gaisa baloni būs no kāda viegla un izturīga materiāla. Tam materiālam gan ir jābūt nu ļoti izturīgam, lai autamašīnas avārijas gadijumā, tā būtu tikai automasīnas avārija, nevis avārija un sprādziens. "Vecie, labie, smagie" tērauda baloni, kuri tagad iek izmantoti dažādu gāzu uzglabāšanai nav īsti piemēroti, jo tie ir pārāk smagi.

Link to comment
Share on other sites

Ideja tiešām ir vecāka par mums visiem kopā ņemtiem. Kāpēc visu laiku atbīdīta malā? Tāpēc, ka nafta bija lētāka par dzeramo ūdeni, tāpēc, ka nafta vēl ilgi būs vajadzīga smagajai tehnikai, armijām, rūpniecībai. Pasaules lielvaras alternatīvās degvielas un enerģijas nesējus ir apzināti likvidējusi un sadārdzinājusi, jo VISAS MŪSDIENU LIELVARAS SAVU VARU IR IEGUVUŠAS TUROT ĶEPU UZ NAFTAS MONOPOLA. Nekāda masveida naftas patēriņa samazināšana nav pat iedomājama. Un netiek pieļauta nekur, kur vien aizsniedzas alkatīgā masona roka. Kremlī visi kakā asinis domājot par to, ka Lietuvā varētu uzbūvēt AES un Baltija vairs nepirks krievu gāzi. Litija atradnes nopirkuši tie paši naftinieki un nekad nepieļaus litija cenas tik zemas, lai massas pārsēstos alektromobīlī. Gribat hibrīdu? Lūdzu 20 000 Ls un 2 gadus brauc bez bēdu, pēc tam maini litija bateriju par 10 000 Ls un atkal brauc zaļi! Ķip stulbie hipiji, gribat glābt pasauli? Lūdzu, dariet to, jo katrs hipijs mums iebāzīs pa 10k$ kabatā savu pārliecību atbalstot.

 

Kamēr Indijā neizstrādās nanobaterijas, lētas un ilgdzīvojošas, tikmēr ignorējam elektromobīli. Kāpēc Indija? Tāpēc ka tā ir topošā lielvara bez savas naftas. Tāpēc Tata atšķirībā no General Motors iegulda naudu saspiestā gaisa autoindustrijā. Un par to ir prieks, stulbi kristiešu vadoņi vienmēr ir bremzējuši progresu, jo tā var vieglāk saglabāt savu varu. Bet kā mēs zinām, progresu neapstādināsi, tas ir kā aizbāzt aizsprostot upi, kad ūdens būs gana sakrājies, nonesīs visu na*uj, kas ceļā.

 

cik zināms ideja gandrīz tik pat veca kā pasaule,lielakais man zināmais mīnus ja gaisa tvertne sprāgst tad nekas no braucējiem pāri nepaliek.

 

Kompozītmateriālu baloni, šķiet, ka nesprāgst, bet plaisā un verās vaļā ar lielu troksni, bet momentāna enerģijas atbrīvošanās nav, līdz ar to arī risks, iespējams, ir mazāks nekā gāzes iekārtu auto, nav degošas gāzes.

Link to comment
Share on other sites

Domāju, daudzi ir strādājuši ar pneimoinstrumentiem, bet vairums kādā rūpnīcā vai celtniecības objektā.Ja tos lieto mājās, savā darbnīcā, tad uzreiz saprot cik, daudz maz nopietnam darbarīkam vajag sapiestā gaisa un kādas jaudas kompresors tam nepieciešams.Varat mēģināt iegādāties kompresoru balonu uz ~200bar pildīšanai un ar pieņemamu ražību un tad sarēķiniet tam patērētās enerģijas izmaksas, salīdzinot ar iegūto saspiestā gaisa enerģijas atdevi piedzenot auto.Pat krievu laikos tankiem bija 200bar kompresors un ir eksperimentēts to lietot citos nolūkos.

Normāls kompresors tolaik bija arī trolejbusos, kur arī labi noderēja un man vēl tagad kalpo ar 5kW piedziņu.

Link to comment
Share on other sites

Pirmās fantāzijas/pārdomas, kuras nāk galvā:

 

1. Frontālas sadursmes sekas, sēžot šajā stiklašķiedras izstrādājumā...

 

2. Neefektīvāks par elektromobīli, jo ir ievērojami papildus zudumi enerģijas pārvadē. Stādos priekšā kāda ir kompresora siltumatdeve, pie šāda spiediena..

 

3. Auto ar nulle izmešiem! :haha:

 

4. Brauciens ar šo auto ziemā... vai, kaut vai, naktī...

 

5. Milzīgs pluss- balonu nolietojums, pretstatā akumulatoru nolietojumam!

 

6. Pārsteidzošs maksimālais nobraukums ar vienu balonu, nez cik tas auto sver..? (skat. pirmo punktu..)

Link to comment
Share on other sites

80-tajos, kad dienēju krievu armijā, manā daļā, un, acīmredzot, ne tuvu tikai manā daļa, dīzeļģeneratorus startēja ar saspiesta gaisa baloniem...

Link to comment
Share on other sites

Ja runājam par tīri praktiskiem aspektiem, tad:

 

1. Kompresors - var būt jau mājās, šķūnītī, kādā attālā kaktā vai no kaimiņu Vasīlija par kasti whiskiya nopirkts, ilgmūžīgs un lēts.

2. gaisa dzinējs, man domāt, ka darba stundas tam arī ir ilgmūžīgas, jo galu galā, tas darbojas tikai tad, kad spied uz akseleratora.

3. eļļa? Gan jau jāmaina tikpat bieži cik ātrumkārbas eļļa, kad tā ir jāmaina :D !?

4. Izplūdes gāzes - auksts gaiss, laid izplūdes salonā un tev ir ļoti ražīgs kondicionieris. Kā mīnuss jāmin ziema. Tur nu gan paceļas izmaksas, jo jāierīko Webasto biodīzeļa krāsniņa. 0.5 - 1 litrs Latvijā ražota biodīzeļa stundā.

5. Kompozītmateriāla baloni un kompozītmateriāla šasija, virsbūve - korozijai nepakļaujas, jāseko līdzi trubu savienojumiem, lai tie sāls iedarbībā nelaiž garām gaisu.

6. Ja pareizi uzprojektē, tad drošība oglekļa šķiedras automašīnā ir tāda pati kā F1 bolīdā, sadursmes gadījumā mašīna sabirst putekļos uzņemot trieciena spēku, glābjot pasažierus.

 

kas attiecas uz nakts braukšanu, tad diodes, šķiet, netērē īpaši daudz, ar skābes akumulatoru vajadzētu pietikt ilgam laikam.

Labots - UberFly
Link to comment
Share on other sites

1. Ir aptuvena nojausma par maksimālo spiedienu ko tāds Vasīlija kompresors spēj sasniegt, pirms nāves? Alternatīva būtu riepu pumpējamais kompresoriņš, via kājas pumpis.

4. Ja ir vēlme, ko līdzīgu šādam kondicionierim ar "aukstu" un "smaržīgu" gaisu var iegūt, parastam auto savienojot kartera ventilāciju ar salona gaisa padevi...

Link to comment
Share on other sites

1. Kompresors - var būt jau mājās, šķūnītī, kādā attālā kaktā vai no kaimiņu Vasīlija par kasti whiskiya nopirkts, ilgmūžīgs un lēts

Ja runa ir par kompresora kurš spēj pumpēt 200 bar, tad ar cik tukštošiem latu ir jarēķinās, lai tādu "lētu" kompresoru nopirktu, un kurš ir tas "kaimiņu Vasīlija", kurš vairāku tūsktošu vērtu kompresoru pārdod par "kasti whiskiya"? Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

1. Ir aptuvena nojausma par maksimālo spiedienu ko tāds Vasīlija kompresors spēj sasniegt, pirms nāves? Alternatīva būtu riepu pumpējamais kompresoriņš, via kājas pumpis.

4. Ja ir vēlme, ko līdzīgu šādam kondicionierim ar "aukstu" un "smaržīgu" gaisu var iegūt, parastam auto savienojot kartera ventilāciju ar salona gaisa padevi...

 

Par kompresoriem lai speciālisti padalās ar info. Laipni lūgti.

 

Par kondicionieri - Ja izplūdei ir eļļas piejaukumi, tad vienk. jāizmanto izpleššanās trauks - radiators, kas pārnes siltumu... Tās jau ir sīkas konstruktīvas nianses.

Link to comment
Share on other sites

Pieņemsim, ka man mājās jau ir 2 kW kompresors (tāds cipars ir izvēlēts, lai kompresora darbināšanai nebūtu vajadzīgas 3 fāzes) ar maksimālo spiedienu 200 bar. Ja tas kompresors darbosies 1 stundu, tad saspiestajā gaisā uzkrātais enerģijas daudzums būs mazāks par 2 kWh. Tātad, 10 stundās teorētiki var uzkrāt 20 kWh. Cik tad stundas vajag pumpēt balonā gaisu, lai ar tā daudzumu varētu nobraukt, piemēram, 100 km un cik šim procesam tiks iztērēts elektrības (nu jā, auto masa šajā gadījumā ir no svara)?

Link to comment
Share on other sites

Viss ir no svara :)

 

Fizmati varētu apskatīt otro youtube rullīti un izteikt savu viedokli par cipariem, ir vai nav tie pareizi? Neesu vēl aizracies līdz reālām šodienas cenām. Bet pēc video var saprast, ka auto pārdod ar mājas kompresoru, un runa iet pat par elektrisko kompresoru "onboard" un benzīna satelītkompresoru.

Labots - UberFly
Link to comment
Share on other sites

Par kompresoriem lai speciālisti padalās ar info. Laipni lūgti.

 

Firza bieži vēl pacietīgi cenšās, fantastus piezemēt.Es varu vienīgi piebilst, ja jūs visu savu enerģiju pielietotu praktiskā ideju realizācijā un tam visam būtu rezultāts, kaut vai iegūtu punu veidā, tad mēs tikai priecātos.Uzstādiet mērķi sev un uz priekšu.Rūpniecībā u.c. tik ļoti trūkst zinošu un varošu speciālistu!

Link to comment
Share on other sites

Vairs nav ko daudz fantazēt. Te ir jāizrēķina ekonomiskais ieguvums un praktiskums. Sākumā šāds prieks varētu būt pieejams tikai privātmāju vai garāžu īpašniekiem. Ar laiku - visiem.

 

Tāpēc, lūdzu, ķidājam reālus ciparus. Te nav kosmiskās tehnoloģijas, viss ir gana vienkārši.

Link to comment
Share on other sites

un lai darbinātu to gaisa pumpi atkal lietojam nīstos naftas produktus, - ko lai saka - skaisti!

vienīgo ekonomiju es redzu ka dzinējs plus degvielas tvertne ir vieglāka. Karkass un pārējais jau tāds varētu arī būt parastiem auto, tik kau kā nav?!!!

Tas no "Dadža", - izgatavojot āmura galvu no koka mēs ieekonomējam dzelzi, bet izgatavojot āmura rokturi no dzelzs trakulīgi iekonomējam koku...

Drīzāk mani intriģē tas latviešu izgudrojums ar sasaistīto ūdeņradi, - tam gan ir nākotne... tīra ekonomija uz tvertnes rēķina

Labots - Tubus
Link to comment
Share on other sites

Nu to pumpi var darbināt ar saules batarejām vai vēja ģeneratoru. Bet pumpē kārtīgus rezervuārus, bet kad vajag uzpildīt vāģi , pievienojam un pāris minutēs uzpildam. Lielākais saules batareju un vēja ģeneratoru trūkums ka dažreiz tās energījas pa pilnam, bet citreiz nedarbojās. Nu te noder tā saspiestā gaisa akumulators. Un īstenībā pavisam neslikts risinājums , jo vienīgais kas dilst ir kompresors. Visādi parastie elektrības akumulatori ir gana kaprīzi un mūžs arī labi ja gadi pieci. Rezultātā konkrēti piesārņojam dabu gan uztaisītu to akumulatoru gan vēlāk utilizētu. Nu vienīgais kas tam gaisa akumulatoram varētu būt kā būt ir visas sistēmas lietderības koificents. Bet paši gaisa kompresori, kaut būs dārgi lielam spiedienam, toties darbojās krietni ilgāk nekā iekšdedzes dzinēji.

http://www.celticdiv...compressors.htm

Vispār jāatdzīst ka biju atpalicis no dzīves šinī jomā . Ja var ticēt šitiem http://www.engineair.com.au/index.php?option=com_content&view=article&id=2&Itemid=2 , tad konstrucija vienkārša, lietderības koeificents pavisam neslikts (par to gan māc šaubas) . Bet ja tas ir tā , tad tā saspiestā gaisa padarīšana nav nemaz tik utopiska.

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

īstenībā vēl izdevīgāks ir geotermālais avots... Bet kamēr vēl visi savus TECus nomainīs uz tādiem..

vispār tā ir ka sajauc zirgus cilvēkus kopā...

I. Svars;

Cik % aiziet uz dzinēju+degvielu, cik uz pārējo;

II. Efektīvākais enerģijas veids.

1.Kinētiskā, diemžēl, stāv pašā apakšā;

2. molekulu iršanas enerģija - trūdēšana

3. molekulu sintēzes - uguns

4. kodoldalīšanās - ātombumba

5. kodolsintēzes - H bumba

elektronu lēkāšana kaut kur starp 3. un 4. pakāpi

III. Enerģijas sasaistes veids.

Tā kā 4. un 5. tuvākā nākotnē izskatās neaizsniedzams tādiem maziem projektiem, tad atliek,- 3. molekulu sintēze, t.i. - degšana. Visefektīvākais laikam bija H+O, kurus arī cenšās izmantot raķeštehnikā. Problēma, to akumulēšana.

iekšdedzes dzinējos izmanto C+O sintēzi, kas nav tik efektīvs, toties ir papilnam pieejams C sasaistītā veidā, - nafta... kuru var salīdzinoši ērti pārvadāt (akumulēt). Un gandrīz nav jāiegulda līdzekļi to ražojot...

Labots - Tubus
Link to comment
Share on other sites

Nu , ja domā par nākotni, tad beigsies organiskais kurināmais , nāksies vai nu atomstacijas vai kodolsintēzes (tas gan sola jau desmitiem gadu, bet kautkā grūši nāk), tad īstenība tā saspiestā gaisa agregāti var atrast pielietojumu. Nu elektrību bākā neieliesi, bet ar akumulatoriem.... pāris minūtēs neuzlādēsi. Starp citu uzraku nesliktu lapu kur apkopoti visvisādi dzinēji http://peswiki.com/index.php/Directory:Engines Izrādās ka baigā kaudze visādu tipu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

ta nē tur jau amerikāņiem kaut kādas zarnu baktērijas bija kas baseinos taisīja oglekļa kurināmo, tipa eļļu-naftu. Liec zem lecektis tādu tvertni un tik tecini ārā ik pa laikam

http://www.membrana.ru/particle/3877

http://www.3dnews.ru/news/genno_modifitsirovannie_bakterii_prevrashaut_co_sub_2_sub_v_goruchee

http://t-human.com/journal/dizelnoe-toplivo-iz-bakterij/

Labots - Tubus
Link to comment
Share on other sites

Cik nopratu no vikipēdijas tad uzkrātās enerģijas daudzums uz masas vienību karbona baloniem ir apmēram kā svina aķiem tā ka moš ap 100 km varētu nobraukt ar tādu auto, kaut gan saspiestā gaisa motors ir neefektīvāks par elektromotoru un tas nespēj reģeneratīvi bremzēt, kas to nobraukumu var samazināt.

Ja var uztaisīt, ka nopietnākas avārijas brīdī tikko uzpildīts balons nepārvēršas pāris kg trotila ekvivalentā tad cilvēkiem, kas ar auto braukā tikai pilsētas robežās tāds auto derētu. Ja saspiesto gaisu var ātri uzpildīt benzīntankos tad tālāki braucieni arī ir veicami, lai gan stāties un pildīties ik pēc 100 km nav tik ērti kā pēc ~500 km.

 

Vispār galvenā priekšrocība visiem šitiem elektro, gais, ūdeņraž mobīļiem ir ka nav izmešu pa izpūtēju pilsētā, kur mēs to elpotu iekšā, piesārņoums tiek pārcelts uz centralizētām elektrostacijām, kas parasti atrodas pilsētu nomalēs un kur var veikt efektīvākus pasākumus izmešu attīrīšanai nekā katrā atsevišķā automašīnā. Ražojot strāvu AES, HES vai ar vēja ģeneratoriem gaisa piesārņojuma nav vispār. Nav atkarības no viena enerģijas avota - kompresoram vai akumulatoram ir vienalga vai strāva nāk no ogļu, gāzes vai biomasas TEC, AES, HES, vēja ģeneratoriem utt. Ja pēkšņi nav pieejams kāds no šiem enerģijas avotiem tad citi var kompensēt un sekas nav tik sliktas kā gadījumā ja kkas notiek Persijas līcī (karš, dabas katastrofa) un 30 % pasaules naftas piegāžu aptrūkstās.

Link to comment
Share on other sites

Gaidot benzīna cenu virs 2 Ls ļoti pārskatāmā nākotnē ir ļoti lietderīgi pārskatīt savu tēriņus uz auto. Ja ir privātmāja, diezgan praktiski būs iegādāt kādu saules paneli vasarai un dziļizlādes aķi, kurš uzlādējies piestartē kompresoru un sakačā balonos gaisu, kuru pēc tam žigli iepildam savā kompaktajā air mobile un jūzojam ceļā uz darbu un veikalu.

Link to comment
Share on other sites

Visas tās jūsu sapņu pilis ir pilnīgs fufelis. Par cik esmu salicis divus elektromobīļus, tad esmu saskāries ar visām alternatīvas enerģijas problēmām autiņos. Ar akumulatoriem viss ir skaidrs. No mājas rozetes tos reālā laika uzlādēt nevar jo visur stāv 16A drošinātājs, Tatad reāli stundā var dabūt 2kWh, lādē akumulatoru vai griez kompresoru. Problēma autiņā ir ar siltumu, stūres pastiprinātāju, bremžu vakumsūkni, lukturiem un citiem 12V patērētājiem. Siltuma tāda alternatīvās enerģijas autiņā principā nav, bet pie mums pat Jāņu naktī nākas pečku uzgriezt, lai logi neaizsvīst. Jā, var jau likt "Zaparožeca pečku", bet nu stulbi vai ne? Par kondicionieri vispār var aizmirst. 12v patērētāji,modernā autiņā, rij kādu 1kW, kas faktiski ir zudumi akumulatoram. No lielajiem akumulatoriem dabūt 12V, ar milzīgajam strāvam pie tik maza sprieguma, ir problēma. Jā, citādāk Mini autiņš ar 15kW motoru smuki brauc un pat spolē uz apledouša ceļa, bet bez pečkas tālu neaizbrauksi un 12V nav kur raut. Tad vēl, problēma ar elektromotoriem. Mazgabarīta vieglu motoru ar lielu jaudu un lielu dinamisko diapazonu nav. Jāizmanto vecā labā ātrumkārba, kas atkal ir pastulbi, bet bez tās iztikt nevar. Ar saspiesto gaisu būs tās pašas problēmas. Nav kur ņemt 12V, nav siltuma, nav kondicioniera, u.t.t.

p.s. ar saspiestu gaisu tak nekādīgi nevar panākt rekuperāciju un bremzēšanas enerģia tiek bezjēdzīgi zaudēta siltumā. Elektroautiņs vismaz bremzejot lādē akumulatorus.

Labots - Didzis
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Cik man ģeogrāfam ir nācies saskarties ar tēmu par naftas degvielas aizvietotāju, tad visreālākais kandidāts ir koksnes degviela

Link to comment
Share on other sites

Nu 12 v būtu mazākā problēma elektronikas laikā, jo 1kw parveidotāja izmērs ir nīkulīgs. Bet tīri nelietderīgā enerģija, tipa sildīšana mūsu klimata joslā ir tas kas bremzēs. Kamēr iekšdedzes, tikmēr kāda škirba vai pūš siltumu gaisā lai atdzesētu motoru vai salonā, bet elektro.... Tā ka tuvākā nakotnē , neskatoties uz degvielas cenu pat 2Ls/litr, nekas labāks par iekšdedzes dzinēju nav paredzems. Kautkādu mikroauto var darbināt ar saspiesto gaisu, bet kā darbināt smago vilcēju Volvo vai karjeras mašinu kura parvadā 100tonnu kravu. Gan saspiestais gais, gan elektroakumulators garām. Nu tāpēc arī eksperimentē ar ūdeņradi. Tik neraža ka nav normālas drošas sistēmas kur glabāt.

Link to comment
Share on other sites

nu vienīgi versija par miniatūru plazmas/kodolreaktoru paliek :) es arī citu variantu neredzu...

Labots - osscar
Link to comment
Share on other sites

Mikroauto jau nepieļauj jevropas drošības normatīvi. Autiņam jabūt gana izturīgam avarijas brīdī un ar "kartona" autiņu neviens neļaus braukt. Oxygen, vari piedavāt parveidotaju no 700V uz 12V ar 2-3kW jaudu- nopirksim.Pasaule nevien neko tādu neražo. Tur vajag ūdens dzesi, CAN vadību un mazus gabarītus.

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

problēma jau būtu jārisina pilnīgi pretēji,ar kādu enerģijas veidu pārvietoties vietā būtu jāmeklē veidi kā izslēgt vajadzību pēc pārvietošanās savādā iznāk kā tagad poļi atstiep kartupeļus un pienu uz latviju bet mūsējie močī pretējā virzienā.idiotisms.

Link to comment
Share on other sites

Jā - patreizējā produktu un arī savējās miesas vizināšana neliekas diez cik pareiza.... (Piemēram pie tagadējās interneta pieejamības daudzus darbus varētu paveikt no mājām)

 

Kas attiecas uz auto, tad kamēr lielāko daļu enerģijas cilvēce iegūs dedzinot fosilo kurināmo, nekā labāka par iekšdedzes dzinēju nebūs. Visi elektro, ūdeņraža, saspiestā gaisā utt projekti ir vai nu hobija vai fondu naudas izkāšanas līmenī.

Uz doto momentu vienīgā reālā alternatīva mašīnām ir nedaudz pārveidots dīzeļdzinējs + augu eļļa. Nevis biodīzelis! Jo lai pārstrādātu eļļu par dīzeli vajag ķīmiskos reaģentus, ir zudumi un papildus izmaksas - diezgan lielas!

 

Bet protams ka uz Zemes nav tik daudz platību lai izaudzētu pārtiku un nodrošinātu ar bio kurināmo visus tos miljardus cilvēku kas tagad šeit dzīvo.....

Link to comment
Share on other sites

Nu vispirms elektromobīļi masveidā ieviesīsies siltajā klimatā esošajās valstīs, kur drošības standarti pieļauj braukt ar vieglsvara plastmasas kasti. Akumulatori nepārtaukti pilnveidojas, pieprasījums pēc arvien energoietilpīgākiem akumulatoriem ir milzīgs sākot no mobilo telefonu ražotājiem un beidzot ar militāristiem tā, ka tas ir tikai laika jautājums līdz akumulatoru tehnoloģija sasniegs tādu attīstības līmeni (energoietilpība, uzlādes ātrums, ilgmūžība, darbspēja zemās temperatūrās utt), ka elektroauto kļūs par masu patēriņa produktu.

Link to comment
Share on other sites

Tas nav ideotisms, tas skaitoties bizness :sarkasms: . Gan jau arī pats iepērcies lielveikalos, nevis pērc kartupeļus pa taisno no zemnieka un atbalsti šo lietu. Es vismaz kartupeļus pērku rudenī no zemnieka un neatbalstu šito ideotismu. Nu jā, tūlīt atskanēs bļāviens, kur tad lai pilsētas dzīvoklī liek piecus maisus kartupeļu. Ja tā, tad nav ko domāt par bezjēdzīgu preču vadāšanu. To jau tagad moderni sauc par loģistiku, tikai loģikas gan tur nav- kartupeļus zemnieks aizved uz Mxsimas bāzi 100km un tad tos atved atpakaļ uz vietējo veikalu atkal 100km, tā sanākot lētāk :sarcastic: Kmēr degviela nemaksās divus un vairak latus litrā, šitais stulbums nebeigsies.

 

Mulkari, šitās runas, ka akumulatori tūlīt, tūlīt kļūs ideāli mazi un ietilpīgi ir vismaz simts gadus veci. Jau pirmajā pasaules karā vācieši ar zemūdenēm uz akumulatoriem gremdēa angļu kuģus, bet tā i nekur būtiski tālak par tā laika tehnoloģijām neesm tikuši. Tāpat ar kodolsintēzi. Tak pirms piecdesmit gadiem teica, ka tūlīt būs cilvēcei bezgalīgi daudz enerģijas, bet nekur tālāk par prastu urāna "dedzināšanu", ka ātombumbā, neesam tikuši. Laikam nav cilvēcei dots to panākt un pareizi ir. Tad kartupeļus bezjēgā vedīs nevis no Polijas, bet vēl tālāk. Cilvēki tak vienkārši ir stulbi. Kā būs lēta enerģija, vai nu dauzīsies pa pasauli ar autiņiem, vai vai viens otru uzspers gaisā ar jaunāka tipa ieročiem. Hruščovs jau ar savu Kuskinu maķ gribēja parādīt, amerikāņiem, ka ir krutakais džeks. Kad, pēc sprādziena, kremlī logiem rūtis izbira , tad gan aprāvās. Ir vien labi, ka nafta dārga, ar tanku tālu aizbraukt nevar.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

kartupeļus pērku no vietējā kurš šamos pieved klāt taču pienu sanāk pirkt no 250km attālā tukuma,70km attālās valmieras kaut gan pāris km attālumā ir govju fermas.šādi tādi piena produkti paspēj izbraukāt arī leišus....

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

* siltums - problēmu atrisina webasto vai cita ražotāja autonomā krāsniņa, visekonomiskākais ekoloģiskākais variants šķiet ir LPG, nezinu par patēriņu, bet dīzeļa krāsniņa patērē 0.1 - 0.5 litri stundā, neko jaudīgāku īsti nevajag.

* elektrība - labs akumulators tiks galā ar auto vajadzībām pāris stundām dienā, papildus lādēšanu nodrošina ģenerators. Garāžā, pa nakti, kamēr kompresējas gaiss, aķis atkal uzlādējas.

* kondicionieris - ja nu kādam tas tiešām ir vajadzīgs - saspiestais gaiss dzenot motoru izplešās un paņem daudz siltuma, savādāk sakot - kā blakusprodukts tiek ģenerēts ļoti daudz aukstuma. Pietik gan komfortam, gan gigantiskam iebūvētajam ledusskapim, ja tāds ir vajadzīgs.

* logu svīšana - kondicionēts gaiss ir sauss gaiss, ja vēl nedaudz uzsilda, tad tiks galā pat ar Indijas suptropu mitrumu, ja jau Tata motors būvē airmobile, tad šo problēmu ganjau ir atrisinājusi.

 

Vai ir vēl kāda "neatrisināma" problēma palikusi?

Link to comment
Share on other sites

http://www.bbc.co.uk/programmes/b00hr6bk

 

Vakar šo noskatījos. Problēma ar jebkāda veida akumulatories ir tāda, ka ir jāator enerģija ko tur likt iekšā. Šajā video arī ir dot piemērs cik baseini ar baktērijām vai veja ģeneratori katru sekundi ir jāuzstāda, lai varētu atteikties no fosīlā kurināmā. Tie cipari reāli nav izpildāmi un tas vēl pie nosacījuma, ka katrs iedzīvotājs sāk tērēt ikdienā daudz mazāk enerģijas.

Kamēr nebūs tiešām gatavs reāli strādājoss kodolsintēzes reaktors nekāda īsta pavērsiena "lētajā enerģijā" nebūs un būt nevar. Visi šie bio un organiskie produkti ir tiki reāla tirgus čakarēšna.

UK gadā mobīlā telefona skaņas signālus pirkšanai tērē 1 miljardu mārciņu, tik pat ir gada budžets kodolsintēzes pētījumiem visā pasaulē. Prioritātes mūsdienu pasaulei ir greizas un ilgi tas nevilksies.

Link to comment
Share on other sites

Didzi, priekš kam tev 700V uz 12V pārveidotājs . Paņem divus parastus kas darbojās uz 220AC -12v DC augstfrekvences blokus . Izravē ārā to taisngrieža tiltiņu lai nav lieki zudumi Pieliec vienu pie puses no akumulatora un otru pie otras puses un būs ''šcastje'' . Viduspunktam jau tiec klāt tam vilkmes akumulatoram. Nu vienīgi vēlams lai izejas raksturlīkne nav pārāk cieta. Drīzāk krītoša (nu ne tik traki kā metināmajam) , savādāk var sanākt ka tik viens strādā. Nu varbūt nedaudz šķibi tērēs strāvu no abām pusēm, bet nedomāju ka tik traki nebūs.

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...