fledo Ierakstīts Oktobris 4, 2011 Share Ierakstīts Oktobris 4, 2011 Sveiki! Jautājums elektriķiem, ja te tādi apgrozās. Ielūkojos vērīgāk āra sadales skapī secināju interesantu lietu, zemējuma stienis kas iedzīts zemē pie sadales skapja savienots ar nulles vadu un zilo vadu kas ienāk mājā(mājā ienāk 4 vadi). Jautājums vai tad ir kaut kāda jēga pēc tam slēgt +,N,PE, un vai zemējums strādās kā tam jāstrādā,vai jāliek atsevišķi vēl viens zemējums, un jāvelk vēl viens vads? Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Nav jāliek. Tik uz Rozeti vienalga 3 vadi jāvelk. Nedrīkst "peremičku" taisī no nulles uz zemes vadu! Latvenergo zemētā neitrāle. Link to comment Share on other sites More sharing options...
fledo Oktobris 4, 2011 Author Share Oktobris 4, 2011 Tad jau sanāk zemējuma vads paliek tukšs, ja jau nevar taisīt peremičku Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Man šķiet, ka šeit tiek kopā jaukti vairāki jēdzieni. Ja ir 3 fāzes, tad ir 4 vadi, no kuriem viens ir nulle. Ja ir zemējums, tad tas ir atsevišķs zemējums. Parasti beidzas ar galu zemē, jeb nopietnā variantā ar kontūru. Nekādā ziņā nevar (nedrīkst) nulli likt kopā ar zemējumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
fledo Oktobris 4, 2011 Author Share Oktobris 4, 2011 Tātad tomēr jāveido atsevišķs zemējuma stienis, un jāvelk papildus zemējuma vads Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Jā gan, citādi var sanākt sliktāk, nekā kad zemējuma nav vispār. Atvainojos par savu ziņkārību, bet ko Tu tur buries? Ko gribi pieslēgt, ka vajag sazemēt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
fledo Oktobris 4, 2011 Author Share Oktobris 4, 2011 (labots) Gribu savest kārtībā savu elektrosaimniecību. Bet kādēļ tad latvenergo sazemē savu skapi ar zemējuma stieni un pievieno pie nulles? Tas nozīmē jāiedzen vēl viens tāds pats vai varāki stieņi blakus esošajam. Kaut kā neredzu pagaidām tam jēgu. Labots Oktobris 4, 2011 - fledo Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 (labots) Lasīju, esmu noguris, lai iebrauktu autora iterpretācijā. Zemēšanas vads (dzeltensvītrotais) no katras rozetes jāvelk atsevišķi (atbilstošā kabelī līdz rozetēm tāds jau ir) un ar "0" un atkārtoto zemējumu (to stieni) drīkst savienot tikai pie latvenergo ievada sadales/sadalē. Labots Oktobris 4, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Senos laikos visi gana labi dzīvoja bez sazemētajām rozetēm un arī tagad dzīvo. Tas, vai Tev vajag zemētās rozetes, vai nevajag, jādomā pašam. 99% var iztikt bez. Bet par to nulles vienošanu pie sazemējuma (Latvenergo skapī) ir visādi. Viss atkarīgs, kas tur reāli tajā skapī darās. Labāk pakonsultēties ar Latvenenergo. Lai gan tie paši Latvenergo veči - viens bļauj kā karams, otram pie kājas. Ja jātaisa būtu man, taisītu pilnīgi atsevišķu zemējumu (kontūru), kārtīgu vara stieni (caurulli) zemē kaut kur pie akas, vai artēziskās akas spices, lai ir vismaz kāda jēga. Link to comment Share on other sites More sharing options...
fledo Oktobris 4, 2011 Author Share Oktobris 4, 2011 bet vai latvenergo tā ir norma, ka reāls zemējums netiek taisīts, un par to netiek informēts pasūtītājs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Atkarīgs, kura maiņa šodien strādā 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tufjord Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Točna zini,ka Latvenergo veči lika 0 pie zemes? Drīzāk liekas kāds kādreiz par domājis ,vai fāze mēģināta nobarot?Bet tādā gadījumā tam stienim ja būt vairāku metru dziļumā un... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Es jau arī to saku, ka pēc teorijas nulli vienot pie zemes tomēr nedrīkst. Būs tajā skapī kādreiz mīļākais slēpies Link to comment Share on other sites More sharing options...
fledo Oktobris 4, 2011 Author Share Oktobris 4, 2011 (labots) Stienis bij kādi 2,5m.vads no stieņa atrodas uz vienas šinas ar melno pienākošo Nulli Labots Oktobris 4, 2011 - fledo Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tufjord Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Beidz iespringt ,ja nav nekādas problēmas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Tas, ka zemējums ar "0" jāsavieno pie latvenergo sadales, nevis katrā kokrētā rozetē, nav nekāds latvenergo monopols. Tas ir mūsu drošībai. Aiz latvenergo sadales varat darīt, ko gribat. Arī Monu Lizu pie sienas pakārt. Bet dzenot naglu sienā, priekš gleznas, jūs varat trāpīt un pārsist "0" dzīslu. Ja zemējums un "0" ir savienota rozetē, var izveidoties situācija, kad elektroierīces līdz bojājumam paliek zem sprieguma arī būdamas izslēgtas. Arī to korpusi. Elektroierīču ražotāji cenšas darīt visu, lai viņu ražotā produkcija arī šadā gadījumā nenodarītu jums ļaunu. Bet neviens nevar zināt, kādus samopalus jūs spraužat savās rozetēs. Vēlaties shēmu, kā tas notiek? Trīs lietas zāļu skapītī stāv(guļ)... 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
fledo Oktobris 4, 2011 Author Share Oktobris 4, 2011 prob jau nav, bet tā saucamie spaecialisti bļauj, ka bez zemējuma ir kaput, ārā navarēs pat iziet Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Man dzīvoklī arī nav rozetēs zemējuma. Un tāpēc es rozetēs zemējuma kontaktus nesavienoju ar "0" Link to comment Share on other sites More sharing options...
fledo Oktobris 4, 2011 Author Share Oktobris 4, 2011 Tas, ka zemējums ar "0" jāsavieno pie latvenergo sadales, nevis katrā kokrētā rozetē, nav nekāds latvenergo monopols. Tas ir mūsu drošībai. Aiz latvenergo sadales varat darīt, ko gribat. Arī Monu Lizu pie sienas pakārt. Bet dzenot naglu sienā, priekš gleznas, jūs varat trāpīt un pārsist "0" dzīslu. Ja zemējums un "0" ir savienota rozetē, var izveidoties situācija, kad elektroierīces līdz bojājumam paliek zem sprieguma arī būdamas izslēgtas. Arī to korpusi. Elektroierīču ražotāji cenšas darīt visu, lai viņu ražotā produkcija arī šadā gadījumā nenodarītu jums ļaunu. Bet neviens nevar zināt, kādus samopalus jūs spraužat savās rozetēs. Vēlaties shēmu, kā tas notiek? Trīs lietas zāļu skapītī stāv(guļ)... beidzot kas jēdzīgs, eju pie skapīša ieņemt Man dzīvoklī arī nav rozetēs zemējuma. Un tāpēc es rozetēs zemējuma kontaktus nesavienoju ar "0" padomju laika dzīvokļos zemējums kā tāds nebija 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gints_lv Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Nulle vienmēr kļūs par zemi jautājums, cik tālu no tevis, no tā atkarājas drošība. Ceru ka neko sapotroju , maan šodien mazā piektdiena. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Drunk, zemējums, vai atkārtotais zemējums? R<30 om ? Pa gadu, kopš nestrādāju LE, kautkas mainījies? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gints_lv Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 4 vai 30 un pie kāda sprieguma? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 (labots) 4 0m ir max om apenēs. Karoče Iz/ 125 250/Iz priekš apenēm bez 0,4kV, vai Iz/ 250 125/Iz apenēs, kurās ir arī 0,4kV. 110kV un augstāk ir <0,5 om. Iz - zemslēguma (kapacitatīvā) strāva. Bet patērētāju atkārtotā zemējumam vēl joprojām 30 om. Ja man nav taisnība, lūdzams maigi mani... ar čūskiņu lūpā. p.s. Ex, kļūdu labojums. vakar pa pjaņiem ātrumā ačgārni sarakstīju formulas. Tas gan ir apenēs, ne privātmājās, bet formulas jau nemainās. Labots Oktobris 5, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 (labots) Nekādā ziņā nevar (nedrīkst) nulli likt kopā ar zemējumu. Pilnīgi pretēji, tikai tas jādara ienākošā sadalē. http://www.news.elteh.ru/arh/2003/20/19.php Labots Oktobris 4, 2011 - Stepselis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Tas, ka Tev mājās ienāk 4 vadi ir Tava personīgā problēma. Latvenergo pienākums ir pievilkt līdz uzskaites sadalei 4 vadus un atkārtoto zemējumu. Gribi papildus drošību - taisi savai mājas sadalei vēl vienu atkārtoto zemējumu, vai velc 5 dzīslu kabeli nu uzskaites sadales. Ja taisīsi savu zemējumu tam obligāti, vienā punktā ir jābūt savienot ar neitrāles (nulles) vadu. Pilnīgi neatkarīgs zemējums drošību nevis uzlabo, bet gan pasliktina, jo tāds zemējums nenodrošina nevienu no zemējuma funkcijām. Zemsprieguma tīklā zemējumamir divi galvenās funkcijas: 1. Izsist drošinātāju, ja elektroiekārtas bojājuma rezultātā fāze nonāk uz elektroiekārtas metāla korpusa. Neatkarīgs zemējums, kurš nav savienots ar neitrāles vadu un kuram ir 30 omu pretestība, vispār nekādu drošinātāju nespēs izsist, jo zemes strāva būs tikai 7,7A. Drošības tehnikas prasības paredz, ka zemes strāvai ir jābūt 3x > par drošinātāja nominālu. Tas nozīmē, ka ja klienta ievada drošinātājs ir 40A, tad ieslēguma strāvai ir jābūt > 120A, un to var nodrošināt zemējums ar pretestību 1,9 omi. 2. Pārsprieguma aizsardzība. Aizsardzību pret pārspriegumiem, kuri var rasties neitrāles vada pārrāvuma gadījumā. Neatkarīgs zemējums nenodrošina pārsprieguma aizsardzība. P.S. Ja attālums no uzskaites sadales līdz mājai ir vien daži desmiti metru, tad nav ko īpaši iespringt par to, ka uz māju nepienāk 5 vadi. Varbūtība, ka kādreiz varētu pārtrūkt vai nodegt neitrāles vads posmā "uskaites sadale - māja" ir ļoti minimāla. Tā, ka pilnīgi pietiks ar to, ka mājā pienāk 4 vadi un tālāk visa elektroinstalācija tiek taisīta ar 3-5 vadiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 4, 2011 Share Oktobris 4, 2011 Darīt var visādāk un dara visadak, bet vienīgais pareizais variants ir pašam izveidot savu zemējuma kontūru ar te jau pieminētajiem 4 omiem un to pievienot mājas galvenajā sadalē pie zemējumam paredzetajām pieslēgspailēm. Tur pat pievieno mājai pienākošo nullesvadu vai kā tagad jevropā runā- neitrāli. Tas ir vienīgais punkts, kurā nulle ar zemi savienoti. Tālāk no šī skapja jau uz katru kontaktligzdu velk trīs vadus ar atsevišķu zaļdzelteno vadu. Ja mājā ir vēl kāda sadale, tad līdz tai obligāti velk trīs vai piecvadu kabeli ar atsevišķu zemējuma vadu. Nākošajā sadalē zemējumu ar nulli nekādā gadījuma nesavieno. Vārdu sakot visi zemējumi sanāk kā zvaigznē uz galveno sadali. Nullesvadu ar zemi savieno tapēc, lai panāktu maksimālu drošību, kad var zemējuma kontūram pacelties pretestība(norūse, kāds lauznis zemē), vai ja ekskavatorists Vasja pa pjankai ar ekskavatoru sabojā uz māju pienākošo kabeli. Ja tad pazūd nulle, tad majā nulle veidojas mākslīgi pret zemējuma kontūru un neviena rozetē neparādās 380V. Vārdu sakot, tad ir maksimālā drošība. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
fledo Oktobris 5, 2011 Author Share Oktobris 5, 2011 Tas, ka Tev mājās ienāk 4 vadi ir Tava personīgā problēma. Latvenergo pienākums ir pievilkt līdz uzskaites sadalei 4 vadus un atkārtoto zemējumu. Gribi papildus drošību - taisi savai mājas sadalei vēl vienu atkārtoto zemējumu, vai velc 5 dzīslu kabeli nu uzskaites sadales. Ja taisīsi savu zemējumu tam obligāti, vienā punktā ir jābūt savienot ar neitrāles (nulles) vadu. Pilnīgi neatkarīgs zemējums drošību nevis uzlabo, bet gan pasliktina, jo tāds zemējums nenodrošina nevienu no zemējuma funkcijām. Zemsprieguma tīklā zemējumamir divi galvenās funkcijas: 1. Izsist drošinātāju, ja elektroiekārtas bojājuma rezultātā fāze nonāk uz elektroiekārtas metāla korpusa. Neatkarīgs zemējums, kurš nav savienots ar neitrāles vadu un kuram ir 30 omu pretestība, vispār nekādu drošinātāju nespēs izsist, jo zemes strāva būs tikai 7,7A. Drošības tehnikas prasības paredz, ka zemes strāvai ir jābūt 3x > par drošinātāja nominālu. Tas nozīmē, ka ja klienta ievada drošinātājs ir 40A, tad ieslēguma strāvai ir jābūt > 120A, un to var nodrošināt zemējums ar pretestību 1,9 omi. 2. Pārsprieguma aizsardzība. Aizsardzību pret pārspriegumiem, kuri var rasties neitrāles vada pārrāvuma gadījumā. Neatkarīgs zemējums nenodrošina pārsprieguma aizsardzība. P.S. Ja attālums no uzskaites sadales līdz mājai ir vien daži desmiti metru, tad nav ko īpaši iespringt par to, ka uz māju nepienāk 5 vadi. Varbūtība, ka kādreiz varētu pārtrūkt vai nodegt neitrāles vads posmā "uskaites sadale - māja" ir ļoti minimāla. Tā, ka pilnīgi pietiks ar to, ka mājā pienāk 4 vadi un tālāk visa elektroinstalācija tiek taisīta ar 3-5 vadiem. Tātad pienākošais nulles vads, tiek savienots ar zemējuma vadu vienā šinā iekšējā sadales skapī.Tā es saprotu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Tieši tā, sadales skapī vienā punktā savieno zemejuma kontūru, pienākošo nullesvadu un zaļidzelteno zemējuma vadu, kurš tālāk tiek vilkts pa māju. No Latvenergo viedokļa zemējuma kontūrs sanak kā papildinājums viņu atkartotajam zemējumiem pie skaitītāja. Galvenā fiška, ka no šī savienojuma punkta vienmer obligāti velk trīsvadu vai piecvadu kabeli, kuram ir atsevišķa zemējuma dzīsla un šo dzīslu nekur un nekad vairāk ar nullesvadu nesavieno. Tikai tad zemējumam ir patiesi jēga. Vispār jau tas ir tik vienkārši un elementāri, ka man šķiet dīvaini, ka cilcēki to nespēj saprast. Link to comment Share on other sites More sharing options...
specuks Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Un ja kompi izmanto obligati sazeme vai ienulle rozeti pie ka tas ir pieslegts. Savadak atnaks vietejais interneta provaiders iedos biete par to ka vina swiciem portus bliez araa! Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxx Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Jautājums no tās pašas sērijas: vasarnīcā meistars uzcēla pirtiņu, izveidoja arī zemējuma kontūru. Kā var pārbaudīt, vai tas pildītu savu uzdevumu nepieciešamības gadījumā? Konkrēti, pret ko pārbaudīt šeit jau minēto zemējuma pretestību? Ar testeri mērot, starp fāzi un izveidoto zemējumu ir 220 līdz 225V spriegums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
specuks Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Atvieno izveidoto zemejuma konturu no LE pievada un iesledz konstantu pateretaju starp fazi un zemejuma konturu. Pec sprieguma krituma uz slodzes vares spriest par zemejuma kvalitati. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxx Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Cik liels kritums pieļaujams, ja slēgšu 100W kvēlspuldzi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Tā, lai pieleikot mēli, Tu justos komfortabli. Joks!!! Link to comment Share on other sites More sharing options...
specuks Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 (labots) Nu ja bus pars voltu starpiba tad zemejums ir ok. Nomeri spriegumu bez slodzes un tad ar slodzi. Labots Oktobris 5, 2011 - specuks Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxx Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 OK, paldies par info! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Ja nopietni grib pamērīt zemējuma pretestību, tad vajag izlasīt šito http://www.diagnostmp.ru/Chauvin_Arnoux/GroundResistance.htm Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Kā var pārbaudīt, vai tas pildītu savu uzdevumu nepieciešamības gadījumā? Konkrēti, pret ko pārbaudīt šeit jau minēto zemējuma pretestību? Zemējuma kontūra pretestību var pārbaudīt ar speciālu aparātu zemējuma pārejas pretestības mērīšanai. Sliktākajā gadījumā der arī tas paņēmiens - mērīt sprieguma kritumu uz slodzi, un tad izrēķināt (stāvas stiprums arī jāmēra) zemējuma pretestību. Bet tas ir tāds puskrimināls pasākums. Zemējuma funkciju - izsist drošinātāju, nodrošina zemējuma vada savienošana ar neitrāles vadu vienā punktā. Īsslēguma gadījumā uz zemējuma vadu, lielākā strāva plūdīs pa ķēdi fāze - zemējuma vads – neitrāles vads, un šī arī būs tā strāva , kas izsitīs drošinātāju. Pa tiešo uz fizisko zemi plūdīs ļoti niecīga strāva, jo zemējuma kontūrs ar saviem 30 omiem nav salīdzināms ar kapara (alumīnija) vadu pretestību. Zemējuma funkciju – pārsprieguma aizsardzība, nodrošina zemējuma kontūra pārejas pārestība. Jo mazāka tā ir, jo labāk. Bet īpaši iespringt, par to nevajadzētu, ja vien māja neatrodas ļoti dziļos laukos ar n-tiem kilometru garām zemsprieguma gaisvadu līnijām. Pilsētā, kurā elektrība nāk pa zemē guldītu kabeli nemaz jau tik bieži nenotiek neitrāles vada pārrāvums. Pat, ja traktorists pārraus kabeli, tad visticamākais, pārauts tiks viss kabelis, nevis tikai viens neitrāles vads. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Firza, protams, ka katru dienu ekskavatorists Vasja nav šmigā un ne vienmer uzrok elektrības kabeļus Ne jau par to stāsts, bet par to, kapēc nullesvadu savieno ar zemējuma kontūru galvenajā sadales skapī. Dažādās avārijas situācijās tas var palīdzēt nedabūt 380V uz ledusskapi vai datoru. Lielākoties jau tauta iztiek bez zemējuma un nekas, nosit jau tikai dažus cilvēkus Tai pat laikā, ja kāds ir sadomājis taisīt zemējumu, tad to vajag izdarīt pareizi. Diemžēl "sertificeti" profesionāli elektriķi šitās lietas nerubī. Viniem, ka tik španungs rozetē, lampiņas deg un nauda ķešā. Cilvēki, jau arī priecīgi, viss tak darbojas, bet to, ka vannasistabā krāns nedaudz "purina" ar elektrību, jau sajūt tikai vēlāk. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 (labots) Didzi, nevis 380V, bet 220V var dabūt ķepā, fāze - zeme. Pie kam, taisni 220V ir bīstamāks par 380V, jo tieši ~220V izraisa krampjus, ja tos saķer tā kārtīgi ar roku. 380V taisni pretēji, krampjus neizraisa. Katru gadu tā aiziet vairāki zāles pļāvēji un netikai, kuri to elektrisko kabeli grābj ar visu roku neatslēgtu. Te labi varētu palīdzēt noplūdes (difirenciālais ) automāts. Tikai nevejag ņemt to jūtīgāko. Man te bija viens spečuks, bet tas jau meža kapos, pārāk tālu. Tākā jautājiet konsultantam specializētos veikalos p.s diferenciālais auitomāsts, protams, nav jāliek mājas ievadā, tikai uz vannas izsatbu, dārza rozeti un varbūt virtuvi. Ja nemaldos, jūtīgāku par 50mA nevajag likt. lai zinātāji palabo. Labots Oktobris 5, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Es tos 380 vairāk biju domājis kā spreigumu rozetē, kad ir nodegusi nulle. Neparasiet man, kā to dabū gatavu, bet daudz aparātus ir nācies labot, kuri no rozetes 220V vietā ir dabūjusi 380V. Lai atrautos no 380V ir kā minimums jāpaņem iena fāze roka un vēl ar kādu ķermeņa daļu jāpieskarās otrai. Nu nezinu, kā to dabū gatavu. Pie elektrības var grapstīties tikai tad, ja viena roka ir kabatā un gumijas zābaki kājā Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!