Gints_lv Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 380 spreigumus rozetē Biežāk rodas laukos pie izstaipītām gaisvadu līnijām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
fledo Oktobris 5, 2011 Author Share Oktobris 5, 2011 Didzi, nevis 380V, bet 220V var dabūt ķepā, fāze - zeme. Pie kam, taisni 220V ir bīstamāks par 380V, jo tieši ~220V izraisa krampjus, ja tos saķer tā kārtīgi ar roku. 380V taisni pretēji, krampjus neizraisa. Katru gadu tā aiziet vairāki zāles pļāvēji un netikai, kuri to elektrisko kabeli grābj ar visu roku neatslēgtu. Te labi varētu palīdzēt noplūdes (difirenciālais ) automāts. Tikai nevejag ņemt to jūtīgāko. Man te bija viens spečuks, bet tas jau meža kapos, pārāk tālu. Tākā jautājiet konsultantam specializētos veikalos p.s diferenciālais auitomāsts, protams, nav jāliek mājas ievadā, tikai uz vannas izsatbu, dārza rozeti un varbūt virtuvi. Ja nemaldos, jūtīgāku par 50mA nevajag likt. lai zinātāji palabo. Ko nozīmē uz difautomāta uzraksts25A/I^n0,03A vai tas būtu 30mA Link to comment Share on other sites More sharing options...
fledo Oktobris 5, 2011 Author Share Oktobris 5, 2011 tas buutu Kā reiz taisījos likt to verķi uz boileri un sūkni kā arī āra štepseli, vai 30mA būtu par maz? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Bīstama cilvēka dzīvībai skaitās 100 mA stipra strāva, tā ka 30 mA difautomāts ir pilnīgi pietiekami. Pat nezinu vai vispār ir automāti ar mazākām noplūdes strāvām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Tas tiesa, cilvēkam nāvējoša skaitās 100mA. Bet, tas nav attiecināms uz momentānu iedarbību, bet gan ilgstošu, vairāk par 10s. Tāpat tas atkarīgs no veselības. Sirdinieks var nomirt arī no kaijas tirsiena uz gavas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
griķis Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 +10 Didzim, visu izskaidroja skaidri un saprotami. Ja patērētājs ir dziļos laukos un elektrību saņem pa gaisvadu līniju, zemējuma kontūrs jātaisa pamatīgs, lai tas nodrošinātu aizsardzību pie pārrauta nulles vada. Tas gadās diezgan bieži. Un vecām līnijām atkārtotie zemējumi mēdz neiekļauties normās:(. Kabeļu tiklā ir drusku labāka situācija, jo visas sadales kastes tiek zemētas, un nullvada pārrāvumi notiek reti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Ja lielākā daļa no šiem postētājiem ko sajēdz no elektrības un zemējumiem, tad laikam pasaules gals ir ļoti tuvu, var būt jau rīt. 1. Tīklā vairs nav ne 220, ne 380 V, bet kā EU - 230/400 V. 2. Pie ievada skapja ir izveidots tikai "atkārtotais zemējums", kurš viens pats nevar nodrošināt pilnīgu visas jaudas strāvas noplūdi zemē, ja tiek pārtraukts 0 vads, bet kādu daļu var gan. 3. Tas ir pilnīgi pareizi, ka tas ir savienots ar 0 vadu, jo Latvijā nulle ir cieši zemēta. 4. Noplūdes automāti parasti mēdz būt 300 mA, 30 mA un 3 mA. 300mA domāts galveno kārt ugunsdzēsības vajadzībām un lielām rūpniecības jaudām. 30mA - sadzīvei, bet 3mA lieto ja gribi vannā dzīt bārdu. 5. Ar tiem saviem zemē iedzītajiem puļķīšiem gan jābūt uzmanīgiem, jo katra nagla nevarēs novadīt zemē pietiekami daudz strāvas. Tādu var izmantot , ja nu gribi kādus ekranējumus pieslēgt, bet īstai jaudas aizsardzībai vajag pamatīgu zemi (pārbaudītu (arī sausumā)). Nu protams, papildus tam Lat..ergo zemējumam savu nav nekāds grēks likt, bet no to viņu zemējuma gan nevajag atteikties. Laiki ir mainījušies, jaudas ir pieaugušas un arī Latvenergo tīkli vairs nav tik sliktā stāvoklī, kā agrāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Pūpol, pamērīju, man rozetē 226V.Kam man sūdzēties? EU? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Tārps, Tu varbūr dzīvo jevropā, bet Latvijā vecrīgā ir vietas, kur 220 ir starp fāzēs, bet visi vecie transformatori dod 220/380V. Es savā rozetē nekad neesmu redzējis 230V. Tā kā mums līdz jevropai nēl dikti tālu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Dundurs Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Tā jau vēl maza bēda. Esmu dzirdējis, ka dažās vietās Rīgā fāzē ir 127v, tādēļ patērētāji tiek pieslēgti līnijas spriegumam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 (labots) Es tā piemetu, man Jūrmalā, kur grunts ir smilts, pagalam sūdīgs vadītājs. Un gruntsūdens pagalam karstā un sausā vasarā var sasniegt 1,5m no zemes virskārtas. Tad man vajag ~18 -5metrīgus elektrodus, lai nodrošināti 1,8om. Skarbi. Labots Oktobris 5, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Oktobris 5, 2011 Share Oktobris 5, 2011 Atkārtotam zemējumam nekādi 1,8 omi nav vajadzīgi. Pilnīgi pietiek ar normatīvos noteiktajiem 30 omiem. Tie 1,8 omi būtu vajadzīgi, tad ja kāds tomēr sadomātu taisīt savu, pilnīgi neatkarīgu zemējuma kontūru (kaut arī to darīt nevajag), kurš ar neitrāles vadu nav saistīts nevienā punktā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
guguce Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 (labots) ... Laiki ir mainījušies, jaudas ir pieaugušas un arī Latvenergo tīkli vairs nav tik sliktā stāvoklī, kā agrāk. Jā krievu laikā elektrība pazuda ~ reizi gadā (tas bija NOTIKUMS). Kā sākās eiropa - tā jau apm. reizi mēnesī (skaidri zināms, ka ārā liels Vējš vai Lietus). Bet šogad Latvenergo devīze ir ''Raustam elektrību KATRU nedēļu!'' (vismaz ar laika apstākļiem nekāda sakara). Nu grib, lai no laukiem cilvēki brauc prom. Var jau ar nabadziņus saprast - droši vien uzņēmums strādā ar zaudējumiem, algas mazas un vēl nemaksā laikā. Labots Oktobris 6, 2011 - guguce Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 Cik es zinu, tad Latvenergo pēdējos gadus ir veikta liela restruktizācija, tāpēc lauku tīklu iecirkņi tika samazināti, tāpat tika samazināti daudzi tehniskie dienesti. Galvenā ideja, kāpēc vajag turēt savus dienestus, ja var nolīgt noteiktu darbu veikšanai privātfirmas. Rezultātā, šoziem vajadzēja pieaicināt zemesargus ar savu tehniku, lai novāktu sakritušos kokus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 (labots) Lartvenergo ir valsts uzņēmums, kuram daudzi, kā utes piezīdušies, un slauc... Arī mūsu, ar Tevi, naudiņu noslauc. Bet nu pagaudām mūsu energotarifs ir viens no zewmākajiem Eiropā. Tākā nāksies upurēt kvalitāti... Labots Oktobris 6, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 Pūpol, pamērīju, man rozetē 226V.Kam man sūdzēties? EU? 230/400 ir nominālais spiregums. Pēc standarta LEK018 Barošanas sprieguma raksturlielumu normas publiskajā elektroapgādes tīklā tam ir pieļaujamas novirzes +-10% ilglaicīgi, īslaicīgi var būt līdz -15% (tie nav iekritumi), kas pie 230V nomināla nozīmē 207(195,5) - 253V Sprieguma līmenis ir tikai viens no kvalitāte sraksturlielumiem: Par elektroenerģijas kvalitātes rādītājiem ir noteikti šādi normēti sprieguma raksturlielumi lietotāja barošanas punktā: - frekvence; - sprieguma vērtība; - sprieguma novirze; - sprieguma svārstības (mirgošana); - trīsfāzu sprieguma sistēmas nesimetrija; - sprieguma harmonikas; - signālspriegumi. Jā, Vecrīgā vēl ir vietas, kur ir tā saucamais 3x220V tīkls, kam nav nullvada. Diemžēl pāreja bieži vien nav iespējama dēļ nama apsaimniekotāja, jo nepietiek tikai Latvenergo pusē kaut ko nomainīt. Tad bieži vien mājā stāv pat speciāls trafiņš, kas pārveido no normāla 230/400V tīkla uz to veco 3x220V. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 Veco zēn, Man jau kā DL vajadzēs lamāties, LEKus pa dzīvi lasu, mana maize. Bet uzrakstīt postu, ka tagad vairs nav 220V, bet ir 230V, daudz papīra jāsaēdās. Līnijas līdz katrai mājai ir dažāda garuma, tākā vieiem tas spriegums nebūs vienāds. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 Nebūšu laikam kontekstu sapratis ... Ja kas Ministru kabinets 4.oktobrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu, ar kuru tiek noteiktas prasības publisko elektroapgādes tīklu sprieguma kvalitātei. Noteikumu projekts nosaka obligāti piemērojamo standartu, kas attiecināms uz publisko elektroapgādes tīklu spriegumu kvalitāti. Lai nodrošinātu elektroenerģijas sprieguma kvalitāti publiskajos elektroapgādes tīklos, sistēmas operatori (arī AS "Sadales tīkls") piemēro standartu LVS EN 50160:2010 "Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi" (standarts), kas līdz šim nebija noteikts kā obligāti piemērojams standarts. Vienlaikus, kamēr sprieguma kvalitātes standarts nebija noteikts kā obligāts, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nevarēja īstenot sprieguma kvalitātes uzraudzību un kontroli, kas sekmētu sprieguma kvalitātes uzlabošanas pasākumus vidēja sprieguma tīklos. Sprieguma kvalitātes atbilstību noteikumu prasībām uzraudzīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Standartu noteikšana par obligāti piemērojamiem ļaus SPRK veikt pārbaudes un izvērtēt, vai sprieguma kvalitāte atbilst noteiktajiem standartiem, kas rezultātā uzlabos vispārējos sprieguma kvalitātes rādītājus. Tāpat, saņemot lietotāja sūdzību par sprieguma kvalitāti, SPRK būs iespējams izvērtēt sūdzības pamatotību, pamatojoties uz noteiktām prasībām, kas attiecināmas uz sprieguma raksturlielumiem. Jautājums par sprieguma kvalitāti un iespējām mazināt sprieguma iekritumu tika apspriests arī Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē, ņemot vērā uzņēmēju un potenciālo investoru neapmierinātību ar sprieguma kvalitāti. Lai risinātu sprieguma iekritumu jautājumu, tika izveidota sprieguma kvalitātes darba grupa, kuras darbā aktīvi piedalījās EM, AS "Sadales tīkls", SPRK, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Kā vienu no risinājumiem darba grupā tika nolemts noteikt sprieguma kvalitātes standartu par obligātu, tādējādi sekmējot sprieguma kvalitātes uzlabošanu vidēja sprieguma tīklos. Vienlaikus, analizējot situāciju citās Eiropas Savienības valstīs, darba grupa atzina, ka sprieguma iekritumu problēmu no elektrotīklu viedokļa pilnībā atrisināt ir sarežģīti. Tomēr, veicot mērķtiecīgus pasākumus un būtiskas investīcijas, var samazināt sprieguma iekritumu skaitu. Ministru kabineta noteikumi "Par publisko elektroapgādes tīklu sprieguma prasībām" stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 Ko jūs tā satraucaties par to spriegumu. Impulsa barošanas bloki parasti strādā plašā diapazonā. Parastā spuldzīte spīdēs mazliet gaišāk vai tumšāk, bet arī elektrības rēķins būs lielāks vai mazāks. Tējkannā ūdens mazliet ātrāk vai lēnāk uzkarsīs. Mani vairāk uztrauc, lai spriegums būtu pastāvīgi un stabils. Galvenais, lai sadales skapjos visas skrūves būtu pieviltas, lai instalācijas vadu šķērsgriezums atbilstu patērētājai jaudai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 (labots) Ko uztraucamies? Skaitītājs uz sprieguma izmaiņām principā var teikt, ka nereaģē. Kā pats saki - teikanna uzvārīsies ātrāk vai lēnāk. A jāmaksā par uzvārīšanu vienā gadījumā vairāk, otrā mazāk. Ja, piemēram, man mājās ir 3 boileri siltajam ūdenim un visi sēž uz fāzes, kurā ir pastāvīgi pazemināts spriegums (teiksim 210V) tad tas man principā ir tikai zaudējums. Pamazām, pamazām un kopā salasās. Boileri, eklektriskās plītis, teikannas. Varbūt parastai privātpersonai tie ir pāris lati gadā, bet, ja visa apkure ir uz elektrības? Pašam Latvenergo tas varētu pat but izdevīgi, kad par uzvārītu teikannu ienāk vairāk naudiņas. Labots Oktobris 6, 2011 - IpMan Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 Skaitītājs uz sprieguma izmaiņām principā var teikt, ka nereaģē.Kas tie par skaitītājiem (konkrēts tips, nosaukums), kuri uz sprieguma izmaiņām "principā nereaģē"? Kā tāds skaitītājs vispār varēja iziet visas sertificēšanas procedūras?Jocīgi, šāds, rozetē spraužams skaitītājs ņem vērā gan spriegumu, gan strāvu, gan jaudas koeficientu (cos φ), bet skaitītājs, kurš tiek izmantots komerciālos nolūkos, un ir pakļauts regulārām metroloģijas pārbaudēm „uz sprieguma izmaiņām principā nereaģē” . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 Modeļus nepārzinu. Kas stāv skapī noblombēts, tas arī ir. Šo lietu pastāstīja paši Latvenergo montieri, kad kādu laiku atpakaļ sūdzējos par to, ka vienā fāzē 210V, otrā - 225. bet trešajā -245. Vajadzētu koriģēties, bet praksē, diemžēl, ne viss ir tik precīzi. Arī pie nepareizas voltāžas ripa griežas praktiski tāpat kā pie pareizas. Tāpēc arī ieteica visu, kam nav būtiski, lai būtu precīzs 220V spriegums, salikt pie fāzes ar lielāko spriegumu, iegūstot zināmu ekonomiju. T.i. jau minētie boileri, ekeltriskā plīts u.tml. Pār idejas patiesumu neņemos spriest, taču ikmēneša rēķins, kas mēdz būt samērā konstants (mēnesī patērēju apmēram 600 kWh), tiešām samazinājas par vidēji kādām 10-20kWh. P.S. Runa ir par 3fāzu skaitītāju. P.P.S. Nezinu, vai pareizi, bet piemetu uz kalkulatira visu fāžu voltāžas summu un izrēķināju vidējo. Sanāk ~226V. Varbūt skaitītājs pagriežas, ņemot vērā šo vidējo? T.i. tā it kā katrā fāzē būtu šie 226,6V ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 Jau vecie padomju laika elektroenerģijas skaitītāji, uzskaitīja patērēto aktīvo elektroenerģiju, ņemot vērā gan, spriegumu, gan strāvas stiprumu, katrā fāzē atsevišķi. Maz ticams, ka tagad kaut kas būtu mainījies, un sprieguma lielums skaitītājos jau rūpnīcā būtu ievadīts kā konstante – 230V. Elektroenerģijas skaitītāja pamatā ir fizika: E=P*t, P=U*I, kur: E – patērētais elektroenerģijas daudzums P - aktīvā jauda t – laiks U – spriegums (momentānā vērtība) I – strāvas stiprums (momentāna vērtībā). Īpaši gribu uzsvērt to, ka jauda tiek aprēķināta ņemot sprieguma un stāvas momentānās vērtības, nevis efektīvās. Tādā veidā tiek panākts tas, ka uzskaitīta tiek tieši aktīvā enerģija nevis pilnā. Tāpēc no visādiem tur Power Saver, vismaz Latvijā nav nekādas jēgas, jo patērētājiem ar jaudu līdz 100A reaktīvo jaudu elektroenerģijas skaitītājs neuzskaita. Un tas, ka tāds Power Saver uzrāda skaitu stāvas stipruma pazemināšanos nekādi neietekmēs maksu par patērēto elektrību, jo klients maksā nevis par strāvas stiprumu, bet gan par patērēto aktīvo elektroenerģiju. Paskatoties uz formulām ir redzams, ja kāds no lielumiem (strāvas stiprums, spriegums) palielinās vai samazinās, tad arī patērētā elektroenerģija vai nu samazinās, vai nu palielinās. Tas, ka ar aci nevar redzēt, ka fāzē ar mazāku spriegumu, viena un tā pati slodze, grieztos lēnāk nekā fāzē ar lielāku spriegumu, nav nekāds rādītājs. Un arī samazinājums par 10-20kWh nav nekāds radītājs. Lai tiešām varētu apgalvot, ka skaitītājs skaita nepareizi, mērījumi ir jāveic mazliet pēc citas metodoloģijas nekā tikai pēc tā, ka ar „aci nevar redzēt”. Ja ir aizdomas, ka skaitītājs tiešām skaita nepareizi, tad var uzrakstīt iesniegumu Latvenergo, lai viņi pārbauda vai nomaina skaitītāju. Var jau, protams, ticēt, ka skaitītājs spriegumu neņem vērā, bet zinātniski pamatota tāda ticība gan nav. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Oktobris 6, 2011 Share Oktobris 6, 2011 Ja runa ir par skaitītājiem, tad disks griežas divu spoļu mijiedarbības rezultatā - sprieguma un strāvas, un runāt par zemāka sprieguma rezultata izdevīgumu ir naivi. Tad jau varētu arī ietaupīt ūdeni, to vannā laižot lēni vai ātri. Cits jautājums ir par to, ka vecās iekārtas, kas bija uz 220V tagad pieslēdzot pie 230V tērē vairāk. Tas ir fakts, bet ne jau ūdens sildītāji, kur tik un tik litru ūdens sasildīšanai no vienas temperatūras līdz otrai vajag konkrētu kaloriju skaitu, neatkarīgi no tā ,vai sildām stundu, vai divas. Kas attiecas uz tiem piegādes pārtraukumiem (sevišķi laukos), tad tur lielāko ties vainīgas jaunās telemehānikas ierīces, kas pie katra augstsprieguma līnijas mazākā bojājuma automātiski slēdz to pa gabaliņam nost, kamēr bojājums pazūd. Agrāk, kad atrubijās, tad uz ilgu laiku. Žēl tikai , ka uzraudzības padome neko nedara, lai ierobežotu tos neskaitāmos atslēgumus. Principā ir tā, ka Latvenergo drīkst spriegumu atslēgt vai katru dienu, lai veiktu kādus remonta darbus. Zviedrijā ceturksnī drīkst būt tikai padsmit atslēguma minūtes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!