Jump to content

Zemā līmeņa formatēšana


zeratuls
 Share

Recommended Posts

Man ir jautajums.

Mustdienas ir iespējams mājas apstaklos veikt zemā limena formatēšanu ?

Un ja ir iespējams ar kādu programmu.

 

Sobrid darbu rakstot uzduros uz teikuma, majas apstaklos nav iespejams, tapec uzdodu jautajumu vai tiesam tas ta ir.

Link to comment
Share on other sites

Kas ir zemā līmeņa formatēšana? Ko paredzēts formatēt?

Labots - marrtins
Link to comment
Share on other sites

Vajdzes to softu notestet.

Nezinu cik ta padzilinata sistema bus, bet reali zema limena formatesana, tas ir process kura tiek veidoti sektori, noteikts lielums cieta diska, ka ari pats galvenais totala datu dzesana.

 

Laikam atradu atbildi

Если вы все-таки захотите поэкспериментировать и запустить низкоуровневое форматирование на современном жестком диске, то единственное что вы можете получить, кроме потерянного времени, это потерю данных. Часть современных накопителей на команду низкоуровневого форматирования вообще никак не реагируют, а часть из них просто заполняет сектора какой-либо информацией, не трогая при этом служебную и сервоинформацию. Современный жесткий диск может быть восстановлен до значения "почти как новый" при помощи любой утилиты, записывающей нули или какую-либо другую информацию по всему объему накопителя, или, проще говоря, утилиту, "обнуляющую" жесткий диск.

Link to comment
Share on other sites

Low Level format jau vismaz gadus 15 var veikt tikai ražotājs, mājas lietotājam domātie softi tikai nosaukumā ir Low Level - patiesībā tas pats Full Format vien ir.

Link to comment
Share on other sites

Jautājums pie šīs pašas tēmas. Cik daudz datu no cietņa var izvilk pēc pilnas formatēšanas, ja, formatējot, maina failu sistēmu no NTFS uz FAT32 ? (Dati bijuši NTFSā)

Vai vispār tur kaut kas paliek?

Labots - IpMan
Link to comment
Share on other sites

Jā, praktiski viss paliek, un to var pa lielai daļai atjaunot. :) Lai ieviestu skaidrību:

 

 

Quick Format tikai izraksta pa jaunu failsistēmas kritiskos metadatus, un pārējo neaiztiek. Liela daļa no vecajiem metadatiem un pašu failu saturs paliek uz vietas.

 

Full Format ir tas pats, kas Quick Format, tikai papildus vēl nolasa katru partīcijas sektoru. Ja sektoru nevar nolasīt, tad to marķē kā "slikto" ("bad block"). Atkarībā no režīma un softa, iespējams, ka tiek ņemti vērā arī vecie "sliktie", kas bija marķēti pirms formatēšanas, un tie nemaz netiek pārbaudīti. Bet nekas rakstīts šajos sektoros netiek, un atjaunot var tieši tikpat labi, kā pēc Quick Format.

 

Pilna izdzēšana notiek ar speciāliem softiem (IMHO Windows tādi līdzi nenāk, vai arī tad es par tiem nezinu), kas rūpīgi katru sektoru pārraksta ar nullēm. Parasti šie softi piedāvā arī režīmus, kur nuļļu vietā tiek pārrakstīti random dati, un process atkārtots vairākas reizes. Tādējādi tiek pilnīgi likvidētas jebkādas iespējas atjaunot vecos datus pat ar speciālas laboratorijas aparatūras palīdzību. Taču jebkurā gadījumā, pat visvienkāršākā vienreizējā nonullēšana visam cietajam diskam prasa vairākas stundas. Datu ierakstīšana uz diska ir lēns process. Bet, nu, attiecīgi, neviens gailis vairs pakaļ nedziedās. :)

 

Low level format ir lieta, ko, kā jau teica, pēdējos 15 vai pat vairāk gadus vairs mājas apstākļos nevar veikt. Populārzinātniskā valodā to ir grūti izstāstīt, bet doma ir tāda, ka low level format nodefinē, kurās vietās fiziski uz diska atrodas datu celiņi, un kā tie ir sadalīti sektoros. Vienīgi, ja pareizi saprotu, tad diskešu (ja kādam tādas vēl ir!) formatēšana principā ir low-level formatēšana. :)

Labots - Vilx-
  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Sen atpakaļ bija vienai mātesplatei iebūvēta tāda opcija (P I).

Bet katram ražotājam priekš saviem diskiem ir speciālas programmas,

kas stutē nullītes,

ar dažām pat var diska iietilpību mainīt.

Link to comment
Share on other sites

Nav vairs mūsdienu diskiem tādas funkcijas. LLF ir tikai nosaukums, reāli tās ir zero-fill programmas, jo LLF, gan kalibrācija tiek izveikta rūpnīcā. Ja tiešām mūsdienu diskam izveiktu LLF nodzēšot kalibrācijas datus, tad atjaunot to vairs nevarēs.

Ko gan pats lietotājs vēl var izveikt bez aizpildīšanas ar nullēm ir izmantot katra HDD ražotāja speciālos utilītus(sk majaslapās), kas ne tikai aizpilda ar nullēm, bet arī pārmapo (noslēpj) bojātos sektorus(sektors ir 4KB). Cietajiem diskiem ir rezerves sektori(tipiski 1000), kurus iebūvētais diska kontrolieris izmanto tad, ja kāds no datu sektoriem sliktāk lasās, tad turpmāk slikto sektoru neizmanto, bet izmanto tā vietā rezerves sektoru. Lai šo darbību izsauktu nepietiek vienkārši pārrakstīt disku ar nullēm ir jāzina arī katra ražotāja specifika, kā disks izķer bojātos sektorus, tāpēc jālieto specifiskas programmas.

HDD kontrolierī tiek uzturēti divi saraksti P-List(post-manufacture testing)un G-List (“growth” defect table). G-listē nonāk defekti kas parādās disku lietojot, kontrolieris tur norādītos bojātos sektorus vairs neaizmanto un lieto aizstājējsektorus kuri arī ir norādīti G-list. Trūkums G-list ir tāds, ka tas nedaudz samazina diska ātrdarbību, jo cietā diska lasīšanas galviņa pārlec uz remapoto sektoru. Parasti rezerves sektori ir diska beigās līdz ar to arī ir aizture uz tiem pārlecot. P-List savukārt ir tabula, ko aizpilda jau rūpnīcā ar konstatētajiem defektiem, lai pircējs saņemtu disku kurā nebūtu neviena bojāta sektora. Tātad pircējs tiek apšmaukts divreiz - pārdodot disku kura ietilpība ir mazāka par uzrādīto(1KB nav tikai 1000 baitu) un ar jau noslēptiem defektiem. Ideālu disku un ar milzīgu ietilpību lēti uzražot nevar tāpēc ar pāris bad sektoriem jārēķinās. P-List priekšrocība ir tāda, ka tas neietekmē diska ātrumu, jo tie sektori tiek vienkārši ignorēti, pie kam P-list var norādīt gandrīz neierobežotu skaitu sektoru. Tātad tik ļauni nav. Ja grib, lai no diska neko nevar izvilkt(atjaunot datus) tad atliek notīrīt P-list un dati ir zuduši, jo nav vairs nosakāmas failu atrašanās vietas, jo pēc tam sektori ir pārbīdīti nezināmos virzienos. Daudz efektīvāk nekā format. Līdzīgi kā ar flash diskiem no kuriem korekti atjaunot dzēsto informāciju nevar dēļ flash uzbūves īpatnībām. Kā iemest sektorus no G-List uz P-list jau ir cits stāsts.

 

Programmas, kas spēj "salabot" bad sektorus nezaudējot datus:

 

1. Victoria HDD (windows, DOS)

2. MHDD (boot CD)

3. Salvationdata HDD Scan and Repair (boot CD)

 

Vēl interesanta ir HDD regenerator programma, kas spēj salabot bojātos sektorus bez remapošanas(pārbaudīju ar SMART) Kā tas tiek izdarīts mistika, bet uz pāris HDD uz kuriem esmu mēģinājis tiešām strādā un bad sektoru nav.

Labots - Kanibaals
Link to comment
Share on other sites

... uz cik ilgu laiku nav? Esmu testējis, pēc laika bēdas ir atpakaļ... Vismaz man tā bija. HDDregenerator.

Link to comment
Share on other sites

Bēdas ir atpakaļ tad, ja veidojas jauni bojātie sektori. Viss atkarīgs kāds ir bijis bojājuma cēlonis, ja mehānisks tad tādam diskam bojājumi aug ļoti strauji un disks ir metams. Šīm visām pieminētajām programmām trūkums ir tas, ka labo tikai atrastos bojātos sektorus, kamēr reāli vajadzētu norādīt veselu sektoru rindu ap bojāto daļu kā nederīgu vai pat visu celiņu. To var izdarīt ierakstot bojāto sektoru diapazonu vai nu failu sistēmā, kā BAD sektorus, vai arī iemetot P-listē ar speciāliem utilītiem. Kas attiecas uz HDDregenerator tur ir iespējams norādīt sektoru diapazonu kurā pārrakstīt arī tos sektorus, kas nav konstatēti kā BAD. Paņem norāda ar rezervi ap bojāto vietu. Pāris bad sektori nav nekas sevišķs, jo kā jau teicu arī jauns disks ir ar pāris defektiem, lai gan izskatās kā "jauns", tas uzreiz nenozīmē, ka disks ir pa galam. Tur jāskatās smalkāk, ja piemēram pēc SMART datiem ir arī citas problēmas vai disks ir vecs(ilgi darbināts), tad jāsāk domāt par jauna diska iegādi.

Link to comment
Share on other sites

Vissliktākie ir BAD sektori, kur nav konstanti un uzpeld randomā, piemēram, diskam sasilstot, atdziestot, vai tml. Šajā gadījumā arī ar visiem gudrajiem softiem nav pārliecības, ka viss darbosies.Kādu laiku atpakaļ bija cietnis, kam vienīgā iespēja netralizēt šādu parādību, bija dalīšana partīcijās un ar vairākiem piegājieniem izdevās izslēgt no aprites veselu apgabalu. Rezultāts sanāca diezgan labs un turas vēl šodien. Datu lasišana un rakstīšana neparticionētā abgabalā nenotiek un līdz ar to S.M.A.R.T. savu skaitītāju tālāk nekruķij. Citādi visādi cietnis bija metams uzreiz.

Link to comment
Share on other sites

Sorry par oftopic, bet failu dzēšanas programmas, kuras failu pārraksta ar "0", (da kaut vai "7"), līdz ar ko tie vairs nav ar sadzīvē pieejamajiem līdzekļiem atjaunojami, ir tajā pašā manis pieminētajā http://portableapps.com/, tools Utilities sadaļā.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...