Jump to content

Ūdens atkaļķošana


Recommended Posts

  • Replies 105
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • ediots

    12

  • Knaabis

    10

  • xp

    8

  • Krišus

    7

Top Posters In This Topic

Popular Posts

ievēroju šo diskusiju internetā un nolēmu pievienoties. Nepretendēu uz 100% taisnību, taču ir pieredze ar dažādā iekārtām un daudzu gadu garumā. Centīšos cik var īsi. Jonapmaiņas procesā kalcija joni

Vai vienkāršot to procesu, pakaļu mazgājot uzreiz zem jumta notekas...😀

Ir dzerts no peļķes uz baigām pohām... Kā dzīvs tā dzīvs.  Pieļauju, ka visi šitie "prāta sitēji" uz ūdens kvalitāti pelna baigo piķi. Visu mūžu dzeru un lietoju visur citur to, kas nāk no akas,

Vienkārši pārbaudāma lieta. Lai aparātu iedod testiem uz dažām dienām un uztaisi ūdens analīzes pirms un pēc aparāta darbības. Var jau būt, ka arī strādā. Ja viņi pārdodot neparedz iespēju paņemt aparātu atpakaļ, tad viņi paši netic tā darbībai.

Faktiski nav nemaz pareizi to saukt par atkaļķošanu, visas tās vielas ūdenī paliek, tikai citos savienojumos, spriežot no apraksta.

Edited by ediots
Link to post
Share on other sites
Knaabis

Tas štrunts ūdeni NEATKAĻĶO, bet tikai pārveido ūdenī izšķīdušo kaļķi tā, lai tas, ūdeni karsējot, neizgulsnētos un sildelementa!

 

p.s.

 

Atkaļķo šāds aparāts!

Edited by Knaabis
Link to post
Share on other sites

Mūžīgais jautājums: Kur tad tas kaļķis paliek?

 

Pēc tā apraksta saprotu, ka viņš it kā neļauj trubām aizkaļķoties, sanāk ka vis iztek pa krānu tev krūzē, katlā, veļas mašīnā u.t.t.

  • Patīk 1
Link to post
Share on other sites

Principā padomlaikos iztika bez tik smalka aparāta. Uz caurulēm bija spēcīgi pastāvīgie magnēti un viss notika. Nu šitai pariktei vienīgā jēga kādos caurplūdes katlos. Nu kaļķis jau izdalās, bet tāds kā putra. Neveido blīvu aplikumu uz sildītāja virsmas. Cik efektīvi strādā tā mazā impulsu kastīte, hvz, bet princips jau tāds pats kā pastāvīgajiem magnētiem vecajos laikos. Nu no kastītes vads , kas kā spole uztīts uz trubas kas iet katlā.Cik tas viss ir efektīvs?... Domāju ka vairāk šarlatānisms kā rezultāts . Nu pats pieturos pie pārbaudītām metodēm - jonītu ūdens atkaļķotāja. Vienīgais jonītu atkaļķotāja mīnus ir sākotnējā aparāta dārdzība, bet ja kam arī ūdenī daudz dzelzs, tad neaizstājams agregāts.

Link to post
Share on other sites
Mezavecis

Svarīgāks jautājums ir tāds, priekš kam tad vajadzīga tā atkaļķošan :) Dzeršanai nu nekādīgi neieteiktu nevienu no tiem aparātiem pielietot.

 

Daudzi pērk tā saucamo Calgonit un citus mēslus, tikai nepadomā, ka labāk pēc tiem 3-5 gadiem par to mēslu naudu var nopirkt jaunu veļas mašīnu. Kaļķis nav tas, par ko jāuztraucas. Ir dažādi līdzekļi kā iekārtas ar skābju saturošiem līdzekļiem var likvidēt no kaļķa. Cita lieta ir dzelzs, ko nevar dabūt ārā tik vienkārši.

 

oxygen, pastāsti kā magnēts iedarbojas uz kaļķaina ūdens :) Kaut kā izklausās pēc kārtējām pasakām.

Link to post
Share on other sites

a tos dažādos līdzekļus kāds dala pa velti? a kāpēc Calgonit neietilpst zem kategorijas - dažādie līdzekļi? a paaugstināts eletrības patēriņš nav jāieskaita aprēķinos?

Dzelzs ir salīdzinoši nekaitīgs, tas tikai iekrāso visu (vannu, podu) un tad nesmuki izskatās. Nekādu būtisku pārklājumu uz sildvirsmām vai caurulēm tas neatstāj. Un to ir vieglāk dabūt nost nekā kaļka nogulumus, no poda, piemēram.

Link to post
Share on other sites

a paaugstināts eletrības patēriņš nav jāieskaita aprēķinos?

Pareizi dozējot veļas pulveri, kā to ir paredzējis tā ražotājs - atkarībā no ūdens cietības, nekāds papildus ūdens mīkstinātājs nav vajadzīgs. Vielas ūdens mīkstināšanai jau ir pievienotas veļas pulverim.

Un pat, ja veļas pulveris tiek likt mazāk, kā to prasa ūdens cietība un uz sildelementa nosēžas katlakmens, sliktākais, kas dēļ tā var notikt ir sildelementa pārkaršana un sadegšana. Elektrības patēriņa pieaugumu apkaļķojies sildelements ietekmē ļoti maz. Kur tad paliek tas „paaugstināts elektrības patēriņš”, kurš ir pievadīts sildelementam? Enerģija nevar tā vienkārši izgaist, arī tad, ja ir iztērēta nelietderīgi. Spuldzītei, ledusskapim un citām elektroiekārtām nelietderīgā enerģija aiziet siltumā. Un arī elektriskajam ūdens sildītājam - nelietderīgā enerģija pārvēršas ........ siltumā. Sildelementam, kurš ir apkaļķojies, dēļ tā var pieaugt sildīšanas inerce, bet veļas mašīnai jau nav vajadzīga ļoti precīza sildīšanas temperatūra.

Tās nogulsnes, kuras veidojas uz poda nav gluži dēļ cietā ūdens, tām daudz prozaiskāka izcelsme.

Link to post
Share on other sites
Sildelementam, kurš ir apkaļķojies, dēļ tā var pieaugt sildīšanas inerce, bet veļas mašīnai jau nav vajadzīga ļoti precīza sildīšanas temperatūra.

Tās nogulsnes, kuras veidojas uz poda nav gluži dēļ cietā ūdens, tām daudz prozaiskāka izcelsme.

 

Manā uztverē sildelementam ir pēc konstrukcijas fiksēts elektrības patēriņs (jauda). Ja tas ir apkaļķojies, virsmas temperatūra mazāka, nepieciešams vairāk laika, lai uzsildītu ūdeni, līdz ar to lielāks elektrības patēriņš. Palabojiet, ja nav pareizi. Siltā ūdens boileros šim nolūkam ir speciāls atsevišķs stienis, kas reaģējot ar ūdeni pasargā sildelementu no apkaļķošanās. Veļas mašīnās diez vai. Jāsaka, ka neesmu pētījis veļas pulveru sastāvu, bet šaubos vai tur ir mīkstinātāji. Visur taču ciets ūdens nav. Un ja jāber vairāk cietam ūdenim, tas tāpēc, ka cietā ūdenī tas ir mazāk efektīvs. Parastās ziepes cietā ūdenī arī sliktāk puto.

Prozaisko izcelsmi, tāpak kā dzelzi var nomazgāt, kaļķi diemžēl tik viegli nenoberzīsi, ielaistu vispār tikai ar ķīmiju. Dzīvoklī bija dzelžains ūdens, laukos akā kaļķains, ir ar ko salīdzināt.

Edited by ediots
Link to post
Share on other sites
Kanibaals

Elektrības patēriņš palielinās minimāli ar apkaļķojušos sildelementu, bet tikai uz tā pamata, ka lēnāk iesilst. Enerģija jau nekur nepazūd tas siltums tāpat nonāk ūdenī, var tikai pārkarst sildelementa pamatne. Apkaļķošanos veļsamašīnā viegli novērst, reizi gadā vienu ciklu ar 90*C(šķīdina kaļķus kas nešķīst pie 30*-40*) un vienu mazo paciņu citronskābes(atkaļķo), būs kā jauns un arī smakas pazudīs.

 

>Siltā ūdens boileros šim nolūkam ir speciāls atsevišķs stienis, kas reaģējot ar ūdeni pasargā sildelementu no apkaļķošanās

 

You got it wrong. Elektrods ir lai pasargātu boileri no caurrūsēšanas, nevis apkaļķošanās. Kā elektrods ir izlietots, tā ātri vien boilerim ir sūce.

Link to post
Share on other sites

Mežavecis, pastāv teorija ka magnēta iedarbība veicina karbonātu kristālu veidošanos (kristālu centri) tilpumā nevis tik uz sildelementu virsmas. Nu varbūt arī tas veicina ka veidojās putra nevis blīvs slānis. Bet personīgu neesmu pārbaudījis, tā ka atstāstu tik to ko esmu dzirdējis. Par cik tas samazina to blīvo nosēdumu veidošanos... nu tas uz to pētnieku sirdsapziņas. Da pilns internets http://scholar.google.lv/scholar?q=magnetically+treated+water&hl=lv&as_sdt=0&as_vis=1&oi=scholart

Link to post
Share on other sites

Mājās šis aparāts tiek lietots. Senāku modeli lietoju jau kādus gadus 9, bet tas savu atkalpoja un tika izmests. Nu it kā tas kaļķis nenosēžas uz trubām. Un arī dušu vieglāk tīrīt:) Patiesībā, galvenokārt tika likts, lai ilgāk kalpotu Junker caurplūdes apkures un siltā ūdens katls. Nezinu, vai tas aparāts savu artavu devis, bet Junkers silda labi un kalpo jau 11 gadus, kaut ļauži runā, ka esot taisīts tikai astoņiem gadiem.

Link to post
Share on other sites

nu bet kaļķis nogulsnējās nierēs un veido nierakmeņus, tāpēc vēlams uzkost ko skābu... ābolus, piemēram :pooh_lol:

Link to post
Share on other sites
Knaabis

Ja ūdens ir "ciets", tad stipri vairāk tiek izmantots jebkurš mazgāšanas līdzeklis, lai panāktu vēlamo efektu!

Tā kā pseido ūdens "atkaļķotāji" ūdenī nesamazina kaļķa saturu (tikai to pārveido), tad attiecīgi arī ūdens nepaliek "mīkstāks"...

Man šī diskusija sāk atgādināt sen zināmo tekstu par skābajām vīnogām augšējos zaros...

 

p.s. Tie, kas nekad nav izmantojuši reāli atkaļķotu ūdeni, nevar reāli spriest par šī pasākuma lietderību. Savukārt tie, kas spriež par kaļķa lietderību dzeramajā ūdenī, vispār "šauj garām", jo cik tad mēs dzeram ūdeni no krāna???

Vismaz es nē.

 

p.p.s.

Ieejiet vismaz vienreiz dušā ar "mīkstu" ūdeni un tad redzēsim, ir tas to vērts vai nav.

Edited by Knaabis
Link to post
Share on other sites
Knaabis

labaak nee :> tu tak nevari ziepes no sevis nomazgaat, mhhhh. sajuuta beediiga :>

 

ūja!!!

Man gan daudz patīkamāk ir mazgāties atkaļķotajā ūdenī.

 

p.s. Jeb tomēr tās vīnogas ir skābas? :)

Link to post
Share on other sites
  • 4 weeks later...
Mongoose

Viss jau atkarīgs cik liels ir šis kalcija karbonāta saturs ūdenī -(tas nav saistīts ar kopējo ūdens cietību GH) ne jau tikai kalcijs tur vainīgs. Lai notiktu kalcifikācija nepieciešams arī magnijs. Pilnīgi piekrītu ka pie ļoti mīksta ūdens ziepes nomazgāt praktiski nav iespējams :) .Ja mums tīru ūdeni (TDS ~3-50) vajag mazos daudzumos tad nebūs nekas labāks un ilgtermiņā lētāks par reverso osmozi (nevajag pirkt dārgos filtrus pietiek tikai ar membrānu un ketridžu kurš ieslēgts pēc kāda mehāniskā filtra) protams tas neder dušai un veļas automātam) . ja TDS ūdenim ir ļoti augsts tad arī jonapmaiņas sveķi nelīdzēs(ekanomiski neizdevīgi) ,jo to reģenerācija būs ļoti bieži nerunājot vispār par to maiņu.

Link to post
Share on other sites
superKrona

Aparāts ir izmēģināts, strādā, ūdens tiešām tiek atkaļķots. To putriņu, kas rodas CaCO3 vietā, var mehāniski nofiltrēt, smagāka par ūdeni. Dzelzi gan ir daudz problemātiskāk nofiltrēt, tas ir padārgs prieks.

Link to post
Share on other sites
  • 1 year later...

Pacelšu šo tēmu lai neveidotu jaunu.

Jautājums tiem, kam ir pieredze ar ūdens atdzelžotājiem un cietības samazinātājiem, kas vizuāli atgādina skābekļa balonus:

Cik zilos graudiņus ēd atdzelžotājs un cik sāls tabletes cietības samazināšanas filtrs?

 

Neprasu precīzu ciparu, bet gribu uzzināt aptuvenas izmaksas vienam mēnesim/gadam.

Link to post
Share on other sites
Mezavecis

Nu tu gan "precīzi" paprasīji. Kādam objektam? Kādam patēriņam? Kas konkrēti ūdenim pa vainu?

Link to post
Share on other sites

Privātmāja, patēriņš uz kādiem 100l dienā, dom alikt gan atdzelžotāju, gan atkaļķotāju, jo ir daudz dzelzs un liela cietība. Tik tagad štukoju, kādas būs uzturēšanas izmaksas. Protams, katrā situācijā reaģentus patērē atšķirīgi, to neviens precīzi nevar nosaukt.

Tāpēc arī gribu uzzināt aptuvenas uzturēšanas izmaksas gan vienam aparātam, gan otram.

Link to post
Share on other sites

Ir jau visas analīzes un piedāvājumi.

 

Doma bija uzzināt citu pieredzi, kam šie aparāti jau mājās ir. Jo tirgotāji jau neies stāstīt, cik reāli maksā to visu uzturēt :D

Bet nu, ja nevienam nav praktiskas pieredzes, tad nav.

Link to post
Share on other sites

Man šķiet, ka tos liek tikai pirms veļas mašīnām un tamlīdzīgi. Vismaz jebkurā saimniecības bodē nopērkamie, paliela izmēra caurspīdīgi kristāli. Dzeramā ūdens mīkstināšanai bija kaut kas cits, jonapmaiņas sveķi laikam, nezinu kā izskatās.

Link to post
Share on other sites

Faktiski nekad neesmu lietojis Calgonit.. un veļas mašīna lieliski kalpo nu jau 9 gadus.. kā jauna.. ir tikai pie ūdens ievada parastais filtrs ar polifosfāta kristāliem.. kkas šitāds - http://www.santehnikasveikals.lv/product_info.php?products_id=2305 :D

 

a dzeršanai ūdens no krāna ir labu labais..

 

bet, ko nu man Rīgā dzīvoklī dzīvojušam spriest.. atceros.. laukos no akas ūdens bija tīrs kaļķis/dzelzs :D dzērām tāpat i nekas :)

Link to post
Share on other sites

mūsdienās sakaļķot veļasmašīnu ir grūti. lielākā daļa drēbju tak jāmazgā 40 grādos.

Link to post
Share on other sites
bet, ko nu man Rīgā dzīvoklī dzīvojušam spriest.. atceros.. laukos no akas ūdens bija tīrs kaļķis/dzelzs dzērām tāpat i nekas

ā tad tāpēc tev tie komentāri tādi... :D

  • Patīk 1
Link to post
Share on other sites

Mani kaļķis nebaida, bet dzelzs gan jau apnikusi. Visa santehnika brūna dažu dienu laikā, arī baltu veļu mazgāt nav reāli.

 

Tagad ir 2 piedāvājumi - iekārta, kas skalojas ar zilajiem graudiņiem un iekārta, kura ūdeni sajauc ar gaisu un tad izfiltrē jau oksidējušos dzelzi.

Šķiet, ka otrā būtu ekonomiskāka un neietekmē dzeramā ūdens kvalitāti (man tāda nelaba aizdoma, ka daļa no zilajiem graudiņiem tomēr nonāk dzeramajā ūdenī).

 

Atkaļķošanai lieto iekārtas ar filtrējošo materiālu un katjonītu (vai tomēr anjonītu.. :D ) un sālsūdeni. Tas pulveris kaut kādu ķīmisku reakciju rezultātā apmaina ūdenī esošos jonus ar nātrija joniem, un nātrijs nenogulsnējas. Bet īsti dzerams tas ūdens arī nav, tāpēc papildus jāliek vel atsevišķa iekārta dzeramajam ūdenim.

Vienvārd sakot ķēpa liela :D

 

Tāpēc tagad domāju tikai tikt vaļā no dzelzs, un tad jau skatīties kas būs tālāk. Jāizdomā, kuru atdzelžošanas iekārtu pirkt.

Link to post
Share on other sites

Dzelzs noņemšanai ir filtri kuros nav nekāda ķīmija tikai tanks kurā atrodas ~70cm slānis ar filtrējošām "smiltīm" - šie filtri ik pa laikam jāieslēdz skalošanas režīma pagriežot sviru, tā kā vajadzēs apmēram reizi nedēļa apciemot.

Link to post
Share on other sites

Nu jā, tas ir tas otrais aprakstītais variants, bet nez kāpēc pārsvarā visi piedāvā tos, ko attīra (jeb kā gudri saka, reģenerē) ar zilajiem graudiņiem.

Nevar saprast, vai nu tiešām tie ir efektīvāki, vai arī kāds cits iemesls.

Link to post
Share on other sites

Tur jau tas joks, ka abām iekārtām gabarīti līdzīgi. Arī caurplūdes līdzīgas.

Ciematiem protams citas tehnoloģijas, bet privātmājām man nekas cits nenāk prātā, kā tie skābekļa baloniem līdzīgie izstrādājumi.

Link to post
Share on other sites

Kanalizāciju un ūdensvadu tiešām neliek kopā, manuprāt.

Bet jā, tas tiešām ir stulbi, ja darbu nepadara līdz galam. Pats arī pirms laika domāju par savu individuālo atdzelžošanu, bet kamēr vazājos pa ārzemēm, ciems pa eiropas naudu uztaisījis kopējo atdzelžošanu, Tas ir labākais variants.

Link to post
Share on other sites
  • 4 weeks later...

Nu jau varu padalīties ar iespaidiem par ūdens atdzelžotāju.

Izvēlējos variantu, kuram nevajag zilos graudiņus. Saite 

Process notiek sekojoši-vienā balonā ūdens līst caur gaisa burbuli un oksidējas. Tālāk plūst uz nākamo balonu, kurā caur smiltīm tiek atfiltrētas nogulsnes.

Rezultātā no dzeltenīgas nokrāsas šķidruma ar 10,4 mg/l dzelzs tiek iegūts dzidrs ūdens, kas neatstāj nogulsnes uz santehnikas un nemaina krāsu pastāvot saskarsmē ar gaisu.

Ik pēc noteikta laika (var pārprogrammēt) smiltis tiek skalotas, ūdenim plūstot pretējā virzienā, uz kanalizāciju.

 

Uzstādīt pašu spēkiem nav sarežģīti, vienīgi jārēķinās ar izdevumiem veidgabalu iegādei. 

 

Vienīgais mīnuss-aizņem samērā daudz vietas (līdzvērtīgi diviem 50l gāzes baloniem).

 

Pēc laika redzēs, cik ilgi viss darbosies kā nākas. 

Link to post
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...

×
×
  • Create New...