dafix Ierakstīts Janvāris 23, 2011 Share Ierakstīts Janvāris 23, 2011 Gribetos uzzinat cik LS dators spej apest menesi, 500w baroklis, win xp, tiek turets ka hosts, konekts notiek no arpuses, monitora nav, vienkarsi kaste 24/7 ON. Procis dual core 6666 serijas 2.4 ghz 4 gb ram 2 hdd, 1 cd room, video hd 4870 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 O_O priekš kam bezmonitora kastei tāda videokarte, mātesplātē integrētā nav? Link to comment Share on other sites More sharing options...
dafix Janvāris 23, 2011 Author Share Janvāris 23, 2011 Diemzel nava ^^ agrak tas bij persona pc, tagad izdomaju ka hostu turet, jo ir klients kas maksat gatavs 35LS Link to comment Share on other sites More sharing options...
kuba Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 (labots) Cik saprotu procis ir zem nelielas slodzes, bet videokarte vienmēr idle? Es teiktu, ka varētu kādus 100~150w vilkt no rozetes. Un HD4870 ir gandrīz pati sliktākā karte ko tādā veidā lietot, jo tai idle elektrības patēriņš ir vienkārši drausmīgs Labots Janvāris 23, 2011 - kuba Link to comment Share on other sites More sharing options...
duksis Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 pārdod to karti man, būs mazāks elektro patēriņš Link to comment Share on other sites More sharing options...
dzincha Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 (labots) Pieslēdzam datoru caur kādu strāvas patēriņa mērītāju un nolasam no displeja cik w rij. Vai arī ir variants fāzes kabelī mērīt ampērus un tad aprēķināt cik tas ir w. Labots Janvāris 23, 2011 - dzincha Link to comment Share on other sites More sharing options...
Verneris Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Pieslēdzam datoru caur kādu strāvas patēriņa mērītāju un nolasam no displeja cik w rij. Eeeeee!! shitaads buus jaanopeerk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Es teiktu, ka šis procesors ir pats nelabais un noplēsīs pēdējās apenes Procis dual core 6666 serijas Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Da nu! Vienreiz pamērīsi, otrreiz pamērīsi... Labāk paliks? Nu tak nepaliks Tāpat datoru lietosi, kā lietoji. Nav arī šamie tik precīzi, kā gribētos, lai būtu vērts izgrūzt naudu kārtējos ķīniešu brīnumos. EDIT Tad jau prātīgāk ir nopirkt parastu testeri (multimetru) un pamērīties. Noderēs pie reizes vēl arī citiem pasākumiem - par to pašu naudu. Kāpēc vienreiz, otreiz... Atstāj pieslēgtu un mēneša beigās paskaties, cik sakrājies. Vai kaut katras dienas beigās. Būsi uzzinājis, cik dators patērē, pieslēdz kādam citam aparātam, kaut televizoram, vai ledusskapim, vai veļas mašīnai. Kaut tīras intreses dēļ. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 A vot nevar gan nopirkt parasto lēto testeri. Tas neprot mērīt maiņstrāvu. Tad jau prātīgāk ir nopirkt parastu testeri (multimetru) un pamērīties. Noderēs pie reizes vēl arī citiem pasākumiem - par to pašu naudu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 (labots) Tieši tā (par ediota postu), man čomaks ar līdzīgu Argusā nopirka. Mājās visādus pētijumus veica, gan TV gan datoram uc. Tiem lētajiem testeriem strāvas mērijumiem precizitāte ar nav diezkāda, piekam daudziem lētajiem nemaz nav paredzēts maiņstrāvu mērīt. Bet ieteikt krāmēties gar 220 ar diodēm, pretestībām es neieteiktu. Labots Janvāris 23, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Boldriks, nu ko tu ieraudzīsi uz digitālā ampermetra, ja cipari nepārtraukti lēkās plašā diapazonā? Pat ar vatmetru patēriņš impulsa ierīcēm nestabils. Reiz liku padomju vatmetru, ampermetru ar analogo skalu un arī ļooooti aptuveni varēja pateikt reālo patēriņu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Boldrik, nejauc divas lietas - aktuālo stāvokli un uzkrājumu laika periodā. Strāvas patēriņš tāpat nav konstants lielums un ar testeri uzkrājumu nenomērīsi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Jā ledusskapim var, tējkannai var, televizoram arī - tiem patēriņš ir kostants. Vienreiz nomēri un pēc tam stāvi klāt ar hronometru mērīdams reālo darbošanās laiku. Datora patēriņa lielums ir pārāk atkarīgs no noslodzes vai varbūt vispār ir minimāls no nenoslodzes, it īpaši hosta datoram, kuram tā ir atkarīga no ārējiem lietotājiem. Kā noteiksi vidējo? Stāvēsi klāt un ik pēc 3 min mērīsi 24h un pēc tam pārēķināsi uz mēnesi? Ka tik neiznāk tāpat kā ar vidējo algu valstī. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kuba Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 A cik zelta monētas būtu jāatdod, lai dabūtu tādu ierīci, kurai būtu kaut cik jēdzīga precizitāte. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aigars Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Atcerējos, ka man laukos mētājas samērā svaigs mehāniskais elektrības skaitītājs. Vajadzēs pamērīt savam datoram. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Ja pamērīsi, būsi pārsteigts, cik šaurā diapazonā mainās patēriņš datoram, kad tas darbojas "ofisa" režīmā. Webs, muzons, standarta aplikācijas,... Fufēlis! Tādā režīmā arī datora patēriņš ir pavisam un apnicīgi konstants. (Esmu pētījis, tāpēc argumentēju) Varbūt kļūdīsies aprēķinos līdz 1 Ls mēnesī Lielais lēciens parādās tad, kad video karte aiziet geimošanas režīmā. Un arī tad ir kaut kāds diapazons, kura ietvaros notiek sv/ārstības. Ja cilvēks ar veselo saprātu zin, cik vienā vai otrā stilā strādājot, vidēji tiek patērēta elektroenerģija un zināmas stundas, kuras tiek pavadītas vienā vai otrā režīmā, enerģijas patēriņu var aprēķināt pietiekami precīzi. Un, manā skatījumā, joprojām nav vērts izmest naudu par iepriekš minētajiem ķīniešu brīnumiem. Cits jautājums ir tas, ka ne visiem tas ir pieņemams. Tas gan, pats mērījis neesmu, varbūt tev ir taisnība. Bet, tai pat laikā kļūda no pieņēmumiem visdrīzāk būs lielāka, nekā tam 12 latu aparātiņam, kurš galvenokārt dēļ iespējamā neprecīzuma arī tika kritizēts, ja sapratu pareizi. Bet katram savas metodes, ka tik tiek pie apmierinoša rezultāta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Kuba, es nemaz pie mums neesmu manījis no tādām ierīcēm neko, kas būtu ne-ģešovka. Ārzemnieku forumos, kur tauta risina jautājumus par tēmu, ļoti bieži uzpeld šitāds eksemplārs, ko uzskata par etalonu. (Vai tiešām?) Bet nu atsauksmes arī ir visdažādākās no "super" līdz "pēdējais sū..." Katrā gadījumā joprojām paliek pie sava - par 40$ es labāk mēru ar testeri un rēķinu. Ja arī kļūdos par latu, vai divien, nosedzu kļūdu no tās naudas, kuru izsviežu par to verķi. Starp citu, UK šāda tipa aparāti ir diezgan populāri. Izskatās pēc valdības bīdītas politikas. Pārsvarā tiek izplatīti/reklamēti ar enerģijas piegādes kompānijām. Ir tādi, kas slēdzami pie rozetes, ir tādi, kas pie ienākošās līnijas. Rādījumi tiek pārraidīti uz monitoru, kuru var izvietot ērti pieejamā vietā. Rezultāta cilvēks uzskatāmā veidā un reālā laikā redz, kas notiek ar patēriņu. Redz vēsturi laika griezumā, uzkrājošo info. Ir tādi, kurus var slēgt pie datora informācijas apstrādei. Tas tomēr gan izglīto cilvēkus par patēriņu, gan arī sniedz priekšstatu, ko varētu darīt un cik lielu effektu veiktās darbības dod, lai ietekmētu patēriņu. Piemēram, kaut vai saprast, cik daudz tērē viss tas lērums iekārtu standby režīmā. Aparāti nav nemaz tik dārgi, kādi 20-40 lati, kā ari pie noteiktiem apstākļiem par brīvu dod energokompānijas. Varbūt UK tam ir lielāka nozīme, jo ir diezgan dažādi tarifu plāni atkarībā no patēriņa par dažādām cenām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dafix Janvāris 23, 2011 Author Share Janvāris 23, 2011 Tatad ja klientam pateiksu ka max 12LS paterins elektribas, nebusu kludijies, sanaks sava kabata ielikt 13LS ja par elektribu samaksasu 12LS Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Varbūt kļūdīsies aprēķinos līdz 1 Ls mēnesī Nu manai kastei, kas griežas 24/7, "1 Ls mēnesī" būtu milzīga kļūda Pēc specenes kaste spēj norīt no ~15kW (idle) līdz ~36kW (pie max slodzes, pārkrauta ar visiem iespējamajiem dzelžiem) - tātad no Ls 1.11 līdz Ls 2.66 mēnesī - Tevis minētā aprēķinu kļūda šitādā teorētiski iespējamajā diapazonā būtu uzskatāma par nepiedodamu dafix, 35-12=23, nevis 13 Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Ienāk, protams, tik ja runa ir tikai un vienīgi par autora sistēmu, tad pirmkārt jau nevienam nevajadzētu te iepīt ledusskapjus u.c. tehniku (kas tika darīts), otrkārt ieteikumus varētu sūtīt viņam caur PM, lai neviens cits nevarētu par tiem izteikties. Te tomēr kaut kādā mērā ir "publiska telpa", kurā katrs var mēģināt "paņemt" kaut ko arī priekš sevis. Es reizēm aizdomājos, cik daudz patērē tas pats laptops, ledusskapis, elektroplīts vai TV dekoderis, tāpēc arī lasīju, kas un kā, cerot atrast kaut kādas jēdzīgas atbildes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dzincha Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Bolrdriks, Kā tu nomērīsi ar visparastāko ķīnieti ampērus kas skrien cauri abām drātīm? Es izmantoju bišku krutāku multmetru ar dīcknaiblēm- paņemu fāzes vadu ieluku starp knaiblēm uzkruķīju mērīt šim ampērus un šis man smuki parāda 0.0xx A. Diezgan precīzi vispār iznāk. Ja ekonomiskajai lampai ir 11w, tad mērot arī tā sanāk. Pad laiku galda dienasgaisma gan nerij 11w kā rakstīts uz elementa, bet kādus 40w, jo trafs ir smags un silts. Pārsteidza cik dauz rij dekoders, antenas pastiprinātājs, muzikas centrs, LCD tv gaidīšanas režīmā. Ja atmiņa neviļ bija kaut kas ap 18 - 20w kopā. Kaut kur bija raksts par šo stand by, ka tipa visas zviedrijas iedzīvotāju aparatūra standby režīmā norij tik daudz, ka varētu veselu ciemu apkurināt ar elektro apkuri. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 15kW-36kW mēnesī (bik nepareizi laikam uzrakstīju). No 20.844W līdz 50.7W, pēc ražotāja testiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 Varu aizdot parasto skaitītāju (kā dzīvokļiem stāv). Man viens boot lietotājs bija palūdzis, es to atvedu no Liepājas un tā vēl līdz šim mašīnas bagažniekā mētājās, laikam vajadzība vairs nav. Starp citu, pirms dažām dienām saņēmu elektroniski paziņojumu no LATVENERGO, ka ar 1.janvāri maniās tarifs`(uz lielāko pusi, protams). Sākumā domāju ar viņiem sarakstīties un palūgt lai brīdina par tarifu maiņu pirms bet ne vis pēc konkrēta datuma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Klusu Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 (labots) Rimants, līdz janvāra beigām vēl vari samaksāt par veco cenu. Labots Janvāris 23, 2011 - Klusu Link to comment Share on other sites More sharing options...
RimaNTSS Janvāris 23, 2011 Share Janvāris 23, 2011 (labots) Pats interesantākais ir tas, ka 31.decembrī zvanīju LATVENERGO, jo gribēju iemaksāt naudu avansā. Pie reizes uzdevu jautājumu vai nav plānots palielināt tarifus, saņēmot konkrēti "Nē" iemaksāju avansā rēķinot pēc veciem tarifiem. . Sīkumi tie ir, vajadzēs nedaudz pārrēķināt, labi, ka nofiksēju ciparus 31.decembrī. EDIT: Bet sanāk OffTops P.S. Piedāvājums par skaitītāja aizdošanu paliek spēkā. Labots Janvāris 23, 2011 - RimaNTSS Link to comment Share on other sites More sharing options...
Baigais Janka Janvāris 24, 2011 Share Janvāris 24, 2011 Nu, ir jau arī "power consumption meter" - laid caur viņu, mēneša 1 datumā noreseto, pēdējā - nolasi Var redzēt arī momentāno patēriņu. Es paņēmu lētuci - šāda tipa http://www.dealextreme.com/p/digital-utility-ac-power-consumption-monitor-and-timer-ac-220v-10a-12718 (tik angļu mēlē uzraksti, un paķēru divus ar dažādām maksimālajām strāvām). Precizitāte mājas apstākļiem pat vairāk, kā apmierinoša (kā saka - testēts laboratorijā). Par patēriņiem, piemēra pēc - kompis i7, 6GB RAM, 2 HDD, GF 8800 GT karte - windows darbos kašājoties (negamēs, tātad) 220-230W. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Baigais Janka Janvāris 24, 2011 Share Janvāris 24, 2011 (labots) Pliks kompis. Tagad gan uz GTX460 video karti esmu pārgājis, joka pēc būs jāpamērās vakarā, un varbū kādas games laikā ar EDIT - galu galā par to plikumu sāku šaubīties - mērījos kādu laiku atpakaļ, do dies atmiņu, kā saka. Tiešām būs jāpārmērās Labots Janvāris 24, 2011 - Baigais Janka Link to comment Share on other sites More sharing options...
arch^ Februāris 19, 2011 Share Februāris 19, 2011 (labots) Man ir šitāds testēšanas aparāts. Rāda spriegumu, strāvu, jaudu, kwh un aprēķina elektroenerģijas patēriņu. Rēķināts pēc 0.083Ls/kwh. (jo var ievadīt tikai 3 zīmes aiz komata) 7 dienas, PC ON ~ 12h dienā - 168h, 1.18Ls (4.72Ls mēn.) 14 dienas ~ 12h dienā - 336h, 2.59Ls (5.18Ls mēn.) 21 dienas ~ 12h dienā - 504h, 3.87Ls (5.16Ls mēn.) Vairāk rādījumi pagaidām nav. Pieslēgts pie aparāta ir monitors (T220) un sistēma man ir redzama parakstā. (tagad bez 8800gtx) Tagad atvērtiem kkādiem 10 tabiem @ FF un skanot mūzikai rādījumi rāda ka patēriņš ir ~180W. (Monitors ēd ~40W ieslēgts) Spēlējot tādas spēles kā Metro 2033 (Medium, AA On), BFBC2 (High, AA 4x) ar OC'ed GPU un CPU patēŗinš ir ~ 280W. Ar +8800GTX max 410W sasniegts. Izslēgts PC un monitors ~ 10W ēd. Rēķinot, testējot ar multimetru tikai PC sanāca ~130W idle un ~215W gaming (bez 8800gtx). P= U*I Uz mēnesi ar tiem 5Ls jārēķinās. Labots Februāris 19, 2011 - arch^ Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Februāris 19, 2011 Share Februāris 19, 2011 Es izmantoju bišku krutāku multmetru ar dīcknaiblēm- paņemu fāzes vadu ieluku starp knaiblēm uzkruķīju mērīt šim ampērus un šis man smuki parāda 0.0xx A. Diezgan precīzi vispār iznāk. Ja ekonomiskajai lampai ir 11w, tad mērot arī tā sanāk. Pad laiku galda dienasgaisma gan nerij 11w kā rakstīts uz elementa, bet kādus 40w, jo trafs ir smags un silts. Mērot strāvu ar "dīcknaiblēm", jaudas mērījums (aprēķins) var būt gan precīzs gan ļoti neprecīzs. "Dīcknaiblēs" pēc būtībā tas pats ampērmetrs vien ir un mērī viņš tikai strāvas stiprumu - kopējo strāvu. Bet tā kā maiņstrāvas ķēdes jaudu aprēķinu P=I*U*cosφ , tad nezinot jaudas koeficientu, izrēķinātā jauda var būt pat vairākas reizes lielāka nekā tā ir patiesībā.Man kā reiz ir otrādi – ir padomju laika 11W lampa, kura saskaņā ar Ls 12 skatītāja rādījumiem parāda, ka tā tiešām tērē 11W. Un ir kaut kāda mūsdienu lampa bez droseles, uz kuras rakstīts 4W, bet patiesībā tā tērē 22W (gaisma no tās nāk kā tiešām būtu 4W). Dienas gaismas lampa, kurai kā balasts ir izmantota drosele, un nav iebūvēts kondensators, ir ļoti zems jaudas koeficients, kas nozīmē, ka kopējā strāva ir lielāka, nekā tā ir tādas pašas jaudas aktīvai slodzei. Elektroenerģijas skatītāja radīju, zemais jaudas koeficients nekādi neietekmē, jo skaitītājs uzskaita tikai aktīvo elektrības patēriņu. Gan jau, ka mājās ir arī citas elektroiekārtas, kurām ir zems jaudas koeficients (ledusskapis, CRT TV, veļas mašīna), tā, ka Voltmetra–Ampērmetra metode jaudas aprēķināšanai nebūs tā precīzākā. Ir aizdomas, ka Ls 12 skatītājs dos pat precīzāku rezultātu, ja vien tas skatītājs ņem vērā arī cos φ (bija man kaut kāds tāda tipa skatītājs, kurš jebkurai slodzei rādija, ka cos φ=1, un līdz ar to mērījuma rezultāti bija ļoti neprecīzi). Link to comment Share on other sites More sharing options...
arch^ Februāris 19, 2011 Share Februāris 19, 2011 Kā reiz man šitas aparātiņš rāda φ. Un cosφ lēkā no 0.97-1 (kompis+monitors) Link to comment Share on other sites More sharing options...
dzincha Februāris 19, 2011 Share Februāris 19, 2011 Tas cos fi sadzīves elektronikai nav gadījumā 0.99 vai 1.0 pēc noklusējuma? Elektromotoriem gan laikam pie palielākām jaudām tas paliek mazāks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Februāris 19, 2011 Share Februāris 19, 2011 Sadzīves elektronikai un elektrotehnikai cosφ netiek uzrādīts, jo tur tās jaudas ir pārāk mazs, lai tam lielumam būtu kāda nozīme (elektroenerģijas skaitītāja rādījumu cosφ neietekmē). Un pat, ja tiktu uzrādīts, elektroiekārtai, kurai ir mainīga slodze, cosφ arī ir mainīgs lielums. Jebkurai elektroiekārtai, kuras sastāvā ir droseles, transformatori, elektromotori, un citas elektromagnētiskas komponentes, cosφ ir mazāks par 1, ja vien nav veikti speciāli pasākumi jaudas koeficienta uzlabošanai – salikti atbilstoša lieluma kondensatori. Bet tā, kā mēs dzīvojam lētākas ražošanas laikmetā, tad nav ko cerēt, ka ražotājs savā izstrādājumā liks iekšā kondensatorus reaktīvās jaudas kompensēšanai, ja viņam to neviens nepieprasa darīt, un, ja elektroiekārta bez kondensatora darbojas tik par labi kā ar kondensatoru. Nav vajadzības īpaši iespringt dēļ cos φ, tikai vajag atcerēties – ja mēri strāvu maiņstrāvas ķēdē, tad nevajag brīnīties, ka iegūtais rezultāts ir lielāks nekā tam vajadzētu būt pēc elektroiekārtas jaudas. UPS jauda, dēļ tā, ka pieslēgtajai slodzei cosφ var arī nebūt =1, tiek uzrādītā kā pilnā jauda, ko mēra nevis Vatos (W) bet gan VA (voltampēros). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!