Jump to content

elektribas noplude- trauku mazg. masina


festooo
 Share

Recommended Posts

piesledzot jauno Electrolux trauku mazgajamo masinu- biju varen parsteigts, kad pieskaroties masinas korpusam un el.plits virsmai dabuju pa nagiem.

piesledzot trauku masinu atseviski, stravas indikators rada, ka korpus vada elektribu.

p.s. iekarta nav pieslegta zemejumam.

sazinoties ar servisa centru, calis stasta, ka tas ir normali, ka korpuss vada elektribu. jabut sazemeta un tad nebusot problemu. lai vedot uz garantijas apkopi, bet ja nebusot butisku problemu busot pasam jamaksa.

kadas atsauksmes? vairak interese vai tiesam ir pielaujams, ka korpuss vada stravu?

Link to comment
Share on other sites

Jā, mājsaimniecības elektroierīcēm ir jābūt sazemētām! Līdzīgs joks ir bijis ar veļasmašīnu un datoru.

- viena roka uz keisa un spraužu vadus, ar padusi atspiedies uz radiatora un tā smuki caur padusi aizgāja 120v... :mrgreen:

 

PS - tikai nedomā pie ūdens trubām veidot sazemējumu - kāds kaimiņš vēl kātus atstieps...

Link to comment
Share on other sites

Kāpēc gan ne, visādi gadās.

 

Man arī savējā liekas aizdomīga, bet sit tik niecīgi, to tikai jūt tika ja pieliksi ausi un citu ar maigāku ādu apveltītu vietu.

 

 

Gan jau vairums pieminēs ka pastūži, PC korpusi arī sit.

Labots - D.D.D
Link to comment
Share on other sites

festooo

tur ta lieta, ka dzivokli bez radiatora cita zemejuma nav!

kaut gan pirmais stavs...

Link to comment
Share on other sites

Trauku mašīnai ir pie mums ierastā elkrības kontaktdakša? Nav no anglijas? Varbūt trauku mašīna bez rozetes un pieslēdzot elektrotīklam jāievēro fāze, neitrāle, zemējums? Ja parastā kontaktdakša, mēģini to iespraust rozetē otrādāk (pa 180°). Dažreiz palīdz. Bet, kā jau te minēja, sadzīves teknika pareiz jāsazemē pie pareizi izbūvēta zemējuma, par to šeit bijuši neskaitāmi topiki.

Link to comment
Share on other sites

energy2

Cik esmu novērojis, zemējums šuguna vannai tāpat aiziet uz ūdens trubām, tā kā nav atšķirība, kur vienot :)

Link to comment
Share on other sites

manuprāt daudzzīvokļu mājās zemējums ir pieejams vismaz kāpņu telpā.

Labāk čakarēties un no kāpņu telpas atvilkt sazemētu kontaktu (to gan drīkst darīt tikai licencēts elektriķis)

nekā atstiept pekas pie trauku mazgātāja. Mans viedoklis protams.

 

Es pats kad ievācos dzīvoklī pārvilku pilnīgi visus vadus uz normāliem kapara vadiem ar automātiem. Nenožēloju ja godīgi.

Link to comment
Share on other sites

Un vispār, mājas/ dzīvokļa elektroinstalāciju ieteicams laist caur noplūdes automātiem. Nenoliedzami, ka tas štelli sadārdzinās, taču ar garantiju, neviens no mājiniekiem necietīs, pat iebāžot divas naglas kontaktligzdā!

Labots - indigo
Link to comment
Share on other sites

festooo

jaa, nu izvertas te saruna par zemejuma ievilksanu. ok. nav jau slikti.

bet pamatjautajums jau bija par to vai maz ir pieljaujam, ka korpuss dod pa nagiem.

labi, es sazemesu, bet tada gadiena- visu laiku nepartraukti strava no korpusa tiks novadita zeme!

vai tadai ir jabut musdienu tehnikai!

Link to comment
Share on other sites

dzincha

nu nez... ja tā ierīce sit pa nagiem, ja samaina L ar N, tipa pa 180 rozetē iesprauž, tad kkas ar to pašu verķi nav labi.

Zemējums nav domāts lai patstāvīgi pa to ietu španis zemē. Tas tā ja nu kkas aiziet pa pieskari, izdilst, sarūsē, tad šis aizsargā novadot to fāzi no korpusa uz zemi. Un lai labāk viņš uz zemi aizietu - tad kābel liek ~ 16 ( apmēram zīmuļa diametrā un priekš āra vajag ņemt melno izolāciju).

P.S.: pamēri kas notiek starp zemi un neitrāli(darba nulli). Ja zemējums ir švahs, tad labāk, lai viņa vispār nav.

Labots - dzincha
Link to comment
Share on other sites

Indigo, noplūdes automāts aizsargā pret noplūdi ( jeb tā princips ir gaužam vienkārš - tiek mērīta strāva ABOS vados . Ja atšķirās, t.i. vienā vadā lielāka kā otrā par 20mA, slēdz nost). Ja sīkais paņems divas adatas un iebāzīs abos štepseļa caurumos, nekāds automāts nepalīdzēs.

Bet par tēmu : nu varbūt tā noplūde nav nekāda dižā tai mašinai ( pa nagiem bliež,jeb precīzāk cilvēks tiks kārtīgi nodrebināts, jau arī 20 mA) tad tīri labi palīdz zemējums . Nav jau , obligāti, tai mašinai jābūt beigtai, pietiek ar aprasojumu ( un ja tā lieta virtuvē kur tvaiki, tad garantēts) un aizietuz korpusa , parasti ap 110V . Nu tehniku , kura darbojās ar ūdeni / mitrumu ( veļasmašinas, trauku mazgātāji, el. plītis, boileri) darbina bez zemējuma tik pašņavnieki . Nu ja labi noveicās ( sausa grīda) tad to spriegumu uz korpusu nejutīsi, bet... izliets slapjums uz grīdas vai ar otru roku pieskaries pie udensvada vai gāzes trubas un... skat ietiec statistikā par letāliem nelaimes gadijumiem.

Link to comment
Share on other sites

Trauku mašīnai ir pie mums ierastā elkrības kontaktdakša? Nav no anglijas? Varbūt trauku mašīna bez rozetes un pieslēdzot elektrotīklam jāievēro fāze, neitrāle, zemējums? Ja parastā kontaktdakša, mēģini to iespraust rozetē otrādāk (pa 180°). Dažreiz palīdz. Bet, kā jau te minēja, sadzīves teknika pareiz jāsazemē pie pareizi izbūvēta zemējuma, par to šeit bijuši neskaitāmi topiki.

Man arī trauķenei šitais bija. 180° palīdzēja. Ar visu zemējumu.

Labots. Pēc iebildēm par neesošu zemējumu pačekoju, un tiešām, pagarinātājam, ko izmantoju, nav zemējuma :-(

Labots - Vilx
Link to comment
Share on other sites

Ja ar visu zemējumu palīdz 180grādi, tad jau tas zemējums NESTRĀDĀ vai arī grīda / ūdensvads kādam savienots ar 0 un rezultātā attiecīgi pret zemi jau konkrēts spriegums . Nevar , ja normāls zemējums, bliezt pa nagiem ( nu vienīgi , ja kāds ''umņiks'' zemējuma vietā tai pašā rozetē savienojis ar 0 ) .

Link to comment
Share on other sites

dzincha

Ja pamērīs kas notiek starp zemi un neitrāli tajā rozētē kaut kam būtu jātop skaidram.

Njaa.....a kas notiek sadales skapī - tur zemējums kā tāds ir? Ja tiek skapī - var pamērīt kas notiek tur starp neitrāli un zemi.

Ja nu vienīgi kāds umņiks ir savienojis neitrāli ar zemi...

Kā strādā boileris ja tāds ir? nedod pa nagiem kad lej ūdeni?

Boileriem ja parasti ir noplūdnieks un tas atslēdzas pie noplūdes. PSRS laikos tādi sapņos nerādijās.

Pamēģināt vēl var to verķi pieslēgt citā rozetē vai arī pie kaimiņiem, varbūt tur būs labāka situācija ar elektroinstalāciju. Bet nav jau izslēgts ka pati tā mašīna ir defektīva.

Link to comment
Share on other sites

bet pamatjautajums jau bija par to vai maz ir pieljaujam, ka korpuss dod pa nagiem.

labi, es sazemesu, bet tada gadiena- visu laiku nepartraukti strava no korpusa tiks novadita zeme!

vai tadai ir jabut musdienu tehnikai!

Tas ka tehnika dod pa nagiem ir ārprātīgi bīstami un tā nedrīkst būt kategoriski nekādā gadījumā!

Un labāk lai plūst zemē nevis caur tevi. Tas tak pat ezim man šķita ir skaidrs.

Bet vispār tas nozīmē ka kaut kur kaut kas nav principā pareizi.

Link to comment
Share on other sites

ar tiem noplūdes automātiem ir tā, ka jamie reizēm tik bieži nošancē, ka cilvēki viņus izravē ārā.

Link to comment
Share on other sites

Tas tad, ja:

1. izvēlas noplūdniekus ar atslēgšanās diferenci 15mA, nevis 30mA (vērtības šovakar precīzi neatceros)

2. nepareizi samontē, nav labi

3. ķēdē ir reāla noplūde, kas arī liek noplūdniekam reāli atslēgties, un tas nepavisam nav labi.

Link to comment
Share on other sites

All-marss

Ne vienam eleroaparātam nedrīkst būt spriegums uz korpusa! Visas strāvu saturošās daļas- vadi,sildītāji,elektromotori,slēdži ir IZOLĒTI NO KORPUSA!!! Un punkts!!!

Visticamāk,ka O-vads ir kaut kur savienots vai saskaras ar korpusa zemējuma vadu. Varu tikai iedomāties,kas notiek,ja kontaktdakšu pagriež par 180 un ,,ierubī,, arī fāzi uz korpusu! Vakars...

Link to comment
Share on other sites

Knaabis

Pardon, bet visas atbildes neizlasīju.

Taču gribu pateikt, ka arī pēc padomju standarta

obligāti vajadzētu būt koridorā kontaktam ar zemējumu.

Link to comment
Share on other sites

Tas, ka nesazemētā trauku mazgājamā mašīna, ledusskapis, veļas mašīna mazliet “sit pa nagiem”, ir pilnīgi normāla parādība. Parasti, šajās elektroiekārtās ir barošana filtrs, kurš sastāv no 2 virknē slēgtiem kondensatoriem, kurš ir pieslēgts pie fāzes un nulles vada, bet kondensatoru savienojumu vidus punkts ir pieslēgts pie zemējuma spailes. Ja šāda elektroiekārta nav sazemētā, tad uz tās metāla korpusa būs tieši ½ no barošanas spieguma.

	   L	   PE	  N
   |	   |	   |
   |	   |	   |
   |	   |	   |
   |	   |	   |
   |	   |	   |
   |	   |	   |
   |	   |	   |
   |---║---|---║---|
   |			   |
   |			   |
   | Uz patērētāju |

Šo problēmu var atrisināt vai nu “izravējot” to filtru elektroiekārtas, vai nu ierīkojot zemējumu. Tā, kā pareiza zemējuma ierīkošana ir samērā dārgs prieks (jāpārbūvē visi sadales skapji), tad mazākais ļaunums ir atvilt atsevišķu "surogāt" zemēšanas vadu no kāpņu telpas sadales skapja. Atsevišķa vada vilkšana no "puķu poda", vai no zemā ierakat spaiņa neko neatrisinās, jo tāds zemētājs nespēs nodrošināt normām atbilstošo pārejas pretestību. Un pat, ja izdosies panākt, ka zemējuma pārejas pretestība atbilst normai - 30 omi, tad tik un tā tas nenodrošinās nepieciešamo drošību (ja elektroiekārtas bojājuma gadījumā, fāze nonāks uz sazemētās iekārtas metāla korpusu, tad strāva, kas plūdīs uz zemēšanas vadu būs tikai 230/30=7.7A, bet tāda strāva nenodrošinās bojātās elektroiekārtas atslēgšanu, ja aizsardzības automāts ir 10A. Kopā ar noplūdes strāvas automātu, tas gan nodrošinās vajadzīgo aizsardzību).

Padomju laika noteikumi par to, ka vannai ir jābūt zemētai bija paredzēts potenciālu izlīdzināšanai starp vannu un ūdensvadu (lai neizveidotos spriegumu starpība starp metāla vannu un ūdensvadu), un tur svarīgāks nosacījums bija tas, lai vannai būtu ciešs elektrisks kontakts ar ūdensvadu, nevis tas lai, tā būtu zemēta no speciāli izbūvēta zemēšanas kontūra. Tā kā ūdensvads tika būvēts ar tērauda caurulē, tad tika uzskatīts, ka ūdensvads jau ir sazemēts (tam bija jabūt savienotam ar elektrības ievada sadales nulles punktu.)

Ja nu vienīgi kāds umņiks ir savienojis neitrāli ar zemi...
Vispār jau Latvijā ir spēkā noteikumi, kuri paredz, ka zemējuma vadam, vienā punktā, obligāti ir jābūt savienotam ar neitrāles vadu. Neatkarīgus zemētājus varbūt izmanto kaut kādās sakaru iekārtās, bet ne kā pārsprieguma aizsardzību vai cilvēku aizsardzība pret iespējamām elektrotraumām no bojātām elektroiekārtām.
Link to comment
Share on other sites

Es jau neko nejēdzu... BET... tad sanāk, ka elektroierīce izmanto tikai pusi no sprieguma un otru pusi aizlaiž uz zemi? Bet tādā gadījumā sazemējot nav lielāks elektroenerģijas patēriņš, ja jau tur visu laiku plūst kaut kas prom uz zemi?

Link to comment
Share on other sites

Starp citu - interesants gadījums iz pieredzes. Man ir veļasmašīna. Pirms kāda laika, kad pieskaras pie korpusa un pie trubas, deva pa knaģiem. Pat tad, ja mašīna bija izslēgta. Ja samērīja ar voltmetru, varēja redzēt ~60V. Bet, ja mēģināja mērīt pretestību starp korpusu un kontdaktdakšas spailēm, pretestība vienmēr bija bezgalīga. Ja tagad padomā, tad kondensators pa vidu arī būtu radījis šādu efektu, taču vaina bija citur.

 

Pēc kāda brīža pakauša kasīšanas un spēlēšanās ar vadiem, atradu vainu. Es pirms kāda laika biju pats sameistarojis pagarinātāju šai veļmašīnai. Nekas īpašs - kontaktdakša, hermētiska (vairāk vai mazāk) rozete, un vads. Biju uztaisījis tā kārtīgi - gan rozetei, gan dakšai bija zemējuma spailes, un kabelis arī bija trīsdzīslu. Tikai vienīgā liga - manai elektroapgādei mājās gan nav zemējuma. Un tagad, mērot šo vadu ar testeri, atradu interesantu efektu:

  • Mērot pretestību starp jebkurām divām dzīslām, tā ir bezgalīga;
  • Mērot spriegumu starp spailēm, tas ir 220V, kā jau paredzēts;
  • Mērot spriegumu starp nulles spaili un zemējumu, ir 60V - gluži kā uz veļmašīnas korpusa...

Secinājums, ko guvu, bija - indukcija. Tā kā zemējuma dzīsla vadā reāli nebija sazemēta, tad fāzes dzīsla tajā inducēja strāvu, kura nebija kur palikt. Kad savā pagarinātājā zemējuma dzīslu atvienoju nost, pazuda arī spriegums uz veļmašīnas korpusa.

Link to comment
Share on other sites

Kā jau minēja dzincha:

...Ja zemējums ir švahs, tad labāk, lai viņa vispār nav...
Link to comment
Share on other sites

All-marss

Vēlreiz saku, ne kādā gadījumā nedrīkst to zemējuma vadu (zaļi dzeltens) kaut kur uz dullo vienot klāt! Tas ir paredzēts ATSEVIŠĶAM zemējuma kontūram.Ja tāda atsevišķi izbūvēta zemējuma nav,tad labāk šo vadu vispār nekur nevienot.

Link to comment
Share on other sites

festooo

diemzel, neesmu pamerijis kads ir spriegums, bet vakar nonacu pie rezultata, ka spriegums no korpusa pazuda.

tatad bez trauku masinas, pie viena un ta pasa barosanas avota kontakspailem vienojas klat ari plits virsma un cepeskrasns. savienojot so visu tris iekartu zemejuma vadus kopa (bet nepiesledzot zemejumam), spriegums uz trauku masinas pazud ka nebijis.

Link to comment
Share on other sites

Ronalds

Kā ir teorētiski pareizi - te jau cilvēki teica.

 

Tomēr vienīgais praksē dzīvoklī pielietojamais ir Firza ieteiktais risinājums - novelkam jaunu 3 dzīslu vadu no sadales skapja, kur zemējuma vadu pieslēdzam pie nulles vada sadales skapī. OK - teorētiski 100% pareizi tas nav, tomēr tas ir vienīgais reālais pieejamais risinājums! Nezinu vai pēc noteikumiem vada vilkšanai vajag kaut kādus sertifikātus, bet ja rokas neaug no pakaļas nekas sarežģīts tas nav.

 

Tas ka lielā sadzīves tehnika ar metāla korpusu drusku sit pa nagiem ir pilnīgi normāli! Tāpēc jau tai zemējums ir paredzēts!

 

Katrā ziņā savā dzīvoklī tā sataisīju un viss ir ideāli.

Link to comment
Share on other sites

salmons

tas ka ir stroms uz sadzives tehniku ir pat loti normali. tapec zemjums ir obligats, itseviskji traukumashinai, un ledusskapim, veshmasinai-ja nav un nodegs kada vadiba tev meistars ar sliktu garastavokli anukes garantu un ieput, nav izpilditi uzstadisanas nosacijumi. un neko nepareizu vins neizdaris.

 

ja ir latvenergo gali pazonde vai nevar dabut to stieni ko vini dzen ieksa pie stabiem zemejuma, tas varetu tev but risinajums, tik jautajums kura stava sedi. un vel ir lieta, chalis ar to sieni chalis sev noslvilinaja paris videnes kompim jo redz ja tev ir zemejums, tad paraja maja vairak vai mazak ari ies caur tevi.

Link to comment
Share on other sites

Par zemēšanu vairāk var palasīt iekš Wikipedia. Latvijā elektrība (maģistrāli gaisa vadi un zemē guldītie kabeļi) tiek vilkta pēc TN-C shēmas. Tajā TN-C shēmā vadam PEN, pie patērētāja gan vajadzētu būt atkārti iezemētam un tālāk visa elektrība tiek vilkta pēc 3 –5 vadu sistēmas (zemējuma vads ir savienots ar nulles vadu tikai vienā punktā un tālāk šie vadi ir atdalīti viens no otra).

Ja paskatās Wikipedia dotās shēmas, tad ir redzams, ka zemēšanai tiek izmantots tas pats nulles vads. Shēmas “TT network” un Latvijā netiek praktizēta dēļ savas dārdzības (zemē vajadzēs sadzīt nejēgā daudz metāla, lai tas nodrošinātu pietiekami mazu zemējuma pārējās pretestību un vajadzīgo aizsardzības līmeni).

Protams, nav pareizi par zemēšanas vadu izmantot nulles vadu no kāpņu telpas sadales, bet tas tomēr ir labāk nekā nezemēt vispār un regulāri dabūt pa nagiem no nezemētām elektroiekārtām.

Link to comment
Share on other sites

Jā labāk uz sadali kāpņutelpā nekā vispār neko . Pašam ir šitā un vienreiz nostrādāja gods godam. Kad vešmašinai bija sagājis ķiselī sildītājs (nu izkorodējis caurums un faktiski fāzes vads bija ūdenī) , tik vien nelaimes ,kā sāka bliezt ārā drošinātājus. Nebūtu zemējuma ( nu labi manā gadijumā sanullējuma ar kāpņutelpas sadali) mašīna būtu zem sprieguma ( un nevis niecīga filtra kondensatora pusprieguma ar maziņu strāvu ja uz zemi bet faktiski ar minimālu pretestību pie fāzes vada).

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...