Vēlies iezāģēt Bankai?

[Evill_BettyLV]

Biedri tautieši, Latvijas Valsts Pilsoņi!

 

Avots www.financenet.lv

 

"Sakarā ar kopējo ekonomisko situāciju un pēdējā laikā uzplaiksnījušām cīņām starp bankām un iedzīvotājiem vai uzņēmējiem – galvenokārt hipotekāro kredītu ņēmējiem, neviļus arvien biežāk nāk prātā dažādas pārdomas par šo tēmu „pēc būtības”. Rodas vēlme paskatīties un izprast šo situāciju no malas un neatkarīgi no mums visiem lielākā vai mazākā mērā ieaudzinātiem stereotipiem par banku darbību, bet gan vienkārši pēc taisnības un loģikas principiem.

 

--------------------------------------------------------------------------------

 

 

Noteikti daudzi ir pēdējā laikā noskatījušies dažādas filmiņas,. kā „Money as Debt”, „Zeitgeist Addendum” un citas. Protams, to visu var uztvert kā dažu cilvēku slimās iedomas par sazvērestības teorijām, tendenciozu un nepareizu faktu izklāstīšanu, taču, ja tā labāk padomā, liela daļa taisnības tajā visā ir! Varbūt sabiedrība vienkārši atsakās šo domu masveidā pieņemt, jo tā liekas pārāk briesmīga, lai būtu taisnība. Bet šoreiz ne par to, šoreiz gribu pārdomāt tieši pēdējā laika dažu banku aktivitātes attiecībās ar saviem klientiem. Tas viss publiski ir pieejams un zināms, tur nav ko slēpt.

Galvenokārt šobrīd uzmanība ir pievērsta Aizkraukles Bankai, taču interneta forumos līdzīgi komentāri parādās arī par DnB Nord Banku un tiek pieminētas arī citas bankas. Proti, runa ir par to, ka bankas cenšas piespiest savus hipotekāro kredītu ņēmējus piekrist palielināt pievienotās procentu likmes, dot papildu ķīlas vai kā citādi pasliktināt savu aizdevuma līgumu. Es nerunāšu par to, kas rakstīts aizdevumu līgumos, kurus lielākā daļa cilvēku noteikti pat nav līdz galam izlasījuši, un nez vai kas būtu arī mainījies, ja būtu, jo nevar salīdzināt bankas „juridisko potenciālu” ar parasta cilvēka vai ģimenes „juridisko potenciālu”. Šāda spēle vienkārši nav godīga, tāpēc šis jautājums šobrīd ir jāskata tikai pēc loģikas un taisnīguma principiem. Tātad, vēl nemaz ne tik sen bankas, kā saka, skrēja mums visiem pakaļ ar „superizdevīgiem” kredītu piedāvājumiem, sacenšoties cita ar citu, kurai būs labāks piedāvājums.

 

Kreditēšana bija tik agresīva, ka tika ar pilnu krūti pūsts nekustamo īpašumu burbulis. Tagad bankas saka, ka kredītņēmējiem vajadzēja rūpīgāk izvērtēt savu nākotnes finansiālo stāvokli u.tml., taču loģisks ir pretjautājums – vai bankām pašām nevajadzēja rūpīgāk izvērtēt nākotnes finansiālo situāciju? Vai arī, kas ir vēl ļaunāk, varbūt tās nemaz negribēja to darīt? Jo, kā jau iepriekš teicu, tāpat kā nevar salīdzināt bankas un mājsaimniecības „juridiskos potenciālus”, tāpat nevar arī salīdzināt bankas un mājsaimniecību „kopējās finanšu situācijas analīzes potenciālus”. Es negribu ar šo teikt, ka visi kredītņēmēji ir balti un pūkaini. Daudzi centās viegli nopelnīt un sapirkās vairākus īpašumus ar mērķi pārdot. Šajā gadījumā - piedodiet, jūs esat nodarbojušies ar biznesu un tie bija jūsu riski, taču arī ne pilnā mērā, ja skatās pēc taisnības, bet par to nedaudz vēlāk. Galvenokārt vēlos vērst uzmanību uz tiem cilvēkiem un ģimenēm, kuras ņēma kredītu viena mājokļa iegādei un tur pašreiz arī dzīvo. Lielākā daļa šo cilvēku ar sev pieejamo „kopējās finanšu situācijas analīzes potenciālu” tajā laikā nu nekādi nevarēja paredzēt, ka viņu iegādātie īpašumi zaudēs savu vērtību 2x, 3x, 4x, 5x un vairāk un ka viņiem nebūs darba ne dēļ tā, ka viņi būs izlaidušies sliņķi bet dēļ tā, ka būs globāla krīze + vēl Latvijas valsts izzagta līdz kliņķim! Vēl jo vairāk, tajā laikā, redzot, kā kāpj nekustamo īpašumu cenas, parastais cilvēks loģiski domāja: ja vien viņš vispār kādreiz grib tikt pie sava mājokļa, tad tas jādara tagad un uzreiz, kamēr nav kļuvis vēl dārgāk! Ne bankas, ne valsts taču toreiz publiski neteica: „Pagaidiet, nepārmaksājiet! Mēs prognozējam, ka cenas samazināsies!” Viņiem bija „jāspiež gāze grīdā”.

 

Bet kā uz šo situāciju tagad skatās bankas? Jūsu īpašumam kritusies vērtība! Redzam, ka jums samazināta alga! Redzam, ka jums vispār vairs neieskaita algu, esat atlaists!? Domājam, ka jūsu ieņēmumi varētu samazināties – tāpēc jums izsniegtais aizdevums kļūst riskants! Un mums jāveido rezerves riskantiem aizdevumiem! Tāpēc mēs jums palielinām pievienoto procentu likmi! Vai arī jāprasa papildu ķīla, lai jūsu aizdevums vairs nebūtu tik riskants!!! Kaut kā ļoti tas sāk izskatīties pēc tādām kā „finanšu lamatām”, kad speciāli tiek radīta situācija, uzpūsts burbulis, lai cilvēks pārmaksātu un lai pēc tam varētu atņemt viņam visu un vēl atstāt parādu verdzībā uz mūžu! Jautājums numur viens – kurš vainīgs vai, precīzāk sakot, kuram pirmajam vajadzēja paredzēt, ka īpašumiem dramatiski samazināsies vērtība un valstī būs liels bezdarbs??? Kuram? Tam automehāniķim? Tam celtniekam? Tam valsts ierēdnim? Tam zemniekam? Bet varbūt tām pašām bankām ar viņu milzīgo „finanšu situācijas analīzes potenciālu” un, protams, mūsu „gudrajai” valdībai? Tad kāpēc parastajam cilvēkam vai uzņēmējam tagad būtu jāmaksā kaut kas papildus vai jādod kaut kas papildus ķīlā, lai bankām nebūtu problēmu ar savām rezervēm?

 

Tās ir viņu problēmas un viņu „izgāšanās” situācijas novērtēšanā, kreditējot dzīvokli par 100 000 EUR, kuram tagad vērtība ir 50 000 EUR! Līdz ar to bankas nevar prasīt, lai, maksājot lielākus procentus, šos rezerves līdzekļus viņām sagādā tie paši kredītņēmēji, kas jau tā kopējās ekonomiskās situācijas dēļ ir smagā stāvoklī. Vēl gribu pieminēt, ka zinu arī gadījumus, kad bankas fiksē minimālo kopējo aizdevuma likmi. Tātad, piemēram, ja līdz šim bija trīs mēnešu EURIBOR +2% pievienotā likme, tad tagad, restrukturizējot kredītu, līgumā ieraksta 3 mēnešu EURIBOR + 3% pievienotā, bet ne mazāk kā 8.5% kopējā likme, jo 3M EURIBOR šobrīd ir 2.1% un turpina samazināties! Tātad kas šeit notiek? Centrālā banka pazemina starpbanku refinansēšanas likmi (EURIBOR), par kuru pašām bankām ir pieejami līdzekļi, tādā veidā padarot naudu lētāku un pieejamāku, bet līdz tautsaimniecībai šis atvieglojums nenonāk, jo banka visu šo labumu pievāc sev, kaut vai tām pašām rezervēm!

 

Iesim vēl tālāk un padomāsim no šādas puses. Jūs nopirkāt dzīvokli par 100 000 EUR, tagad tas maksā labi ja 50 000 EUR. Jūsu ienākumi un (vai) to iespējas ir būtiski samazinājušies. Bet bankai jūs vienalga esat parādā neatmaksāto summu + procentus no 100 000 EUR sākumsummas. Tagad jautājums numur divi – kurš šādā situācijā dzīvo krīzes apstākļos un kurš vēl joprojām „buma” laikā? Jūs cīnāties par izdzīvošanu, bankas vēl joprojām vēlas „buma” laika investīciju atdevi! Jā, protams, bankām ir jādomā par savu ieguldītāju līdzekļu drošību, tādēļ arī nepieciešamas šīs rezerves sliktiem kredītiem.

 

Taču, aizstāvot savu ieguldītāju intereses, vienlaikus pasliktinot nosacījumus esošiem aizdevumiem (es nerunāju par jaunu izsniegšanu, bankas pārnes šo atbildību uz kredītņēmējiem! Tātad, vai kredītņēmējiem tagad ir jāmaksā par to, ka bankas ir pagātnē vieglprātīgi rīkojušās ar ieguldītāju līdzekļiem, kreditējot ar tiem pārvērtētus nekustamos īpašumus!? Un kur palikusi banku iepriekšējo gadu milzīgā peļņa? Sedziet rezerves no tās!

 

Jautājums numur trīs - kāpēc pie mums pēc likuma kredītņēmēja saistības neizbeidzas ar ķīlas atsavināšanu, ja citur pasaulē tā ir? Tas neapšaubāmi ierobežotu banku patvaļu attiecībā pret klientu, jo klients var arī izvēlēties atteikties no ķīlas. Bankai kā investoram, kura dod aizdevumu ar mērķi gūt peļņu, ir jāuzņemas arī savs risks. Kredītņēmējs jau ir uzņēmies savu risku, maksājot ikmēneša maksājumus (gan pamatsumma, gan procenti) par īpašumu, kuru viņš var arī beigu beigās neiegūt īpašumā, bet kādu risku uzņemas banka?

 

Nobeigumā vēlos ieteikt visiem kredītņēmējiem (arī tiem, kuriem pašreiz vēl nav problēmu ar maksājumiem) būt aktīviem, apvienoties un aizstāvēt savas loģiskās un taisnīgās (nevis banku līgumos sarežģīti noformulētās) tiesības un nepieļaut, ka maksājumu slogs un noteikumi esošajiem kredītiem tiek pasliktināti. Ir jāpanāk, ka bankas uzņemas SOLIDĀRU atbildību un, jā, arī zaudējumus par „buma” laika sekām, kopā ar pārējo tautsaimniecības daļu, gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem!

 

Redakcijas piebilde

Galveno atbildību par banku visatļautību ir jāuzņemas valdībai un Saeimai, kas nav pietiekami nodrošinājusi kredītņēmēju tiesību bāzi. Ja Eiropā un ASV kredītņēmējs bankrotē vai nespēj atmaksāt kredītu vai arī īpašuma vērtība zaudējusi daļu vērtības, tad banka konfiscē ieķīlāto īpašumu un starpību noraksta zaudējumos. Tā ir izplatīta prakse, un ne jau tāpēc, ka bankas negribētu piedzīt visu kredītsummu un vēl procentus, bet gan tādēļ, ka likumdošana regulē šādus gadījumus. "

 

 

Vēlos visiem atgādināt, ka es kā indivīds, lai arī ko uzsāktu pret : valdību, Banku sistēmu, lielām korporācijām laikam neko dižu neizdarītu, bet ja tādi indivīdi kā es apvienojamies un veidojam tūkstošus, kuriem ir vienots mērķis un plāns - tas jau ir reāls spēks:)

Tikko izlasīju rakstu par Banku politiku un man radās jautājums, kurš nebija minēts rakstā.

1. Kādi ir likumīgie ceļi, lai iezāģētu Bankai?

Bankas pamatdarbība ir kreditēšana, noguldījumu piesaistīšana, tautsaimniecības naudas plūsmas kontrole - starpnieks , kas man un kam es maksāju.

Es regulāri izmantoju Bankas kredītkarti, internetbanku, un ja pēkšņi es atsakos no Bankas pakalpojumiem, uzskatu ka Bankai ir zāģis:) Un jā tādi kā es esam tūkstoši, tad bankas trūksies

Tātad viss ir vienkārši un likumīgi - varam Neizmantot banku pakalpojumus:)1. Norēķināšanās tikai skaidrā naudā. Nekādas kartes, internetbankas u.t.t.2. Algu palūgt izmaksāt skaidrā naudā (Darba likuma - 70.pants.

Darba samaksas izmaksas veids

Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt

darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir

noteikti vienojušies.)

3. Ja darba devējam tas sagādā grūtības, tad algas dienā ejam un izņemam visu naudu līdz pēdējam santīmam no konta ārā.

4. Visus rēķinus jāmaksā pēdējā dienā!

 

Ja visa Latvija to izdarīs kaut vai vienu mēnesi - Bankas nāks un lūgsies, lai mēs vairs tā nedaram:)

Jūsu domas

[Evill_BettyLV]

NormālsCilvēks -

Tu esi Republikānis un tas man tevī patīk, un piekrītu ,ka nevajadzēja 'bāzt galvu cilpā. Un vēl kas ir svarīgi - nu būsim reāli - Latviešu nācija ir stulba:) protams mums ir gaišās galvas, bet vidējais tautas intelekts ir zems un to arī veiksmīgi izmantoja Svensoni ar skaistajām reklāmiņām:)

 

Mana personīgā pieredze.

2 ned atpakaļ gāju uz banku - vajadzēja konta izrakstu apzīmogot. bija divi varianti

1. maksā latu mēs izprintēsim un apzīmogosim

2. izprintē pats mēs apzīmogosim

oki

Šonedēl aizgāju ar tādu pašu lietu un man ir palikusi tikai viena opcija

maksā latu, mēs apzīmogosim. Opcija izprintē pats vairs nav:)

 

Man tādas dusmas uzsita - atkal izdomājuši kā iekasēt LOHA naudiņu:) ne jau man Lata nav vienkārši ZB ar savu krutumu:(

Nemaksāju un viss teicu lai ieskrienās....Nākošais būs 50 sant. ieejas manksa:)

Labots Janvāris 30, 2009 - Evill_BettyLV

[Domugrauds]

hehē varu būt laimīgs ka ne es un ne mani sencīši neko neesam bankā ņēmuši viss ir nopirkts iekrājot attiecīgu summu, a tie kas ir ņēmuši bankās tos entos man ar nav žēl jo neviens nelika tev nemt tos 100k vai vairāk