Jeasus Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Viss iet roku rokā. Ja nebūs kas iemāca, nebūs kas izdara. Skolatiji un arsti nekad nepelnīs normālu algu, kamēr visa sistēma pašos pamatos bus sad*rsta. Tak navar slimnicu un skolu uz katrām 3 mājām uzturēt, ar to ir jārēkinās. Par krīzi. Pats personīgi, par laimi, uz savas ādas nejūtu. Krīze iemācijusi man sabalanset savus izdevumus, lai tiešām varētu vismaz 30% no ienākumiem nolikt uzkrājumiem. Tā teikt, jāpiekopj normāla dzīvošanas prakse. Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 (labots) Jā, Jurkins, pareizi pateica ka valstij naudu vispirms ir JĀNOPELNA lai pēcāk dalītu nepelnošo algām. Mūsu ierēdņiem pietika nekaunības pateikt ka , redz, ja budžetniekus samazinās,'' nebūšot kas maksā naudu priekš nodokļiem''. Nu ja uzpeld tik ''gaišas'' idejas, tad pilnīgi saprotams kāpēc esam kur esam. Starp citu patlaban tanīs ražošanās , kas nav saistīta ar būvniecību un tās apkalpošanu, ir diezgan labs stāvoklis. Es pat teiktu ka groza vairāk nekā gadu atpakaļ (cita lieta, ka šādu uzņemumu nav nemaz tik daudz-nu visibija metušies tik uz celtniecību un tirzniecību). Nu tas ka nevar atrast darbu šādos kantoros kas strādā ir arī pamatots. Kad bija treknie gadi , tad NORMĀLAJOS uzņēmumos strādnieki bija problēma ( nu kā kas tā šļūca prom uz celtniecību ). Tagad slīmesti ir izmesti , bet kas ir palikuši, tie ir normāli un jaunus šādiem kantoriem nevajag (vecie arī ir sākuši domāt tipa ka pēc 30 min strādāšanas tomēr 15min pīppauze laikam nepienākas , rezultātā ražigums ir krietni audzis ).Nu ceru ka pēc šis krīzes valsts nostāsies uz pareiza ceļa , kad rūpējās par tiem KAS RAŽO , nevis tik veicina ''kupli-prodaj'' biznesu, bet tos, kas ko ko dara reāli, drāž ar visādu inspekciju un ierēdņu armijas palīdzību. Starp citu par krīzi un ierēdņiem: sanāca darīšana ar vienu valsts kantori-kad ienācu , dāmīte uz reiz nevarēja apkalpot, jo bija jāpabeidz spēlīte uz datora.... Nu vēl brēc ka šiem algas samazinot! Labots Novembris 29, 2009 - oxygen 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Viss būs labi Link to comment Share on other sites More sharing options...
eltons2121 Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 (labots) Piedodiet par valsts valodas likuma pārkāpumu, bet tomēr.... Tie kas saprot, palasiet, kā dzivo mūsu kaimiņi poļi, kuriem rūpniecība ir 100 reizes attīstītāka nekā pie mums "Сколько зарабатывают поляки?" и "Какая в Польше средняя зарплата?" - это вопросы, которые, пожалуй, чаще других задают гости из России и других бывших союзных республик. Попытку ответить на них предприняли недавно центральные польские газеты - ежедневник "Газета выборча" и еженедельник "Политика", подготовив соответствующие отчеты. Данные этих отчетов трудно назвать иначе, нежели "попыткой", поскольку, во-первых, заработки в польской столице и бедных регионах сильно различаются. Во-вторых, разница между "минимумом" и "максимумом" сегодня настолько велика, что их среднее арифметическое не имеет ничего общего с действительным средним заработком. Именно поэтому отчет "Газета выборча" предлагает не усредненные зарплаты по профессиям, а данные о реальных заработках конкретных людей в разных регионах страны. Цифры этого отчета ставят под сомнение сумму в 487 долларов, названную в отчете "Политики" "средней месячной зарплатой". Итак, сколько в Польше можно заработать? Ответ на этот вопрос рапорт "Газета выборча" начинает с примера россиянки, нелегально работающей в Шленске (юго-западный район страны). За уборку помещений после ремонта эта женщина зарабатывает 2 злотых в час, то есть 0,5 доллара. Кроме того, получает раз в день бесплатное питание - бутерброд с колбасой и горячий чай. Уже в два раза больше - 1 доллар в час - зарабатывает другой "нелегал" - белорус, работающий на стройке частного дома под Варшавой 6 дней в неделю по 10-12 часов в день. Он также может сэкономить на оплате жилья - если сумеет устроиться в бараке на стройке. Что же касается легально работающих граждан Польши, то лидерами минимальных заработков являются, как, наверное, и везде, неквалифицированные работники. Так, дворник небольшого участка в провинциальном городе за работу на полставки получает около 80 долларов в месяц. Секретарша в государственном лицее в столице зарабатывает приблизительно 115 долларов. Столько же получает уборщица на полставки в банке на западе страны. Зарплата санитарки в краковской больнице - 125 долларов. Принято считать, что зарплата учителя также невелика, но данные отчета показывают, что заработки в этой профессии очень разнятся в зависимости места работы. Если учитель польского языка в сельской школе зарабатывает, как и краковская санитарка, 125 долларов в месяц, то учительница английского языка в районном городке - уже 180 долларов. Около 200 долларов в Польше зарабатывают, в частности, швея на частной фабрике города Лодзь, билетерша в небольшом музее под Варшавой, краковский таксист. Средний заработок в 1 тыс. злотых (250 долларов) получают, например, продавец вроцлавского супермаркета, парикмахер с 3-летним стажем, молодая медицинская сестра в частном доме социальной опеки, фермер имеющий 15 га земли, новый сотрудник полиции в Жешове. На 30-50 долларов больше зарабатывают плотник, водитель грузового автомобиля мебельной фирмы, работник уличной автостоянки в Кракове, библиотекарь с 5-летним стажем. 400-450 долларов - таков заработок врача варшавской больницы, машиниста, инженера-садовода, археолога в частной вроцлавской фирме, а также водителя городского автобуса и переводчика с французского языка, работающего в частной фирме в Щецине. 500 долларов в месяц зарабатывает начинающий биржевой маклер в Кракове, бригадир в фирме, производящей автопокрышки, секретарша в фирме по продаже недвижимости, повар в ресторане в Плоцка и фотограф рекламного агентства в Познани. На 200 злотых или 50 долларов больше получают главный бухгалтер строительной фирмы в Лодзе, инженер электростанции в Ополе, профессор ВУЗа в Варшаве, а также директор варшавского лицея. Более 600 долларов зарабатывает в Люблине армейский офицер в звании капитана на должности командира роты. Столько же получает финансовый аналитик одного из банков Познани и способный сотрудник рекламной фирмы в Катовицах. А творческий директор рекламного агентства в большом городе зарабатывает уже 750 долларов, как и чиновник государственного предприятия, занимающегося реструктуризацией угольной промышленности. Приблизительно такие же заработки у вроцлавского ди-джея, мэра районного городка в Шленске, у оператора на телевидении в областном центре. От 800 до 900 долларов зарабатывают чистильщик ковров и владелица косметического салона в районном городе, пресс-секретарь одной из районных администраций Варшавы и врач-анестезиолог областной больницы. На этом уровне заработки объединяют в одну категорию представителей, казалось бы, разных и неравноценных профессий: руководитель администрации хорошо развивающегося населенного пункта и офис-менеджер в большой заграничной фирме, главный бухгалтер в частной фирме и скульптор в Щецине, кандидат наук в ВУЗе и судья районного суда. Далее идут в основном ставки от 1 тыс. долларов, к которым зачастую необходимо прибавлять гонорары, премии, расходы на служебный транспорт и связь. С этой позиции стартуют известный нотариус и телеведущая регионального канале, директор областной больницы и стоматолог, имеющий частный кабинет, а также директор тюрьмы. Популярной цифрой в рапорте "Газета выборчей" оказалось 5 тыс. злотых (1250 долларов) - такой уровень заработков отмечен у собственника автомастерской в столице, тренера футбольного клуба третьей лиги, журналиста общественного радио в райцентре, бригадира группы программистов в варшавской типографии, директора областного филиала банка. На 60-120 долларов больше зарабатывают, например, рядовой судья окружного суда, профессор Медицинской академии в Лодзе, редактор интернет-издания популярной ежедневной газеты. 1500 долларов - это зарплата директора страхового агентства, директора региональной радиостанции, тренера одной известной гандбольной команды, начальника отдела администрации крупного города. А, к примеру, мэр небольшого городка (до 6 тыс. жителей) в том же регионе получает уже 7 тыс. злотых - 1750 долларов. Следующие зарплаты, наверное, выходят за сферу интересов простого человека, поскольку измеряются сотнями тысяч долларов, зарабатываемых на протяжении года, и представляются необычными профессиями. Например, 600 тыс. злотых или 150 тыс. долларов в год получает хороший мотогонщик. К этой же категории газет относит различных руководителей банков, собственников больших фирм, то есть людей, заработки которых практически не связаны с понятием зарплаты. Конечно же, к уровню зарплат не мешало бы прибавить понятие прожиточного минимума, который в Польше составляет, если ориентироваться на минимальные пенсии, около 170 долларов в городе и около 120 долларов в деревне. Так что, при ответе на вопрос "Сколько зарабатывают поляки?" надо уточнить - какие именно поляки. un tā laikam ir viena no EU valstīm, kura nav prasījusi SVF miljardus Labots Novembris 29, 2009 - eltons2121 Link to comment Share on other sites More sharing options...
NormaalsCilveeks Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 eltons2121 normāla valsts normālas algas armijnieks 600 vs paklāju tīrītājs 800 UN TA IR JABŪT ! jo valsts armijnieks saņem algu tieši no tāda paklāju tīrītāja samaksātajiem nodokļiem nevis pie mums kur sūda NBS rotas komandieris naļikā 2100 mēnesī grābj a paklāju tīrītājs uz minimālās sēž un nezin kā galus savilkt nu nevar šāda LV sistēma pastāvēt - visi tie SVF aizdevumi tikai pavilcina agoniju un trakākais ir tas ka nedalec cilvēkiem NU NEDALEC ka jāatbalsta ir tieši tie nodokļu maksātāji "iz tautas" bet nē visi "valksteles maizē sēdošie" acis iepletīs un ar putām uz lūpām ķērks - ES MAKSĀJU NODOKĻUS blablablāāāāā blablablīīīīī nu nedalec dauņiem ka nevar "maksāt nodokļus" ja pats dzīvo "uz nodokļu naudas" ir jābūt kādam reālam pelnītājam tam visam apakšā ja tādu nav - ThePizdec valstij 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
MIGs Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Kurtad esam nonākuši ar šiem tipa baznīcas un ticīgo partijām priekšgalā ?! Aļa uz tumšajiem viduslaikiem pavelk, kur dieva vaŗdā tika kruķīti nenormāli lieli nodokļi. Bet neviens jau neko nav mācijies ... Godža aizsāka kautkādas ierēdņu atlaišanas un samazināšanas - reāli pamatideja bija pareiza, tik nepareizi īstenota. TB jāsamazina resno galu + jāoptimizē visa sistēma. Jā piemēram aizvakar iesniedzu tiesā papīrus - zini par to atiksmi ko man izrādija tādu ierēdnīti vajadzētu nevis tikai atlaist, bet publiski ar akmeņiem nomētāt. Te daāl brēc, ka Ķīnu jau nekad neizkonkurēs. A kapēc ne ?! Ķīnaiu arī NAV izejvielu, derīgo izrakteņu utt. Ir tikai lēts darbaspēks, bet ir režījums kurš arī daudzkur maisa, daudz naudas aiziet kukuļos utt utt. Ja vien LV bāleliņi gribētu, tad varētu. Var daudzko izdarīt ar galvu nevis ar verga rokām. Kapēc piemēram sienu ( sausa zāle) Zoo veikalos tirgo kas ievests no Polijas. Kapēc vietējie bāleliņi to nevarētu ? Daudzkur ir arī tautas attieksme. Pašam ir daudz gadijumi kad saskaros ar to, ka letiņi vienkārši kautko nemāk, nevar vai nevēlas. Piemēram metālapstrāde - sūtam pieprasijumus N iesta'dēm vai to var izdarīt un ko maksā. Da pat neatbild. Leiši un Estiņi gan atbiuld, gan labas cenas piedāvā. A cenas un apjomi nav gluži 100ls gadā... Pie vainas ir ne tikai politiķi, bet arī tauta. Es regulaŗi saskaros ar variantu, ka ja nesajūt naudas garšu, tad ar tevi nemaz nevēlas runāt. Da idioti. Potenciālos klientus necenšas piesaistīt, tik raudāt māk. Par ražotājiem - ja man mēģina iesmērēt "Skāba krējuma produktu" tad var iet kārties, bet labāk pirkšu leišu produktu.(Nē es tomēr pērku LV produktus...). par poļiem mēs ņirgājamies, ka vienā istabā štancē bērnu plastmasas vanniņas, bet otrā filmē Poļu porno. Bet nu viņi kautko vismaz dara. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
eMDiiPii Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Valsts aparāts apjoms ir bezjēdzīgs un algas dažiem ir neadekvātas. Es apsēdos uz krēsla, kad uzzināju, ka maza lauku pagasta ar pāris tūkstošiem iedzīvotāju PĀRVALDES (tb, izpildvaras, ne lēmēja) vadītāja saņem 900 Ls. Ierēdniecība vispār ir. NC, par armijniekiem vari teikt paldies NATO - LV ir jānodod zināms % no kopprodukta armijas budžetam un viss. Tas, kas man sāp - cilvēkus, kas reāli pelna naudu (un ne sēžot uz valsts pasūtījumiem (mājiens ar mietu uz NC :>)) *** visos caurumos. Mazo biznesu ar pašnodarbinātājiem nokauj, lielo nokauj ar dārgo darbaspēka slogu. Bet LV ir maz biznesmeņu, bet daudz spekulantu - kupi prodaj, bez ilgtermiņa perspektīvas. MIGs, Ķīnai ir izejvielas un resursi. Tāpat arī Krievijai. Latvijas tipa valsts var pelnīt tik ar savu "Nokiju". Un darbaspēks ir visvērtīgākais resurss. Link to comment Share on other sites More sharing options...
NormaalsCilveeks Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 paga paga biedri nevērtējiet par zemi mūsu pašu pasēto varenību latvija varēja būt ahūni energoresursu neatkarīga simtiem ja pat ne tūkstošiem gadu mumsim ir tāds lielisks dabas resurss kā kūdra ! piekam tās ir vājprātā daudz (miljardos m3) tākā varēja cept kūdras elektrostacijas vienu pēc otras piekam kūdra ir atjaunojams dabas resurss (katru gadu par miljoniem m3 palielinoties) uz to neattiecas CO2 izmešu kvotas - zaļie var nepīkstēt bet kā jau ieleja min visām bagātu izejvielu valstīm ir debiliķi pie varas valsts kretīni zemi ir pārdevuši visus resursus pakāsusi pārdevusies krievu gāzei sūkā visiem līdz rīšanai diesim un dziedāsim "pliks un nabadziņs pliks un nabadziņš ..." Link to comment Share on other sites More sharing options...
Wheeler Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Kūdra īstenībā atjaunojas pat ļoti lēnām .. Tas tā . Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 latvija varēja būt ahūni energoresursu neatkarīga simtiem ja pat ne tūkstošiem gadu mumsim ir tāds lielisks dabas resurss kā kūdra ! piekam tās ir vājprātā daudz (miljardos m3) tākā varēja cept kūdras elektrostacijas vienu pēc otras piekam kūdra ir atjaunojams dabas resurss (katru gadu par miljoniem m3 palielinoties) Par šo tēmu šodien db.lv ir uzrakstītas pāris rindas. Avots:Latvija var! Tātad tu spēj db.lv, 2009.11.29 Kūdras ražošanas uzņēmuma Baloži & Ko valdē Jānis Ķirsis bijis trīs gadus. Viņa atbildībā bija uzņēmuma izveidošana un «palaišana». «Ideja nebija jāizdomā man pašam, resurss — kūdras purvs — šajā vietā jau bija, vajadzēja tikai atjaunot kūdras ieguvi.» Kā izrādījās vēlāk, vārdiņš «tikai» ir nevietā. Rokas nedaudz nolaidušās jau tad, kad pirmoreiz aizbraukts iecerētās rūpnīcas vietu apskatīt. «Ieraudzīju postažu, degradētu vidi. Tā bija pamestības un nolemtības ainava. Labi, ka uzņēmuma īpašnieki, kas ir zinoši cilvēki kūdras biznesā, mani iedrošināja.» ... Lai rūpnīcu uzbūvētu, bija nepieciešams privatizēt zemi, uz kuras tā atrodas. Privatizācijas process vilkās vairāk nekā gadu, un par sešiem hektāriem zemes purva malā uzņēmums bija spiests samaksāt 39 tūkstošus latu, kamēr Zemgales auglīgākie tīrumi nemaksāja vairāk par 2-3 tūkstošiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
non7sens Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Reāli mums nemainās pie valsts ruļļiem neviens, visas vecās piepes sēž jau no kuriem gadiem. Jautājums vai vispār ir cerība, ka jaunas asinis ieplūdīs? Sistēma mainīsies? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fruzz Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Poļi vispār interesanta tauta. Vajag mums arī ko līdzīgu Čavesam. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Normāli cilvēki Latvijā politikā neies! Jo, tiklīdz kā tu tur esi, tā visi meklē kā tevi ap[cenzēts]. Un tikai. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Normāli cilvēki Latvijā politikā neies! Piekrītu, bet nevis tāpēc ka ap[cenzēts], bet tāpēc ka vēlēšanu sistēma sux, vari izstiepties vai sarauties, bet nekas savādāk nebūs. Nu iet vēlēšanas labi, bet koalīcijā ar kaut kādu sūda TP un citiem debiliķiem un tie jebkuru labo domu vai projektu apgriezīs jau saknē un labāk pabīdīs savas intereses un nekad mums neiebalsos tikai vienu partiju - iemesls, tā pati tupā vēlēšanu sistēma. Domāju, ka pie patreizējās vēlēšanu sistēmas nav nemaz iespēja savādāka situācija kā ir tagad. ai nu kaut kā tā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Igelkott Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Kūdra pati par sevi ir ne tikai kā izejmateriāls - kurināmais. Tik pat labi to var safasēt un eksportēt kā pirmklasīgu augsni augiem. Ne jau visās zemēs ir tādā apjomā tāds dabro,"sk: smel un ēd pillām saujām, kamēr pa pakaļu nāk ārā.. Sūda Arābija mums - lejamo, mēs viņiem - beramo! Jewish! Pie kam - Baložu torfenieka aiziešana bija visai dramatisks process, kuram pašam sanāca būt netiešam, bet lieciniekam.. Bet tas jau - kā vairums uzņēmumu, kuri varēja ko nebūt ražot. Turpmāk laikam vispār Latvija varēs ražot tikai augstvērtīgus kaunuma matus, ja šitā turpināsies.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fruzz Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Balsot tik tiešām nav par ko. Par Osipovu varētu, vai kādi tur tie galīgi kreisie bija. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 A vispār man jautājums: par kuriem "treknajiem gadiem" iet runa!? Visi tikai piemin kaut kādus tur mistiskus "treknos gadus", bet vai kāds var izskaidrot, uz rokas pirkstiem paskaidrot man, muļķim, kad Latvijā ir bijuši "treknie gadi"? Atbildēšu ar citātu no aizvakar autobusā noklausītas sarunas starp 2 santehniķiem ap 20..22 gadiem: Vot, tagad vairs nav kā agrāk - atnāc uz darbu 9ņos, stundu uzpīpē, pasit kārtis, uzkod kaut ko, tad no desmitiem līdz trijiem izdari dienas normu un esi brīvs. Zelta dzīve tad bija! Nauda nāca, tad sapirku sev visas šmotkas, visu, kas man tagad ir. A tagad būtu gatavs pahāt no tumsas līdz tumsai, ka tikai bleķo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fruzz Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Poļiem starp citu bija valūtas devalvācija, kas zināmā mērā droši labvēlīgi ietekēja ekonomiku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Igelkott Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Un ražošana.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 (labots) Jūtu krīzi tā, ka firmas vadība sūdzas par naudas trūkumu, alga ir samazināta par 20%, ir atlaisti vairāki kolēģi. Tai skaitā 2 "vadītāji", kas visai konstanti vai nu atpūtās un brauca ar šarmu, vai arī taisīja haltūras, nesaspringstot uz jūtamu ieguldījumu firmā, sak "gan programmētāji visu izdarīs - priekš kam man iedziļināties, ko viņi tur īsti dara". 2 neražojošie priekšnieki uz kādiem 6 programmētājiem - tas nav maz. Gaidu to laiku, kad a ļa vecākā programmētāja pienākumos sāks ietilpt arī reāli sekot līdzi kolēģu darbam, kā tas ir pēc definīcijas, ne tikai taisīt savas haltūras un laist visu pašplūsmā. Ja priekšniekam nerūp, ka programmētājs 2 dienas sēž un smaida, jo vindoze nobrukusi, tad arī ir pelnījis, ka firma sūdzas par līdzekļu trūkumu. IMO. Ideālais vadītājs firmā ir, bet vada citu nodaļu - tiešām zinošs specs, kas pats programmē labāk un vairāk par citiem, spēj pamācīt un reāli bīdīt uz priekšu projektus. cepuri nost viņa priekšā Daži bijušie kolēģi ir ārzemēs, daži, kas garlaikojās, atraduši citus darbus, zinu, ka arī atbilstošākus vēlmēm. Labots Novembris 29, 2009 - tt2t Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fruzz Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Kā nez Islandei klājas? Sen nekas nav dzirdēts. Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Nav naudas, lai par sevi pasaulei nosūtītu kādu ziņu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
non7sens Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Kas notiek ja bankrotē valsts? Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 non7sens, nu kā kas- izpārdod ūtrupē . Ja nopietni , tad , piemeram , Krievija 98 gada un... nekas viss notiek, tik kadu laiku nenem par pilnu (nu nedod kreditus utt) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fruzz Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Krievija jau smagsvars. Bet tādu piemēru īsti neatrodu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 (labots) non7sens: iekšienē vispirms notiek tas, ka pēkšņi pazūd lielais, gādīgais tēvocis, kas par visu maksā. Gan skolotāji, gan policisti, gan valsts iestāžu darbinieki vairs nezina, kad dabūs no tēvoča naudu un nesaprot - moš labāk iet mājās, braukt uz laukiem un par vēdera tiesu palīdzēt Līzes tantei skaldīt malku ziemai? Varbūt pa taisno braukt uz ārzemēm? Skolām u.c. iestādēm gādīgais tēvocis neapmaksā rēķinus par elektrību un siltumu, līdz Rīgas Siltums + Latvenergo pārtrauc pakalpojumus līdz rēķinu apmaksai. Labots Novembris 29, 2009 - tt2t Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Bet tādu piemēru īsti neatrodu. Ņem Brazīliju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
malinens2 Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 (labots) Argentīna un visas parējās Latīņamerikas valstis. IMF un WTO tur izdarīja 'labu' darbiņu, un tagad jau desmitgades šīs valstis vergo ASV, lai gan pēdējā laikā tur uzradušies dažādas Chegevaras reinkarnācijas... Labots Novembris 29, 2009 - malinens2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Orion7 Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Kas notiek ja bankrotē valsts? Tas atkarīgs no tā, kas tiek saprasts ar vārdu «valsts»... Mūsdienās valsts nevar bankrotēt, bankrotēt var tikai tajā dzīvojošie cilvēki un uzņēmumi. Latvijas gadījumā valstij bankrots nedraud, jo naudas valsts kasē ir pietiekami. Iedzīvotājiem gan naudas paliek arvien mazāk, bet nu spriežot pēc automašīnu skaita Rīgas ielās, vismaz daļai rīdzinieku bankrots vēl nedraud. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
non7sens Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Kāda ir iespēja, ka sāksies masu laupīšanas, zagšanas un citas cūcības ? Pēdējās dienās vien dzirdu, ka kāds tāls rads, draugs atskaldīts, aptīrīts.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Novembris 29, 2009 Share Novembris 29, 2009 Ja vairums tautas ir pliks un nabags, tad laupīšanai un zagšanai nav jēgas 1. iemesla dēļ. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jeasus Novembris 30, 2009 Share Novembris 30, 2009 (labots) Valts bankrots nenozīme gadījumā automātisku D, lai valsts varetu izpildit savas saistibas pret valsts sektorā strādajošajiem? Nu respektīvi, kad kasē naudas vairs nav, aizdot neviens negrib, tad slēdzam iekšā printeri un aiziet. Tiek pardots viss ko vien var pārdot (ja vel kas palicis) lai segtu daļēji saistības pret ārvalstu kreditoriem. Protams ar visām izrietošajām sekām. Labots Novembris 30, 2009 - Jeasus Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Novembris 30, 2009 Share Novembris 30, 2009 .non7sens, nu kā kas- izpārdod ūtrupē <IMG class=bbc_emoticon alt= src="http://www.boot.lv/forums/public/style_emoticons/default/smile3.gif"> . Ja nopietni , tad , piemeram , Krievija 98 gada un... nekas viss notiek, tik kadu laiku nenem par pilnu (nu nedod kreditus utt)....Krievija parādus atmaksāt nevarēja konkrētā momentā. pateicoties augošajām naftas cenām tā tos tomēr atmaksāja, gan gadus vēlāk. Argentīna gan visus pasūtīja un tagad šiem neviens neko nedod. P.S. kad forums beigs mest laukā vai lamāties par to atslēgu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Novembris 30, 2009 Share Novembris 30, 2009 Es domāju, ka šo krīzi mēs pārdzīvosim. Zināma saspringšana gan būs nepieciešama. Bet mani uzmanīgu dara citas krīzes - enerģētika. Viena no tām ir naftas krīze. Ļoti interesanti un vienkārši aprakstīta grāmatā "Game over", autors Stephen Leeb. Man liekas, ka pat latviski iztulkota. Ja ir interese varu padalīties ar angliskā teksta izvilkumiem. Otra lieta ir kodoldegvielas izsīkums. http://europe.theoildrum.com/node/5631 http://europe.theoildrum.com/node/5677 http://europe.theoildrum.com/node/5744 http://europe.theoildrum.com/node/5929 P.S. kad forums beigs mest laukā vai lamāties par to atslēgu? Man uz IE8 arī met, bet FF nav šādu problēmu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jeasus Novembris 30, 2009 Share Novembris 30, 2009 IMHO, energetikas krize nebūs tāda kas krāsies, krāsies un tad vienā brīdi plaukš. Tas ka energija paliks dārgāka pakāpeniski, dos iespēju kautcik necik adaptēties, gan no tehnologiju viedokļa gan dzīvesveida viedokļa. Bet nu pasaule mainīsies gan netgriezeniski. Nevarēs dzīvot vairs tā kā bij pieņemts agrāk... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Novembris 30, 2009 Share Novembris 30, 2009 Ar enerģētikas krīzi būs pavisam vienkārši - nekādas adaptēšanās nebūs, jo ar zaļo un atjaunojamo enerģiju neko nevarēs izdarīt ierastajos apjomos. Gan jau būs mega liels bads, jo nevarēs saaudzēt pārtiku. Vietās, kur temperatūra nokrītas zem +5'C izzāģēs visus mežus. U.t.t. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jeasus Novembris 30, 2009 Share Novembris 30, 2009 tieši tā- "ierastajos apjomos". Enerģija būs, bet ne tik daudz cik vēlētos un ne par tādu cenu kādu vēlētos. Protams, pārpdzīvotajās teritorijās- bads, nemieri. Pec visa spriežot paši varēsim šīs pārmaiņas arī uz savas ādas izjust. Link to comment Share on other sites More sharing options...
malinens2 Novembris 30, 2009 Share Novembris 30, 2009 (labots) Nevajag pārspīlēt. Vairākas attīstītās valstis jau tagad tīri labi dzīvo no atjaunojamās enerģijas (piemēram, Dānija), un tas ir tikai laika jautājums, kad tā būs visā pasaulē Labots Novembris 30, 2009 - malinens2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Novembris 30, 2009 Share Novembris 30, 2009 Diemžēl laika ir pārāk maz. Un lielākajam naftas patērētājam - iekšdedzes dzinējam, joprojām nav reālas alternatīvas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jeasus Novembris 30, 2009 Share Novembris 30, 2009 Es ceru ka tu nedomā ka datumā x stundā y ārābs nobļausies "Viss tukšs, vairāk nav!!!" ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts