Jump to content

Vai jūs jūtat krīzi?


Mezavecis
 Share

Recommended Posts

O! Nupat fonā dzirdu - Actimel esot jālieto... uuuuu šas skrienu pirkt. Kā tad... :D

 

Starp citu - kā jums "brīvdienas uz kredīta" proti superīgā atstrādāšana?

Intereses pēc pavaicāju - kā kolēģiem Skandināvijā tas notiek?

Pie viņiem arī ir jāatstrādā, tikai tās dienas "izsmērē" pa visu gadu.

Sanāk kādas 15 min dienā, ne vairāk - nu var tak par 5 min mazāku pusdienlaiku, drusku ātrāk darbā atnākt un drusku vēlāk aiziet

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 1.1k
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • VIL

    40

  • NormaalsCilveeks

    53

  • Mezavecis

    40

  • Jeasus

    55

Top Posters In This Topic

Posted Images

Radiniece ārste pateica... actimel ir kefirs+paniņas+ ievārijums(sīrups) viss.. labāk nopērku kefīru nekā to mazo draņķi, kuram cena no 0.17 līdz 0.29Ls rimčikos bija uzkāpusi... da nu...

 

Mārci.. Letiņi tak nestrādās tās 15 min :D tad lai kvern visu dienu...

Labots - eedis
Link to comment
Share on other sites

Pašlaik studēju + strādāju ar zinātni saitītā jomā. Par darba zaudēšanu īpaši neuztraucos, bet eiropas fondu līdzfinansējums zinātniskajiem projektiem gan ir stipri apgriezts. Vismaz "treknajos gados" ir iepirkts labs aprīkojums. Dzīvoju pie vecākiem, kredītu nav (vēl decembra beigās Hansabanka zvanīja un piedāvāja kredītu paņemt, heh), bankas kontā drošības buferis kādam gadam, tā ka krīze īpaši nebaida.

Drīzāk pat varētu teikt, ka krīzi uzskatu par pozitīvu procesu, jo notiks ekonomikas un vispār vērtību sistēmas reorganizācja. Pēc vidusskolas beigšanas bija sāpīgi skatīties, ka 80 % spējīgāko skolēnu aizgāja studēt uz ekonomistiem, lai dabūtu darbu kādā bankā un palīdzētu zviedru bankām piepelnīties. Galvenais, ka labi maksā. Cerams šī krīze liks daudziem saprast, ka ne jau nauda ir galvenais, bet gan darīt to, kas tev patīk un kur tu vari sevi pilnībā īstenot.

 

Un ko gan Tu teiksi par šodienas ziņās, ka visos valsts zinātniskajos institūtos algām -20% ? Ja Tev bāze alga sastādīja lielāko daļu ienākumu, tad ir vakars. Un jaunie ERAF projekti vēl nemaz nav izsludināti, tā kā valdībai arī nav ko līdzfinansēt. Respektīvi ja Tava vadība nebūs spējīga noslēgt līgumus ar ražotājiem vai ārzemju pasūtītājiem, tad šāda zinātne Latvijā drīz nomirs dabīgā nāvā. Jau tagad nevar atrast labus cilvēkus, kas būtu gatavi strādāt pa "trekno" gadu atalgojumu. Atkārtoju strādāt, nevis atsēdēt.

Link to comment
Share on other sites

  • 3 weeks later...

Nebūs ceturkšņa prēmijas un atvaļinājuma pabalsts. Kopā tas ir Ls 100 mēnesī uz rokas gada griezumā. Nebūs paaugstinātas algas par inflācijas pieaugumu - aptuveni 11%. Reālais samazinājums 19%, bet ar inflāciju neiegūtā alga 30% procentu no pagājušā gada = Ls 160.

Tā ka diezgan jūtami. Var teikt traģiski. Labi, ka vismaz pamatalga paliek tā pati.

Link to comment
Share on other sites

Jānis1279

Krīze ir jūtama. Strādāju SIA. Vairākus gadus pildījām dāņu kuģu būvētāju pasūtījumus saldētavu automātikas skapju izgatavošanas un montāžas jomā. No šī gada palikām bez dāņu pasūtījuma viņu uzņēmuma reorganizācijas rezultātā un bez darba paliks gandrīz 10 , šī mūsu montāžas iecirkņa, cilvēki.

Vietējā mēroga darbībā ir sajūtams preču, servisa pakalpojumu apgrozījuma neliels samazinājums.

Tas vēl nav vakars uz ezera !

Link to comment
Share on other sites

divritenis

Pareizi, Jānis1279, jācīnās visiem spēkiem !

Pofi, vai uzņēmuma ietvaros vai nē, bet cilpu kaklā nedrīkst likt, jācīnās ! Tas tiem, kurus SKAR krīze...

Link to comment
Share on other sites

Vispār jau krīze tā globāli Latvijā vēl nemaz nav sākusies. Pagaidām krīze ir skārusi tikai tos, kas ir atlaisti no darba. Reāli krīze sāksies 4.februārī, kad visiem valsts darbiniekim izmaksās samazinātās algas, jā un degviela arī būs kļuvusi par 5sant dārgāka jau no 1.februāra, arī kafija, tabaka, alkohols kļūs dārgāki. Tas nozīmē, ka februārī būs ievērojams patēriņa kritums, kas izraisīs ķēdes reakciju ar neprognozējamām sekām...

Link to comment
Share on other sites

Bez tabakas un šmigas var iztikt, t.i., ja izvēlies neiztikt, tad tā ir brīva izvēle.

Kafiju iepirkām jau decembrī. :)

 

Manuprāt, krīze ir gan. Pēdējā mēnesī ar vienu aci vēroju uzņēmumu savstarpējās neizpildāmās saistības. Saistības pret bankām ir aisberga redzamā daļa. Savukārt darbinieku atlaišana, algu samazināšana, faktiska pāriešana uz avansa norēķiniem [nauda vispirms] ir tā lieta, ko saucam par krīzi. Pat ja prece ir interesanta, naudas izsīkums ķēdē faktiski liedz darboties. No otras puses, ja neprasīsi naudu uzreiz, varbūt nekad arī to neredzēsi.

 

Nebūs ... atvaļinājuma pabalsts.

Kas tas ir? Nekad neesmu dzirdējis šādu jēdzienu.

Link to comment
Share on other sites

Tikko iekrīzēja mana studiju kredīta ikmēneša summu no Ls 30 uz Ls 40. Maz jau, jā, bet, ja skaita visu kopā, visus maksājumus, tad tas cipars iznāk.

Link to comment
Share on other sites

Neskar tos kas dziivo budzeta ietvaros.

Skar tos kas dziivo arpus budzeta.

 

 

nodarbojos ar bagaatu cilveeku personiigaa biznesa atbalsu---man pie dibenss kriize(tik darba paliek vairaak)

Labots - dziincha
Link to comment
Share on other sites

Hmm.

Nez,kuras tad ir tās nozares,kurās var neuztraukties par pašreizējiem mēsliem?

Link to comment
Share on other sites

Hmm.

Nez,kuras tad ir tās nozares,kurās var neuztraukties par pašreizējiem mēsliem?

 

 

RAŽOŠANA

Link to comment
Share on other sites

RAŽOŠANA

 

dzincha: tu taču esi ekonomisks analfabēts :D kā ražošana var nesatraukties ja cilvēki nepērk lietas krīzes laikā , ne šeit ne ārzemēs ?

Paskaties piemēram kā iet autoražotājiem... tepat latvijā ražotājiem krasi sarūk noiets, jo ārzemju kompānijas neko daudz vairs nepērk..

Link to comment
Share on other sites

Brīžiem ir tā kā ir, ir jāsevelk jostas.

Februāra mēness būs nedaudz taupīgāk jādzīvo nekā janvāris.

Link to comment
Share on other sites

maksimaalais taupiiguma rezjiims ierubiits, bet tas taapeec, ka nav skaidriibas par naakotni un kameer var, tikmeer jaacenshaas kas uzkraat, lai labaakiem laikiem pienaakot var uzkraajumus noteereet :D

Link to comment
Share on other sites

Uz doto brīdi krīze nav skārusi tik stipri, jo darbā vēl pagaidām tiek izmaksāts vecā līmeņa atalgojums. Diemžēl jau saņemts paziņojums ka ar martu viss atalgojums par 15% tiek samazināts.

Vienīgais kas priecē ir tas ka sākot ar aprīli tiks saņemta "māmiņu alga" un gadu būs garantētie ienākumi trekno gadu līmenī. Protams ja ekonomikā joprojām grimsim nevis sasniegsim grunti, tad nebrīnīšos ja valdība nogriezīs arī pabalstus...

 

bet vispārībā šobrīd kā nekā agrāk izjūtu jēgu no ienākumu-izdevumu plānošanas. uz iepriekšējo 2 gadu prognozes esmu sastādījis šī gada izdevumu prognozi un rezultātā ir redzams kāds algas līmenis ir kritisks izdzīvošanai. pagaidām arī ar visiem algu samazinājumiem sanāk nelieli plusi. plus kritiska budžeta izpilde palīdzēja konstatēt kuros mēnešos ir paredzami būtiski izdevumi, kuriem jāveido uzkrājumi.

 

Par izdevumiem:

pirms vēl ir iestājusies reālā krīze steigšus tiek sakārtotas visas naudas ietilpīgas lietas, lai krīzes laikā nebūtu iepriekš paredzētu budžetam sāpīgu izdevumu - piemēram sataisīti zobi, salabots auto, pabeigts remonts.

Link to comment
Share on other sites

connected

Mani arī krīze gandrīz nav skārusi, ja neskaita to ka mani samazināja no darba (tagad esmu darba meklējumos), un draudzenei ir palikusi mazaaka alga, priecee gan tas ka paartika palikusi leetaaka.

Link to comment
Share on other sites

Nu manam kantorim ar - mēs esam kruti, mēs 2008-to beidzām ar plusiem (tiesa 2008 Q4 peļņa mazāka nekā 2007Q4) bet 5000 pa pasauli mēs atlaidīsim... tā sacīt, visādam gadījumam.

No tiem 1000 Zviedrijā.

5000 no 70000+ - diezgan pasmagi :pardon:

Link to comment
Share on other sites

pagaidām krīzi vēl pārāk neizjūtu uz savas ādas... bet no marta gan... ~-20% no reālā atalgojuma, labi, ka draudzenei uz nodokļu rēķina pat 10ls klāt sanāks :D Domāju, ka galus savilks.. :)

Link to comment
Share on other sites

NormaalsCilveeks, nepiekritiishu gan, man pasham bij taa, ka shanceeju pie viena projekta veselu gadu, darbs bija paredzams arii naakamajaa gadaa ... viss bija ok liidz briidim kad uz jauno gadu liigums netika pagarinaats ar pasuutiitaaju, cita projekta kuraa mani ielikt nebij liidz ar to es pa taisno bezdarbniekos :D ok, dabuuju kompensaaciju par to, dabuuju citu darbu - alga 65% no vecaas, reaali teereejamaa nauda gan 85% no vecaas, taa kaa tos 15% ienaakumu zuduma var pieciest ... un arii priecaajos, ka veel liidz maijam sanjemshu vecaaku pabalstu ... kas buus peec tam, nezinu :D ja buus darbs, tad liidz jaunajam gadam vajadzeetu izvilkt kaut kaa

 

 

 

 

MārcisB, taa tie krutie kantori dara, optimizee izmaksas, atlaizj darbiniekus liidz ko peljnja un daraamais saak truukt ... taapeec straadaajot krutos kantoros jaaprasa kruta alga, lai nebuutu saape par to ka samazina tevi :D

Link to comment
Share on other sites

Jā, mmums tā krīze nav pirmā ( bija 98), bet skandināvi gan, tagad , kā krieviski saka '' pisajet kipetkom'' . Šiem . 3% kritums bija katastrofa, bet tagad dažam labam kantorim 30%. Latvijā, domājams, tā krīze vēl tik sākas. Redzot rēķinu pieaugumu par komunālajiem, skaidrs , ka daudzi nespēs samaksāt un tad.... Vienīgie no ražotājiem, kas puslidz droši , ka neaizklapēsies , ir pārtikas ( nu labi daļa noies pa burbuli) , bet cilvēki maizi jau grib visos laikos.

Link to comment
Share on other sites

par komunaalajiem un apkuri runaajot, manaa maajaa, kur 120 dziivoklji paraads par novembrii pateereeto siltumu - 4kLs un par paareejo veel 4kLs, kopaa 8kLs ... liidz ar to domaaju, ka buus suudi, lieli suudi

Link to comment
Share on other sites

Zini, Zviedrijā tas nav viegli. Tur tak atlaižot veselu gadu vēl alga jāmaksā.

Man, kā customeru supportam drusku labāka situācija tfu tfu tfu...

Link to comment
Share on other sites

NC, gadās arī tā, ka lielie klienti lauž līgumus, maina prognozes vai nespēj apmaksāt saistības un sadarbības partneri bankrotē, kā rezultātā priekšniecība sajūk prātā un sāk trakot parādot savi īsto seju. tā ka huj tāds ierindas admins, sekretāre vai klientu menedžeris kaut ko spēs prognozēt. gluži tā, ka atnāc uz darbu un konstatē ka esi atlaists, nav, bet tas ka tev nopārprotami norāda, ka jāsāk interesēties par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējām - tā var notikt.

Link to comment
Share on other sites

connected

Nu to ka pēkšņi nekas nenotiek piekrītu, tas ka mani samazinās jau rēķinājos, jo darbā biju jaunākais darbinieks un darba apjoms ritīgi samazinājies :(

Link to comment
Share on other sites

Nebūs ceturkšņa prēmijas un atvaļinājuma pabalsts. Kopā tas ir Ls 100 mēnesī uz rokas gada griezumā. Nebūs paaugstinātas algas par inflācijas pieaugumu - aptuveni 11%. Reālais samazinājums 19%, bet ar inflāciju neiegūtā alga 30% procentu no pagājušā gada = Ls 160.

Tā ka diezgan jūtami. Var teikt traģiski. Labi, ka vismaz pamatalga paliek tā pati.

 

Izklausās ka Tu strādā LE :)

Link to comment
Share on other sites

Nu ar to ražošanu ir tā dīvaini. Man viens draugs ir tā saucamais mazais uzņēmējs (kādi 20 darbinieki laikam). Nodarbošanās sfēra suņu barības ekstrudēšana, jebkādu citu sauso maisījumu ekstrudēšana un fasēšanas pakalpojumi. Pagaidām tirdzniecības apjomi tikai pieeaugs, jo cilvēki sāk vairāk turēt mājlopus un mazos apjomos pērk graudus, lopbarības maisījumus utt.

Link to comment
Share on other sites

NC tavi spriedumi ir aizkavējušies 7treknos gados - paskaties kas notiek darba tirgū, kur ir nepieciešami darbinieki - tagad ja ir darbs tad turies pie tā kamēr kantoris nav aizklapēts, protams ir jādomā par alternatīvām, bet pašlaik kamēr kuģis vēl ir virs ūdens es labāk palieku uz tā, nevis meklēju ko labāku.

Link to comment
Share on other sites

darba ņēmējam turēties ar zobiem darbavetā kur tev pusi no minimālas maksā ir bezjēdzīgi ...

jo ilūzijas par to ka kantoris pēc krīzes atdzimstot tevi novērtēs ka tu pa minimālo esi strādājis

un milijonu tev samaksās ir tikai naivu bērnu sapņos ...

viedi vārdi, jo arī lai cik labas atiecības tev būtu ar darba devēju - viņš tev maksās tikai tik daudz lai apmierinātu tavu motivāciju strādāt. un ja parādīsies iespēja maksat mazāk nezaudējot darbinieku - tas arī nekavējoties tiks darīts. labdarību vari sagaidīt tikai tur, kur tu esi ticis caur pazīšanos, un tavs paziņa nav tavas algas maksātājs, bet viņam ir lemšanas tiesības par to.

Link to comment
Share on other sites

MārcisB, taa tie krutie kantori dara, optimizee izmaksas, atlaizj darbiniekus liidz ko peljnja un daraamais saak truukt ... taapeec straadaajot krutos kantoros jaaprasa kruta alga, lai nebuutu saape par to ka samazina tevi :D

 

Nav tiesa.

Pieaugot ienākumu līmenim, paaugstinās izdevumu apjoms. (ja pelni štuku, nocenotās siļķes neēdīsi)

Nesenā pieredze liecina, ka dubultojot ienākumus, mēdzām četrkāršot parādus.

 

Tādēļ faktiski vienīgā racionālā izvēle ir 30-50% no "lielās" algas novirzīt uzkrājumiem. 20% uzkrāšanu sekmē valsts ar IIN atmaksu.

 

Jebkurā gadījumā: Jo lielāka alga, jo lielāka sāpe to pazaudēt.

Link to comment
Share on other sites

NC Ja iepriekš aldziņa apmierināja, bet tagad tā ir 70-80% un to saņem regulāri es tomēr netaisos un nevienam neieteiktu skriet pasaulē laimi meklēt

,protams , es nerunāju par iztikas minimumu.

Link to comment
Share on other sites

tā arī ar tiem darbu zaudējušajiem nu nesakat ka ar pakaļu nejutāt ka sūdi būs ...

tas ka būs radikālas pārmaiņas jau bij jūtams pag gada sākumā pilnīgi visiem citi to juta jau 1.5 gadus atpakaļ)

tad vaitad ar gadu nepietika laika pārmainīt savu štelli - vai iziet citos tirgos vai nomainīt "rakšanas" virzienu ?

gads ir pietiekams laiks lai radikāli mainītu profesiju - nu ja jūti ka kantoris svils nu meklē takš citu darbu laicīgi ...

...

šitas pasakas par "atnācu 1die uz darbu un mani atlaida"

nozīmē vien to ka cilvēkam nav nekādas poņas par dzīvi

...

nu jopcik darbs tak ir jājūt PLAŠĀK par saviem tiešajiem pienākumiem ...

nu neblenz ekranā palūri pa labi pa kreisi kā citiem kolēgām iet

paskaties kas notiekas kantorī kopumā un būs skaidrs ko darīt un pārsteigumu nebūs ...

 

 

Teorētiski lielākajai daļai cilvēku ir grūtības ar visaptverošas situācijas analīzi un argumentētu lēmumu pieņemšanu.

Es pieņemu, ka ievērojama daļa cilvēku tiešām pirmdien uzzin, ka viņus atlaiž. [tas no novērojumiem 1992. gadā]

 

Privātajos kantoros cilvēks atbild ar galvu par lēmumiem. Tur nevajadzētu būt pārsteigumam, ka uzņēmumam grūtos laikos arī darbiniekiem sokas grūti.

Savukārt valsts iestādēs "siltos robos" var būt visādi. Ja piepeši darbs prasa 100% lojalitāti partijai, piketēšanu pārreiz gadā pie saeimas un jautājumu neuzdošanu, tad nevar būt ne runas, ka cilvēks zin, ko viņš dara un kādi ir kantora mērķi.

Link to comment
Share on other sites

  • Gestapo locked this tēmaa
Guest
Slēgta tēma, pievienot komentāru nav iespējams.
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...