Tākā te: /* 1. specificity: 1-0-1 */ 1 ID, 0 klases, 1 elements #outer a { background-color: red; } /* 2. specificity: 2-0-1 */ 2 ID, 0 klases, 1 elements (uzvar pirmo) #outer #inner a { background-color: blue; } /* 3. specificity: 1-0-4 */ 1 ID, 0 klases, 4 elementi #outer div ul li a { color: yellow; } /* 4. specificity: 1-1-3 */ 1 ID, 1 klases, 3 elementi (uzvar trešo) #outer div ul .nav a { color: white; }   Ja dažādos failos definēti identiski 'stipri' stili, tad uzvar failu prioritāšu secībā -> sistēma (aka brauzera defaultie) -> jūzera -> autora definētie      

Deja-Vu. 2075. gads. Nomiris (čista no vecuma) pēdējais aizdomās turamais. Bet mēs nepadosimies. Izmeklēsim lietu līdz (pasaules🤣) galam.

Izproti Cascade, specificity, and inheritance un tad nebūs 'jāeksperimentē'   https://developer.mozilla.org/en-US/docs/Learn/CSS/Building_blocks/Cascade_and_inheritance

Mhm, un kad notiek sūdi un savajagās uz NHS pakalpojumiem, tad atkal viss ir slikti, jo tev atsaka un attiecīgi tad visa valsts ir vainīga, kad piestāda rēķinu, ka gribās pilnīgi pakārties, gluži kā filmās iekš amīšiem.

Aha! 🤣 Un tad sanāk tādi "programmisti", kuri pasaka, ka tabulai nevarot galveni nofrīzot.😉

ko tur apgūt. iemauc googlē wysiwyg

Apgūstu css.🤣 Skaisti nofrīzoju tabulai thead un tfoot un 1. kolonu. Nevarēju saprast - nafig šūnu saturs paliek uz vietas bet borderi aizritinās. Atklājās, ka tāpēc, ka tiek izmantots border-collapse. Ja izmanto border-spacing:0px, tad viss ir ok, tikai borderi starp šūnām 2x platāki (nu loģiski). Jāslēdz ārā piem. apakšējo un labo. Cūcīgi!🤣 

Tur jau ar vēl jāpiesakās pilsonībai un var dabūt tikai 3 gadus pēc precībām. Ar tiem bērniem ar ir kā ir. Man te paziņa ir precējusies ar angli, ir 3 bērni, pilsonībai nekad nav pieteikusies. Bērniem protams būs UK pases. Kārtojot LV pases, tur ar visādi brīnumi. LV pasē katram bērnam savādāks uzvārds, atkarībā no tā kāds bij ierēdņiem garastāvoklis uzvārdu "latviskojot". Katru reizi kautkur lidojot vienas vienīgas problēmas, lidostā robežsargi to nesaprot kā tā var būt. Bet nu nevar nenovērtēt 'blondīnes', kuras dzīvo ar kādu vietējo, iedomajas ka tāpēc vien ir kautkā īpašākas un nekam nepiesakās un neko nenokārto. Tāpat arī tā ko pieminēju kas strādā bibliotēkā tagad. Darba vīzu tam darbam nedabūt, tik ilgi lai iegūtu kādu statusu te nedzīvo. Dzīvo pie māsas. Nu tā ganjau arī dzīvos vēl ilgi. Bibliotēkā nevienam neinteresēja 'statusi'.   Nu dzērāji tas atsevišķs stāsts. Ir zināmi tādi kas pirms 20 gadiem dzerstijās apkārt, nekur nestrādāja, ja neskaita pa retam kādu halsturu, tā arī tagad. Pasēm termiņi jau sen beigušies, nekur aizbraukt nevar. Kadi vēl tur var būt citi dokumenti nokārtoti.   Tāka ganjau pēc gadiem 20 sāks parādīties tādi paši stāsti kā ar to jamakieti, kas pēc 40 nodzīvotiem gadiem grib pieteikties pasei, bet izrādās ka nav nemaz nekāda legāla statusa, nemaz nerunājot par pilsonību. Tapēc arī interesanti, cik nākotnē būs tādu 'izraidīto'.      

Tie cilvēki ir dorņi, ko lai citu saku.    Pietiek apprecēties ar kādu, kam ir tas status/ir pilsonis un viss, lieta sakārtota. Un galu galā, ja ir bērni, tad man ir ļoti grūti iedomāties kā var nebūt oficiāls un legāls statuss.    Godīgi sakot Latvijai un citām zemēm ir atviegloti jānopūšas, ka tādi bioatkritumi paratizē citur. Ir man te centrā mūžīgā alko grupiņa, tur visādas nācijas kopā tusē un tajā starpā ir arī viens latvietis. Spēcīgas miesasbūves vīrietis uz kādiem gadiem 40, bet seja uzpūtusies lielāka nekā pēc bites koduma. Viss viņu dienas plāns ir sēdēt uz soliņa, sūkt poļu alu un sūkstīties par sasodīto valdību visās valstīs un policiju, kas reizēm šos padzenā. Tad iet pa pilsētu, sadiedelēt cigaretes un iet pēc nākamā aliņa. Valsts māju iedevusi, iztikas minimumu nodrošina, dzīve izdevusies.    To pašu darītu arī Latvijā, tikai autobusa pieturā gan jau. Pienesums ar mīnusa zīmi.

Un trūkst kadru kas lielākoties dzīvo kādam uz kakla, vai sievietes kas sēž mājās ar bērniem? Neko uz sava vārda neīrē, vai vispār nav vajadzības īrēt (aka hipotēka, jau sen). Ieradās jau 'legāli', kad varēja kāju spert. Tiesības nolika, pabalstiem nepiesakās. Tik tā arī neko tālāk pēc Breksita nav nokārtojuši. Es jau nesaku ka tas kāds pareizais veids, bet es visai apšubu ka tādu ir 0, domāju ka pietiekoši. Nu vismaz pāris zināmi jau noteikti ir.

Share code arī prasa ja gribi legāli ko īrēt, gribi tiesības nolikt, gribi studēt, gribi pabalstiem pieteikties. Visur vajag share code, lai pierādītu, kā tu vispār drīksti kāju spert pa UK zemi.   Ja plāns ir visu mūžu nelegāli mazgāt mašīnas, īrēt istabu no čoma, slapstīties, tad jā, pofigs, dzīvo bez jebkā līdz pirmajiem s*diem.

Un priekškam to RTW ja nekur nestrādā? Un netaisās. Mans pirsāknējais jautājis bij par to "interesanti cik latviešu ir UK, bez nekāda statusa", jeb teorētiski nelegāli. Domāju ka pietiekoši.

Pārbaudīt RTW ar share code aizņem 2-5 minūtes, izņemot ja ir vajadzīgs PVN caur Home Office, kas var aizņemt divas nedēļas. Smuki izlec visa info par cilvēku online un uzreiz var saglabāt kā PDF kas ir tavs alibi pret jebkādiem mēsliem, ka tev nelegālā dvieļu ferma.   Nevēlos Latvijas tēmā izplūst kādēļ RTW ir jātaisa, bet tas ir jādara, jo ir cilvēku grupa kam tas RTW var mainīties vairākas reizes gadā, ir sponsorship RTW, studentu RTW, dependant status var mainīties, pre-settled un settled status ietekmē laika periodus kā arī galu galā pastrādāsi noziegumu un tavs RTW var tikt anulēts. Darba devēja pienākums ir uztaisīt minimālo pārbaudi un viss, esi brīvs no jebkādiem mēsliem potenciāliem, nepilnības tiks uzgāztas tam, kas šmaucies vai devis nepatiesas ziņas. Cik man sponsorship vīzas nav mēģinājušas iešmaukt iekšā. Kaut gan kāda tur sponsorship, tur vesels bizness apakšā. Kādam ar fiktīvu firmu samaksā par to, ka būsi "sociālās aprūpes darbinieks" un viss, tev ir sponsorship. Tikai vēlāk cilvēki uzzin, ka viņu ar to RTW var atslaucīt sev pakaļas vai visu atlikušo dzīvi slaucīt veciem cilvēkiem pakaļas pa minimālo.

uzlieku piečuku.

Tad priekškam jāpārbauda "Right to work", ja viss ir tik automātiski? Piemēram EU pilsoņiem, kas dzīvo/strādā jau mūžību, bet nekādam "Settled" satausam nav pieteikušies? Vai dzīvo ar vīru/sievu/brūtgānu un nekur nestrādā? Ja jau tādu nebūtu, tad atkal nebūtu pagarinājuši termiņu, kad var pieteikties. Acīmredzot vēl ir pietiekoši daudz tādu. Par Džamšutiem jau es nerunāju.

Mazpilsētas desu bode daudz ticamāk uzrautos uz pilnu dokumentu pārbaudi un nodokļu auditu nekā tūkstošu cilvēku kompānija. Pietiek aizpildīt gada pārskatu un uzreiz izlektu nelegālais ārā pēc personas nomaksātajiem nodokļiem.   Cita lieta ir nelegālās darbavietas, kas vispār nemaksā nodokļus.

Beidz, Andris, kā parasti, visu zin vislabāk par citiem, jo gūglē ir spēks un mana/tava/cita pieredze un zināšanas var iet atpūsties

Tu jau runā pavisam par cita apjoma darbavietām. Nevis par mazpilsētas desu bodi, kur ir max 2 darbinieki.

Šaubos vai kāds grib atraut £60 000 sodu nodarbinot Džamšutu bez RTW.   Ja tu jau strādā tajā darbā, tad tiešām nav pamata prasīt nekādus dokumentus. Līdz ko darbs tiek mainīts pēc Brexit tad ir pienākums nodrošināt RTW. Un katram RTW var būt dažādi derīgumi, nosacījumi un dažādi aizliegumi. Nesekosi, atrausies ļoti smuki. Personīgi man ir ap 300 cilvēkiem un visiem izsekot fiziski nespēju kāda ir RTW situācija. Tādēļ eksistē man datubāze ar datumiem katram profilam kā arī audita kompānija reizi mēnesī ņem un pārbauda random dokumentus un norāda uz nepilnībām, ja tādas ir. Godīgi sakot, ir daudz vieglāk strādāt ar standarta RTW Eiropas dokumentiem un mazāk iespeja ko sajāt, nekā ar vietējiem tagad, kam visticamāk vispār nebūs pase.   Un tad ir indiešu studenti. Tā ir īpaša klase, reizēm gribas aiziet un nodedzināt šiem tās kojas. Viņiem standarta RTW neļauj strādāt vairāk par 80 stundām mēnesī. Tad nu šie visādi mēģina izšmaukt tāpat vairāk stundas un tēlo muļķus, kad noķer. Un tā indiešu slimā tieksme pēc katras kapeikas vispār ir kaut kas neredzēts. Ir labi protams kapeiku pie kapeikas likt, bet ja viņi reāli piekasas, ka viņuprāt no algas trūkst 50 pensi (!) un raud par to, ka pensija velkas piecītis mēnesī nost, arī reizēm gribas viņus pasūtīt atpakaļ uz Indiju.

BTW Setanta Sports 1 arī rāda NBA.